Oto Nonācs

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsOto Nonācs
KopsavilkumsOto Nonācs (1880–1942) – publicists un žurnālists. Sarakstījis vairākas grāmatas un brošūras, galvenokārt par Latvijas vēsturi 20. gadsimtā.
Personiska informācija1940. gadā pēc padomju okupācijas varas ienākšanas Nonācs zaudēja visus amatus. 1941. gada 14. jūnijā viņš tika arestēts un izsūtīts uz Vjatlagu Kirovas apgabalā Krievijā, kur miris 1942. gada 21. februārī, apbedīts lēģera kapsētā.
Traģisks liktenis piemeklēja arī Nonāca ģimeni: 1941. gada jūnijā izsūtīja arī viņa sievu Almu un bērnus, filoloģijas studenti Ievu un lauksaimniecības studentu Jāni.
Alma mirusi izsūtījumā Novosibirskas apgabalā 1945. gada janvārī. Dēls un meita 50. gados atgriezušies Latvijā, bet nodzīvoja salīdzinoši īsu mūžu.

Profesionālā darbībaNonācs arīdzan sarakstījis vairākas grāmatas: memuārus “Pēc 18. novembra”, vēsturiskas piezīmes par Ziemeļlatviju, 1905. gada revolūciju un agrāro reformu, ceļojumu piezīmes par Poliju, monogrāfijas par Siguldas apkaimi un valodnieku Frici Garo.

Vēl no Valkas laikiem viņam bija draudzīgas attiecības ar daudziem igauņiem, tādēļ 30. gados Nonācs dedzīgi pievērsās Baltijas valstu tuvināšanas darbam, vadīja Latvijas–Igaunijas biedrību.

Citātu galerijaNonācs ar savu darbu pierādīja, ka latviešu valoda ir pietiekami bagāta, lai sludinātu ideju par Latvijas valsti, brīvu no vācu un krievu kundzības. Līdztekus avīžnieka darbam viņš kļuva arī par politiķi, tika ievēlēts Vidzemes Zemes padomē, piedalījās Latviešu pagaidu nacionālās padomes dibināšanā. “Nonāca spalva allaž bijusi dziļas dzimtenes un savas tautas mīlestības apgarota, viņa raksti ir latviskas domas caurausti. Šīs īpašības Nonāca rakstiem piešķir to spožumu, kas liek sevi atcerēties ne vien pirmajā dienā, bet arī vēlāk, spītējot teicienam, ka avīzē raksti dzīvojot tikai 24 stundas – līdz nākošam numuram. Nonāca spalva ir uzvarējusi šo šķietamo patiesību, un to spēj tikai retais,” savu kolēģi slavēja laikraksts “Rīts”.
Laikabiedri atzinīgi izteicās arī par Nonāca dzirkstošo humora izjūtu, kas izpaudusies jau studenta gados, kad viņš izveidojis humoristisku žurnālu “Runcis”.
https://www.la.lv/neatkaribas-hronikas-autors?fbclid=IwAR3b_4WNgxvQr3AAyAKQLj6yMjZ-r6hQ5aF1wWUFG7jpwKTJEilhelZEeCo
SaiknesĀdolfs Ģērsons (1876–1934) - Darbabiedrs
Nodarbesskolotājs
publicists
sabiedriskais darbinieks
Dzimšanas laiks/vieta12.03.1880
Bērzaune
Bērzaune, Bērzaunes pagasts, Madonas novads

Brencēni

Darbavieta1919
Laikraksts "Tautas Balss"
Valka
Valka, Valkas novads

Kopā ar Edvartu Virzu un Jēkabu Janševski Valkā 1919. gadā izdeva un vadīja tobrīd vienīgo latviešu nacionālo laikrakstu "Tautas Balss".

Miršanas laiks/vieta21.02.1942
Sibīrija
Siberia, Russia

Vjatlaga

ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1928. gada 14. novembra lēmumu.
III šķira
1928

Atzinības krusts
II šķira
1940

Kartes leģenda







Tiek rādīti ieraksti 1-3 no 3.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Bērzaune
(Bērzaune, Bērzaunes pagasts, Madonas novads)
12.03.1880Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Sibīrija
(Siberia, Russia)
21.02.1942Miršanas laiks/vietaReģions, apgabals
3Valka
(Valka, Valkas novads)
1919DarbavietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.