Regīna Ezera

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (102); Tulkotājs (1); Komentāra autors (4); Recepcijas persona (166)

Attēli: Persona attēlā(5)

VārdsRegīna Ezera
Papildu vārdiLasenberga, Kindzule
PseidonīmsRegīna Ezera
Dzimtais vārdsŠamreto
Saitehttps://enciklopedija.lv/skirklis/31171-Regīna-Ezera
KopsavilkumsRakstniece Regīna Ezera (1930–2002) ir viena no spilgtākajām psiholoģiskās prozas pārstāvēm latviešu literatūrā. Cilvēka un dabas mijattiecības, dzīvības skaistums un daudzveidība, cilvēka, īpaši sievietes sūtība, viņas iekšējās dzīves daudzšķautnainība un sarežģītība ir galvenās tēmas Ezeras prozas darbos.
Personiska informācijaDzimusi galdnieka Roberta Šamreto un Lūcijas Šamreto (dzimusi Vanaga) ģimenē.
1944: kopā ar vecākiem aizvesta uz Vāciju.
1945: atgriezusies Rīgā.
Profesionālā darbība1955: pirmā publikācija – stāsts "Pat īkšķis nelīdzēja" žurnālā "Bērnība" (1. nr.).
Kopš 20. gadsimta 60. gadiem: nodarbojusies tikai ar rakstniecību.

Stāstu krājumi

1961: "Un ceļš vēl kūp".
1965: "Daugavas stāsti".
1968: "Aiztek Gaujas ūdeņi, aiztek".
1973: "Pavasara pērkons".
1975: "Cilvēkam vajag suni".
1978: "Baraviku laika dullums".
1985: "Princeses fenomens".
1987: "Pie klusiem ūdeņiem".
1995: "Pūķa ola" (1996. gadā pēc šīs grāmatas uzņemta filma, kurai Ezera ir scenārija autore un kurā piedalās arī kā aktrise).
2000: "Stāsti un noveles".

Romāni

1961: "Zem pavasara debesīm" (publicēts almanahā "Jauno vārds").
1963: "Viņas bija trīs".
1968: "Dzilnas sila balāde".
1972: "Aka" (ekranizēts 1976. gadā ar nosaukumu "Ezera sonāte").
1977: "Zemdegas".
1982: "Varmācība" (tetraloģijas "Pati ar savu vēju" pirmais romāns).
1984: "Nodevība" (tetraloģijas "Pati ar savu vēju" otrais romāns).

Garstāsti

1966: "Mežābele".
1969
: "Saules atspulgs".
1971: "Nakts bez mēnesnīcas".
1974: "Vasara bija tikai vienu dienu".

Miniatūras

1994: "Zvaigžņu lietus".

Autobiogrāfiskā proza

1993: "Visticamāk, ka ne... Stundu kalendārs".
1997: "Mazliet patiesības, nedaudz melu...".
1997: "Varbūt tā nebūs vairs nekad".
2003: "Odas skumjām".

Publicistika un literatūrkritika

1984: "Rakstnieki par literatūru": "Dzīvot uz savas zemes".
1989: "Virtuvē bez pavārgrāmatas".

Raksti

2000–2001: Raksti.


Literāro darbu tulkojumi citās valodās

Angļu valodā
  • Nostalgia ("Nostaļģija"). Tulkojis Ruta Spīrsa (1988).
Franču valodā
  • La hyéne // Cette peau couleur d’ambre ("Hiēna"). Tulkojuši Astra Skrābane un Nicolas Auzanneau (2004).
  • Le puits (fragment) // La littèrature lettonne au XX siècle ("Aka" (fragments) // 20. gadsimta latviešu literatūra ] Tulkojusi Inta Geile-Sīpolniece (1997).
Krievu valodā
  • Вкус молока. Ода месяцу и падающим листьям. // Камушек на ладони. Tulkojuši Žanna Ezīte, V. Dorošenko (2001).
  • Невидимый огонь; Предательство ("Zemdegas", "Nodevība"). Tulkojusi Vika Dorošenko (1991).
  • У тихого озера ("Pie klusiem ūdeņiem"). Tulkojusi Vika Dorošenko (1991).
  • Грибная лихорадка ("Baraviku laika dullums"). Tulkojusi Vika Dorošenko (1986).
  • Насилие. Предателство ("Vardarbība", "Nodevība"). Tulkojusi Vika Dorošenko (1986).
  • Колодец. Ночь без луны ("Aka", "Naksts bez mēnesnīcas"). Tulkojusi Vika Dorošenko (1983).
  • Лось ("Alnis") // Современный латышский рассказ. Tulkojusi Vika Dorošenko (1983).
  • Улетают белые лебеди ("Vasara bija tikai vienu dienu"). Tulkojusi Vika Dorošenko (1979).
  • Ностальгия ("Nostaļģija"). Tulkojusi Vika Dorošenko (1979).
  • Человек с собачьим нюхом. Tulkojusi Vika Dorošenko (1978).
  • Ночь без луны ("Nakts bez mēnesnīcas"). Tulkojusi Vika Dorošenko (1972).
  • Отблеск солнца ("Saules atpsulgs"). Tulkojis Jurijs Kappe (1972).
  • Баллада дятлового бора ("Dzilnas sila balāde"). Tulkojis М. Михалевой (1968).
  • На Даугаве ледоход ("Daugavas stāsti").Tulkojusi Ludmila Lubēja (1967).
  • Их было три ("Viņas bija trīs"). Tulkojis М. Михалевой (1965).
  • Разговор с волком ("Saruna ar vilku"). Tulkojusi Vika Dorošenko (1994).
Lietuviešu valodā
  • Naktis be mėnulio // Keturios latvių apysakos . ("Nakts bez mēnesnīcas"). Tulkojusi Irena Sisaitė (1990).
  • Prievarta. Išdavystė: romanai ("Varmācība", "Nodevība"), tulkojusi Renata Zajančkauskaitė (1992).
Moldāvu valodā
  • Мериошаре де драгосте ("Mežābele"). Tulkojuši М. Препелицэ un Е. Морару(1984).
Slovāku valodā
  • Človek so psim čuchom ("Cilvēks ar suņa ožu"). Tulkojuši V. Mikulašova-Škridlova, J. Tesaržova (1988).
Ukraiņu valodā
  • Відблиск сонця : повість із щасливим кінцем ("Saules atspulgs"). Tulkojusi I. Ļipovecka (1973).
Vācu valodā
  • Der Mann mit der Hundenase ("Cilvēkam vajag suni", 1982).
  • Sehnsucht nach Schnee (1985).
  • Der Brunnen ("Aka", 1986).
Zviedru valodā
  • Ansiktet // Nära röster över vatten . Tulkojis Juris Kronbergs (1997).

Literārā līdzdalība citos projektos

1976: mākslas filma "Ezera sonāte" (režisors Gunārs Cilinskis, Varis Brasla; pēc Regīnas Ezeras romāna "Aka" motīviem).
1980: mākslas filma "Vasara bija tikai vienu dienu" (režisors Pēteris Krilovs; pēc Regīnas Ezeras garstāsta "Vasara bija tikai vienu dienu" motīviem).
1987: Regīnas Ezeras romāna "Zemdegas" dramatizējums "Mirāžas" Rīgas Krievu drāmas teātrī.
1996: mākslas filma "Pūķa ola" (pēc Regīnas Ezeras grāmatas "Pūķa ola" motīviem; viņa arī scenārija autore un aktrise).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

1986: Aleksejs Arbuzovs "Lugas"
Citātu galerija
"Regīnas Ezeras pirmie stāsti un romāni veidoti sociālās prozas tradīcijā ar pēckara laikam raksturīgu notikumu attīstību un konfliktu, bet raksturu psiholoģiskā analīze te padziļināta. Pastiprinoties vēstījuma psiholoģizācijai, Regīna Ezera kļuvusi par vienu no spilgtākajām psiholoģiskās prozas pārstāvēm latviešu prozā. Cilvēka un dabas mijattiecības, dzīvības skaistums un daudzveidīgums, cilvēka, īpaši sievietes sūtība, viņas iekšējās dzīves daudzšķautņainība un sarežģītība ir galvenās tēmas Regīnas Ezeras prozas darbos. Psiholoģismam raksturīgā poētika realizējusies galvenokārt tēlu sistēmā. Autores paštēls kļuvis par raksturīgu personu. Regīnas Ezeras stāstu mākslinieciskajā pasaulē, sākotnēji tradicionāli reālistiskā, daiļrades attīstības gaitā lielu nozīmi ieguvuši sapņi, vīzijas, nojautas, versijas, fantastiskā un reālā sapludinājums. Daudzkārt Regīna Ezera izmantojusi paņēmienu vienu notikumu aplūkot no dažādiem viedokļiem, ievērojot katras personas pasaules uztveri un valodas īpatnības."

Vite, Astrīda. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 184.–185. lpp.
SaiknesAija Vālodze - Meita
Česlavs Kindzulis - Bijušais vīrs
Nodarbesrakstniece
prozaiķe
Dzimšanas laiks/vieta20.12.1930
Rīga
Rīga
Dzīvesvieta20.12.1930
(tolaik Popova iela 3a) 

1978
Brieži
"Brieži", Tomes pagasts, Ķeguma novads, LV-5020

Māju Regīna Ezera iegādājas 1966. gadā. 1985. gadā māja nodega, un tajā pašā vietā tika uzcelta jauna.

Izglītība1938 – 1944
Rīgas pilsētas 28. pamatskola
Rīga
Rīga

1945 – 1950
Rīgas Natālijas Draudziņas 7. vidusskola
Bruņinieku iela 24A, Rīga
Bruņinieku iela 24A, Rīga, LV-1001

1950 – 1955
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļa
Darbavieta1954 – 1957
Laikraksts "Pionieris"
Rīga
Rīga
Žurnāliste
Dalība organizācijās1961 – 1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedre

1990 – 2002
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedre
Miršanas laiks/vieta11.06.2002
Brieži
"Brieži", Tomes pagasts, Ķeguma novads, LV-5020
Mirusi Tomes pagasta "Briežos".
Piemiņas vietas00.12.2017
Tomes pagasts
Tomes pagasts, Ķeguma novads
Skulptūra "Cilvēkam vajag suni" (tēlnieks Aigars Zemītis).
Muzeji15.06.2003
Brieži
"Brieži", Tomes pagasts, Ķeguma novads, LV-5020
Mājā atvērta Regīnas Ezeras memoriālās istaba.
ApbalvojumiEduarda Veidenbauma literārā prēmija
Dzilnas sila balāde
Prēmija piešķirta par garstāstu "Dzilnas sila balāde".
1968

Ordenis "Goda Zīme"
1971

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par pēdējo gadu prozas darbiem.
Literatūrā
1972

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1974

LPSR Tautas rakstnieks
1981

Darba Sarkanā Karoga ordenis
Ordenis piešķirts ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrētu 1986. gada 22. augustā.
1986

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1995. gada 8. novembra lēmumu.
IV šķira
1995

Kartes leģenda

















Tiek rādīti ieraksti 1-11 no 11.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
20.12.1930Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Brieži
("Brieži", Tomes pagasts, Ķeguma novads, LV-5020)
1978DzīvesvietaViensēta
3Brieži
("Brieži", Tomes pagasts, Ķeguma novads, LV-5020)
11.06.2002Miršanas laiks/vietaViensēta
4Rīga
(Rīga)
1938 - 1944IzglītībaPilsēta
5Bruņinieku iela 24A, Rīga
(Bruņinieku iela 24A, Rīga, LV-1001)
1945 - 1950IzglītībaĒka, māja
6Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1950 - 1955IzglītībaĒka, māja
7Rīga
(Rīga)
1954 - 1957DarbavietaPilsēta
8Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1961 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
9Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1990 - 2002Dalība organizācijāsĒka, māja
10Tomes pagasts
(Tomes pagasts, Ķeguma novads)
01.12.2017Piemiņas vietasPagasts
11Brieži
("Brieži", Tomes pagasts, Ķeguma novads, LV-5020)
15.06.2003MuzejiViensēta

Regīna Ezera (dzimusi Šamreto, precējusies Lasenberga, vēlāk Kindzule) ir viena no spilgtākajām psiholoģiskās prozas žanra pārstāvēm latviešu literatūrā, kā arī atzīta par vienu no labākajām rakstniecēm padomju laikā. Rakstījusi īsprozu, romānus un autobiogrāfisko prozu, kuru sižeti cieši saistīti ar laikmetu, vēsturisko situāciju un cilvēka iekšējās pasaules izklāstu. Ar metaforu palīdzību autore nereti atklāj nozīmīgus procesus vai problēmas, kas tajā brīdī risinās Latvijā.

Dzimusi 1930. gadā galdnieka Roberta Šamreto un Lūcijas Šamreto (dzimusi Vanaga) ģimenē. Rakstnieces bērnība un jaunības gadi pagājuši Rīgā. Mācījusies Natālijas Draudziņas 7. vidusskolā, vēlāk studējusi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā. Strādājusi žurnāla “Bērnība” un laikraksta “Pionieris” redakcijā. Tomēr Ezera nav pilsētas meitene, kaut gan tur dzimusi un uzaugusi, tāpēc 1966. gadā nopērk māju “Brieži” Ķeguma novada Tomes pagastā, kurā sākumā uzturas vasarās, taču 1978. gadā pārceļas uz dzīvi pavisam.

Rakstnieces privātā dzīve bijusi raiba, kā saka pati Ezera: “Pirmais vīrs bija leģionārs, otrs –čekists.” Abas laulības diemžēl tiek šķirtas. Savienībā ar pirmo vīru Jēkabu Lasenbergu piedzimst meita Inese (1951–1974), kura mirst ļoti jauna, dziļās sāpēs Ezera uzraksta fantasmagoniju “Zemdegas” (1977). Laulībā ar otro vīru Česlavu Kindzuli nodzīvojusi 30 gadus, un piedzimušas divas meitas – Ilze (1955) un Aija (1957). Un tad nāk Ezeras septiņu gadu ilgā platoniskā mīlestība pret dramaturgu Gunāru Priedi, kura tiek pieklājīgi, tomēr kategoriski atraidīta. Izdzīvojot šo mīlestību, Ezera uzraksta vairākus darbus, spilgtākais no tiem ir romāns “Aka” (1972), savukārt vēstules Gunāram Priedem lasāmas pēc rakstnieces nāves izdotajā grāmatā “…pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis” (2003).

Ezera sāk rakstīt 20. gadsimta 50. gados, pirmā publikācija ir stāsts “Pat īkšķis nelīdzēja” žurnālā “Bērnība” 1955. gadā. Nākamās desmitgades sākumā iznāk rakstnieces pirmais stāstu krājums “Un ceļš vēl kūp” (1961). 70. gados viņas daiļradē parādās zooloģisko noveļu žanrs (apkopotas krājumos “Slazds” (1979), “Princeses fenomens” (1985) u. c.). Var teikt, ka viņa turpina Jāņa Ezeriņa un Mirdzas Bendrupes aizsākto tradīciju 20., 30. gados, kad šis žanrs latviešu literatūrā parādījās pirmoreiz. Svarīgi minēt, ka Ezeras daiļradi vienmēr pavadījuši dzīvnieki, jo tie rakstniecei bijuši svarīgi arī dzīvē – viņai vienmēr blakus ir bijis suns (“Es nevaru iedomāties dzīvi bez suņa. Ne jau tāpēc, ka te uz laukiem vajadzētu sargu, bet gan tāpēc, ka man vajag kādu, kas mani mīlētu un uz kuru es varētu paļauties. Un suns nu ir tāds radījums, uz kuru var paļauties. Ja reiz viņš ir deklarējis, ka mīl, tad mīlēs līdz kapa malai.” (Berelis 2000, 17)).

70. un 80. gados iznāk Regīnas Ezeras nozīmīgākie lielās formas darbi – romāni. Tiek iecerēta tetraloģija “Pati ar savu vēju”, kuras ietvaros iznāk pirmais romāns “Varmācība” (1982) un otrais – “Nodevība” (1984). Trešā romāna “Esamība” nepabeigtais manuskripts 1985. gadā sadeg kopā ar Ezeras lauku māju, kas vēlāk tiek uzcelta no jauna. Taču “Esamību” turpmākās dzīves laikā pabeigt neizdodas, romāna fragmenti ir publicēti grāmatā “Oda skumjām” (2003). Tetraloģijas ceturtais romāns tā arī netiek uzrakstīts. Tā vietā Ezera pēdējos 20 dzīves gados raksta īsprozu – top izcili stāsti (apkopoti pēdējā īsprozas krājumā “Pūķa ola” (1995)) un autobiogrāfiskā proza (“Visticamāk, ka ne” (1993), “Zvaigžņu lietus” (1994), “Varbūt tā nebūs vairs nekad” (1997), “…pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis” (2003)).

Regīna Ezera rakstījusi literatūras kritikas un esejas, kā arī tulkojusi. Viņas pašas darbi tulkoti vismaz desmit valodās un iznākuši tādās valstīs kā Vācija, Lietuva, Krievija, Zviedrija, Francija u. c.

Vienlaikus ar radošo darbību Regīna Ezera iesaistās Rakstnieku savienības darbībā un dodas uz kongresiem arī ārpus Latvijas PSR. Saņēmusi arī vairākus apbalvojumus: LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1974), LPSR Tautas rakstniece (1981), apbalvota ar Eduarda Veidenbauma prēmiju (1968), LPSR Valsts prēmiju (1972) un Triju Zvaigžņu ordeni (1995).

Pēc R.Ezeras darbu motīviem uzņemtas vairākas mākslas filmas: Gunāra Cilinska un Vara Braslas “Ezera sonāte” (1976) (tapusi pēc romāna “Aka” motīviem), Pētera Krilova “Vasara bija tikai vienu dienu” (1980) (pēc stāsta motīviem ar tādu pašu nosaukumu) un “Pūķa ola” (1996), kuras scenārija autore, tāpat arī aktrise ir pati rakstniece.

Par Regīnu Ezeru uzņemta dokumentāla filma “Sieviete starp diviem romāniem” (1984), to veidojuši Tālivaldis Margēvičs un Ivars Seleckis.

Par Ezeras dzīvi un daiļradi reflektē vairāki viņas spalvas brāļi gan rakstnieces dzīves laikā, gan pēc tās. Par piemēru var minēt Noras Ikstenas grāmatu par Ezeru “Esamība ar Regīnu” (2007), kā arī rakstnieka un literatūrkritiķa Gunta Bereļa rakstīto un teikto. Viņš ļoti augsti vērtē Ezeras oriģinālliteratūru un dēvē viņu par raganu: “Viņa tiecas izteikt vārdā esamību. Nevis uzrakstīt romānu par esamību – un tad ļaut, lai lasītāji un kritiķi ielasa tajā iekšā daudzas un dažādas interpretācijas, bet gan izteikt vārdā savas esamības vissmalkākās un netveramākās nianses. Varbūt šai apmātībai ir kaut kāda radniecība ar viduslaiku alķīmiķu centieniem atrast filozofisko akmeni: milzīgā koncentrācija uz vienvienīgu mērķi, gadu desmitu pūliņi, lai to sasniegtu, iekšēji varbūt pat apzinoties, ka līdz filozofiskajam akmenim allaž vienlīdz tālu. Savienot veselumā matēriju un garu, piejaucot vēl, teiksim, tādus komponentus kā noteiktā datumā un mēness fāzē (un Ezerai ar mēnesi ir ļoti personiskas attiecības) savākta rīta rasa, samaltas kaltētu krupju iekšas un piestā sagrūsta pūķa olas čaumala. Un, ja arī filozofiskais akmens tiktu atrasts, nevarētu pateikt, vai šis ir tas īstais un pareizais, jo nav taču etalona, ar ko salīdzināt.” (Berelis 2000, 19)

Regīna Ezera mirst savās mājās “Briežos” 2002. gada 11. jūnijā, apbedīta Tomes kapos.

2003. gadā “Briežos” atvērta Ezeras memoriālā istaba. Savukārt 2017. gadā Tomē atklāta tēlnieka Aigara Zemīša skulptūra “Cilvēkam vajag suni”.


Informāciju sagatavoja Ruta Kurpniece, RMM mākslas eksperte
.
Kolekcijas apraksts Rakstniecības un mūzikas muzejā (RMM)

Regīnas Ezeras kolekcija RMM krājumā komplektēta kā arhīvs, aptverot visus svarīgākos materiālu veidus. Kolekcija sastāv no vairāk kā 300 priekšmetiem. Tā iedalāma deviņās kategorijās, tas nozīmē, ka pārstāvētas visas komplektēšanas grupas.

Dokumenti

Visai maza daļa, tikai 3 priekšmeti: Ezeras apliecība par tautas skolas beigšanu 1944. gadā, PSRS RS Revīzijas komisijas locekļa biedra karte un LKP 24. kongresa delegāta mandāts.

Fotoattēli

Visapjomīgākā kolekcijas daļa, kurā iekļauti portreti un grupas foto. Tie atspoguļo rakstnieci gandrīz visos viņas dzīves posmos (no 1930. līdz 1990. gadiem), ietverot gan radošo/profesionālo darbību (foto no rakstīšanas procesa, filmu uzņemšanas aizkulises u. c.), gan privāto dzīvi (nodegušie “Brieži”). Pieejami arī foto negatīvi.

Grāmatas

Tikai 5 priekšmeti: divas Ezeras grāmatas (“Nodevība” un “Viņas bija trīs”) latviešu valodā un viņas darbu tulkojumi igauņu, lietuviešu un vācu valodā.

Iespieddarbi

Iespieddarbu sadaļā pieejami ar Ezeras radošās/profesionālās darbības nozīmīgākajiem notikumiem saistītas atsevišķas liecības (piemēram, avīžu izgriezumi, Pētera Upīša zīmēts ex libris), bukleti, programmas no literāriem sarīkojumiem, kuros Ezera piedalījusies.

Korespondence

Korespondences sadaļā iekļautas 13 vēstules. Sarakste, kas atklāj Ezeras radošās/profesionālās darbības aspektus (piemēram, ar redaktori Ainu Šmiti par romānu “Varmācība”), citu personu vēstules Ezerai, arī personīgas vēstules un atklātnes.

Mākslas darbi

Mākslas darbu kategorijā iekļauta mākslinieces Maijas Dragūnes ilustrācija Ezeras “Zooloģiskajai novelei”, sērijā “Skolas bibliotēka”.

Piemiņas lietas

Piemiņas lietu kategorijā ir vairāki Ezeras nēsāti apģērbi – kleitas, mētelis, žakete, plecu lakats –, tāpat arī cepures, somiņas un lūpukrāsa.

Rokraksti

Kvantitatīvi otra plašākā kolekcijas daļa aiz fotoattēliem, kur iekļauti gan rakstnieces daiļdarbu melnraksti, gan pārraksti ar piezīmēm. Tāpat arī Ezeras rakstītās recenzijas. Tomēr visaizraujošākā ir “radāmo domu” daļa: uz piezīmju lapiņām sarakstītās idejas romāniem un stāstiem.

Skaņu un video ieraksti

RMM kolekcijā ietilpst 33 audio un video ierakstu. Pieejama dokumentālā filma “Sieviete starp diviem romāniem”. Tāpat arī gan negatīvi, gan pozitīvi, gan pozitīvi ar skaņu no filmas tapšanas. Video fragmenti, kuros Ezera redzama gan sadzīviskās situācijās viena (uzkopjot māju, skaldot malku), kā arī kopā ar radiem, gan ar profesionālo darbību saistītās situācijās kopā ar kolēģiem. Pieejama arī intervija ar Ezeru.

Informāciju sagatavoja Ruta Kurpniece, RMM mākslas eksperte.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.