Pīters Kuļšs

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (61); Recepcijas persona (6)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsPīters Kuļšs
Papildu vārdiPēteris Kulišs, Pēteris Kulšs
PseidonīmsCērpiņu Juniors, Cērpiņu Blauzga
KopsavilkumsPīters Kuļšs (1886–1941) – rakstnieks, publicists un politiķis. Pabeidzis Pēterburgas Svētās Katrīnas ģimnāziju un studējis Pēterburgas Universitātē. Piedalījies Pirmajā pasaules karā un Krievijas Pilsoņu karā. Bijis līdzstrādnieks daudzos latgaliešu periodiskajos izdevumos. Sarakstījis vairāk nekā 200 feļetonus, kuros skar dažādus politiskos jautājumus.
Personiska informācijaDzimis trūcīgā zemnieku ģimenē. Vecākus sauca Bernards un Rozālija. Kopā ģimenē bija seši bērni. Mātes tēvs Jānis Logins bija uzraugs Ķeizariskajā teātrī, tādēļ dažādi atbalstīja savu mazdēlu, kad viņš mācījās un studēja Pēterburgā.
Profesionālā darbība1905–1906: Līdzstrādnieks laikrakstā "Gaisma".
1908–1916: Līdzstrādnieks laikrakstā "Drywa".
1928–1931: Līdzstrādnieks laikrakstā "Jaunō Straume".
1931–1940: Līdzstrādnieks laikrakstā "Jaunais Vōrds".
Esot bijis līdzstrādnieks arī tādos periodiskajos izdevumos kā "Straume", "Latgolas Vōrds".

Pēc atgriešanās Latvijā dažreiz rakstījis un publicējis latgaliešu periodiskajos izdevumos ar lauksaimniecību saistītus rakstus.
20. gs. 20. gadu beigās un 30. gados ar pseidonīmiem Cērpiņu Blauzga un Cērpiņu Juniors rakstījis feļetonus, kuros pievērš uzmanību dažādiem politiskiem jautājumiem, kā arī rakstīja stāstus, satīrisko dzeju un atmiņas.
Viens no pirmajiem feļetoniem bijis "Atmosfera" (1929), kurš tika publicēts laikrakstā "Jaunais Vōrds".
Kopumā ir sarakstījis ap 200 feļetoniem, kuri ir atrodami daudzos latgaliešu periodiskajos izdevumos.
Par vienu no labākajiem Kuļša darbiem tiek uzskatīts dzejojums "Mārgu sola" (1928), kuru viņš balstījis dzimtajā pusē dzirdētajos nostāstos.

Stāsti

1929: "Pazudušais dāls".
1930: "Myrūņa atrībība".
1931: "Vylki".
1933: "Zeileišona".
1937: "Kazāks, uradnīks, Andrejs Malnais".
1938: "Trejs dīnas Viļakas mežūs".

Atmiņas

1938: "Pīterpiļs atmiņas: Muzikaliskō bīdreiba".
1938: "Latgalīšu peticija Svātam Tāvam".
1940: "Baltinovas muižas pērkšona".
Citātu galerija"Byudams vēļ školāns zynōju, ka laikrokstā "Jaunō Straume" var atrast interesantus tai saucamō Cērpiņu Blauzgas seikūs feļjetonus. Taipat ari muni školas bīdri centēs nivīnu nu tīm napalaist garum naizlaseitu. Mēs nūsaucem vysus mums zynomūs latgalīšu darbinīkus un gudrōjom, kurs gon nu jim var byut tys vaineigais Cērpiņu Blauzga – jis myusus vairōk saistēja na kai cyti anonimī autori. Vālōk, interesejūtīs par latgalīšu laikrokstu izaplateišonu, nūskaidrōju, ka vīnā nu myusu pogostim laikā, kod "Jaunajā Straumē" nabeja pasarodejīs nivīns Cērpiņu Blauzgas seikais feļjetons, šōs avīzes tiražs šimā pogostā nūsleidējis nu 100 (un vairōk) uz 10–20 eksempļarim."

Seiļs, Stepons. Latgalīšu rakstnīceibas darbinīki dzeivē un dorbā. Straume, Nr. 2, 1932, 10. lpp.

"Pīters Kuļšs (Cērpiņu Blauzga) snēdzis vasalu rindu nagaru, bet kūduleigu un apbreinojami izteiksmeigu jumoristisku feletonu, kurūs ikvīns vōrds raksturoj personeibu, vai pōrdzeivojamu nūtykumu taidā veidā, ka laseitōjam nagribūt jōsasmej, bet izlaseitais ilgi palīk sabīdreibā kai pōrrunu temats. Cērpiņu Blauzga pīskaitams pi lobōkim latvīšu jumoristim."

Apeļs, Meikuļs. Latgalīšu literaturas vēsture. Rēzekne: Latgalīšu Školōtōju Centralō Bīdreiba, 87. lpp.
Nodarbespublicists
politiķis
rakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta13.10.1886
Stiglova (Styglova)
"Piegriezums", Saucīne, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads, LV-4587
Dzīvesvietanezināms – 1914
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

1921 – 1929
Daugavpils
Daugavpils, Daugavpils novads

1929 – 1941
Rīga
Rīga
IzglītībaPēterburgas Svētās Katrīnas ģimnāzija
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

nezināms – 1914
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Studējis Juridiskajā fakultātē.


1914 (Datums nav precīzs)
Orenburga
Orenburg, Orenburg Oblast, Russia

Mācījies Orenburgas kara skolā.

Darbavieta1921 – 1929 (Datums nav precīzs)
Daugavpils
Daugavpils, Daugavpils novads

Strādājis Latgales Lauksaimniecības biedrību savienībā.


1929 – 1931 (Datums nav precīzs)
Latvijas Republikas Zemkopības ministrija
Kalpaka bulvāris 6, Rīga
Kalpaka bulvāris 6, Rīga, LV-1050

Strādājis par Latgales lietu pārzini un vecāko zemju revidentu.


1931 – 1940 (Datums nav precīzs)
Latvijas Republikas Tautas labklājības ministrija
Rīga
Rīga

20. gs. 30. gados strādājis par Rīgas darbu apgādes pārzini.


1940
Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija
Rīga
Rīga

Strādājis par Iekšlietu ministrijas Politiskās nodaļas vadītāju.


1941
Latvijas PSR Tirdzniecības un rūpniecības ministrija
Rīga
Rīga

Strādājis par lietu pārvaldnieku.

Dalība organizācijāsPēterpils latviešu muzikālā biedrība
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Bijis biedrības biedrs.

Žurnāls "Straume"

Bijis žurnāla līdzstrādnieks.


Laikraksts "Jaunas Zinias"
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Bijis laikraksta aktieru pulciņā.

1905 – 1906
Laikraksts "Gaisma" (1905–1906)
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Bijis laikraksta līdzstrādnieks.


1908 – 1916
Laikraksts "Drywa"
Ņevas prospekts, Sanktpēterburga
Nevsky Prospect, Saint Petersburg, Russia

Bijis laikraksta līdzstrādnieks.


1923 – 1925 (Datums nav precīzs)

Bijis laikraksta "Latgolas Lauksaimnīks" redakcijas sekretārs.


1928 – 1931
Laikraksts "Jaunō Straume"

Bijis laikraksta un tā kalendāra līdzstrādnieks.


1931 – 1940
Laikraksts "Jaunais Vōrds"
Rīga
Rīga

Bijis laikraksta līdzstrādnieks.

Dienests1914 – 1921

Piedalījies Pirmajā pasaules karā un Krievijas Pilsoņu karā.
Pakāpe: virsnieks.

Apcietinājums00.06.1941
Rīga
Rīga
Miršanas laiks/vieta13.08.1941
Rīga
Rīga
ApglabātsBiķernieku mežs
Biķernieku mežs, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, Latvia

Kartes leģenda

















Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 20.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Stiglova (Styglova)
("Piegriezums", Saucīne, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads, LV-4587)
13.10.1886Dzimšanas laiks/vietaUpe
2Rīga
(Rīga)
1929 - 1941DzīvesvietaPilsēta
3Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1914DzīvesvietaPilsēta
4Daugavpils
(Daugavpils, Daugavpils novads)
1921 - 1929DzīvesvietaPilsēta
5Rīga
(Rīga)
13.08.1941Miršanas laiks/vietaPilsēta
6Biķernieku mežs
(Biķernieku mežs, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, Latvia)
(Nav norādīts)ApglabātsMežs
7Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
8Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1914IzglītībaPilsēta
9Orenburga
(Orenburg, Orenburg Oblast, Russia)
1914IzglītībaPilsēta
10Kalpaka bulvāris 6, Rīga
(Kalpaka bulvāris 6, Rīga, LV-1050)
1929 - 1931DarbavietaĒka, māja
11Rīga
(Rīga)
1931 - 1940DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1940DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
1941DarbavietaPilsēta
14Daugavpils
(Daugavpils, Daugavpils novads)
1921 - 1929DarbavietaPilsēta
15Rīga
(Rīga)
01.06.1941ApcietinājumsPilsēta
16Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
17Rīga
(Rīga)
1931 - 1940Dalība organizācijāsPilsēta
18Ņevas prospekts, Sanktpēterburga
(Nevsky Prospect, Saint Petersburg, Russia)
1908 - 1916Dalība organizācijāsIela
19Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1905 - 1906Dalība organizācijāsPilsēta
20Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
Rakstnieks, publicists un politiķis Pīters Kuļšs (1886–1941) dzimis Šķilbēnu pagasta Stiglavas ciemā. Nācis no trūcīgas sešu bērnu ģimenes.

Liela loma Pītera izglītošanā bija viņa vectēvam Jānim Loginam, kurš ļāva dzīvot pie sevis un finansiāli atbalstīja. Pīters pabeidza Pēterburgas Sv. Katrīnas ģimnāziju, kā arī studēja tieslietas Pēterburgas Universitātē.

Savu sākotnējo ceļu rakstniecībā un publicistikā uzsācis laikrakstos "Gaisma" (1905–1906) un "Drywa" (1907–1916). Lielākā daļa darbu tika publicēta vai nu bez paraksta, vai nu ar joprojām neatšifrētu pseidonīmu. Apmēram šajā pašā laikā bijis viens no aktieriem laikraksta "Jaunas Zinias" aktieru pulciņā, kā arī viens no Pēterpils Latviešu muzikālās biedrības biedriem.

Studijas netika pabeigtas, jo sākās Pirmais pasaules karš un viņš tika iesaukts cara armijā. Dienesta gaitās viņš nonāca Orenburgas kara skolā un ieguva virsnieka pakāpi. Pēc Pirmā pasaules kara viņš iesaistījās pilsoņu karā Krievijā, bet Latvijā atgriezās 1921. gadā.

1921. gadā, pēc atgriešanās Latvijā, viņš strādāja Latgales Lauksaimniecības biedrību savienībā Daugavpilī, pakāpeniski sāka iesaistīties politikā, kā arī laiku palaikam rakstījis un publicējis latgaliešu periodiskajos izdevumos ar lauksaimniecību saistītus rakstus.

1929. gadā pārcēlās uz Rīgu, kur viņš strādāja Zemkopības ministrijā par Latgales lietu pārzini un vecāko zemju revidentu, bet vēlāk kļuva par Tautas labklājības ministrijas Rīgas darba apgādes pārzini.

20. gs. 20. gadu beigās un 30. gados ar pseidonīmiem Cērpiņu Blauzga un Cērpiņu Juniors rakstījis feļetonus par politiku, tomēr viņš esot rakstījis arī stāstus un dzejoļus, kurus parakstījis ar savu vārdu.Viens no pirmajiem darbiem ir dzimtās puses teikās balstīts dzejojums "Mārgu sola" (1928).Pirmais no feļetoniem ir "Atmosfera" (1929), savukārt pirmais stāsts – "Pazudušais dāls" (1929).

Pirmās padomju okupācijas laikā 1940. gadā Kuļšs kļuva par Iekšlietu ministrijas Politiskās nodaļas vadītāju, kur nodarbojās ar ziņu piegādātāju štata koordinēšanu. 1941. gadā strādāja par Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas lietu pārvaldnieku.

1941. gadā jūnijā pēc vācu okupācijas jūlijā viņš tika arestēts, bet 13. augustā tika nošauts un apglabāts Biķernieku masu kapos.

Tiek uzskatīts, ka Kuļšs ir sarakstījis vairāk nekā 200 feļetonu, kuri tika publicēti tādos latgaliešu periodiskajos izdevumos kā "Jaunais Vōrds", "Straume", "Jaunō Straume", "Latgolas Vōrds".

Stepons Seiļs, rakstot par Cērpiņu Blauzgu, pieminējis, ka kādā pagastā laikraksta pārdoto numuru skaits mainījies atkarībā no Blauzgas feļetonu esamības konkrētajā numurā.

Vērts pieminēt arī to, ka pats Kuļšs un Cērpiņu Blauzga nereti kļuva par centrālajām personām citu latgaliešu rakstnieku darbos, piemēram, Sprigula feļetonā "Bēgļi" (1925), Interventa feļetonā "Šķeidūņa laiks" (1932).

Informāciju sagatavoja Raivis Pudenko.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.