Pauls Dāle

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (6); Tulkotājs (1); Recepcijas persona (2)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsPauls Dāle
Papildu vārdiPēteris
KopsavilkumsPauls Dāle (1889–1968) – filozofs, psihologs, pedagogs, profesors. Viņa filozofisko pieeju var raksturot kā "enerģētisko ideālismu".Pētījumos pievērsies Avenāriusa, Platona, Imanuela Kanta, un citu filozofu uzskatu analīzei, pievērsies arī reliģiskiem jautājumiem. Publicējis filozofiskas esejas par Jāni Poruku, Frici Bārdu u. c. Paula Dāles pētījumi par Jāni Poruku ir vieni nozīmīgākajiem darbiem par šo rakstnieku. Organizējis pirmo Tautas universitāti Latvijā. Viens no Latvijas Universitātes dibinātājiem. Ilggadējs Latvijas Universitātes docents un profesors. Dibinājis Latvijas Universitātes Eksperimentālo psiholoģijas laboratoriju, uz kuras bāzes 1938. gadā izveidots Latvijas Universitātes Psiholoģijas institūts. Vadījis arī Kanta biedrību, vēlāko Filozofijas biedrību. Bijis Filozofijas un reliģijas zinātņu biedrības loceklis.
Personiska informācijaDzimis kā sestais bērns namsaimnieku Kārļa un Karlīnas (dzimusi Āboliņa) ģimenē. Brāļi – Modris, Viktors, Mintauts (vecākais brālis Pauls miris) un māsa Austra.
Pirmo izglītību Pauls Dāle ieguvis tēva mājās, kur valdījusi interese par latviešu atmodas laika kultūras darbiniekiem un bieži viesojušies rakstnieki un mākslinieki.
1919: salaulājies ar Teklu Everss (1898). Ģimenē dzimuši trīs bērni – meitas Karmena (1921–1998) un Ilze (1923) un dēls Māris Auseklis (1939–2012).
1948–1953: filozofisko un reliģisko uzskatu dēļ Paulam Dālem tika aizliegts strādāt augstākajās mācību iestādēs.
Profesionālā darbība1910: pirmā publikācija – raksts "V. Solovjova 10 gadu nāves dienas piemiņa".
1914–1917: rodas interese par vācu šveiciešu filozofa R. Avenāriusa (Avenarius, 1843–1896) aplūkotajiem empiriokriticisma jautājumiem, krievu domātāja V. Solovjova (Соловьев, 1853–1900), vācu domātāju G. Fihtes (Fichte, 1762–1814) un F. Šlēgeļa (Schlegel, 1772–1829), kā arī latviešu rakstnieka J. Poruka uzskatiem.
1915–1916: Pauls Dāle iesniedz Vēstures un filoloģijas fakultātei divus maģistra darbus: "Lipsa mācība par iejūtu" un "Zigvarta mācības par eksistenciāliem spriedumiem". Abus darbus fakultāte akceptē.
1931–1937: dalība vairākos starptautiskos psihologu un filozofu kongresos.
1932: Latvijas Universitātes delegāts X Starptautiskajā psihologu kongresā Kopenhāgenā, kur ievēlēts Starptautiskajā psihologu komitejā par Latvijas pārstāvi.
1934: Latvijas Universitātes delegāts VIII Starptautiskajā filozofu kongresā Prāgā, kur ievēlēts Starptautiskajā filozofu komitejā par Latvijas pārstāvi.
1937: dalība XI Starptautiskajā psihologu un IX Starptautiskajā filozofu kongresā Parīzē.
Piedalījies "Latviešu literārās valodas vārdnīcas" 1. sējuma sagatavošanā.

Darbi

1911: "Frīdrihs Šlēgelis kā romantisma filozofs".
1913: "Dzīves apnikums un dzīves prieks".
1914: "J. G. Fihte".
1914: "Poruks kā domātājs".
1914: "Eiropas kara filozofija".
1916: "Domas par reliģiju, mākslu un filozofiju".
1921: "Vēsturisks pārskats par Latvijas Augstskolas nodibināšanu un viņas darbību pirmā mācību gadā".
1927: "Cilvēka dvēsele un centrālā nervu sistēma. R. Avenāriusa psiholoģiski – filozofiskie uzskati un viņu kritika".
1928: "Ievads filozofijā".
1930: "Imanuels Kants dzīvē un darbā" (kopā ar A. Stūrīti un K. Krauliņu).
1935: "Gara problēmas".
1935: "Cilvēka dvēsele un centrālā nervu sistēma".
1936: "Imanuēls Kants".
1937: "L'âme et la conscience, in: Travaux du IXe congrès international de philosophie".
1944: "Vērojumi un pārdomas par cilvēku un gara kultūru".

No divdesmitajiem gadiem Pauls Dāle aktīvi publicējās periodikā par filozofiskiem, psiholoģiskiem, reliģiskiem, kultūrfilozofiskiem un pedagoģiskiem jautājumiem latviešu, krievu, vācu un franču valodā.
Gan Valmierā, gan Rīgā lasījis daudzas publiskas lekcijas par filozofijas, reliģijas un pedagoģijas jautājumiem.

Sabiedriskā darbība

1915–1917: darbojies Latviešu bēgļu centrālkomitejas Kultūras birojā. Rakstījis recenzijas par latviešu literatūras notikumiem un Maskavas zinātnes un mākslas dzīvi latviešu un krievu izdevumos, kā arī piedalījies tā saukto "latviešu inteliģences vakaru" rīkošanā, kuru mērķis bija apvienot inteliģenci ap latviešu nacionālās kultūras un nākotnes mērķiem un attīstīt atjaunojamās Latvijas valstiskās un kultūras idejas. Kādā no šiem vakariem 1916. gada februārī Pauls Dāle ierosinājis projektu par patstāvīgu latviešu augstskolu brīvā Latvijā.
1917: Valmierā organizējis pirmo Tautas universitāti Latvijā.
1919–1921: Latvijas Augstskolas (Latvijas universitātes) padomes sekretārs, organizācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks, pēc tam – vadīja Latvijas Augstskolas organizācijas padomes darbu.

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No vācu valodas
19??: Ernsts Bernheims "Vēstures filozofija, viņas vēsture un uzdevumi".

No krievu valodas
1951: Ivans Gončarovs "Krauja" (kopā ar Elīnu Zālīti).

Latviski tulkojis Šarla Bodlēra, Ļeva Tolstoja un Lukiāna darbus.
Citātu galerija" [..] vieni viņu identificē kā LU organizatoru, dibinātāju un akadēmisku filozofijas profesoru, otri – kā izsmalcinātu esejistu ar uzsvaru uz cilvēka garīgo satversmi, citi – kā Eksperimentālās psiholoģijas institūta dibinātāju, vēl citi (un to, manuprāt, ir vairākums) – kā konsekventu reliģiskā pasaules uzskata paudēju, bet viena daļa ir dzirdējusi arī par filozofa vētīšanu ideoloģiju dzirnās. [..]
Vairākas filozofa pieejas un atziņas – par pieredzes tiešo datu un transcendentālisma saikni u.c. ir guvušas apstiprinājumu arī mūsdienu filozofijā, tāpēc Dāle nav tikai domātājs ar retro pieskaņu, bet gan vairākos jautājumos arī mūsdienīgs domātājs [..]"

Buceniece, Ella. Pauls Dāle: Dievs un "filozofa lieta". Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2013, 5. lpp.

"Paula Dāles jaunības gadi un dzīves virzība, manuprāt, zīmīgi parāda visas tā laika latviešu inteliģences centienus, alkas pēc gara gaismas, pēc savas Latvijas, cerības kaut kad atbrīvoties no carisma jūga un beidzot vienreiz būt saimniekiem savi zemē. Šo alku raksturīga iezīme – nevis varmācības apoloģētika, bet neatlaidīga cenšanās apgūt pasaules kultūru, valodas, saprotot, ka cilvēka un visas tautas lielumu nosaka garīgo vērtību apguve un piepildījums, un tikai tad – materiālās labklājības pakāpe. AIkas pēc gara gaismas, alkas pēc SAVAS Latvijas, apņēmība turpināt Jaunlatviešu aizsākto – tā es raksturotu šo laiku."

Brūvele, Vanda. Pauls Dāle. Dzīves lokos. Padomju Jaunatne, Nr. 140, 1989, 22. jūl., 4. lpp.


"Viņa kolēģis, filozofs Pauls Jurevičs, Dāles filozofisko pieeju raksturo kā "enerģētisko ideālismu", "jo visu lietu pamatos Dāle saskata divus principus: enerģiju un ideju, spēku un logosu, dinamisko vielu kā veidojamo elementu kompleksu un organizējošo formu, pie kam abi šie esošie elementi un aspekti uz katras esamības pakāpes saistīti nešķiramā konkrētā vienībā, tā ka atsevišķi aptverami tie ir tikai loģiskā analīzē". Paralēli ontoloģiskiem un epistemoloģiskiem jautājumiem Dāli interesē arī reliģiski jautājumi. Viņam ir ilgstoša interese par reliģisko pārdzīvojumu būtību, kā arī filozofijas un reliģijas savstarpējo saistību. Rakstā "Filozofija, reliģija un dzīve" (1925) Dāle argumentē, ka reliģija un filozofija nav pretrunīga, pievēršoties arī pašas reliģijas izpratnei. Viņš norāda: "Pareizi saprasta un piepildīta reliģija, būdama savā kodolā iracionāla, prāta kategorijās neizsmeļama un nenoteicama, nav antiracionāla, pretzinātniska un pretfilozofiska." Dāle ir arī filozofijas vēsturnieks. Darbos pievērsies Avenāriusa, Platona, Kanta, un citu filozofu uzskatu analīzei. Viņu interesējuši arī latviešu filozofa Jēkaba Oša (1860–1920) un latviešu rakstnieku F. Bārdas (1918–1919) un J. Poruka uzskati."
SaiknesAustra Dāle - Māsa
Karola Dāle - Svaine
Atis Ķeniņš - Svainis
Gundars Ķeniņš Kings - Māsasdēls
Karmena Dāle - Meita
Nodarbesskolotājs
profesors
pedagogs
filozofs
psihologs
docents
Dzimšanas laiks/vieta23.07.1889
Rīga
Rīga
Izglītība1894
Rīgas pilsētas elementārskola
Krišjāņa Barona iela 71, Rīga
Krišjāņa Barona iela 71, Rīga, LV-1001

1899–1908
Rīgas pilsētas klasiskā ģimnāzija
Rīga
Rīga

1908–1914
Maskavas Universitāte
Maskava
Moscow, Russia

Vēstures un filoloģijas fakultātes filozofijas nodaļa. Ieguvis pirmās šķiras kandidāta grādu filozofijā.


1913–1914
Ženēvas universitāte
Ženēva
Geneva, Switzerland
Klausījies lekcijas Ženēvas universitātē.

00.06.1923–00.08.1923 (Datums nav precīzs)
Freiburga
Freiburg im Breisgau, Baden-Württemberg, Germany
Klausījies lekcijas pie fenomenologa Edmunda Huserla (Husserl, 1859–1938) un filozofa, Psiholoģijas institūta vadītāja Jonasa Kona (Cohn, 1869–1947).

27.09.1927
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Aizstāvējis doktora disertāciju "Avenārija filozofiski-psiholoģiskie uzskati un viņu kritika", iegūts filozofijas doktora grāds.

01.07.1946
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Doktora grāds pedagoģijā
DarbavietaAlmas Klaustiņas meiteņu ģimnāzija
Rīga
Rīga
Skolotājs

Latvijas Tautas universitāte
Rīga
Rīga

Lasījis lekcijas, vēlāk vadījis Mākslas un filozofijas fakultāti.


Latviešu un čehu biedrība

1913–1914 (Datums nav precīzs)
Šveice
Switzerland
Strādājis par mājskolotāju.

01.06.1914
Maskavas Universitāte
Maskava
Moscow, Russia

01.06.1914–01.07.1917
Maskava
Moscow, Russia
Strādā Psiholoģijas institūtā un nodarbojas ar ontoloģijas, loģikas un estētikas jautājumiem.

01.08.1914–01.09.1916
Maskava
Moscow, Russia
Loģikas un vācu valodas skolotājs N. G. Bažanova reālskolā.

1915–1917
Maskava
Moscow, Russia
Darbojies Latviešu bēgļu centrālkomitejas Kultūras birojā.

01.08.1917–25.08.1919
Valmieras sieviešu ģimnāzija
Rīgas iela 42, Valmiera
Rīgas iela 42, Valmiera, LV-4201

Skolotājs
No 1917. gada 1. augusta līdz 1918. gada Ziemassvētkiem viņš ir gan ģimnāzijas skolotājs, gan direktors, pēc tam tikai skolotājs.


19.08.1919–01.04.1920
Latvijas Augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Latvijas Augstskolas organizācijas kolēģijas loceklis un Vēstures un Filoloģijas fakultātes filozofijas un psiholoģijas docents.

26.11.1919–01.07.1921
Latvijas Augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Latvijas Augstskolas Organizācijas padomes priekšsēdētājs.
Pēc 1. jūlija palicis padomē par Izglītības ministrijas pārstāvi.

24.01.1920–01.04.1921
Latvijas Augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Filoloģijas un filozofijas fakultātes psiholoģijas un filozofijas docents


01.04.1921–28.03.1923
Latvijas Augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Filoloģijas un filozofijas fakultātes psiholoģijas un filozofijas vecākais docents

28.03.1923–15.12.1927
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Filoloģijas un filozofijas fakultātes psiholoģijas un filozofijas vecākais docents

1927–1940
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Latvijas Universitātes Eksperimentālās psiholoģijas laboratorijas vadītājs (1938. gadā tā kļūst par Eksperimentālās psiholoģijas institūtu).

15.12.1927–1940
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Filoloģijas un filozofijas fakultātes filozofijas profesors


1930–1939 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga
Strādājis žurnāla "Philosophia" redkolēģijā un ir amerikāņu periodiskā psiholoģijas izdevuma "The Psychological Register Worcester U.S.A." Latvijas nodaļas vadītājs.

1934–1940
Rīga
Rīga
Psiholoģijas konsultants Rīgas pilsētas Psihotehnikas un arodizvēles institūtā.


1941–1944
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Vēstures un filoloģijas fakultātes profesors un Psiholoģijas institūta vadītājs

23.04.1941–00.06.1941
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Stundu profesors Vēstures un filoloģijas fakultātē un stundu lektors Ekonomiski juridiskajā fakultātē

1944–1948
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāna vietnieks

01.09.1945–01.09.1948
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Vēstures un filoloģijas fakultātes profesors, taču, lai paliktu universitātē.
1946. gada 1. jūlijā apstiprināts Paula Dāles doktora grāds pedagoģijā un no tā paša gada 16. novembra līdz 1947. gada 16. septembrim Dāle vada Psiholoģijas katedru.

1953–1960
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Zinātniskais līdzstrādnieks leksikoloģijā un leksikogrāfijā
Dalība organizācijās
Kanta biedrība.

Filozofijas un reliģijas zinātnes biedrība, dibināšanas iniciators un aktīvs darbinieks.

Kultūras fonda bibliotēku komisijas priekšsēdētājs

Tautu Savienības veicināšanas biedrības padomes loceklis

Latviešu izglītības biedrība

Latviešu un dāņu biedrība

Latviešu un zviedru biedrība

Kristus draudzes valde


1915
Viskrievijas latviešu rakstnieku un mākslinieku biedrība
Maskava
Moscow, Russia
Biedrs un valdes loceklis
Dienests20.06.1919–16.07.1919
Karadienests Vidzemes divīzijas štābā, bet pēc Rīgas atbrīvošanas 1919. gada 16. jūlijā saskaņā ar Izglītības ministra K. Kasparsona priekšlikumu tiek atvaļināts no aktīvā karadienesta.
Ceļojums1913–1914 (Datums nav precīzs)
Vīne
Vienna, Austria

1913–1914 (Datums nav precīzs)
Venēcija
Venice, Metropolitan City of Venice, Italy

1913–1914 (Datums nav precīzs)
Milāna
Milan, Lombardy, Italy

1932
Kopenhāgena
Copenhagen, Denmark
Latvijas Universitātes delegāts X Starptautiskajā psihologu kongresā Kopenhāgenā, kur ievēlēts Starptautiskajā psihologu komitejā par Latvijas pārstāvi.

1934
Prāga
Prague, Czechia
Latvijas Universitātes delegāts VIII Starptautiskajā filozofu kongresā Prāgā, kur ievēlēts Starptautiskajā filozofu komitejā par Latvijas pārstāvi.

1937
Parīze
Paris, France
Piedalījis XI Starptautiskajā psihologu un IX Starptautiskajā filozofu kongresā Parīzē.
Miršanas laiks/vieta20.01.1968
Rīga
Rīga
ApglabātsRīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1932. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1932

Kartes leģenda

Tiek rādīti ieraksti 1-39 no 39.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
23.07.1889Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
20.01.1968Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
4Rīga
(Rīga)
1899 - 1908IzglītībaPilsēta
5Maskava
(Moscow, Russia)
1908 - 1914IzglītībaPilsēta
6Krišjāņa Barona iela 71, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 71, Rīga, LV-1001)
1894IzglītībaĒka, māja
7Ženēva
(Geneva, Switzerland)
1913 - 1914IzglītībaPilsēta
8Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
27.09.1927IzglītībaĒka, māja
9Freiburga
(Freiburg im Breisgau, Baden-Württemberg, Germany)
01.06.1923 - 01.08.1923IzglītībaPilsēta
10Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
01.07.1946IzglītībaĒka, māja
11Šveice
(Switzerland)
1913 - 1914DarbavietaValsts
12Maskava
(Moscow, Russia)
01.06.1914 - 01.07.1917DarbavietaPilsēta
13Maskava
(Moscow, Russia)
01.06.1914DarbavietaPilsēta
14Maskava
(Moscow, Russia)
01.08.1914 - 01.09.1916DarbavietaPilsēta
15Maskava
(Moscow, Russia)
1915 - 1917DarbavietaPilsēta
16Rīgas iela 42, Valmiera
(Rīgas iela 42, Valmiera, LV-4201)
01.08.1917 - 25.08.1919DarbavietaĒka, māja
17Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
19.08.1919 - 01.04.1920DarbavietaĒka, māja
18Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
26.11.1919 - 01.07.1921DarbavietaĒka, māja
19Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
20Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
21Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
1953 - 1960DarbavietaĒka, māja
22Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
24.01.1920 - 01.04.1921DarbavietaĒka, māja
23Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
01.04.1921 - 28.03.1923DarbavietaĒka, māja
24Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
28.03.1923 - 15.12.1927DarbavietaĒka, māja
25Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
15.12.1927 - 1940DarbavietaĒka, māja
26Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1927 - 1940DarbavietaĒka, māja
27Rīga
(Rīga)
1934 - 1940DarbavietaPilsēta
28Rīga
(Rīga)
1930 - 1939DarbavietaPilsēta
29Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1944 - 1948DarbavietaĒka, māja
30Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
23.04.1941 - 01.06.1941DarbavietaĒka, māja
31Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1941 - 1944DarbavietaĒka, māja
32Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
01.09.1945 - 01.09.1948DarbavietaĒka, māja
33Vīne
(Vienna, Austria)
1913 - 1914CeļojumsPilsēta
34Venēcija
(Venice, Metropolitan City of Venice, Italy)
1913 - 1914CeļojumsPilsēta
35Milāna
(Milan, Lombardy, Italy)
1913 - 1914CeļojumsPilsēta
36Kopenhāgena
(Copenhagen, Denmark)
1932CeļojumsPilsēta
37Prāga
(Prague, Czechia)
1934CeļojumsPilsēta
38Parīze
(Paris, France)
1937CeļojumsPilsēta
39Maskava
(Moscow, Russia)
1915Dalība organizācijāsPilsēta
Filozofs, psihologs, pedagogs un profesors PAULS DĀLE dzimis 1889. gada 23. jūlijā Rīgā, kā sestais bērns namsaimnieku Kārļa un Karlīnas (dz. Āboliņa) ģimenē. Viņam ir četri brāļi – Pauls (agri miris), Modris, Viktors, Mintauts un māsa Austra.

Pirmo izglītību Pauls Dāle ieguva tēva mājās. “Vecāku mājās valdījusi liela cieņa pret ievērojamiem latviešu atmodas laika kultūras darbiniekiem un tur kopts arī mūzikas un mākslu gars. Rakstnieki un mākslinieki bijuši bieži viesi Dāļu mājās. Bērnības un jaunības gados Dāle vasaras pavadījis vecmāmuļas un vēlāk tēva lauku mājās Jakstos, Ikšķilē pie Mazās Juglas, kur mācījies vērot, mīlēt un baudīt dabas neizsmeļamo burvību un krāšņumu, jo “pat gaišā dienā noslēpumā tīta, sev daba neļauj noraut plīvuri” (Gēte). P. Dāles filozofiskās apceres tieksmes bijušas sevišķi spilgti izteiktas jau ģimnāzijas gaitu pēdējos gados. No mātes Dāle esot mantojis aktīvu gribu un uzņēmību, bet no tēva – tieksmi uz filozofisku refleksiju.” (Ķēniņš J. LU iniciatora, organizētāja un dibinātāja prof. Dr. philos. Paula Dāles simtgade (1889–1968). “Akadēmiskā Dzīve. 31. rakstu krājums”, 66. lpp.)

Pēc tam viņš mācījies Rīgas pilsētas elementārskolā un no 1899. līdz 1908. gadam – Rīgas pilsētas klasiskajā ģimnāzijā. Pēc ģimnāzijas beigšanas Pauls Dāle uzsāka studijas Maskavas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes filozofijas nodaļā. Studiju laikā, no 1913. līdz 1914. gadam, viņš devās ceļojumos uz Vīni, Venēciju un Milānu, kā arī kādu laiku strādāja par mājskolotāju Šveicē un klausījās lekcijas Ženēvas universitātē. 1914. gadā Dāle ieguva pirmās šķiras kandidāta grādu filozofijā Maskavas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē. Tā kā viņš ieguva sudraba medaļu sacensības rakstu konkursā un profesora Georgija Čelpanova ieteikumu, pēc studiju beigšanas, no 1914. gada 1. jūnija, Pauls Dāle tika atstāts universitātē sagatavoties zinātniskajai darbībai. Līdz 1917. gada 1. jūlijam viņš strādāja Psiholoģijas institūtā un nodarbojās ar ontoloģijas, loģikas un estētikas jautājumiem. Šajā periodā viņam radās interese par vācu–šveiciešu filozofa Ričarda Avenāriusa aplūkotajiem empiriokriticisma jautājumiem, krievu domātāja Vladimira Solovjova, vācu domātāju Johana Gotlība Fihtes un Frīdriha Šlēgeļa, kā arī latviešu rakstnieka Jāņa Poruka uzskatiem.

Viņš publicēja periodikā vairākus rakstus, piemēram, “Frīdrihs Šlēgels kā romantisma filozofs” (1911), “J. G. Fihte” (1914), “Dzīves apnikums un dzīves prieks” (1913), “Eiropas kara filozofija” (1914), “Poruks kā domātājs” (1914) un apceri “Domas par reliģiju, mākslu un filozofiju” (1916).

Jāatzīmē, ka Paula Dāles darbi par Jānis Poruku ir vieni no nozīmīgākajiem darbiem par šo rakstnieku. Dāle kopā ar Valdemāru Dambergu tulkojis krievu valodā arī Jāņa Poruka prozas izlasi “Baltās drānas” (Maskavā, 1913). Viņš latviski tulkojis arī Šarla Bodlēra, Ļeva Tolstoja un Lukiāna darbus. 1915. un 1916. gadā Dāle iesniedza fakultātei divus maģistra darbus: “Lipsa mācība par iejūtu” un “Zigvarta mācības par eksistenciāliem spriedumiem”. Abus darbus fakultāte akceptēja.

Paralēli darbam Maskavas universitātē viņš pelnīja naudu, pasniedzot Maskavas vidusskolās loģiku un vācu valodu. No 1914. gada 1. augusta līdz 1916. gada 1. septembrim viņš bija skolotājs N. G. Bažanova reālskolā Maskavā. Viņš aktīvi piedalījās Maskavas latviešu sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Pirmā pasaules kara laikā darbojās Latviešu bēgļu centrālkomitejas Kultūras birojā, kā arī bija Rakstnieku un mākslas biedrības valdes loceklis. Rakstīja recenzijas par latviešu literatūras notikumiem un Maskavas zinātnes un mākslas dzīvi latviešu un krievu izdevumos, kā arī piedalījās tā saukto “latviešu inteliģences vakaru” rīkošanā, kuru mērķis bijis apvienot inteliģenci ap latviešu nacionālās kultūras un nākotnes mērķiem un attīstīt atjaunojamās Latvijas valstiskās un kultūras idejas. Kādā no šiem vakariem 1916. gada februārī Dāle ierosinājis projektu par patstāvīgu latviešu augstskolu brīvā Latvijā.

Sakarā ar revolucionārajām pārmaiņām Krievijā, Pauls Dāle 1917. gada vasarā aizbrauca brīvdienās uz Valmieru un saņēma darba piedāvājumu Valmieras ģimnāzijā. No 1917. gada 1. augusta līdz 1919. gada 25. augustam Dāle strādāja Valmieras meiteņu ģimnāzijā. No 1917. gada 1. augusta līdz 1918. gada Ziemassvētkiem viņš bija gan ģimnāzijas skolotājs, gan direktors, pēc tam tikai skolotājs. Viņš Valmierā organizēja pirmo Tautas universitāti Latvijā. Un paralēli pasniedza latīņu valodu Friča Bārdas vadītajā reālģimnāzijā.

1919. gada 20. jūnijā Dāli iesauca karadienestā Vidzemes divīzijas štābā, bet pēc Rīgas atbrīvošanas 1919. gada 16. jūlijā saskaņā ar Izglītības ministra K. Kasparsona priekšlikumu viņš tika atvaļināts no aktīvā karadienesta, pārejot ministra rīcībā un uzņemoties Latvijas Augstskolas organizēšanu. No 1919. gada 19. augusta līdz 1920. gada 1. aprīlim Dāle ir Latvijas Augstskolas organizācijas kolēģijas loceklis Vēstures un Filoloģijas fakultātē. No 1919. gada 26. novembra viņu apstiprināja par Latvijas Augstskolas Organizācijas padomes priekšsēdētāju.

“Latvijas Universitātes (Augstskolas) izveidošana un dibināšana ir viena no būtiskākajām un nozīmīgākajām epizodēm ne tikai Paula Dāles, bet arī Latvijas valsts biogrāfijā, jo līdz ar savas universitātes tapšanu jaunais valstiskais ķermenis bija ieguvis pilnu savu orgānu komplektu. Dāle bija ne tikvien Latvijas Augstskolas Organizācijas padomes priekšsēdētājs, bet viņš ir sarakstījis arī grāmatu “Vēsturisks pārskats par Latvijas Augstskolas nodibināšanu un viņas darbību pirmā (1919./20.) mācības gadā”, kas sniedz plašāku ieskatu latviešu intelektuālo centienu vēsturē, tāpēc ir vērts to pārlūkot mūsdienu kontekstā.

“Latvijas nacionālās Augstskolas ideju, kā tāļu nākotnes cerību jau sen loloja viens otrs latvju ideālists, viens otrs savas tautas brīvas un gaišas nākotnes cerētājs, bet vispirms doma par latvju augstskolu iemirdzējās pirmās nacionālās atmodas laikā, [..] darbinieku Jura Alunāna un Ausekļa sapņos par latvju nākotni.” Šī doma guva pilnīgāku un konkrētāku veidu un plašāku sabiedrisku izpaudumu un dzīvāku atbalsi tikai sakarā ar Pirmā pasaules kara sagatavotām vēsturiskām pārgrozībām kā latviešu, tā arī citu bijušās Krievijas impērijas mazo tautu iekšējā un ārējā dzīvē.

Kara trimdas laikā Tērbata, Pēterpils un Maskava bija tie centri, kas sevī bija sapulcinājuši visvairāk latviešu inteliģences, un tur arī izpaudās sabiedriski politiskais un nacionālais darbs – Tērbatā un Pēterpilī vairāk pozitīvi-praktiskā un Maskavā – idejiski iniciatoriskā garā. 1916. gada februārī Maskavā, vienā no Rakstnieku un mākslinieku biedrības rīkotajiem inteliģences vakariem Maskavas Politehniskās biedrības muzeja lielajā auditorijā, cand. phil. P. Dāle referēja par savu Latvijas Augstskolas projektu – par universitāti kā augstākās humanitārās izglītības un zinātnes autonomu iestādi, kas piekopj tīras zinātniskas pētīšanas mērķus un sagatavo praktiskus aroda darbiniekus Latvijas saimnieciskās, administratīvās un garīgās dzīves vajadzībām, sniedzot attiecīgās disciplīnas latviešu mācības valodā un piemērojoties dzimtenes īpatnējiem apstākļiem.10 Šajā Dāles universitātes idejā ir pateikta acīmredzama, bet šodien vai nu aizmirsta, vai arī līdz nepazīšanai pārveidota doma, proti, ka universitāte pirmām kārtām ir humanitārās izglītības un zinātnes iestāde (izcēlums mans – E.B.), kā to paredzēja arī sākotnējā universitātes ideja Eiropā. Protams, mūsdienās to var papildināt arī citas zinātņu nozares, bet vērstība uz cilvēka izglītību ir sākotnējā un vienmēr būtīgā universitātes ideja, ko nevajadzētu aizmirst.” (Buceniece, Ella. “Pauls Dāle: Dievs un “filozofa lieta””. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2013, 22., 23. lpp.

Ar Izglītības ministrijas 1920. gada 24. janvāra 113. rezolūciju viņu apstiprināja par docentu psiholoģijā un filozofijā Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē. No 1921. gada 1. aprīļa līdz 1927. gada 15. decembrim viņš bija vecākais docents.

Līdztekus profesionālajiem sasniegumiem 1919. gadā Pauls Dāle salaulājās ar Teklu Everss (1898). Laulībā piedzima trīs bērni – meitas Karmena (1921; pazīstama grafiķe un akvareliste) un Ilze (1923) un dēls Māris Auseklis (1939). Paula Dāles māja Mežaparkā Latvijas Republikas laikā kļuva par latviešu akadēmiskās inteliģences iecienītu pulcēšanās vietu.

Rakstnieks un kultūrvēsturnieks Andrejs Johansons Paulu Dāli raksturojis šādi: “Dāle bija slaids un visai kalsnējs, aizvien nopietns un drusku atturīgs, taču, ja kāds jautājums viņu ieinteresēja, tad viņš iedegās un runāja par to stundām ilgi, sīkumu sīkumos. Raksturā viņš bija pretējs savam brālim, juristam Viktoram Dālem, kurā mainījās hedoniski vilcieni ar zināmu skepsi un kas savādās vai neērtās situācijās mēdza norādīt uz Pitagoram piedēvēto ieteikumu ne par ko nebrīnīties – nil admirari. Atkal citāda bija viņa māsa – dzejniece Austra Dāle, precējusies ar Ati Ķēniņu, kas ir lirikā, ir mājās kultivēja sava veida salona stilu ar visiem tam nepieciešamajiem atribūtiem. Tāpat kā sarunās un lekcijās arī Paula Dāles rakstos bija gari, sausi posmi, kurus pēkšņi nomainīja jūsma un entuziasms. Abas pēdējās īpašības vismaz daļēji saistījās ar viņa reliģiozitāti un manāmo noslieci uz iracionālo. Viņa interešu aploks vispār bija plašs: līdzās tiešajām specialitātēm viņu valdzināja mūzika, bet vēl vairāk literatūra [..] (Johansons, Andrejs. “Rīgas svārki mugurā.” Rīga: Daugava, 2000, 152.–153. lpp.)

1927. gada 27. septembrī Pauls Dāle aizstāvēja doktora disertāciju “Avenārija filozofiski-psiholoģiskie uzskati un viņu kritika” un ieguva filozofijas doktora grādu. No 1927. gada 15. decembra Dāle ir filozofijas profesors Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē, kā arī ir Eksperimentālās psiholoģijas laboratorijas vadītājs (1938. gadā tā kļūst par Eksperimentālās psiholoģijas institūtu).

Eksperimentālās psiholoģijas institūts Dāles vadībā veica vairākus uzdevumus: apmācīja Filoloģijas un filozofijas fakultātes Filozofijas un pedagoģijas nodaļas studentus eksperimentālās psiholoģijas metodikā un tehnikā, rīkoja seminārus, tajos lasīja referātus un pārrunāja vispārīgās un eksperimentālās psiholoģijas jautājumus, veica speciālus psiholoģiskus pētījumus. Viens no plašākajiem pētījumiem bija starpdisciplinārs pētījums par meitenes Ilgas Ķ. spējām lasīt citu cilvēku domas. Pētījumi atklāja, ka minēto fenomenu var izskaidrot akustiski bez kādām neparastām spējām. Pētījumu rezultāti publicēti Dāles grāmatā “Vai Ilga Ķ. spēj lasīt domas?” (1938). Psiholoģijas institūts arī sniedza konsultācijas iestādēm un atsevišķām personām psiholoģijas un audzināšanas jautājumos. Kopš 1934. gada Dāle strādāja par psiholoģijas konsultantu Rīgas pilsētas Psihotehnikas un arodizvēles institūtā.

Strādājot Latvijas Universitātē, viņš vairākkārt devās zinātniskos komandējumos. Piemēram, 1923. gada vasarā Freiburgā klausījās lekcijas pie fenomenologa Edmunda Huserla un filozofa, Psiholoģijas institūta vadītāja Jonasa Kona. No 1931. līdz 1937. gadam Pauls Dāle piedalījās vairākos starptautiskos psihologu un filozofu kongresos – 1932. gadā viņš bija Latvijas Universitātes delegāts X Starptautiskajā psihologu kongresā Kopenhāgenā, kur tika ievēlēts Starptautiskajā psihologu komitejā par Latvijas pārstāvi. 1934. gadā viņš bija Latvijas Universitātes delegāts VIII Starptautiskajā filozofu kongresā Prāgā, kur viņu ievēlēja Starptautiskajā filozofu komitejā par Latvijas pārstāvi. 1937. gadā Dāle piedalījās XI Starptautiskajā psihologu un IX Starptautiskajā filozofu kongresā Parīzē. Viņš bija arī vairāku biedrību, piemēram, Kanta biedrības un Filozofijas un reliģijas zinātnes biedrības, dibināšanas iniciators un aktīvs darbinieks. Trīsdesmitajos gados Dāle strādāja žurnāla “Philosophia” redkolēģijā, kā arī bija amerikāņu periodiskā psiholoģijas izdevuma “The Psychological Register Worcester U.S.A.” Latvijas nodaļas vadītājs.

Sākot jau no 20. gadsimta 20. gadiem viņš aktīvi publicējās periodikā par filozofiskiem, psiholoģiskiem, reliģiskiem, kultūrfilozofiskiem un pedagoģiskiem jautājumiem latviešu, krievu, vācu un franču valodā. 30. gados tapa Paula Dāles ievērojamākie darbi: “Cilvēka dvēsele un centrālā nervu sistēma” (1935), mācību grāmata “Ievads filozofijā” (1928), kopā ar A. Stūrīti un K. Krauliņu sarakstītā monogrāfija par Kantu “Imanuels Kants dzīvē un darbā” (1930), kā arī ievērojamāko periodikā publicēto rakstu izlases – “Gara problēmas” (1935) un “Vērojumi un pārdomas. Par cilvēku un gara kultūru” (1944).

Paralēli ontoloģiskiem un epistemoloģiskiem jautājumiem Dāli interesē arī reliģiski jautājumi. Viņam ir ilgstoša interese par reliģisko pārdzīvojumu būtību, kā arī filozofijas un reliģijas savstarpējo saistību. Rakstā “Filozofija, reliģija un dzīve” (1925) Dāle argumentē, ka reliģija un filozofija nav pretrunīga, pievēršoties arī pašas reliģijas izpratnei. Pauls Dāle ir arī filozofijas vēsturnieks. Darbos pievērsies Avenāriusa, Platona, Kanta, un citu filozofu uzskatu analīzei. Viņu interesējuši arī latviešu filozofa Jēkaba Oša (1860–1920) un latviešu rakstnieku F. Bārdas (1918–1919) un J. Poruka uzskati.

Pauls Dāle aktīvi iesaistījās arī Latvijas sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Viņš bija Kultūras fonda bibliotēku komisijas priekšsēdētājs un Tautu Savienības veicināšanas biedrības padomes loceklis. Viņš darbojās arī Latviešu izglītības biedrībā, Latviešu un dāņu, Latviešu un zviedru, Latviešu un čehu biedrībā un Kristus draudzes valdē.

Gan Valmierā, gan Rīgā viņš lasījis daudzas publiskas lekcijas par filozofijas, reliģijas un pedagoģijas jautājumiem.

1926. gada 16. novembrī Paulu Dāli apbalvoja ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, savukārt 1932. gada 16. novembrī viņam piešķīra III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.

Pēc Latvijas okupācijas, 1940. gada vasarā, tika likvidēta Filoloģijas un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļa, kā arī Psiholoģijas institūts. Ar Latvijas Valsts universitātes rektora 1941. gada 4. janvāra pavēli Pauls Dāle tika atstādināts no profesora un institūta vadītāja amata. No 1941. gada 23. aprīļa viņš sāka strādāt par stundu profesoru Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē un stundu lektoru Ekonomiski juridiskajā fakultātē. Profesūru un Psiholoģijas institūta vadību viņš atguva vācu okupācijas laikā. 1944. gadā Pauls Dāle bija Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāna vietnieks.

No 1945. gada 1. septembra Pauls Dāle bija Filoloģijas fakultātes profesors, taču, lai paliktu universitātē, no viņa pieprasīja publiski apliecināt uzticību marksismam-ļeņinismam. Pauls Dāle to darīja ar runu “Manas paškritikas elementi” – “[..] padomjlaikā plaši tika kultivēts šāds apvērstās grēksūdzes žanrs, kas liecināja par vēlmi imitēt klasiskās gara izpausmes formas. Taču arī šajā tekstā pārsteidz autora godprātība un kritiskais prāts – viņš patiesi mēģina iedziļināties un saprast tā sauktā materiālistiskā pasaules uzskata noteiksmes un pamatojumus, saistībā ar savu psiholoģijas un filozofijas izpratni: “Matērija man šķita psihiskai īstenībai pilnīgi pretēja un tai sveša realitāte; matērija tēlojās kā nemainīgu atomu mehānisks sakopojums un virpuļojums bezgalīgā telpā un laikā.” Vienlaikus ir redzams, ka viņš nespēj radoši strādāt un attīstīt domu šīs iepriekšdotās noteiksmes ietvaros, jo tā ir pilnīgi cita jēdzieniskā konceptualizācija un dialektiskā materiālisma tēzes vienkārši dogmatiski tiek apliecinātas, kā to arī paģēr tā sauktā zinātniskā marksisma-ļeņinisma filozofija: “Marksistiski-ļeņiniskās filozofijas un zinātnes gaismā es vienu pēc otra revidēju un pārvērtēju savus agrākos psiholoģiskos un filozofiskos uzskatus, kuri bija dibināti uz mistiski orientēta ideālisma maldīgiem pamatiem un izteikti it sevišķi grāmatās [..]” (Buceniece, Ella. “Pauls Dāle: Dievs un “filozofa lieta””. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2013, 34., 35. lpp.)

Lai neatzītu iepriekšējos zinātniskos grādus, 1946. gada 1. jūlijā Pauls Dāle tika pāratestēts par pedagoģijas doktoru, un no tā paša gada 16. novembra līdz 1947. gada 16. septembrim Pauls Dāle vadīja Psiholoģijas katedru. Lai gan viņš centās pārveidot līdzšinējos uzskatus un pielāgoties pastāvošajai ideoloģijai, viņš tika atzīts par darbam nepiemērotu – politiskās un reliģiskās pārliecības dēļ viņu atlaida no darba Latvijas Universitātē un neļāva nodarboties ar zinātnisko darbu. Latvijas Valsts Universitātes rektors 1948. gada 14. augustā izdeva pavēli atbrīvot viņu no darba universitātē no 1948. gada 1. septembra. Veselus piecus gadus, līdz pat 1953. gadam, viņam tika aizliegts strādāt augstākajās mācību iestādēs.
Līdz 1953. gadā viņu pieņēma darbā Latvijas PSRS Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā par zinātnisko līdzstrādnieku leksikoloģijā un leksikogrāfijā. Pauls Dāle piedalījies arī “Latviešu literārās valodas vārdnīcas” 1. sējuma (1972) sagatavošanā. Institūtā viņš strādāja līdz 1960. gadam.

Pauls Dāle miris 1968. gada 20. janvārī un apglabāts Meža kapos.

Informāciju sagatavoja Madara Eversone.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.