Darbi: Darba autors (131); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (34)
Attēli: Persona attēlā(3)
| Vārds | Pāvils Rozītis |
|---|---|
| Pseidonīms | Pāvils Ilgvars |
| Kopsavilkums | Pāvils Rozītis (1889–1937) – rakstnieks, dzejnieks, žurnālists, tulkotājs, literāri publicistisku rakstu autors un literatūrkritiķis. Psiholoģiskās prozas tradīciju veidotājs latviešu literatūrā. Izkopis satīras un anekdotiskās noveles žanru, uzskatāms par 20. gadsimta 20. un 30. gadu latviešu anekdotiskās noveles spilgtāko pārstāvi. Sarakstījis 4 romānus, no tiem ievērojamākie ir 1928. gadā iznākušais romāns "Ceplis" un 1936. gadā publicētais darbs "Valmieras puikas". Romāns "Zemes prieks" (1937) nepabeigts. Vairāku dzejoļu, īsprozas un eseju krājumu autors. Rakstījis esejas par Kārli Skalbi, Jāni Akurateru, Jāni Jaunsudrabiņu, Viktoru Eglīti u.c., kas apkopotas 1920. gadā iznākušajā krājumā "Kultūras slāpes". Publicējis teātra recenzijas, publicistiku, tulkojis cittautu literatūru. |
| Personiska informācija | Dzimis saimnieku ģimenē. Četru gadu vecumā zaudējis tēvu Pēteri un arī
tēva mājas. Kopā ar māti Annu Cielēnu un jaunākajām māsām bērnību ir pavadījis pieticīgos
apstākļos netālajās Auduļu mājās. 1914–1918: Pirmā pasaules kara laikā dzīvo Baku, kur apprecējies ar latviešu meiteni Antoniju. 1917: piedzimst dēls Viestards. 1918: pēc atgriešanās Latvijā nodarbojies ar literāru darbu. 1922: piedzimst meita Dzidra. 1928: apprecējies otrreiz ar Almu. 1935: piedzimst meita Ieva. |
| Profesionālā darbība | 1908: pirmā publikācija – krievu pedagoga Konstantīna Venceļa brošūras "Neredzamās verdzības ķēdes" tulkojums, 1910, 12. marts: pirmais publicētais oriģināldarbs – tēlojums "Nodevējs?..." laikrakstā "Jaunā Dienas Lapa". ProzaStāsti un noveles1913: “Ceturtā grācija”. 1919: “Es un viņas”. 1920: “Granātu ziedi”. 1920: “Nāves vižņi”. 1920: “Miglas svilpes”. 1920: “Ceļš uz paradīzi”. 1922: “Portrejas”. 1923: “Atriebība un citas noveles”. 1925: “Krāces”. 1926: “Jaunsaimnieks”. 1928: “Pret savu gribu”. 1933: “Mezgli”. 1935: “Skaidas”. Romāni1921: “Divas sejas”.1924: “Uguns ceļi”. 1928: “Ceplis”. 1936: “Valmieras puikas”. 1937: “Zemes prieks” (nepabeigts). Dramaturģija1931: “Jaunā cepure”.Dzejoļu krājumi1910 “Kaijas”.1912": “Ziedu krūze”. 1918: “Zīļu rota”. 1919: “Skanošais laiks”. 1919: “Jaunavības tornis”. 1920: “Zobens un lilija”. 1923: “Mans korāns”. 1927: “Pie akas”. 1936: “Sarunas”. Kultūrvēsturiski apcerējumi1920: “Kultūras slāpes” (sakopotas esejas no periodikas par Kārli Skalbi, Jāni Akurateru, Viktoru Eglīti u. c.).Kopoti raksti1937–1939: “Kopoti raksti” (10 sējumos).1961–1962: “Raksti” (piecos sējumos, sastādījis Jānis Niedre). Ārzemju autoru darbu tulkojumi1908: Konstantīns Vencelis. "Neredzamās verdzības ķēdes"1909: Oskars Vailds "Estētiskais manifests" 1909: Oskars Vaulds. "Zvejnieks un viņa dvēsele" 1913: Vladimirs Koroļenko. "Ļaunā sabiedrībā" 1914: Nikolajs Krašeņuņikovs. "Pasaka par mīlu" 1920: Longs. "Dafnis un Hloa" 1927: Gijs de Mopasāns. "Mont-Oriol" Sastādītie krājumi1920: Jāņa Akuratera Kopoti Raksti 2 sējumos.Literāro darbu tulkojumi citās valodāsProzaIgauņu valodā1967: Ceplis ("Ceplis"). Tulkojis Oskars Kuningass (Oskar Kuningas). 1984: Valmiera poisid ("Valmieras puikas"). Tulkojis Oskars Kuningass (Oskar Kuningas). Krievu valodā 1949: Товар ("Preces"). Tulkojis E. P. Ilmers. 1953: Цеплис ("Ceplis"). Tulkojis Vladimirs Ņevskijs (Владимир Невский). 1990: Валмиерские мальчишки ("Valmieras puikas"). Tulkojusi Viola Rugāja. DzejaKrievu valodā1978: Желудевое ожерелье ("Zīļu rota"). Atdzejojis Leonīds Čerevečņiks (Леонид Черевичник). Antoloģijas un periodiskie izdevumiPoļu valodā1938: Antologia poezji łotewskiej ("Latviešu dzejas antoloģija"). 1951: Opowiadania łotewskie ("Latviešu stāsti"). Angļu valodā 1938: At a Masquerade // The Tricolour Sun. Latvian Lyrics in English Versions. ("Maskarādē // Trīskrāsainā saule. Latviešu dzeja angļu versijā"). Atdzejojis Viljams Metjū (William Matthew). Vācu valodā 1924: Lettische Lyrik ("Latviešu dzeja"). 1978: Ware // Unter dem Flūgel eines Vogels ("Preces // Putna Paspārnē"). Krievu valodā 1986: Пути огня ("Uguns ceļi"). Tulkojis Leonīds Čerevečņiks (Леонид Черевичник). Darbība kino un teātra mākslā1940: spēlfilma "Aizsprosts" (scenārija līdzautors). Režisors Aleksandrs Rusteiķis.Saskare ar tiesu un represīvajām iestādēm1923: kopā ar izdevējiem saukts pie kriminālatbildības, – Rīgas Apgabaltiesas viceprokurors Mārtiņš Legzdiņš apsūdzējis pornogrāfijas un nekaunīgu rakstu ražošanā un izplatīšanā par darbiem, kas apkopoti krājumā "Portrejas". Ticis attaisnots.Atveidojums mākslā1921: tēlnieka Emīla Meldera veidotais Pāvila Rozīša skulpturālais portrets granītā. Glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.1953: romāna "Ceplis" iestudējums teātrī 1972: Latvijas PSR spēlfilma "Ceplis" pēc tāda paša nosaukuma romāna motīviem |
| Citātu galerija | "Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Pāvils Rozītis izveidojas par spilgtāko latviešu anekdotiskās noveles meistaru, prasmīgi variēdams savā daiļradē visdažādākos klasiskās noveles sižeta konstrukcijas veidus, smeldams bagātīgu ierosmi Dž. Bokačo, G. de Mopasāna, O. Henrija, E. A. Po, O. Vailda daiļradē. Ar P. Rozīša darbiem žanrs daudzējādā ziņā iegūst spilgtumu un daudzkrāsainību tieši savā tradicionālajā, klasiskajā izteiksmē. Taču rakstnieks nebūt neaprobežojas tikai ar anekdoti, kaut arī tā ir dzēlīga, bet situācijas un rakstura pretišķībās nereti izgaismo arī savu varoņu psiholoģiju, ja to prasījusi viņa radošā iecere." Smilktiņa, Benita. Laikmets un cilvēks P. Rozīša novelēs. Noveles. Rīga: Zinātne, 1999, 181., 182. lpp. "Visai atšķirīgi žanriski un tematiski, kā arī apjoma un māksliniecisko izteiksmes līdzekļu izmantojumā krājumi liecina par savdabīga dzejnieka izaugsmi. Pāvila Rozīša lirikā plašs intensīvu pārdzīvojumu spektrs: no liesmainas erotikas līdz skumjai apcerei. Liriskais varonis ekspresīvs, skaistuma alkstošs un kontrastainu izjūtu pārpilns. Spēcīgus impulsus Pāvila Rozīša dzejai un īsajai prozai devis Kaukāzā pavadītais bēgļu laiks. [..] Pirmie stāstu krājumi veidoti romantiski liriskās prozas tradīcijā: eksotiskā vai bohēmiskā vidē varonis gremdējas ar mistiku saistītu skumju un nemiera izjūtās. Žanriski un stilistiski daudzveidīgas ir Pāvila Rozīša noveles. Būdams 30. gadu latviešu anekdotiskās noveles spilgtākais pārstāvis, Pāvils Rozītis satīriski izgaismojis pilsoniskās sabiedrības netikumus. Psiholoģiskajās novelēs atklāta cilvēka garīgā krīze. Pāvils Rozītis sarakastījis četrus žanriski atšķirīgus romānus. Viņš ir viens no latviešu psiholoģiskā romāna izkopējiem. Diloģijā "Divas sejas" (1921) un "Uguns ceļi" (1924) atklāta personības sašķeltības traģika, risināta Fjodoram Dostojevskim radniecīgā nozieguma un soda problemātika. Romāns "Ceplis" (1928) ir asa satīra par 20. gadu Latvijas finansiālajām aprindām, plašus sabiedrības slāņus aptverošs tēlojums. Autobiogrāfisks un reizē romantiskas ievirzes darbs ir romāns "Valmieras puikas" (1936), tas sakņots 20. gadsimta sākuma (īpaši 1905. gada revolūcijas perioda) Valmieras vēsturiskajos notikumos un reālijās, izmantojot konkrētus prototipus. Valmieras puiku trauksmainais nemiers un protests pret jebkuru sastingumu dzīvē Pāvila Rozīša daiļradei ir vispārraksturīgs." Kalnača, Biruta. Pāvils Rozītis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 494. lpp. |
| Nodarbes | dzejnieks tulkotājs žurnālists rakstnieks literatūrkritiķis grāmatizdevējs redaktors |
| Dzimšanas laiks/vieta | 01.12.1889 Pura Pilpi "Pura Pilpi", Liepas pagasts, Priekuļu novads, LV-4128 |
| Dzīvesvieta | 1894 Auduļi "Auduļi", Liepas pagasts, Priekuļu novads, LV-4128 Pēc tēva nāves kopā ar māti un jaunākajām māsām bērnību ir pavadījis pieticīgos apstākļos Auduļu mājās. 1915–1918 Baku Baku, Azerbaijan Pirmā pasaules kara laikā dzīvo Baku. 1918 Latvija Latvia 1918. gadā atgriezies Latvijā. |
| Izglītība | Liepas pagastskola Liepa Liepa, Liepas pagasts, Priekuļu novads Mācījies Liepas pagastskolā. 1901–1902 Valmieras pilsētas skola Mācījies Valmieras pilsētas skolā. 1902–1907 E. Liepiņa privātā proģimnāzija Mācījies E. Liepiņa privātajā proģimnāzijā (skolotāji – Jānis Greste, Vilis Bergmanis). Skolas biedri: Linards Laicens, Rūdolfs Egle, Jānis Kārkliņš, Niklāvs Strunke, Arveds Švābe. 1908–1909 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Mācījies Čerņajeva sagatavošanās kursos Pēterburgā, mēģinot iegūt tautskolotāja tiesības. Izkrīt vienā priekšmetā. 1910–1914 A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte Studējis Alfonsa Šaņavska Maskavas Tautas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. 1921–1927 Latvijas Universitāte Studējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā. Studijas nepbeidz. |
| Darbavieta | 1914–1915 Laikraksts "Līdums" Dzirnavu iela 68, Rīga Dzirnavu iela 68, Rīga, LV-1050 Laikraksta "Līdums" līdzstrādnieks 1914–1915 Laikraksts "Jaunākās Ziņas" Līdzstrādnieks laikrakstā "Jaunākās Ziņas" 1915–1918 Baku Baku, Azerbaijan Ierēdnis Nobela naftas rūpniecībā Baku, Azerbaidžānā. 1918–1919 Laikraksts "Līdums" Kesk 16, Valga Kesk 16, Valga, Valga District, Estonia 1918. gadā pēc atgriešanās Latvijā strādāja laikraksta "Līdums" redakcijā Valkā (pēc mūsdienu teritoriālā iedalījuma Valgā). 1919–1921 Latvijas armija Cenzors Latvijas armijas štāba informācijas nodaļā. 10.12.1920 Latvijas Republikas Izglītības ministrija Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga, LV-1010 Izglītības ministrijas Mākslas un kultūras departamenta direktors no 1920. gada 10. decembra. 1921–1926 (Datums nav precīzs) Apgāds "Latvju Kultūra" Tērbatas iela 15/17, Rīga Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011 Literārais redaktors apgādā "Latvju Kultūra". 1921–1926 Žurnāls "Ritums" Krišjāņa Barona iela 14, Rīga Krišjāņa Barona iela 14, Rīga, LV-1050 Redaktors žurnālā "Ritums". 1922 (Datums nav precīzs) Latvijas Republikas Izglītības ministrija Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga, LV-1010 Izglītības ministrijas Mākslas nodaļas vadītājs 1925–1934 (Datums nav precīzs) Rīgas Tautas augstskola Rīgas Tautas augstskolas literārās studijas vadītājs 1927–1928 Laikraksts "Pēdējā Brīdī" Dzirnavu iela 57, Rīga Dzirnavu iela 57, Rīga, LV-1010 Laikraksta "Pēdējā Brīdī" un "Pieci Santīmi" (laikraksta "Pēdējā Brīdī" vakara pielikums) redaktors 1932–1934 Latvijas Republikas Tautas labklājības ministrija Pēc dažiem rakstniecībai veltītiem gadiem Tautas labklājības ministrijas Inteliģento bezdarbnieku nodaļas vadītājs. 1933–1934 Laikraksts "Dienas Lapa" (1933–1934) Bruņinieku iela 49, Rīga Bruņinieku iela 49 - 1, Rīga, LV-1011 Redaktors 1935–1937 Rīgas pilsētas 3. bibliotēka Lāčplēša iela 161, Rīga Lāčplēša iela 161, Rīga, LV-1003 Bibliotēkas pārzinis |
| Dalība organizācijās | 1919 Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības priekšsēdētājs 1920–1926 Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības valdes loceklis 1930–1937 Latvijas un PSRS tautu kultūras tuvināšanās biedrība Latvijas un PSRS tautu kultūras tuvināšanās biedrības priekšsēdētājs |
| Ceļojums | 1926 Itālija Italy Ceļojums uz Itāliju, kur iepazinies ar Maksimu Gorkiju. 00.07.1927 Somija Finland 1927. gada jūlijā kopā ar vairākiem citiem latviešu žurnālistiem un rakstniekiem (R. Egli, K. Eliasu, V. Grēviņu, Ā. Ersu u.c.) ceļojis pa Somiju. |
| Miršanas laiks/vieta | 20.02.1937 Rīga Rīga Miris ap plkst. 7 no rīta. |
| Apglabāts | 1937 Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Piemiņas vietas | 1981 Valmiera Valmiera Valmieras centrā atklāts piemineklis "Valmieras puikas" (tēlniece – Timiāna Munkēviča), kurā iemūžināti romāna "Valmieras puikas" varoņi. |
| Apbalvojumi | Kultūras fonda prēmija Uguns ceļi Prēmija piešķirta par romānu "Uguns ceļi". Literatūra 1925 Kultūras fonda prēmija Prēmija piešķirta par stāstu "Mežs". Literatūra 1936 Kultūras fonda prēmija Prēmija piešķirta par stāstu "Marmora kāpnes". Literatūra 1937 |
|---|
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Pura Pilpi ("Pura Pilpi", Liepas pagasts, Priekuļu novads, LV-4128) | 01.12.1889 | Dzimšanas laiks/vieta | Viensēta |
| 2 | Auduļi ("Auduļi", Liepas pagasts, Priekuļu novads, LV-4128) | 1894 | Dzīvesvieta | Viensēta |
| 3 | Baku (Baku, Azerbaijan) | 1915 - 1918 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 4 | Latvija (Latvia) | 1918 | Dzīvesvieta | Valsts |
| 5 | Rīga (Rīga) | 20.02.1937 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 6 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | 1937 | Apglabāts | Kapsēta |
| 7 | Liepa (Liepa, Liepas pagasts, Priekuļu novads) | (Nav norādīts) | Izglītība | Ciems |
| 8 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1908 - 1909 | Izglītība | Pilsēta |
| 9 | Lāčplēša iela 161, Rīga (Lāčplēša iela 161, Rīga, LV-1003) | 1935 - 1937 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 10 | Bruņinieku iela 49, Rīga (Bruņinieku iela 49 - 1, Rīga, LV-1011) | 1933 - 1934 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 11 | Tērbatas iela 15/17, Rīga (Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011) | 1921 - 1926 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 12 | Krišjāņa Barona iela 14, Rīga (Krišjāņa Barona iela 14, Rīga, LV-1050) | 1921 - 1926 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 13 | Baku (Baku, Azerbaijan) | 1915 - 1918 | Darbavieta | Pilsēta |
| 14 | Dzirnavu iela 57, Rīga (Dzirnavu iela 57, Rīga, LV-1010) | 1927 - 1928 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 15 | Dzirnavu iela 68, Rīga (Dzirnavu iela 68, Rīga, LV-1050) | 1914 - 1915 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 16 | Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga, LV-1010) | 1922 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 17 | Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga, LV-1010) | 10.12.1920 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 18 | Kesk 16, Valga (Kesk 16, Valga, Valga District, Estonia) | 1918 - 1919 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 19 | Itālija (Italy) | 1926 | Ceļojums | Valsts |
| 20 | Somija (Finland) | 01.07.1927 | Ceļojums | Valsts |
