Darbi: Darba autors (135); Tulkotājs (2); Komentāra autors (5); Recepcijas persona (178)
Attēli: Persona attēlā(8)
Vārds | Regīna Ezera |
---|---|
Papildu vārdi | Lasenberga, Kindzule |
Pseidonīms | Regīna Ezera |
Dzimtais vārds | Šamreto |
Saite | https://enciklopedija.lv/skirklis/31171-Regīna-Ezera |
Kopsavilkums | Rakstniece Regīna Ezera (1930–2002) ir viena no spilgtākajām psiholoģiskās prozas pārstāvēm latviešu literatūrā. Cilvēka un dabas mijattiecības, dzīvības skaistums un daudzveidība, cilvēka, īpaši sievietes sūtība, viņas iekšējās dzīves daudzšķautnainība un sarežģītība ir galvenās tēmas Ezeras prozas darbos. |
Personiska informācija | Dzimusi galdnieka Roberta Šamreto un Lūcijas Šamreto (dzimusi Vanaga) ģimenē. 1944: kopā ar vecākiem aizvesta uz Vāciju. 1945: atgriezusies Rīgā. |
Profesionālā darbība | 1955: pirmā publikācija – stāsts "Pat īkšķis nelīdzēja" žurnālā "Bērnība" (1. nr.). Kopš 20. gadsimta 60. gadiem: nodarbojusies tikai ar rakstniecību. Stāstu krājumi1961: "Un ceļš vēl kūp".1965: "Daugavas stāsti". 1968: "Aiztek Gaujas ūdeņi, aiztek". 1973: "Pavasara pērkons". 1975: "Cilvēkam vajag suni". 1978: "Baraviku laika dullums". 1985: "Princeses fenomens". 1987: "Pie klusiem ūdeņiem". 1995: "Pūķa ola" (1996. gadā pēc šīs grāmatas uzņemta filma, kurai Ezera ir scenārija autore un kurā piedalās arī kā aktrise). 2000: "Stāsti un noveles". Romāni1961: "Zem pavasara debesīm" (publicēts almanahā "Jauno vārds").1963: "Viņas bija trīs". 1968: "Dzilnas sila balāde". 1972: "Aka" (ekranizēts 1976. gadā ar nosaukumu "Ezera sonāte"). 1977: "Zemdegas". 1982: "Varmācība" (tetraloģijas "Pati ar savu vēju" pirmais romāns). 1984: "Nodevība" (tetraloģijas "Pati ar savu vēju" otrais romāns). Garstāsti1966: "Mežābele".1969: "Saules atspulgs". 1971: "Nakts bez mēnesnīcas". 1974: "Vasara bija tikai vienu dienu". Miniatūras1994: "Zvaigžņu lietus".Autobiogrāfiskā proza1993: "Visticamāk, ka ne... Stundu kalendārs".1997: "Mazliet patiesības, nedaudz melu...". 1997: "Varbūt tā nebūs vairs nekad". 2003: "Odas skumjām". Publicistika un literatūrkritika1984: "Rakstnieki par literatūru": "Dzīvot uz savas zemes".1989: "Virtuvē bez pavārgrāmatas". Raksti2000–2001: Raksti.Literāro darbu tulkojumi citās valodāsAngļu valodā
Literārā līdzdalība citos projektos1976: mākslas filma "Ezera sonāte" (režisors Gunārs Cilinskis, Varis Brasla; pēc Regīnas Ezeras romāna "Aka" motīviem).1980: mākslas filma "Vasara bija tikai vienu dienu" (režisors Pēteris Krilovs; pēc Regīnas Ezeras garstāsta "Vasara bija tikai vienu dienu" motīviem). 1987: Regīnas Ezeras romāna "Zemdegas" dramatizējums "Mirāžas" Rīgas Krievu drāmas teātrī. 1996: mākslas filma "Pūķa ola" (pēc Regīnas Ezeras grāmatas "Pūķa ola" motīviem; viņa arī scenārija autore un aktrise). Ārzemju autoru darbu tulkojumi1986: Aleksejs Arbuzovs "Lugas" |
Citātu galerija | "Regīnas Ezeras pirmie stāsti un romāni veidoti sociālās prozas tradīcijā ar pēckara laikam raksturīgu notikumu attīstību un konfliktu, bet raksturu psiholoģiskā analīze te padziļināta. Pastiprinoties vēstījuma psiholoģizācijai, Regīna Ezera kļuvusi par vienu no spilgtākajām psiholoģiskās prozas pārstāvēm latviešu prozā. Cilvēka un dabas mijattiecības, dzīvības skaistums un daudzveidīgums, cilvēka, īpaši sievietes sūtība, viņas iekšējās dzīves daudzšķautņainība un sarežģītība ir galvenās tēmas Regīnas Ezeras prozas darbos. Psiholoģismam raksturīgā poētika realizējusies galvenokārt tēlu sistēmā. Autores paštēls kļuvis par raksturīgu personu. Regīnas Ezeras stāstu mākslinieciskajā pasaulē, sākotnēji tradicionāli reālistiskā, daiļrades attīstības gaitā lielu nozīmi ieguvuši sapņi, vīzijas, nojautas, versijas, fantastiskā un reālā sapludinājums. Daudzkārt Regīna Ezera izmantojusi paņēmienu vienu notikumu aplūkot no dažādiem viedokļiem, ievērojot katras personas pasaules uztveri un valodas īpatnības." Vite, Astrīda. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 184.–185. lpp. |
Saiknes | Aija Vālodze (1957) - Meita Česlavs Kindzulis (1919–1995) - Bijušais vīrs |
Nodarbes | rakstniece prozaiķe |
Dzimšanas laiks/vieta | 20.12.1930 Rīga Rīga |
Dzīvesvieta | 20.12.1930 (tolaik Popova iela 3a) 1978 Brieži "Brieži", Tomes pagasts, Ogres novads, LV-5020 Māju Regīna Ezera iegādājas 1966. gadā. 1985. gadā māja nodega, un tajā pašā vietā tika uzcelta jauna. |
Izglītība | 1938 – 1944 Rīgas pilsētas 28. pamatskola Rīga Rīga 1945 – 1950 Rīgas Natālijas Draudziņas 7. vidusskola Bruņinieku iela 24A, Rīga Bruņinieku iela 24A, Rīga, LV-1001 1950 – 1955 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļa |
Darbavieta | 1954 – 1957 Laikraksts "Pionieris" Rīga Rīga Žurnāliste |
Dalība organizācijās | 1961 – 1990 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedre 1963 – 1990 Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991) Biedre 1990 – 2002 Latvijas Rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedre |
Miršanas laiks/vieta | 11.06.2002 Brieži "Brieži", Tomes pagasts, Ogres novads, LV-5020 Mirusi Tomes pagasta "Briežos". |
Apglabāts | Tomes kapi "Baznīckalns", Tome, Tomes pagasts, Ogres novads, LV-5020 |
Piemiņas vietas | 00.12.2017 Tomes pagasts Tomes pagasts, Ogres novads Skulptūra "Cilvēkam vajag suni" (tēlnieks Aigars Zemītis). |
Muzeji | 15.06.2003 Brieži "Brieži", Tomes pagasts, Ogres novads, LV-5020 Mājā atvērta Regīnas Ezeras memoriālās istaba. |
Apbalvojumi | Eduarda Veidenbauma literārā prēmija Dzilnas sila balāde Prēmija piešķirta par garstāstu "Dzilnas sila balāde". 1968 Ordenis "Goda Zīme" 1971 Latvijas PSR Valsts prēmija Prēmija piešķirta par pēdējo gadu prozas darbiem. Literatūrā 1972 LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks 1974 LPSR Tautas rakstnieks 1981 Darba Sarkanā Karoga ordenis Ordenis piešķirts ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrētu 1986. gada 22. augustā. 1986 Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1995. gada 8. novembra lēmumu. IV šķira 1995 |
---|
# | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | Rīga (Rīga) | 20.12.1930 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
2 | Brieži ("Brieži", Tomes pagasts, Ogres novads, LV-5020) | 1978 | Dzīvesvieta | Viensēta |
3 | Brieži ("Brieži", Tomes pagasts, Ogres novads, LV-5020) | 11.06.2002 | Miršanas laiks/vieta | Viensēta |
4 | Tomes kapi ("Baznīckalns", Tome, Tomes pagasts, Ogres novads, LV-5020) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
5 | Rīga (Rīga) | 1938 - 1944 | Izglītība | Pilsēta |
6 | Bruņinieku iela 24A, Rīga (Bruņinieku iela 24A, Rīga, LV-1001) | 1945 - 1950 | Izglītība | Ēka, māja |
7 | Brīvības bulvāris 32, Rīga (Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050) | 1950 - 1955 | Izglītība | Ēka, māja |
8 | Rīga (Rīga) | 1954 - 1957 | Darbavieta | Pilsēta |
9 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1961 - 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
10 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1990 - 2002 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
11 | Tomes pagasts (Tomes pagasts, Ogres novads) | 01.12.2017 | Piemiņas vietas | Pagasts |
12 | Brieži ("Brieži", Tomes pagasts, Ogres novads, LV-5020) | 15.06.2003 | Muzeji | Viensēta |
Regīna Ezera (dzimusi Šamreto, precējusies Lasenberga, vēlāk Kindzule) ir viena no spilgtākajām psiholoģiskās prozas žanra pārstāvēm latviešu literatūrā, kā arī atzīta par vienu no labākajām rakstniecēm padomju laikā. Rakstījusi īsprozu, romānus un autobiogrāfisko prozu, kuru sižeti cieši saistīti ar laikmetu, vēsturisko situāciju un cilvēka iekšējās pasaules izklāstu. Ar metaforu palīdzību autore nereti atklāj nozīmīgus procesus vai problēmas, kas tajā brīdī risinās Latvijā.
Dzimusi 1930. gadā galdnieka Roberta Šamreto un Lūcijas Šamreto (dzimusi Vanaga) ģimenē. Rakstnieces bērnība un jaunības gadi pagājuši Rīgā. Mācījusies Natālijas Draudziņas 7. vidusskolā, vēlāk studējusi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā. Strādājusi žurnāla “Bērnība” un laikraksta “Pionieris” redakcijā. Tomēr Ezera nav pilsētas meitene, kaut gan tur dzimusi un uzaugusi, tāpēc 1966. gadā nopērk māju “Brieži” Ķeguma novada Tomes pagastā, kurā sākumā uzturas vasarās, taču 1978. gadā pārceļas uz dzīvi pavisam.
Rakstnieces privātā dzīve bijusi raiba, kā saka pati Ezera: “Pirmais vīrs bija leģionārs, otrs –čekists.” Abas laulības diemžēl tiek šķirtas. Savienībā ar pirmo vīru Jēkabu Lasenbergu piedzimst meita Inese (1951–1974), kura mirst ļoti jauna, dziļās sāpēs Ezera uzraksta fantasmagoniju “Zemdegas” (1977). Laulībā ar otro vīru Česlavu Kindzuli nodzīvojusi 30 gadus, un piedzimušas divas meitas – Ilze (1955) un Aija (1957). Un tad nāk Ezeras septiņu gadu ilgā platoniskā mīlestība pret dramaturgu Gunāru Priedi, kura tiek pieklājīgi, tomēr kategoriski atraidīta. Izdzīvojot šo mīlestību, Ezera uzraksta vairākus darbus, spilgtākais no tiem ir romāns “Aka” (1972), savukārt vēstules Gunāram Priedem lasāmas pēc rakstnieces nāves izdotajā grāmatā “…pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis” (2003).
Ezera sāk rakstīt 20. gadsimta 50. gados, pirmā publikācija ir stāsts “Pat īkšķis nelīdzēja” žurnālā “Bērnība” 1955. gadā. Nākamās desmitgades sākumā iznāk rakstnieces pirmais stāstu krājums “Un ceļš vēl kūp” (1961). 70. gados viņas daiļradē parādās zooloģisko noveļu žanrs (apkopotas krājumos “Slazds” (1979), “Princeses fenomens” (1985) u. c.). Var teikt, ka viņa turpina Jāņa Ezeriņa un Mirdzas Bendrupes aizsākto tradīciju 20., 30. gados, kad šis žanrs latviešu literatūrā parādījās pirmoreiz. Svarīgi minēt, ka Ezeras daiļradi vienmēr pavadījuši dzīvnieki, jo tie rakstniecei bijuši svarīgi arī dzīvē – viņai vienmēr blakus ir bijis suns (“Es nevaru iedomāties dzīvi bez suņa. Ne jau tāpēc, ka te uz laukiem vajadzētu sargu, bet gan tāpēc, ka man vajag kādu, kas mani mīlētu un uz kuru es varētu paļauties. Un suns nu ir tāds radījums, uz kuru var paļauties. Ja reiz viņš ir deklarējis, ka mīl, tad mīlēs līdz kapa malai.” (Berelis 2000, 17)).
70. un 80. gados iznāk Regīnas Ezeras nozīmīgākie lielās formas darbi – romāni. Tiek iecerēta tetraloģija “Pati ar savu vēju”, kuras ietvaros iznāk pirmais romāns “Varmācība” (1982) un otrais – “Nodevība” (1984). Trešā romāna “Esamība” nepabeigtais manuskripts 1985. gadā sadeg kopā ar Ezeras lauku māju, kas vēlāk tiek uzcelta no jauna. Taču “Esamību” turpmākās dzīves laikā pabeigt neizdodas, romāna fragmenti ir publicēti grāmatā “Oda skumjām” (2003). Tetraloģijas ceturtais romāns tā arī netiek uzrakstīts. Tā vietā Ezera pēdējos 20 dzīves gados raksta īsprozu – top izcili stāsti (apkopoti pēdējā īsprozas krājumā “Pūķa ola” (1995)) un autobiogrāfiskā proza (“Visticamāk, ka ne” (1993), “Zvaigžņu lietus” (1994), “Varbūt tā nebūs vairs nekad” (1997), “…pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis” (2003)).
Regīna Ezera rakstījusi literatūras kritikas un esejas, kā arī tulkojusi. Viņas pašas darbi tulkoti vismaz desmit valodās un iznākuši tādās valstīs kā Vācija, Lietuva, Krievija, Zviedrija, Francija u. c.
Vienlaikus ar radošo darbību Regīna Ezera iesaistās Rakstnieku savienības darbībā un dodas uz kongresiem arī ārpus Latvijas PSR. Saņēmusi arī vairākus apbalvojumus: LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1974), LPSR Tautas rakstniece (1981), apbalvota ar Eduarda Veidenbauma prēmiju (1968), LPSR Valsts prēmiju (1972) un Triju Zvaigžņu ordeni (1995).
Pēc R.Ezeras darbu motīviem uzņemtas vairākas mākslas filmas: Gunāra Cilinska un Vara Braslas “Ezera sonāte” (1976) (tapusi pēc romāna “Aka” motīviem), Pētera Krilova “Vasara bija tikai vienu dienu” (1980) (pēc stāsta motīviem ar tādu pašu nosaukumu) un “Pūķa ola” (1996), kuras scenārija autore, tāpat arī aktrise ir pati rakstniece.
Par Regīnu Ezeru uzņemta dokumentāla filma “Sieviete starp diviem romāniem” (1984), to veidojuši Tālivaldis Margēvičs un Ivars Seleckis.
Par Ezeras dzīvi un daiļradi reflektē vairāki viņas spalvas brāļi gan rakstnieces dzīves laikā, gan pēc tās. Par piemēru var minēt Noras Ikstenas grāmatu par Ezeru “Esamība ar Regīnu” (2007), kā arī rakstnieka un literatūrkritiķa Gunta Bereļa rakstīto un teikto. Viņš ļoti augsti vērtē Ezeras oriģinālliteratūru un dēvē viņu par raganu: “Viņa tiecas izteikt vārdā esamību. Nevis uzrakstīt romānu par esamību – un tad ļaut, lai lasītāji un kritiķi ielasa tajā iekšā daudzas un dažādas interpretācijas, bet gan izteikt vārdā savas esamības vissmalkākās un netveramākās nianses. Varbūt šai apmātībai ir kaut kāda radniecība ar viduslaiku alķīmiķu centieniem atrast filozofisko akmeni: milzīgā koncentrācija uz vienvienīgu mērķi, gadu desmitu pūliņi, lai to sasniegtu, iekšēji varbūt pat apzinoties, ka līdz filozofiskajam akmenim allaž vienlīdz tālu. Savienot veselumā matēriju un garu, piejaucot vēl, teiksim, tādus komponentus kā noteiktā datumā un mēness fāzē (un Ezerai ar mēnesi ir ļoti personiskas attiecības) savākta rīta rasa, samaltas kaltētu krupju iekšas un piestā sagrūsta pūķa olas čaumala. Un, ja arī filozofiskais akmens tiktu atrasts, nevarētu pateikt, vai šis ir tas īstais un pareizais, jo nav taču etalona, ar ko salīdzināt.” (Berelis 2000, 19)
Regīna Ezera mirst savās mājās “Briežos” 2002. gada 11. jūnijā, apbedīta Tomes kapos.
2003. gadā “Briežos” atvērta Ezeras memoriālā istaba. Savukārt 2017. gadā Tomē atklāta tēlnieka Aigara Zemīša skulptūra “Cilvēkam vajag suni”.