Raits Birkmanis

1 bilde
Lomas: dzejnieks

11.08.1917 – 16.04.1975

Birkmanis Raits (1917–1975) – dzejnieks. Beidzis evaņģēliski luteriskās baznīcas ģimnāziju Rīgā, studējis Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē. Kopš 1949. gada dzīvoja Austrālijā. Strādāja par slimo kopēju nervu slimnīcā Sidnejā. Pirmā publikācija dzejolis "Jaunībai" 1937. gada 5. numurā publicēts žurnālā "Skolu dzīve". Vienīgais dzejas krājums "Atlikulikām" (1988) izdots pēc autora nāves.. Rokrakstā luga "Saules dukte". Bijis seno valodu pārzinātājs, tulkojis no latīņu, grieķu, senebreju, kā arī franču, krievu, vācu un angļu valodas.

Dzimšanas laiks/vieta

11.08.1917
Valka

Miršanas laiks/vieta

16.04.1975
Sidneja

Personiska informācija

Bija precējies ar Veltu Birkmani (dzimusi Rusmane), 1947. gadā padomju Latvijā laulība šķirta.
Bēgļu gaitās Vācijā devās ar māti.

Profesionālā darbība

Literārā darbība
Literatūra saistījusi jau no ģimnāzijas laikiem.

1937: pirmā publikācija – dzejolis "Jaunībai" žurnāla "Skolu dzīve" 5. numurā.
Dzeja publicēta laikrakstā "Austrālijas Latvietis", žurnālos "Jaunā Gaita" un "Ceļa zīmes", kopkrājumā "Dzejas un sejas" (1962) un citur.
1988: izdots dzejas krājums "Atlikulikām".

Rokrakstā palikusi luga "Saules dukte".
Pārzinājis senās valodas, tulkojis no latīņu, grieķu, senebreju, kā arī franču, krievu, vācu un angļu valodas.

Citātu galerija



Par Raita Birkmaņa personību
"Savdabīga un interesanta literāra personība, kas trimdas literārajā pasaulē manuprāt netika pienācīgi novērtēta. Nav atstāts pat dzejoļu krājums, lai gan darbu ir daudz, un to vidū atrodam rindu labas gaumes dzejoļu. Vairākkārt gadījās būt Raita Birkmaņa mājā. Tik lielu dažādību svešvalodās netiku redzējis nevienā latviešu literāta bibliotēkā. Tur atradās iespējamā latviešu lirika, vāciski Gēte un Nīcše, latīniski Seneka, franciski Marsels Prusts, Verharns, angliski Šekspīrs un Bairons, ducis grāmatu italiski un Zālamana Augstā gudrības grāmata — senebreju valodā. Vecās valodas Raitu saistīja. Viņš meklēja atziņas latīņu, grieķu un senebreju literatūrā. Visvairāk nelaiķi, šķiet, fascinēja Zālamana Augstā gudrības grāmata. Sabiedrībā Raitu Birkmani sastapām reti; ja, tad kādā teātra izrādē vai literārāsarīkojumā. Darba stundas nervu slimnīcā neatļāva tikties ar domu biedriem un draugiem. Atmiņā palicis rūpīgi izstrādātais Puškinam veltītais referāts. Vēlējums būtu, lai draugi un Latviešu preses biedrība sakārtotu Raita Birkmaņa dzejoļu krājumu, atstājot kā mantojumu latviešu rakstniecībai."
Klauverts, Spodris. Dzejnieka aiziešana. Londonas Avīze, Nr.1479 (06.06.1975)



Par dzejas krājumu "Atlikulikām" (LPB Austrālijas kopas izdevums, 1988)
"... bija Sidnejas literātu saimē pazīstams ar saviem savdabīgiem dzejoļiem, ko viņš Austrālijas rakstnieku dienās un citos literāros saietos skandināja, dimdināja, rībināja vareni spēcīgā, brāzmaini nepacietīgā, bet patīkami tembrētā balsī. Skandināja ar uzsvērtu patosu un dramatiskā pārdzīvojuma spēku. Kā vētrainā naktī egļu mežā pāri klausītāju galvām šalca un šņāca neparastu vārdu virkne neierastās skaņas iegrožota. [..] Mapi ar Birkmaņa dzejoļiem Sidnejas Latviešu teātra literārās sekcijas vadītājs Spodris Klauverts savā laikā nodeva Latviešu preses biedrības Austrālijas apgādam ar novēlējumu un ieteikumu dzejoļus kādreiz izdot. Bet izdošana ieilga un tikai šogad neliela Birkmaņa dzejoļu izlase parādījusies atklātībā. Šķirstot šo mazo grāmatiņu — 88 lapaspuses — ļoti grūti samierināties ar domu, ka šī dzeja tagad kļuvusi tik klusa un rātna, iespiesta parastiem burtiem uz baltām papīra lapām. Vārdu un skaņu šalkoņa aprimusi. Dzirdes dzeja kļuvusi par redzes dzeju un dzirdes gleznas pārtapušas par redzes gleznām, par metaforām, salīdzinājumiem. Dzirdei gan vēl kalpo daudzas aliterācijas un asonances. [..] Birkmaņa dzeja ir intelektuāla, vairāk tēmēta uz prātu, nekā uz jūtām. Dzejnieks bija valodnieks un filozofs, viņa dzeja pauž viņa intereses. [..] Birkmaņa dzeja tad nu atspoguļo erudīciju un plašas garīgas intereses. [..] Birkmaņa dzejoļu temati tomēr visvairāk saistās ar viņa īpatnējo pasaules uzskatu, viņa it kā filozofisko pieeju dzīvei. [..] Birkmanis pirmām kārtām ir neparastu skaņu un dzirdes efektu dzejnieks. Viņš aizraujas ar latviešu valodas skaņām, ļaudams tām plūst īpatnējos un reti dzirdētos skaņu savirknējumos, jūsmodams par vienādu skaņu, aliterāciju, plūdumu un par dobjo patskaņu spēku. [..] Birkmanis bija spilgts un ļoti savdabīgs dzejnieks."
Bērziņa-Felsberga, Lūcija. Brāzmainā dzeja. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr.106 (05.12.1988)

Saiknes

Alfons Vilsons - Studiju biedrs
Karina Eglīte-Bērziņa - Studiju biedre
Paulis Kalva - Studiju biedrs
Pēteris Norvilis - Studiju biedrs

Nodarbes

Izglītība

–1937
Rīga
Beidzis Latvijas ev. lut. Baznīcas ģimnāziju.

1937–1943
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: filozofija, teoloģija.

Darbavieta

1945–1948
Augsburgas-Hohfeldas tautskola
Augsburga
Skolotājs.