Paula Līcīte

14 bildes

20.08.1889 – 11.07.1966

Komponiste un literāte Paula Līcīte (1889–1966) uz skatuves debitējusi Jautrītes lomā Aspazijas lugas "Vaidelote" izrādē Interimteātrī (1908/1909 sezonā). Dziedājusi mecosoprāna partijas Pāvula Jurjāna Latviešu operā (1912–1918). Uzrakstījusi romānu "Lida Erik" (1909) – mīlestības tēlojumu uz sadzīves un mākslinieku vides fona. Publicējusi miniatūru "Ziedos", dzejoli "Krēslas stundā", romāna fragmentu "Stunda pie profesora". Beigusi Latvijas konservatorijas J. Vītola kompozīcijas klasi (1923). Komponējusi orķestra miniatūras, klavieru trio, stīgu kvartetus, kora un solo dziesmas. Rakstījusi presē par mūziku. Tulkojusi operu un operešu libretus, dziesmu tekstus.

Dzimšanas laiks/vieta

20.08.1889
Āgenskalns

Miršanas laiks/vieta

11.07.1966
Rīga

Personiska informācija

Dzimusi galdnieka ģimenē. Tēvs būvējis arī dažādus mūzikas instrumentus, galvenokārt ērģeles un harmonijas.
1913: laulības ar virsnieku Ādolfu Skrastiņu (1888–1942).
1914. gada 22. novembris: piedzimst meita Rita.
1915: kādu laiku dzīvojusi Raunā, tad devusies bēgļu gaitās uz Krieviju.
1919. gada marts: kopā ar ģimeni atgriezusies Rīgā.
1919: iestājusies Latvijas Konservatorijā.
1926: uzsākusi kopdzīvi ar far­ma­cei­tu un ho­me­opā­tu Kār­li Čun­či­ņu.

Profesionālā darbība

Skolas žurnālam rakstījusi dzejoļus un romānus par Itāliju.
1908/1909: uz skatuves debitējusi Jautrītes lomā Aspazijas lugas "Vaidelote" izrādē Interimteātrī.
1909: pirmā literārā publikācija – atsaucoties uz žurnāla "Stari" izsludināto konkursu, uzrakstījusi romānu "Lida Erik" – mīlestības tēlojumu uz sadzīves un mākslinieku vides fona.
1912–1918: dziedājusi mecosoprāna partijas Pāvula Jurjāna Latviešu operā.
Komponējusi orķestra miniatūras, klavieru trio, stīgu kvartetus, kora un solo dziesmas.
1922–1940: rakstījusi presē par mūziku (par dziedoņiem P. Saksu, J. Niedru žurnālā "Mūzikas Apskats" 1936).
1924–1925: kā Nacionālās operas dramaturģe tulkojusi operu un operešu libretus (P. Čaikovska "Jevgeņijs Oņegins" (1912), E. Humperdinka "Ansītis un Grietiņa", Ž. Bizē "Karmena" (abi 1913), vēlāk Dž. Verdi "Otello", Ž. Ofenbaha "Hofmaņa stāsti", Dž. Pučīni "M-me Butterfly", E.d Albēra "Ieleja", R. Vāgnera "Loengrīns", Dž. Rosīni "Seviljas bārdzinis" – kopā ap 20 libretu).
Līdz 1942: strādājusi pedagoģiskajā darbā.
Pēc 1945: tulkojusi dziesmu tekstus (ap 200 dziesmu radio un TV korim).

Literārie darbi
1909: romāns "Lida Erik" (uzrakstīts atsaucoties uz žurnāla "Stari" izsludināto konkursu)
1910: miniatūra "Ziedos" ("Izglītība", Nr. 9)
1920: dzejolis "Krēslas stundā" ("Atspulgs", Nr. 1)
1936: romāna fragments "Stunda pie profesora" ("Mūzikas Apskats", Nr. 12)

Citātu galerija



Par romānu "Lida Erik" (1909)

"Paula Līcīte, pretēji pārējām sievietēm–rakstniecēm, nepiegriežas sievietei savā tēlojumā, bet veido vīrieša psiholoģiju un apzinīgi ieveido tanī daudz sievišķības. Lai gan šis darbs uzrakstīts patiesi un vienkārši, tomēr līdzinās īpatnējam pārsmalcinātās un neparastās līnijās veidotam zīmējumam."

Lilija Brante. Latviešu sieviete. R.: 1931, 58. lpp.

Saiknes

Kārlis Čunčiņš-Līcītis - Dzīvesbiedrs
Marija Mežance-Kronenberga - Skolas biedre
Rita Liepa - Meita

Dzimtais vārds

Kristīne Paulīne

Papildu vārdi

Līcīšu Paula, Līcīte-Skrastiņa

Izglītība

Čiekurkalns
Čiekurkalna skola

Rīgas Latviešu labdarības biedrības meiteņu skola
Rīga

1903–1907
Rīga
Apguvusi klavierspēli pie A. Dauguļa un O. Fogelmaņa, dziedāšanu pie Pāvula Jurjāna.

1903–1907
Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Rīga

1923
Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Beigusi Jāzepa Vītola kompozīcijas klasi.

Darbavieta

1908–1912
Sarkandaugava
Sarkandaugavas valsts pamatskola.Mūzikas skolotāja.

1919
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Darbvede.Vakaros un naktīs daudz tulkojusi, lai uzturētu sevi un meitu.

1923
Rīgas pilsētas 28. pamatskola
Rīga
Skolotāja

1924–1925
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Dramaturģe

1945
VAPP Grāmatu apgāds
Rīga
Redaktore

Emigrē

1915–1919
Krievija

Apglabāts

Rīgas Otrie Meža kapi