Pēteris Blaus

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (10); Recepcijas persona (3)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsPēteris Blaus
KopsavilkumsBlaus Pēteris, juniors (1900–1971) – žurnālists, politiķis un sabiedrisks darbinieks. Bijis laikraksta "Jaunākās Ziņas" redaktors. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā bija Tautas Saeimas deputāts un Latvijas sabiedrisko lietu ministrs, kā arī Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija sekretārs. Dzejnieka un žurnālista Pētera Blaua dēls. Nodarbojies ar tēva literāro mantojumu, periodikā publicējis atmiņas par tēvu ("Intīmas atmiņas par Pēteri Blauu"), aprakstus par literātiem.
Personiska informācija1918–1921: brīvprātīgi iestājies Skolnieku rotā, kā Karaskolas kadets piedalījies Latvijas Neatkarības kara cīņās; vēlāk bijis aizsargu rotas komandieris.
1934, 15. maijs: piedalījās Kārļa Ulmaņa apvērsumā.
1940: bijis Augusta Kirhenšteina valdības sabiedrisko lietu ministrs, tad Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretārs.
1941: evakuējies uz Baškīriju, kur bija Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas un Tautas komisāru padomes pilnvarotais.
1943–1955: apcietināts, 1945. gada 15. maijā notiesāts uz 15 gadiem par pretpadomju organizācijas "Latviešu centrs" izveidošanu un vadīšanu.
1956, 11. aug.: reabilitēts.
SaiknesPēteris Blaus - Tēvs
Nodarbesžurnālists
politiķis
sabiedriskais darbinieks
Dzimšanas laiks/vieta23.08.1900
Ērgļi
Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads
Dzimis Ērgļu pagastā.
Izglītība1916–1918
Latviešu Izglītības biedrības zēnu reālskola
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011

1918
Baltijas Tehniskā augstskola
Rīga
Rīga
Studējis arhitektūru.

1919–1920
Karaskola
Darbavieta1918 (Datums nav precīzs)
Baltijas latviešu bēgļu apgādāšanas komitejas kanceleja.

1919
Latvijas Komunistiskā partija
Elizabetes iela 63, Rīga
Elizabetes iela 63, Rīga, LV-1050
Darbs Preses birojā.

1929–1940
Rīga
Rīga
5. Rīgas aizsargu pulka rotas komandieris

1930–1940
Laikraksts "Jaunākās Ziņas"
Rīga
Rīga
No 1937. līdz 1940. gadam laikraksta atbildīgais redaktors.

1936
PSRS slepeno dienestu aģents

20.06.1940–21.07.1940
Rīga
Rīga
Latvijas sabiedrisko lietu ministrs

00.08.1940–00.01.1943
Latvijas PSR Augstākā Padome
Rīga
Rīga
Prezidija sekretārs

00.05.1955–00.09.1957
Komiteja "Par atgriešanos Dzimtenē"
Korespondents laikrakstu un radio redakcijā "Par atgriešanos Dzimtenē".

1957–1959
Laikraksts "Rīgas Balss"
Balasta dambis 3, Rīga
Balasta dambis 3, Rīga, LV-1048
Nodaļas vadītājs
Dalība organizācijās1928–1940
Latvijas Aizsargu organizācija
5. Rīgas aizsargu pulka sakaru bataljona 3. rotas komandieris.

1940
Latvijas un PSRS tautu kulturālās tuvināšanās biedrība
Rīga
Rīga
Biedrs

1940–1949
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Biedrs

1957
Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050
Biedrs. No 1957. līdz 1959. gadam – vadītājs.

1957–1971
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs
Dienests1918–1921
Latvijas armija
Brīvprātīgi iestājies Skolnieku rotā, kā Karaskolas kadets piedalījies Brīvības cīņās.
Emigrē1941
Baškīrija
Republic of Bashkortostan, Russia
Apcietinājums1943–00.05.1955
Baškīrija
Republic of Bashkortostan, Russia
1945. gada 15. maijā — notiesāts uz 15 gadiem par pretpadomju organizācijas "Latviešu centrs" izveidošanu un vadīšanu.
Miršanas laiks/vieta06.01.1971
Rīga
Rīga
ApglabātsOtrie Meža kapi
Gaujas iela 12B, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiAizsargu Nopelnu krusts
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar 1932. gada 16. novembra lēmumu.
V šķira
1932

Viestura ordenis
Viestura ordeņa virsnieks ar Ordeņa kapitula 1939. gada 12. maija lēmumu.
IV šķira
1939

Kartes leģenda

















Tiek rādīti ieraksti 1-15 no 15.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Ērgļi
(Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads)
23.08.1900Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Rīga
(Rīga)
06.01.1971Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Baškīrija
(Republic of Bashkortostan, Russia)
1941EmigrēReģions, apgabals
4Otrie Meža kapi
(Gaujas iela 12B, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
5Rīga
(Rīga)
1918IzglītībaPilsēta
6Tērbatas iela 15/17, Rīga
(Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011)
1916 - 1918IzglītībaĒka, māja
7Rīga
(Rīga)
1930 - 1940DarbavietaPilsēta
8Balasta dambis 3, Rīga
(Balasta dambis 3, Rīga, LV-1048)
1957 - 1959DarbavietaĒka, māja
9Rīga
(Rīga)
01.08.1940 - 01.01.1943DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
20.06.1940 - 21.07.1940DarbavietaPilsēta
11Rīga
(Rīga)
1929 - 1940DarbavietaPilsēta
12Elizabetes iela 63, Rīga
(Elizabetes iela 63, Rīga, LV-1050)
1919DarbavietaĒka, māja
13Baškīrija
(Republic of Bashkortostan, Russia)
1943 - 01.05.1955ApcietinājumsReģions, apgabals
14Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
(Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050)
1957Dalība organizācijāsĒka, māja
15Rīga
(Rīga)
1940Dalība organizācijāsPilsēta
Pēteris Blaus, juniors (1900–1971) ir pretrunīga personība, kuras biogrāfija un profesionālā darbība (kolaboracionisms ar padomju okupācijas režīmu) vēl prasa detalizētāku izpēti.

Dzimis Ērgļu pagastā dzejnieka un žurnālista Pētera Blaua ģimenē. Mācījies Latviešu Izglītības biedrības zēnu reālskolā un Baltijas Tehniskajā augstskolā. 1918. gadā brīvprātīgi iestājies Skolnieku rotā, vēlāk Baloža 3. atsevišķajā bataljonā, no kurienes ieskaitīts karaskolā, kā karaskolas kadets piedalījies Brīvības cīņās. Pēc karaskolas beigšanas iedalīts 3. Jelgavas kājnieku pulkā, no kurienes 1921. gadā demobilizēts leitnanta dienesta pakāpē. Karaskolā kopā ar viņu mācījās arī vēlākais sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš.

Pēc demobilizācijas strādājis valsts dienestā, tad pārgājis uz žurnālistiku un strādājis vairākos Rīgas laikrakstos. Rakstīja reportāžas no Maskavas. Strādājis laikraksta “Jaunākās Ziņas redakcijā” (1930–1940). No 1937. līdz 1940. gadam bijis laikraksta atbildīgais redaktors.

Pēteris Blaus bija aizsargu rotas komandieris (1928–1940). Vēsturnieks Indulis Zvirgzdiņš rakstījis: “5. Rīgas aizsargu pulkā leitnants Blaus bija Sakaru bataljona 3. rotas komandieris. Bataljons sastāvēja no 10 rotām. 1940.–1941. gadā arestēti vai 14. jūnijā administratīvi izsūtīti 8 rotu komandieri un 6 komandieru palīgi, tāpat visu triju vadu komandieri 3. rotā. P. Blaus devis divus aizsarga zvērestus. Apņemšanos sargāt Latvijas valsts drošību, neaizskaramību un satversmi pēc 1934. gada 15. maija nomainīja solījums sargāt Latvijas valsti un viņas neatkarību, būt uzticīgam valsts prezidentam Kārlim Ulmanim. Kā aizsargu rotas komandierim Blauam 1939. gada pavasarī piešķīra 4. šķiras Viestura ordeni. Trīs zvaigžņu 5. šķiras ordeni viņš saņēma 1932. gadā kopā ar citiem kādreizējiem karaskolas leitnantiem.” (Zvirgzdiņš, Indulis. “...Kādiem taču vajadzēja būt jaunajā valdībā”, Latvijas Vēstnesis, Nr.104, 2003, 11. jūl., 12.lpp.)

Totalitārisma seku dokumentācijas centra darbinieki uzskata, ka kopš 20. gadsimta 30. gadu otrās puses Pēteris Blaus bijis PSRS izlūkiestāžu informators ar segvārdu “Obščestveņņik”. 1941.gadā rakstītajā autobiogrāfijā viņš rakstīja: “1928. gadā iestājos aizsargu organizācijā un kā tās loceklis izdarīju pakalpojumus Partijai un Padomju varai.” (Zvirgzdiņš, Indulis. “...Kādiem taču vajadzēja būt jaunajā valdībā”, Latvijas Vēstnesis, Nr.104, 2003, 11. jūl., 12.lpp.)

Pēc Latvijas okupācijas, 1940. gadā, bija Augusta Kirhenšteina valdības sabiedrisko lietu ministrs un Tautas Saeimas deputāts, pēc tam – Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija sekretārs.

“1940. gada 27. jūnijā P. Blaus uzstājās ar radio runu1. Tā bija krietni garāka nekā četras dienas iepriekš V. Lāča nolasītā un jau konkrētāk atklāja jaunās valdības plānus. Atmaskojošs bija nozīmīguma uzsvērums: “…vispirms ciešu savienību ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienību un sadraudzību ar tās armiju…, un, otrkārt, nodrošināt valsts intereses un tautas demokrātiskās tiesības.” Prese būšot brīva no līdzšinējiem žņaugiem — tos jau nu agrākais atbildīgais redaktors gana labi zināja, tāpat to, kā palīdzēt valdībai viņas atbildīgajā darbā. Nosaucot par tautas ienaidniekiem 1934.gada 15.maija apvērsuma rīkotājus un dalībniekus, aizsargu rotas komandierim vajadzēja atcerēties, ka starp pēdējiem bijis arī pats.

Saeimas vēlēšanām Blaus ierakstīts Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstā. Saeimas sēdē viņš kopā ar vēl sešiem vīriem iekļauts komisijā, kas sagatavoja deklarāciju par valsts varu (padomju varu) Latvijā. Iespējams, tas ne tikai agrākās žurnālista pieredzes dēļ (bijis referents Saeimas lietās “Jaunākajās Ziņās”), bet arī krievu valodas prašanas dēļ. Blaus arī iepriekš esot tulkojis ministriem no krievu valodas lasīšanai sagatavotās runas. Tieši viņam uzticēja nolasīt A.Kirhenšteina runas krievu tulkojumu PSRS Augstākās Padomes 5.augusta sēdē.” (Zvirgzdiņš, Indulis. “...Kādiem taču vajadzēja būt jaunajā valdībā”, Latvijas Vēstnesis, Nr.104, 2003, 11. jūl., 12.lpp.)

1940. gada augustā viņš tika uzņemts komunistiskajā partijā.

Sākoties Otrajam pasaules karam Latvijas teritorijā, 1941. gadā viņš ar ģimeni evakuējies uz Baškīriju, kur bija Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas un Latvijas PSR Tautas komisāru padomes pilnvarotais. Viņa pienākums bija atvieglot no Latvijas evakuējušos cilvēku dzīves kārtošanu Baškīrijā, palīdzēt sagādāt apģērbu un citu nepieciešamo, izsniegt naudas pabalstus, arī sekmēt strēlnieku divīzijas papildināšanu. 1942. gadā finanšu revīzija par līdzekļu izlietošanu palīdzībai no Latvijas evakuētajiem cilvēkiem Baškīrijā konstatē iztrūkumu. Pēteris Blaus nonāk NKVD redzeslokā.

1942. gada decembrī Pēteris Blaus iesniegumā Augustam Kirhenšteinam lūdza atbrīvot viņu no Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāra amata, kas tika izdarīts 1943. gada 16. janvārī – vietā apstiprinot Jāni Niedri.

1943. gadā Pēteris Blaus tika apcietināts un 1945. gada 15. maijā notiesāts uz 15 gadiem par pretpadomju organizācijas “Latviešu centrs” izveidošanu un vadīšanu. Par īsto soda iemeslu tiek uzskatīts, ka Pēteris Blaus ļāva no Latvijas aizbēgt savam draugam un agrākajam sabiedrisko lietu ministram Alfrēdam Bērziņam. Sodu Pēteris Blaus izcieta līdz 1955. gadam. 1956. gada 11. augustā tika reabilitēts.

Pēc atgriešanās Latvijā Pēteris Balus bija korespondents laikrakstu un radio redakcijā “Par atgriešanos Dzimtenē” (1957–1959) un nodaļas vadītājs (1957–1959) laikraksta “Rīgas Balss” redakcijā. Nodarbojies ar tēva literāro mantojumu, periodikā publicējis atmiņas par tēvu (“Intīmas atmiņas par Pēteri Blauu”) un aprakstus par literātiem.

Plašāk par Pēteri Blausu junioru Induļa Zvirgzdiņa rakstā: https://www.vestnesis.lv/ta/id/77160.

Informāciju sagatavoja Madara Eversone.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.