Raimonds Jānis Skrābāns

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (3); Mākslinieks (1)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsRaimonds Jānis Skrābāns
PseidonīmsR.Purāns
KopsavilkumsRaimonds Skrābāns (1911–1980) – žurnālists, muzikologs, literāts. Paula Skrābāna dēls. Beidzis Rīgas Franču liceju (1931), studējis LU Teoloģijas fakultātē, apmeklējis Rīgas Tautas konservatoriju, spēlējis klavieres apguvis vācu, grieķu, latīņu, franču, itāļu valodu. Strād. Latvijas Telegrāfa aģentūrā par ārzemju ziņu tulkotāju, Rakstu un mākslas kamerā par referentu (līdz 1940 VI), VAPP par korektoru, Arodbiedrību centrālās savienības daļā "Atpūta un dzīvotprieks" (1942). 1944. gadā izvairījies no aizvešanas uz Vāciju, bijis zinātniskais līdzstrādnieks Valsts vēsturiskajā muzejā. 1945 I arestēts, izsūtīts uz 8 gadiem Krasnojarskas labošanas darbu nometnēs. 1953. gadā atgriezies Latvijā, strādājis Ogres rajona rūpkombinātā, tipogrāfijā "Cīņa" par korektoru, Centrālajā Valsts vēstures arhīvā par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku (1962), Operas un baleta teātrī par literārās daļas vadītāju un redaktoru (1965-70). No 1970 pensijā. Nozīmīgākais darbs – monogrāfija "Izcilie pasaules mūziķi Rīgā. Apceres par mūzikas sakariem XIX gadsimtā" (izd. 1993), kurā sniegti Rīgas mūzikas dzīves pagātnes fakti, niansēti laikmeta tēlojumi, psiholoģiski trāpīgi vēsturisko personu portreti. Rakstu krāj. "Franču licejs. 1921-1940" (2, 1993) public. S. atmiņas par skolas laiku, skolas biedriem, skolotājiem. Atzinību guvusi raidluga "Svins ir smags metāls", muzikāli dramatiski radioraidījumi, TV uzvedumi.
Personiska informācija1935. gadā laulība ar Zentu Blūmu (dz. 1911).
Profesionālā darbībaPirmā publikācija - apraksts par Jelgavas un tās pils vēsturi "Pa Zemgali. Jelgavā" žurn. "Dzimtene un Pasaule" 1934 (15.nr.).

30. gados period. izd. "Ceļš", "Audzinātājs", "Students", "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" u.c. public. R. raksti par filoz., ētikas, ped., grāmatniecības, novadpētniecības, arhitektūras jaut., recenzijas par reliģiskām grāmatām, nozīm. apcere "Bēthovens un Talsu mācītājs Kārlis Ferdinands Amenda" ("Mūzikas Apskats", 1936, 8/9-10). No 1958 publicējies laikr. "Cīņa", "Padomju Jaunatne", "Literatūra un Māksla", "Rīgas Balss", "Dzimtenes Balss", "Sports", žurn. "Zvaigzne", "Padomju Latvijas Sieviete" par mūzikas vēst., vispārējās kultūras, valodniecības, sporta jautājumiem. Ievērību pelna apcerējumi par H.Berliozu, P.Sarasati, E.de\'Albēru, R.Vāgneru, K. un R.Šūmaņiem, A.Rubinšteinu, F.Šaļapina gaitām Rīgā, par Operas un baleta t-ra namu.
SaiknesJānis Roze (1878–1942) - Krusttēvs
Pauls Skrābāns (1884–1938) - Tēvs
Zelma Skrābāne - Māte
Zenta Skrābāne - Sieva
Nodarbesžurnālists
literāts
muzikologs
Dzimšanas laiks/vieta10.05.1911
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
Izglītība
studējis
apmeklējis Rīgas Tautas konservatoriju

1931
Rīgas Franču licejs

Beidzis mācības.


1931 – 1943
Latvijas Universitāte

Nepabeigtas studijas Teoloģijas fakultātē.

Miršanas laiks/vieta19.07.1980
Rīga
Rīga
ApglabātsRīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026

Kartes leģenda







Tiek rādīti ieraksti 1-3 no 3.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
10.05.1911Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
19.07.1980Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.