Regīna Ezera

Regīna Ezera (dzimusi Šamreto, precējusies Lasenberga, vēlāk Kindzule) ir viena no spilgtākajām psiholoģiskās prozas žanra pārstāvēm latviešu literatūrā, kā arī atzīta par vienu no labākajām rakstniecēm padomju laikā. Rakstījusi īsprozu, romānus un autobiogrāfisko prozu, kuru sižeti cieši saistīti ar laikmetu, vēsturisko situāciju un cilvēka iekšējās pasaules izklāstu. Ar metaforu palīdzību autore nereti atklāj nozīmīgus procesus vai problēmas, kas tajā brīdī risinās Latvijā.

Dzimusi 1930. gadā galdnieka Roberta Šamreto un Lūcijas Šamreto (dzimusi Vanaga) ģimenē. Rakstnieces bērnība un jaunības gadi pagājuši Rīgā. Mācījusies Natālijas Draudziņas 7. vidusskolā, vēlāk studējusi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā. Strādājusi žurnāla “Bērnība” un laikraksta “Pionieris” redakcijā. Tomēr Ezera nav pilsētas meitene, kaut gan tur dzimusi un uzaugusi, tāpēc 1966. gadā nopērk māju “Brieži” Ķeguma novada Tomes pagastā, kurā sākumā uzturas vasarās, taču 1978. gadā pārceļas uz dzīvi pavisam.

Rakstnieces privātā dzīve bijusi raiba, kā saka pati Ezera: “Pirmais vīrs bija leģionārs, otrs –čekists.” Abas laulības diemžēl tiek šķirtas. Savienībā ar pirmo vīru Jēkabu Lasenbergu piedzimst meita Inese (1951–1974), kura mirst ļoti jauna, dziļās sāpēs Ezera uzraksta fantasmagoniju “Zemdegas” (1977). Laulībā ar otro vīru Česlavu Kindzuli nodzīvojusi 30 gadus, un piedzimušas divas meitas – Ilze (1955) un Aija (1957). Un tad nāk Ezeras septiņu gadu ilgā platoniskā mīlestība pret dramaturgu Gunāru Priedi, kura tiek pieklājīgi, tomēr kategoriski atraidīta. Izdzīvojot šo mīlestību, Ezera uzraksta vairākus darbus, spilgtākais no tiem ir romāns “Aka” (1972), savukārt vēstules Gunāram Priedem lasāmas pēc rakstnieces nāves izdotajā grāmatā “…pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis” (2003).

Ezera sāk rakstīt 20. gadsimta 50. gados, pirmā publikācija ir stāsts “Pat īkšķis nelīdzēja” žurnālā “Bērnība” 1955. gadā. Nākamās desmitgades sākumā iznāk rakstnieces pirmais stāstu krājums “Un ceļš vēl kūp” (1961). 70. gados viņas daiļradē parādās zooloģisko noveļu žanrs (apkopotas krājumos “Slazds” (1979), “Princeses fenomens” (1985) u. c.). Var teikt, ka viņa turpina Jāņa Ezeriņa un Mirdzas Bendrupes aizsākto tradīciju 20., 30. gados, kad šis žanrs latviešu literatūrā parādījās pirmoreiz. Svarīgi minēt, ka Ezeras daiļradi vienmēr pavadījuši dzīvnieki, jo tie rakstniecei bijuši svarīgi arī dzīvē – viņai vienmēr blakus ir bijis suns (“Es nevaru iedomāties dzīvi bez suņa. Ne jau tāpēc, ka te uz laukiem vajadzētu sargu, bet gan tāpēc, ka man vajag kādu, kas mani mīlētu un uz kuru es varētu paļauties. Un suns nu ir tāds radījums, uz kuru var paļauties. Ja reiz viņš ir deklarējis, ka mīl, tad mīlēs līdz kapa malai.” (Berelis 2000, 17)).

70. un 80. gados iznāk Regīnas Ezeras nozīmīgākie lielās formas darbi – romāni. Tiek iecerēta tetraloģija “Pati ar savu vēju”, kuras ietvaros iznāk pirmais romāns “Varmācība” (1982) un otrais – “Nodevība” (1984). Trešā romāna “Esamība” nepabeigtais manuskripts 1985. gadā sadeg kopā ar Ezeras lauku māju, kas vēlāk tiek uzcelta no jauna. Taču “Esamību” turpmākās dzīves laikā pabeigt neizdodas, romāna fragmenti ir publicēti grāmatā “Oda skumjām” (2003). Tetraloģijas ceturtais romāns tā arī netiek uzrakstīts. Tā vietā Ezera pēdējos 20 dzīves gados raksta īsprozu – top izcili stāsti (apkopoti pēdējā īsprozas krājumā “Pūķa ola” (1995)) un autobiogrāfiskā proza (“Visticamāk, ka ne” (1993), “Zvaigžņu lietus” (1994), “Varbūt tā nebūs vairs nekad” (1997), “…pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis” (2003)).

Regīna Ezera rakstījusi literatūras kritikas un esejas, kā arī tulkojusi. Viņas pašas darbi tulkoti vismaz desmit valodās un iznākuši tādās valstīs kā Vācija, Lietuva, Krievija, Zviedrija, Francija u. c.

Vienlaikus ar radošo darbību Regīna Ezera iesaistās Rakstnieku savienības darbībā un dodas uz kongresiem arī ārpus Latvijas PSR. Saņēmusi arī vairākus apbalvojumus: LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1974), LPSR Tautas rakstniece (1981), apbalvota ar Eduarda Veidenbauma prēmiju (1968), LPSR Valsts prēmiju (1972) un Triju Zvaigžņu ordeni (1995).

Pēc R.Ezeras darbu motīviem uzņemtas vairākas mākslas filmas: Gunāra Cilinska un Vara Braslas “Ezera sonāte” (1976) (tapusi pēc romāna “Aka” motīviem), Pētera Krilova “Vasara bija tikai vienu dienu” (1980) (pēc stāsta motīviem ar tādu pašu nosaukumu) un “Pūķa ola” (1996), kuras scenārija autore, tāpat arī aktrise ir pati rakstniece.

Par Regīnu Ezeru uzņemta dokumentāla filma “Sieviete starp diviem romāniem” (1984), to veidojuši Tālivaldis Margēvičs un Ivars Seleckis.

Par Ezeras dzīvi un daiļradi reflektē vairāki viņas spalvas brāļi gan rakstnieces dzīves laikā, gan pēc tās. Par piemēru var minēt Noras Ikstenas grāmatu par Ezeru “Esamība ar Regīnu” (2007), kā arī rakstnieka un literatūrkritiķa Gunta Bereļa rakstīto un teikto. Viņš ļoti augsti vērtē Ezeras oriģinālliteratūru un dēvē viņu par raganu: “Viņa tiecas izteikt vārdā esamību. Nevis uzrakstīt romānu par esamību – un tad ļaut, lai lasītāji un kritiķi ielasa tajā iekšā daudzas un dažādas interpretācijas, bet gan izteikt vārdā savas esamības vissmalkākās un netveramākās nianses. Varbūt šai apmātībai ir kaut kāda radniecība ar viduslaiku alķīmiķu centieniem atrast filozofisko akmeni: milzīgā koncentrācija uz vienvienīgu mērķi, gadu desmitu pūliņi, lai to sasniegtu, iekšēji varbūt pat apzinoties, ka līdz filozofiskajam akmenim allaž vienlīdz tālu. Savienot veselumā matēriju un garu, piejaucot vēl, teiksim, tādus komponentus kā noteiktā datumā un mēness fāzē (un Ezerai ar mēnesi ir ļoti personiskas attiecības) savākta rīta rasa, samaltas kaltētu krupju iekšas un piestā sagrūsta pūķa olas čaumala. Un, ja arī filozofiskais akmens tiktu atrasts, nevarētu pateikt, vai šis ir tas īstais un pareizais, jo nav taču etalona, ar ko salīdzināt.” (Berelis 2000, 19)

Regīna Ezera mirst savās mājās “Briežos” 2002. gada 11. jūnijā, apbedīta Tomes kapos.

2003. gadā “Briežos” atvērta Ezeras memoriālā istaba. Savukārt 2017. gadā Tomē atklāta tēlnieka Aigara Zemīša skulptūra “Cilvēkam vajag suni”.

Informāciju sagatavoja Ruta Kurpniece, RMM mākslas eksperte.

Kolekcijas apraksts Rakstniecības un mūzikas muzejā (RMM)

Regīnas Ezeras kolekcija RMM krājumā komplektēta kā arhīvs, aptverot visus svarīgākos materiālu veidus. Kolekcija sastāv no vairāk kā 300 priekšmetiem. Tā iedalāma deviņās kategorijās, tas nozīmē, ka pārstāvētas visas komplektēšanas grupas.

Dokumenti

Visai maza daļa, tikai 3 priekšmeti: Ezeras apliecība par tautas skolas beigšanu 1944. gadā, PSRS RS Revīzijas komisijas locekļa biedra karte un LKP 24. kongresa delegāta mandāts.

Fotoattēli

Visapjomīgākā kolekcijas daļa, kurā iekļauti portreti un grupas foto. Tie atspoguļo rakstnieci gandrīz visos viņas dzīves posmos (no 1930. līdz 1990. gadiem), ietverot gan radošo/profesionālo darbību (foto no rakstīšanas procesa, filmu uzņemšanas aizkulises u. c.), gan privāto dzīvi (nodegušie “Brieži”). Pieejami arī foto negatīvi.

Grāmatas

Tikai 5 priekšmeti: divas Ezeras grāmatas (“Nodevība” un “Viņas bija trīs”) latviešu valodā un viņas darbu tulkojumi igauņu, lietuviešu un vācu valodā.

Iespieddarbi

Iespieddarbu sadaļā pieejami ar Ezeras radošās/profesionālās darbības nozīmīgākajiem notikumiem saistītas atsevišķas liecības (piemēram, avīžu izgriezumi, Pētera Upīša zīmēts ex libris), bukleti, programmas no literāriem sarīkojumiem, kuros Ezera piedalījusies.

Korespondence

Korespondences sadaļā iekļautas 13 vēstules. Sarakste, kas atklāj Ezeras radošās/profesionālās darbības aspektus (piemēram, ar redaktori Ainu Šmiti par romānu “Varmācība”), citu personu vēstules Ezerai, arī personīgas vēstules un atklātnes.

Mākslas darbi

Mākslas darbu kategorijā iekļauta mākslinieces Maijas Dragūnes ilustrācija Ezeras “Zooloģiskajai novelei”, sērijā “Skolas bibliotēka”.

Piemiņas lietas

Piemiņas lietu kategorijā ir vairāki Ezeras nēsāti apģērbi – kleitas, mētelis, žakete, plecu lakats –, tāpat arī cepures, somiņas un lūpukrāsa.

Rokraksti

Kvantitatīvi otra plašākā kolekcijas daļa aiz fotoattēliem, kur iekļauti gan rakstnieces daiļdarbu melnraksti, gan pārraksti ar piezīmēm. Tāpat arī Ezeras rakstītās recenzijas. Tomēr visaizraujošākā ir “radāmo domu” daļa: uz piezīmju lapiņām sarakstītās idejas romāniem un stāstiem.

Skaņu un video ieraksti

RMM kolekcijā ietilpst 33 audio un video ierakstu. Pieejama dokumentālā filma “Sieviete starp diviem romāniem”. Tāpat arī gan negatīvi, gan pozitīvi, gan pozitīvi ar skaņu no filmas tapšanas. Video fragmenti, kuros Ezera redzama gan sadzīviskās situācijās viena (uzkopjot māju, skaldot malku), kā arī kopā ar radiem, gan ar profesionālo darbību saistītās situācijās kopā ar kolēģiem. Pieejama arī intervija ar Ezeru.

Informāciju sagatavoja Ruta Kurpniece, RMM mākslas eksperte.