Darbi: Darba autors (11); Recepcijas persona (8)
Attēli: Persona attēlā(7)
| Vārds | Pauls Dauge |
|---|---|
| Pseidonīms | P-ge, Ge, Piks, Tievais |
| Kopsavilkums | Pauls Dauge (1869–1946) – publicists, filozofs, literatūrzinātnieks, tulkotājs, izdevējs un zobārsts, medicīnas zinātņu doktors (1934). Literāta Jura Dauges dēls, pedagoga Aleksandra Dauges brālis. Literatūrzinātnē nozīmīgs kā viens no pirmajiem Raiņa biogrāfiem un literārās daiļrades pētniekiem, monogrāfijas "Ян Райнис. Певец борьбы, солнца и любви" ("Jānis Rainis. Cīņas, saules un mīlestības dziesminieks", 1920) autors, tulkojis krievu un vācu valodā vairākus desmitus Raiņa dzejoļu. Būtisks ir Dauges devums stomatoloģijā, uzskatāms par zobārstniecības sistēmas pamatlicēju PSRS. Pēc viņa iniciatīvas 1922. gadā dibināts Maskavas Zobārstniecības institūts, 1923. gadā žurnāls Одонтология и стоматология. Filozofijā visu mūžu aizrāvies ar vācu marksista Jozefa Dīckena teoriju, uzskatāms par spilgtāko eiropeiskā pozitīvisma pārstāvi Latvijā. Publikācijas par skolu, pedagoģijas, ētikas, filozofijas, politikas, stomatoloģijas u.c. jautājumiem. |
| Personiska informācija | ĢimeneDzimis skolotāja Jura Dauges ģimenē. Paula Dauges brālis – pedagogs Aleksandrs Dauge. Vecākais brālis – vācu firmas "Bādeles anilīna un sodas fabrika" filiāles vecākais grāmatvedis Emīls Dauge.Brāļadēls Nikolajs Dauge – Konservatorijas pedagogs, klavieru klases vadītājs. Darba biedri, draugi un paziņasJaunās strāvas laikā iepazinies ar Raini, abi kļuva draugi. Pauls Dauge uzmanīgi sekoja Raiņa darbībai un publicēja dažādus rakstus, sevišķi tuva viņam bija Raiņa filozofiskā dzeja.Pēc aizbraukšanas uz Maskavu P. Dauge ar Raini personiski saticies tikai divas reizes – 1911. gada decembra beigās Šveicē un pāris stundas Rīgā 1921. gadā. Draudzība ar Pēteri Stučku mūža garumā. Berlīnē iepazīstas ar Augustu Bēbeli, vienu no Vācijas sociāldemokrātijas vadoņiem, studē K. Marksa un F. Engelsa, vācu filozofa autodidakta Jozefa Dīcgena darbus. 1904. gadā Šveicē iepazinies ar V. I. Ļeņinu, līdz 1922. gadam bijis viņa zobārsts. |
| Profesionālā darbība | Darbība zinātnē, pedagoģijā un zobārstniecībā1918–1931: veicis organizatorisku un zinātniski pedagoģisku darbu stomatoloģijā.1922: pēc Paula Dauges iniciatīvas dibināts Maskavas Zobārstniecības institūts. 1923: pēc rosinājuma dibināts žurnāls Одонтология и стоматология. KPFSR Tautas veselības aizsardzības komisariāta kolēģijas loceklis, no 1918. līdz 1929. gadam zobārstniecības nodaļas vadītājs. Strādājis zinātnisku darbu Komunisma akadēmijā un ZA Filozofijas un vēstures institūtā. Publicējis vairākus zinātniski pētnieciskus darbus sociālās medicīnas nozarē, stomatoloģijā, zobārstniecībā u.t.t. Par zinātniskajiem darbiem Daugem 1935. gadā piešķirts medicīnas zinātņu doktora grāds. Medicīnas jomā ievērojamākais ir viņa darbs "Padomju stomatoloģijas sociālie pamati" (1933). Izdevējdarbība un nelegālās literatūras izplatīšana1893. gadā nelegāli ievedis no Berlīnes Latvijā sociāldemokrātisku literatūru.19. gadsimta 90. gados izplatījis aizliegtu literatūru. 1906. gadā Maskavā nodibinājis izdevniecību marksistiskas un filozofiskas literatūras izdošanai latviešu un krievu valodās. Tā kā ieņēmumi nesedza apgāda izdevumus, uzturēšanai ieguldījis savus zobārsta praksē nopelnītos līdzekļus. Pauls Dauge sagatavojis tulkojumus, rediģējis apgādā iesniegtos manuskriptus, lasījis korektūras, par krievu literatūras tulkiem tika piesaistīti līdzstrādnieki I. Skvorcovs–Stepanovs, V. Bazarevs. Laidis klajā 10 grāmatas latviešu valodā. Izdoto grāmatu klāsta galvenajā vietā – vācu filozofa materiālista J. Dīcgena darbi, apgādājis arī citu sociālistu (H. Rolandes–Holstas, J.Millera–Liēra, E. Untermana u.c.) sacerējumus. Savus izdevumus Dauge nodeva KSDSP Maskavas apgabala komitejai bezmaksas izplatīšanai Maskavas strādnieku organizācijās. Apgāda darbu divreiz pārtrauca policijas iejaukšanās: 1908. gadā noliktavā tika atrasti aizliegti izdevumi, apgāds uz laiku pārtrauca darbu, taču vēlāk to atjaunoja. 1912. gadā Pauls Dauge tiesāts par aizliegtu grāmatu izplatīšanu. 1913. gadā apgāda darbību spiests pārtraukt. Raiņa draugs, biogrāfs un tulkotājsViens no tuvākajiem Raiņa draugiem. Savu literatūrpētniecisko interešu lokā kopš jaunības izvirzījis Raiņa daiļradi un viņa personību.1912: Rainim veltīta pirmā plašākā Dauges brošūra, apcerējums "Dzīves apnikums un dzīves prieks", kurā risināti filozofiska un ētiska rakstura jautājumi. Raksti par Raini Latviešu literatūras vēsturē Dauges lielākais ieguldījums ir raksti par Raini. Sevišķi tuva Paulam Daugem bija Raiņa filozofiskā dzeja, īpaši krājums "Gals un sākums" (1912), filozofiski plašā izvērsumā to analizējis rakstā "Prātnieciskais un intuitīvais elements Raiņa "Galā un sākumā"" (laikrakstā "Jaunās Pēterpils Avīzes", 1916) 1920: monogrāfija "Ян Райнис. Певец борьбы, солнца и любви" ("J. Rainis. Cīņas, saules un mīlestības dziesminieks", Maskavā). Monogrāfijā ietverts 71 Raiņa dzejoļu atdzejojums, 12 no tiem – no krājuma "Gals un sākums". Atmiņas un sarakste Publicējis rakstu "Par to, kas daudziem nezināms" ("Celtne", 1935, 10-12) – atmiņas par Raini un dzejnieka vēstuļu fragmentus. Dauge vēstulēs dzejniekam izteica savas domas par viņa darbiem ("Raiņa un P. Dauges sarakste" publicēta "Raiņa gadagrāmatā", 1976-77). Raiņa daiļrades popularizēšana 1915: bija iecerējis popularizēt latviešu dzejnieku ārzemju presē Raiņa 50 gadu jubilejas sakarā. Bija sagatavojis atsevišķu apceri vācu valodā par Raini. Pārdesmit Raiņa dzejoļus Dauge bija tulkojis vāciski. Publicēts tikai viens Dauges tulkojums vācu valodā – Die Verlorene Sohn – "Pazudušais dēls" Berner Tagewacht 1915. gada 11. septembra numurā. Šajā numurā publicēts arī raksts "J. Rainis – latviešu strādnieku šķiras dzejnieks", kam maldīgi piedēvēta Paula Dauges autorība. Kā norāda literatūrvēsturnieks Jānis Zālītis, īstais raksta autors F. Cielēns. 1916: aktīvi iesaistās M. Gorkija un V. Brjusova atbalstītā latviešu literatūras krājuma "Сборник латышской литературы" sagatavošanā, sekodams Raiņa darbu atlasei un tulkošanai. Organizējis Raiņa dzejai veltītus vakarus. 1935. gadā Maskavā un Ļeņingradā krieviski iznāca Raiņa darbu izlase Paula Dauges redakcijā un ar viņa priekšvārdu. Apcerējumi un publikācijasAp 250 publikāciju autors. Rakstījis par skolu, pedagoģijas, ētikas, filozofijas, politikas, stomatoloģijas u.c. jautājumiem.Pirmā publikācija – raksts "Gaisa labuma nosvērējs" laikrakstā "Dienas Lapa" 1890.7.V. Politika, vēsture, ētika Būdams Vācijā, sūtījis rakstus laikrakstam "Dienas Lapa" par vācu sociāldemokrātu darbību. Publicējis brošūru "Dzīves apnikums un dzīves prieks" (1912), kurā risinājis ētikas jautājumus, arī par pašnāvības sociālajiem un psiholoģiskajiem cēloņiem. Pievērsies arī vēsturisku notikumu pētīšanai rakstā "Par "Jaunās strāvas" laikmetu Latvijā" (periodikā 1946), grāmatās "1905.–1907.gada revolūcija Latvijā" (1949) un "P. Stučkas dzīve un darbs" (1958), ko publicēšanai sagatavojis J. Vilks. Jozefa Dīckena teorijai veltītas apceres Vairākiem vācu marksista Jozefam Dīckenam krievu valodā pirmoreiz publicētajiem darbiem sarakstījis priekšvārdus, kuros atzinīgi vērtējis J. Dīcgena mācību, īpaši izziņas teoriju. Pauls Dauge pēc daudziem gadiem vēl pievērsies J. Dīcgenam grāmatā "И. Дицген" (Maskavā 1934. gadā). Publicējis filozofiskus rakstus arī latviešu valodā – "Jāzepa Dīcgena dzīve un darbība" ("Domas", 1912, 12), "Filozofija un dzīve" (turpat, 1913, 1-2) u.c. Memuārliteratūra Pauls Dauge publicējis atmiņas par laikabiedriem J. Jansonu-Braunu, V. I. Ļeņinu, F. Roziņu-Āzi, P. Stučku, E. Veidenbaumu. Ārzemju autoru darbu tulkojumiTulkojis latviešu valodā Kārļa Marksa un Frīdriha Engelsa darbus.Krieviski tulkojis Josifa Dīcgena darbus. Paula Dauges piemiņas saglabāšanaNo 1928. līdz 1937. gadam Paula Dauges vārdu nesa Valsts zobārstniecības institūts Maskavā (vēlāk Valsts stomatoloģijas un odontoloģijas institūts), kuru Dauge dibināja 1922. gadā.1969. gadā Paula Dauges vārdā tika nosaukta Rīgas 1. medicīnas skola un iela Rīgā (1977–1991). Paula Dauges vārdā bijis nosaukts arī okeāna kuģis. 1984. gada 28. novembrī Rīgas Medicīnas institūta Stomatoloģijas klīnikas auditorijā tika atklāta Paula Dauges portretskulptūra (tēlniece A. Neretniece). |
| Citātu galerija | "Pauls Dauge neaprobežojās ar praktisku organizatorisku darbu vien. Viņš ir vispusīgs zinātnieks, kas darbojās gan medicīnas, gan arī vēstures, filozofijas, ētikas un literatūrzinātnes laukā. Viņš ir viens no pirmajiem latviešu zinātniekiem, kas pēta Latvijas revolucionārās kustības un filozofiskās domas vēsturi. Viņš ir viens no pirmajiem Raiņa literārā mantojuma pētītājiem un apgaismotājiem. Daudzus darbus P. Dauge uzrakstīja arī filozofijā." Pēteris Laizāns "Vērtīgs, savdabīgs un tikai P. Daugem iespējams ir viņa sniegtais sarežģītās un dziļās J. Raiņa personības un dzejas skaidrojums. Viņš bija tuvs dzejnieka draugs jau no Jaunās Strāvas laikiem... Draudzību viņi saglabā visu mūžu. Turpmākajos gados, bieži dzīvodami tālu viens no otra, viņi apmainījās vēstulēm... Tajās vaļsirdīgi, ar lielu uzticību un cieņu skarti daudzi literāri un filozofiski jautājumi. Vēstules liecina, cik dziļa un cildena bija lielo personību draudzība, kā arī par to, ka P. Dauge bija viens no Raiņa tuvākiem cilvēkiem, kam dzejnieks uzticēja savas visdziļākās pārdomas, sāpes un šaubas." Elza Knope "Viens no būtiskākajiem P. Dauges publicētajiem rakstiem par Raini ir "Prātnieciskais un intuitīvais elements Raiņa "Galā un sākumā". Dzejoļu krājuma analīzē P. Dauge kā raksturīgākās iezīmes uzsver domu un jūtu dziļo sakausējumu, attīstības ideju, ietiekšanos cilvēka dvēseles vissīkākajās vibrācijās un mākslinieka spēju tās izteikt un atveidot, dzejnieka cieņu pret sevi un apkārtējo pasauli, viņa augsti vērtēto indivīda lomu sabiedrībā. [..] Visam P. Dauges rakstam cauri aužas pārliecība, ka "Gals un sākums" jaunā pakāpē pauž to pašu agrāk proponēto sabiedrisko un estētisko ideālu, apliecina domu par jaunas – pilnīgākas sabiedriskās iekārtas nepieciešamību, auna, garīgi bagātāka, dvēselē dziļāka cilvēka veidošanos [..]." Jānis Zālītis. "Drauga spriedums par "Galu un sākumu"": Rainis un Pauls Dauge. "Gals un sākums": 21. gadsimta sākuma skats. Rīga: LU LFMI, 2017, 109.–110. lpp. "P. Dauge ir pirmais Raiņa biogrāfs, jaunrades pētnieks un jutīgs vērtētājs, kuram dzejnieks pilnībā uzticējās (par to liecina abu sarakste). P. Dauge saskata dzejoļu krājuma "Gals un sākums" filozofiskumu, kā arī novērtē Raiņa Spīdolas tēmu un tēlu kā latviešiem pilnīgi jaunu, sarežģītu un daudzplākšņainu garīgās attīstības simbolu, kur nacionālais savijas ar patības un cilvēces raksturojumu, tomēr nespēj pieņemt Raiņa pozīciju par patstāvīgas latviešu valsts izveidi kā šī simbola iemiesojumu un tautas mūžīguma galveno nosacījumu." Ella Buceniece. Pauls Dauge (1869–1946). Ideju vēsture Latvijā. Jaunā strāva – 20. gs. sākums. Antoloģija. II sējums. Rīga: Raka, 2006. 120. lpp. "P. Dauges teorētiskais mantojums ir ievērojams, neviendabīgs un ideju kontekstā Latvijā arī atšķirīgs. Turklāt tas nav sistematizēts, nav izvērtēts un pētīts kopumā, jo P. Dauges raksti nav sakopoti atsevišķā izdevumā, bet ir izkaisīti 20. gadsimta sākuma daudzskaitlīgajos preses izdevumos gan Latvijā, gan Krievijā, gan arī Vācijā. Nedaudzajos pētījumos par viņu līdz šim ir ticis akcentēts galvenokārt teorētiski virspusīgākais un it kā komentārus nepaģērošais uzskats, kas atbilst nostādnei – marksists, boļševiks. [..] Nenoliedzami, marksistiskā pareizrakstība un frazeoloģija parādās vairākus P. Dauges darbos – "Šķiru cīņa un viņas vadība", "Filozofija un taktika", "Latvija no 1918. līdz 1940. gadam", "Priekšlasījumi par dialektisko materiālismu", "P. Stučkas dzīve un darbs". Taču pat šajos darbos dominē nevis marksistiskās ideoloģijas apoloģiskais stils, bet gan analītiski socioloģiskā, kultūrvēsturiskā un humānistiski ētiskā pieeja. [..] P. Dauge cilvēku stāda augstāk par ideju, to apliecina [..] P. Stučkas un P. Dauges sarakste: P. Stučka norāda P. Daugem uz viņa marksistiskās pareizrakstības kļūdām, bet P. Dauge to it kā neņem vērā, jo viņš raksta draugam, ar kuru grib dalīties "sirsnībā". [..] Savas domas pilnīgāko līdzskanējumu P. Dauge rod nevis marksisma klasiķu, bet gan "nepatentētā" filozofa J. Dīcgena darbos, kurš mēģina filozofēt "iz dzīves", nevis dzīvi pakļaut teorijai. P. Dauge ir spilgtākais eiropeiskā pozitīvisma filozofijas pārstāvis Latvijā. [..] Nenoliedzami, P. Dauge ir bijis taisna un cilvēciski godprātīga personība, bet tieši šī taisnā stāja un nemainīgums pret vienreiz izraudzītu ceļu noved viņu teorētiskā utopijā un reālā antiutopijā. Reālists P. Dauge maldījās smagāk nekā sapņotājs Rainis, bet nebija tik nešaubīgs kā viņa otrais draugs – P. Stučka." Ella Buceniece. Pauls Dauge (1869–1946). Ideju vēsture Latvijā. Jaunā strāva – 20. gs. sākums. Antoloģija. II sējums. Rīga: Raka, 2006. 117.–120. lpp. |
| Saiknes | Rainis - Draugs Aleksandrs Dauge - Brālis Pēteris Stučka - Draugs Juris Dauge - Tēvs Nikolajs Dauge - Brāļadēls |
| Nodarbes | ārsts zinātnieks publicists literatūrzinātnieks grāmatizdevējs izdevējs filozofs sabiedriskais darbinieks zobārsts |
| Dzimšanas laiks/vieta | 22.08.1869 Sauka Sauka, Saukas pagasts, Viesītes novads Dzimis Saukas "Kalna krogā". |
| Dzīvesvieta | 1895–1945 Maskava Moscow, Russia Pēc zobārstniecības studijām Berlīnē un Pēterburgā Dauge 1895. gadā apmetās Maskavā. Šeit ar nelieliem pārtraukumiem dzīvo līdz pat 1945. gadam. 1945 Latvija Latvia No 1945. gada dzīvo Latvijā. 1946 (Datums nav precīzs) Vīlandes iela 10, Rīga Vīlandes iela 10, Rīga, LV-1010 Paula Dauges pēdējā dzīvesvieta |
| Izglītība | Saukas pagastskola Sauka Sauka, Saukas pagasts, Viesītes novads Mācījies pie tēva Saukas pagastskolā. 1885 Rīgas Pilsētas reālskola Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010 Beidzis Rīgas pilsētas reālskolu. 1885–1888 Irlavas skolotāju seminārs Irlava Irlava, Irlavas pagasts, Tukuma novads Mācījies Irlavas skolotāju seminārā (nav beidzis). 1888 Ieguvis skolotāja tiesības eksternā. 1893 Berlīne Berlin, Germany No 1893. gada mācījies Berlīnē Zobārstniecības institūtā. 1894 Tērbatas Universitāte Ülikooli 18, Tartu Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005 Studējis Tērbatas universitātē. 1895 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Studējis I. Kovartska Zobārstniecības skolā Pēterburgā. Vēlāk nokārtojis pārbaudījumus Maskavas Universitātē. 1895–1897 Maskava Moscow, Russia Studējis Maskavas zobārstniecības institūtā. Paralēli studijām apgūst Rietumeiropas filozofijas vēsturi. 1934 Medicīnas zinātņu doktors |
| Darbavieta | 1888–1893 Saukas pagastskola Sauka Sauka, Saukas pagasts, Viesītes novads Skolotājs. Kopš 1888. gada rudens Ķesterskola no Jura Dauges patiesībā pāriet Paula Dauges rokās, lai gan oficiāli Pauls ir tikai palīgskolotājs. 1897–1917 Maskava Moscow, Russia Zobārsts, pilsētas centrā atvēris privātu zobārstniecības kabinetu. 1906–1913 Maskava Moscow, Russia Apgāda vadītājs Maskavā 1918–1929 KPFSR Tautas veselības aizsardzības komisariāta (Наркомздрав РСФСР) kolēģijas loceklis, zobārstniecības nodaļas vadītājs. Reformēja zobārstniecības sistēmu valstī, nodrošinot vairāk aptverošu veselības aprūpi. Dauges darbība tolaik guvusi arī starptautisku ievērību. 1922–1924 Maskava Moscow, Russia Vadījis Rietumtautu komunistiskās universitātes latviešu sektoru. 1923–1931 Maskava Moscow, Russia Pēc Dauges rosinājuma dibināts žurnāls Одонтология и стоматология (1923, vēlākais nosaukums "Stomatoloģija"). Līdz 1931. gadam žurnāla galvenais redaktors. 1928–1933 Maskava Moscow, Russia PSRS Valsts Odontoloģijas un Stomatoloģijas institūta profesors 1945–1946 LKP CK Partijas vēstures institūts Rīga Rīga LKP CK Partijas vēstures institūta līdzstrādnieks |
| Dalība organizācijās | Maskava Moscow, Russia 19. un 20. gadsimta mijā darbojies Maskavas latviešu studentu marksistiskajā pulciņā, uzturējis sakarus ar latviešu sociāldemokrātiem Maskavā. 1903 Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija (1898—1917) KSDSP biedrs Darbodamies Maskavā, pēc KSDSP II kongresa pieslienas boļševikiem. Ir viens no LSDSP dibinātājiem. 1903–1907 Maskava Moscow, Russia Strādā kā KSDSP Maskavas Komitejas literārās lektoru grupas loceklis, laikraksta "Svetoč" līdzstrādnieks 1915–1917 Maskava Moscow, Russia Kopš 1915. gada Maskavas Latviešu bēgļu palīdzības komitejas Kultūras biroja priekšsēdētāja vietnieks, 1916.–1917. gadā – tā priekšsēdētājs. Kultūras biroja uzdevumā Maskavā un Pēterburgā lasa leksijas latviešu strēlniekiem u.c. 00.10.1917 1917. gada oktobrī ievēlēts par Kurzemes Pagaidu Zemes Padomes Izpildu komitejas priekšsēdētāju. 1922 1922. gadā Pauls Dauge nodibināja Valsts zobārstniecības institūtu (vēlāk Valsts stomatoloģijas un odontoloģijas institūts), kas no 1928. līdz 1937. gadam saucās viņa vārdā. 1929 Par nopelniem stomatoloģijā 1929. gadā ievēlēts par Starptautiskās zobārstniecības akadēmijas (Vašingtona) locekli. 1931 Par nopelniem stomatoloģijā 1931. gadā ievēlēts par Vīnes Zobārstu biedrības goda locekli. |
| Apcietinājums | 1912 1912. gadā Pauls Dauge tiesāts par aizliegtu grāmatu izplatīšanu. 1937–00.04.1939 Cietis Staļina represijās (1937. gadā arestēts, 1938. 29.IX nošaujamo personu sarakstā; atbrīvots 1939. gada aprīlī). |
| Miršanas laiks/vieta | 02.09.1946 Rīga Rīga |
| Apglabāts | Raiņa kapi Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026 |
| Piemiņas vietas | 1972 Sauka Sauka, Saukas pagasts, Viesītes novads 1972. gadā pie Saukas skolas tika atklāts memoriāls ansamblis ar Paula Dauges bisti centrā (tēlniece Inese Krūmiņa, arhitekts Uldis Berķis). Tas atrodas vecās skolas vietā, kurā 1869. gada 22. augustā dzimis Pauls Dauge un kura nodega trīs gadus vēlāk. 1979 Vīlandes iela 10, Rīga Vīlandes iela 10, Rīga, LV-1010 1979. gadā pie Paula Dauges pēdējās dzīvesvietas – ēkas Vīlandes ielā 10 tika piestiprināta piemiņas plāksne. |
| Apbalvojumi | LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks 1945 |
|---|
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 25.
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Sauka (Sauka, Saukas pagasts, Viesītes novads) | 22.08.1869 | Dzimšanas laiks/vieta | Ciems |
| 2 | Latvija (Latvia) | 1945 | Dzīvesvieta | Valsts |
| 3 | Vīlandes iela 10, Rīga (Vīlandes iela 10, Rīga, LV-1010) | 1946 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 4 | Maskava (Moscow, Russia) | 1895 - 1945 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 5 | Rīga (Rīga) | 02.09.1946 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 6 | Raiņa kapi (Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 7 | Sauka (Sauka, Saukas pagasts, Viesītes novads) | (Nav norādīts) | Izglītība | Ciems |
| 8 | Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010) | 1885 | Izglītība | Ēka, māja |
| 9 | Irlava (Irlava, Irlavas pagasts, Tukuma novads) | 1885 - 1888 | Izglītība | Ciems |
| 10 | Berlīne (Berlin, Germany) | 1893 | Izglītība | Pilsēta |
| 11 | Ülikooli 18, Tartu (Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005) | 1894 | Izglītība | Ēka, māja |
| 12 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1895 | Izglītība | Pilsēta |
| 13 | Maskava (Moscow, Russia) | 1895 - 1897 | Izglītība | Pilsēta |
| 14 | Sauka (Sauka, Saukas pagasts, Viesītes novads) | 1888 - 1893 | Darbavieta | Ciems |
| 15 | Maskava (Moscow, Russia) | 1897 - 1917 | Darbavieta | Pilsēta |
| 16 | Rīga (Rīga) | 1945 - 1946 | Darbavieta | Pilsēta |
| 17 | Maskava (Moscow, Russia) | 1906 - 1913 | Darbavieta | Pilsēta |
| 18 | Maskava (Moscow, Russia) | 1928 - 1933 | Darbavieta | Pilsēta |
| 19 | Maskava (Moscow, Russia) | 1922 - 1924 | Darbavieta | Pilsēta |
| 20 | Maskava (Moscow, Russia) | 1923 - 1931 | Darbavieta | Pilsēta |