Darbi: Darba autors (24); Sastādītājs (9); Redaktors (4); Komentāra autors (6); Recepcijas persona (9)
Attēli: Attēla autors(20); Persona attēlā(77)
| Vārds | Pēteris Birkerts |
|---|---|
| Pseidonīms | P. Gints, P. Torreks, P. Briks |
| Kopsavilkums | Pēteris Birkerts (1881–1956) – folklorists, literatūrzinātnieks. Galvenais viņa veikums saistīts ar folkloristiku. Pirmais savācis un sakopojis "Latvju tautas anekdotes", sakārtojis "Latvju tautas mīklas" un "Latviešu sakāmvārdus un parunas". Antona Birkerta brālis. Arhitekta Gunara Birkerta tēvs. |
| Personiska informācija | Dzimis saimnieka ģimenē. Tēvs Jānis Birkerts (1839–1922). Kad Pēterim Birkertam bija pieci gadi, dzemdībās nomira māte, un tēvs apprecējās otrreiz. Brālis Georgs, Antons (literatūrzinātnieks) māsas – Līna un Emīlija. 1919–1924: laulība ar Mariju Birkerti (Mērija Saule-Sleine; dzimusi Šopa; 1895–1982), kura arī interesējusies par folkloras nozari un folkloras vākšanu skolā. Abu laulībā dēls arhitekts Gunārs Gunvaldis Birkerts (1925–2017). 1904–1905: Aktīvi iesaistījies revolucionārajā darbībā – lasījis, tulkojis revolucionāro literatūru, uzstājies ar runām, priekšlasījumiem, piedalījies demonstrāciju organizēšanā. Piedalījies Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 2. kongresā. 1917: pēc Februāra revolūcijas nokomandēts uz Sanktpēterburgu, piedalās latviešu skolotāju konferences organizēšanā. Ievēlēts Rīgas strādnieku deputātu padomes Juridiskajā sekcijā, ir tās faktiskais vadītājs. No 1946: asas ideoloģiskas kampaņas Latvijas Padomju rakstnieku savienībā, Latvijas Valsts universitātē un presē pret Pēteri Birkertu. Viņam tiek pieprasīts atteikties no iepriekš uzrakstītajiem darbiem, agrākos darbus atzīstot par kļūdainiem un maldīgiem. |
| Profesionālā darbība | Publicējis rakstus žurnālā "Domas",
"Ritums", "Teātra Vēstnesis", "Izglītības Ministrijas
Mēnešraksts" u. c. par psiholoģiju, estētikas un literatūras jautājumiem. Publicējis rakstus par folkloru un literatūru žurnālos "Karogs", "Padomju Latvijas Skola" un citur.
Rakstos par Raiņa, Andreja Upīša, Viļa Plūdoņa, Kārļa Skalbes u. c. rakstnieku daiļrades psiholoģiju Pēteris Birkerts balstījies uz rakstnieku izteikumiem par savu darbu. 1933, oktobris: kopā ar brāli Antonu Birkertu pārņēmis Raiņa un Aspazijas arhīvu. Publicētie pētījumi un grāmatas1921: "Socioloģija: skolām un pašmācībai".1921: "Psiholoģija: vidusskolām, skolotāju semināriem un pašmācībai". 1922: "Daiļradīšanas psiholoģija. I. Mākslinieka personība". 1923: "Pedagoģiskā psiholoģija". 1925: "Daiļradīšanas psiholoģija. II. Mākslinieka tapšanas gaita". 1926: "Mīlas psiholoģija. I. Romantiskā mīla". 1927: "1905. g. revolūcijā cietušie Latvijas skolotāji". 1927: "Ko tauta saka par baznīcu un mācītājiem". 1928: "Mūsu revolūcijas varoņi un mocekļi". 1928: "Pedagoģiskie viduslaiki tagadējā Latvijā". 1929: "Atjauta tautas anekdotēs". 1929: "Anekdotes estētika". 1935: "Rūdolfs Blaumanis kā jauno mākslas talantu audzinātājs". 1936: "Mīlas filozofija Aspazijas lirikā".
1937: "Latvju tautas dzīves gudrība. 1. daļa. Laimes problēma". 1937: "Latvju tautas dzīves gudrība. 2. daļa. Darba filozofija". 1937: "Ievads latvju tautas prātniecībā". 1937: "Latvju sakāmvārda filozofija". 1938: "Latvju tautas estētika. I. Cilvēka skaistums". 1939: "Latvju tautas estētika. II. Gara estētika un kritika". Darbība folkloristikāSastādījums1925, 1926: "Latvju tautas anekdotes" (kopā ar Mariju Birkerti). 1927: "Latvju tautas mīklas". 1927: "Latviešu sakāmvārdus un parunas" (kopā ar Mariju Birkerti). 1929–1930: "Latvju tautas anekdotes" (1–4). 1930: "Vecais Konrādijs dzīvē, darbā un anekdotēs". |
| Citātu galerija | "Pēteris Birkerts ir īpatns latviešu folkloristikā ar pievēršanos tēmām un žanriem, kur ne pirms viņa, ne pēc viņa nav līdzvērtīgu veikumu: 1) sakāmvārdu un parunu vākšana un to sistematizēšana un interpretācija psiholoģijas, filozofijas, estētikas un ētikas kontekstos, kas apkopota biezās grāmatās, no kurām ne visas izdevās publicēt, un 2) lielākais latviešu tautas anekdošu zinātnisks publicējums četros sējumos (1929–1930). Latvijas kultūras vēsturē viņš nozīmīgs ar savdabīgu devumu vairākās nozarēs – viņš ir pirmo psiholoģijas un socioloģijas mācību grāmatu autors, publicējis pētījumus par daiļrades un mīlas psiholoģiju, kara, šķiru, nacionālisma u. c. grupu un laikmetu psiholoģiju, pētījis marksisma estētiku, ar grāmatu "Ievads latvju tautas prātniecībā" mēģinājis dot ieguldījumu latviešu nacionālās filozofijas attīstībā. Folkloras vākšanai un izpētei Birkerts pievērsās 1923. gadā – 43 gadu vecumā, kad viņam jau bija pamatīga lektora pieredze vairāku valstu augstskolās, kad aiz muguras bija studijas ASV (1907–1912, jurisprudence, psiholoģija un socioloģija), kur iegūtās zināšanas un pētījumu metodoloģija padarīja viņu atšķirīgu citu pētnieku vidū. Birkerta darbība 20.–30. gadu latviešu folkloristikā norisa visai patstāvīgi un izolēti – viņš netika pieņemts darbā Latvijas Universitātē, viņš izveidoja savu folkloras arhīvu, kas bija otrs lielākais pēc Latviešu folkloras krātuves, folkloras materiālu interpretācijai izvēlējās kontekstus atšķirīgās zinātņu nozarēs, lielākoties strādāja "zinātniskā vientulībā" kopā ar vecāko brāli literatūrzinātnieku Antonu Birkertu (1876–1971). Kopš 1905. gada revolūcijas laikiem mantotie sociāldemokrātiskie un ateistiskie uzskati nebija ērti nevienai no varām, kuru laikā viņam nācās strādāt. Pētera Birkerta īpatnais rakstības stils atpazīstams: 1) pēc materiāla detalizētās klasificēšanas, teksta sadalīšanas pa tēmām un apakšpunktiem, kas parādās arī ļoti izvērstos satura rādītājos; 2) pēc vienkāršas un skaidras izteiksmes, kurā redzama viņa lielā lektora pieredze; 3) pēc tā, ka par "tautas uzskatiem" viņš parasti runā bez aplūkojamā materiāla konkrētākas starptautiski salīdzinošas un vēsturiskas diferenciācijas – vienkārši tiek aprakstīts tas, kas folkloras tekstos redzams. Apbrīnas cienīga ir viņa prasme organizēt savu darbu, talants un pētnieciskais ražīgums vairākās atšķirīgās zinātņu nozarēs." Pakalns, Guntis. Pēteris Birkerts. Latviešu folkloristika starpkaru periodā. Rīga: Zinātne, 2014, 485.–486. lpp. |
| Saiknes | Antons Birkerts - Brālis Mērija Saule-Sleine - Bijusī sieva |
| Nodarbes | folkloras pētnieks literatūrzinātnieks |
| Dzimšanas laiks/vieta | 15.01.1881 Jaunsvirlauka Jaunsvirlauka , Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads Tolaik Franksesavas pagasta "Jaunbitēnos". |
| Dzīvesvieta | 1906–1913 Amerikas Savienotās Valstis United States 1917 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Pēc Februāra revolūcijas nokomandēts uz Sanktpēterburgu, piedalās latviešu skolotāju konferences organizēšanā. Ievēlēts Rīgas strādnieku deputātu padomes Juridiskajā sekcijā, ir tās faktiskais vadītājs. 00.12.1917–00.06.1918 (Datums nav precīzs) Valka Valka, Valkas novads 1940 (Datums nav precīzs) Bulduri Priedaine, Jūrmala |
| Izglītība | 1889–1893 Franksesavas pagastskola Jaunsvirlauka Jaunsvirlauka , Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads 1893–1896 Jaunsvirlaukas ministrijas skola Jaunsvirlauka Jaunsvirlauka , Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads 1897–1900 Baltijas skolotāju seminārs Liepājas iela 31, Kuldīga Liepājas iela 31, Kuldīga, Kuldīgas novads, LV-3301 Izslēgts par marksisma propagandu. 1902 Mācoties patstāvīgi, ieguvis tautskolotāja tiesības. 1907–1911 Valparaiso universitāte 1100 E 55th St, Chicago 1100 E 55th St, Chicago, Illinois, United States Juridiskā fakultāte. Iegūts tiesību zinātņu bakalaura grāds. Apmeklējis arī lekcijas psiholoģijā, uztveres (kognitīvajā) filozofijā un ētikā. 1911–1912 Kolumbijas universitāte Ņujorka New York, USA Studējis filozofiju un psiholoģiju. |
| Darbavieta | Žurnāls "Vārds" Rīga Rīga 1913 Žurnāls "Domas" Rīga Rīga 1914 Maskava Moscow, Russia Strādājis par angļu valodas skolotāju. 1916 Krievija Russia Dažus mēnešus veic Viskrievijas darba biroja instruktora pienākumus, apbraukā Volgas rajonu no Ņižņijnovgorodas līdz Kazaņai. 1918 Sociālistiskā sabiedrisko zinātņu akadēmija Maskava Moscow, Russia Lasījis sociālās psiholoģijas kursu. 1919–1920 Smoļenskas valsts universitāte Ulitsa Przhevalskogo 4, Smolensk Ulitsa Przhevalskogo 4, Smolensk, Smolensk Oblast, Russia Lasa lekcijas par socioloģiju, psiholoģiju un daiļrades psiholoģiju. 1919–1920 Smoļenskas Pedagoģiskais institūts Smoļenska Smolensk, Smolensk Oblast, Russia Lasa lekcijas par socioloģiju, psiholoģiju un daiļrades psiholoģiju. 1920–1928 Rīgas Tautas augstskola Bruņinieku iela 24A, Rīga Bruņinieku iela 24A, Rīga, LV-1001 Lasījis lekcijas par socioloģiju, psiholoģiju, daiļrades psiholoģiju, marksisma un sociālisma filozofiju. 1925–1927 Jelgavas Valsts centrālais pedagoģiskais institūts Jelgava Jelgava Lasījis lekcijas par socioloģiju, psiholoģiju, daiļrades psiholoģiju, marksisma un sociālisma filozofiju. 1945–21.06.1949 Jāņa Raiņa Valsts literatūras muzejs Rīga Rīga Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks 14.06.1945–28.04.1948 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Lasījis folkloristikas kursus (speckurss par vāciešiem latviešu folklorā, Latviešu brahiloģismi) Filoloģijas fakultātē. 1946, 4. jūlijs: ievēlēts par profesoru. 01.09.1945–05.09.1953 Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts Akadēmijas laukums 1, Rīga Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks. No 1946, 10. septembris: Materiālu vākšanas un kārtošanas sektora vadītājs. |
| Dalība organizācijās | 1904 Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija Jelgava Jelgava Biedrs. Aktīvi darbojies Jelgavas organizācijā. 1905: piedalījies Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas 2. kongresā, par revolucionāru darbību vairākkārt apcietināts. 1940–1956 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs |
| Dienests | 00.10.1916–1917 Dienējis latviešu strēlnieku bataljona II brigādes štābs. |
| Emigrē | 00.12.1905 Šveice Switzerland 00.08.1906–1913 Amerikas Savienotās Valstis United States |
| Apcietinājums | 00.04.1904 1905 |
| Miršanas laiks/vieta | 18.02.1956 Jūrmala Jūrmala |
| Apglabāts | Lielupes kapi Paula Stradiņa iela 9, Jūrmala, LV-2010 |
| Apbalvojumi | LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks 1945 |
|---|
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 28.
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Jaunsvirlauka (Jaunsvirlauka , Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads) | 15.01.1881 | Dzimšanas laiks/vieta | Ciems |
| 2 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1917 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 3 | Valka (Valka, Valkas novads) | 01.12.1917 - 01.06.1918 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 4 | Amerikas Savienotās Valstis (United States) | 1906 - 1913 | Dzīvesvieta | Valsts |
| 5 | Bulduri (Priedaine, Jūrmala) | 1940 | Dzīvesvieta | Pilsētas daļa |
| 6 | Jūrmala (Jūrmala) | 18.02.1956 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 7 | Šveice (Switzerland) | 01.12.1905 | Emigrē | Valsts |
| 8 | Amerikas Savienotās Valstis (United States) | 01.08.1906 - 1913 | Emigrē | Valsts |
| 9 | Lielupes kapi (Paula Stradiņa iela 9, Jūrmala, LV-2010) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 10 | Jaunsvirlauka (Jaunsvirlauka , Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads) | 1889 - 1893 | Izglītība | Ciems |
| 11 | Jaunsvirlauka (Jaunsvirlauka , Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads) | 1893 - 1896 | Izglītība | Ciems |
| 12 | Liepājas iela 31, Kuldīga (Liepājas iela 31, Kuldīga, Kuldīgas novads, LV-3301) | 1897 - 1900 | Izglītība | Ēka, māja |
| 13 | 1100 E 55th St, Chicago (1100 E 55th St, Chicago, Illinois, United States) | 1907 - 1911 | Izglītība | Ēka, māja |
| 14 | Ņujorka (New York, USA) | 1911 - 1912 | Izglītība | Pilsēta |
| 15 | Maskava (Moscow, Russia) | 1914 | Darbavieta | Pilsēta |
| 16 | Rīga (Rīga) | 1913 | Darbavieta | Pilsēta |
| 17 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsēta |
| 18 | Maskava (Moscow, Russia) | 1918 | Darbavieta | Pilsēta |
| 19 | Ulitsa Przhevalskogo 4, Smolensk (Ulitsa Przhevalskogo 4, Smolensk, Smolensk Oblast, Russia) | 1919 - 1920 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 20 | Bruņinieku iela 24A, Rīga (Bruņinieku iela 24A, Rīga, LV-1001) | 1920 - 1928 | Darbavieta | Ēka, māja |