Oto Čakars

3 bildes

15.10.1908 – 29.03.1999

Oto Čakars (1908–1999) – literatūrzinātnieks, pedagogs, filoloģijas zinātņu kandidāts (1965). Literatūras un teātra zinātnieces Valdas Čakares tēvs. Ilgus gadus bijis latviešu literatūras vēstures docētājs Rīgas Pedagoģiskajā institūtā (1948–1958) un Latvijas Valsts universitātē (1958–1983). Lasījis lekciju kursu par latviešu literatūru līdz 19. gadsimta vidum. Sarakstījis monogrāfiju "Brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki" – pirmais reālistiskais romāns latviešu literatūrā" (1968; darba pamatā disertācija). Grāmatas "Latviešu literatūras vēsture. No pirmsākumiem līdz XIX gs. 80. gadiem" (1987) līdzautors.

Dzimšanas laiks/vieta

15.10.1908
Galasejatas
Dzimis Rankas pagasta "Galasejatās".

Miršanas laiks/vieta

29.03.1999
Rīga

Personiska informācija

Dzimis amatnieka Kārļa Čakara un Alvīnes Čakares (Stalažs) ģimenē. 
Meita – literatūras un teātra zinātniece Valda Čakare.

Profesionālā darbība

1957: pirmā publikācija – raksts "Vēsturiski konkrētais personu un apstākļu tēlojums brāļu kaudzīšu romānā "Mērnieku laiki"" ("Rīgas Pedagoģiskā institūta raksti", 5).
1965: 8. februārī aizstāvējis disertāciju  "Brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki" – pirmais reālistiskais romāns latviešu literatūrā"  un ieguvis filoloģijas zinātņu kandidāta grādu.

LITERATŪRZINĀTNISKIE PĒTĪJUMI

1968: Brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki" – pirmais reālistiskais romāns latviešu literatūrā
1987: Latviešu literatūras vēsture. No pirmsākumiem līdz XIX gs. 80. gadiem (kopā ar Mildu Losbergu un Arvīdu Griguli)
1990: Latviešu literatūras vēsture. No pirmsākumiem līdz XIX gs. 80. gadiem (kopā ar Mildu Losbergu un Arvīdu Griguli) (2. izdevums, pārlabots un papildināts)

SASTĀDĪTĀJS

1958: Mazu bērnu valodiņa (latviešu tautasdziesmu un mīklu krājums)
1961: Mežā jauki vasarā" (tautasdziesmu, pasaku un mīklu krājums)

MĀCĪBU LĪDZEKĻU AUTORS

1967: Latviešu teksti XVI un XVII gadsimtā (kopā ar Jāni Kušķi un Oto Ņesterovu)
1983: Literatūra 9. klasei (līdzautors)
1991: Literatūra 10. klasei" (līdzautors)

Mūža nogalē publicējies dienas presē un jaunatnes avangarda žurnālā "Avots" (1992–1997).

Citātu galerija

Par literatūrzinātnieka un docenta Oto Čakara ieguldījumu

"25 dzīves gadus viņš veltījis latviešu literatūras pētniecībai un latviešu filologu jaunās paaudzes gatavošanai LVU (1958–1983). Šis darbs ir bijis auglīgs – Latvijas Universitātes Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātē ir izauguši viņa sekotāji pētniecības un pedagoģijas laukā, arī docenta O. Čakara publikācijas joprojām ir vērtīgs laikmeta un kultūrvēsturisko parādību izziņas avots. [..] Kā mācību procesa organizācija un saturs, tā arī pētniecības darba iespējas universitātē padomju ideoloģijas apstākļos bija ierobežotas. Un tomēr docents Čakars pieder tiem mācībspēkiem, kas sākotnējās 1919. gadā dibinātās LU pētniecības tradīcijas iespēju robežās saglabāja."

"Oto Čakara galvenais pētījumu lauks ir brāļu Kaudzīšu romāns "Mērnieku laiki" (1879), tam veltīta arī viņa pirmā publikācija vispār "Vēsturiski konkrētais personu un apstākļu tēlojums brāļu Kaudzīšu romānā "Mērnieku laiki" [..]; par "Mērnieku laikiem" aizstāvēta disertācija un iegūts filoloģijas doktora grāds (1964), publicēta monogrāfija "Brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki" – pirmais reālistiskais romāns latviešu literatūrā" (1968). 1980. gadā, romānam "Mērnieku laiki" piedzīvojot atkal jaunu atkārtotu izdevumu, tiek uzrakstīti plaši komentāri [..].
Otrs Oto Čakara pētniecības lauks ietver latviešu literatūras vēsturi tās senākajā posmā – padomju gados nenovērtējams izziņas materiāls atrodams rotoprintētajos faksimilizdevumos "Latviešu teksti. Mācību līdzeklis studentiem" (I–IV, 1967–1973), kuros lasāmi fragmenti no 16.–18. gadsimta latviešu tekstiem, kā arī 19. gadsimta tekstiem, ietverot "Pēterburgas Avīžu publicēšanas laiku. [..]"

Literatūrzinātniece Māra Grudule

Oto Čakara personības vērtējums

"[..] mana pirmā asociācija, viņu atceroties, ir Bībele un vecās drukas lasītprasmes pārbaude, visbiežāk no Vecajā Derībā izmeklētām vietām, kur rindām vien virknējās mazpazīstami personvārdi. Mūsu kursā, droši vien tāpat kā daudzos citos un gadiem no vietas, Oto Čakara labi nostādītās balss, jau minētās Bībeles un vienmēr nopietnās attieksmes dēļ kā pret mums studentiem, tā pret savu priekšmetu, klīda baumas, ka viņš pēc profesijas ir mācītājs. Tomēr, iemetot aci viņa dzīvē, nekā tāda neatrodam. [..] Diemžēl manā tiešajā pieredzē docents Oto Čakars palicis kā cienījams, taču subjektīvam raksturojumam noslēgts cilvēks. Tas, kādu Čakaru ieraudzīju viņa mūža pēdējo gadu publikācijās, sarunās ar viņa meitu teātra zinātnieci Valdu Čakari, kolēģiem un bijušajiem studentiem, izsakāms nedaudzos vārdos – godīgums, nacionāla pašapziņa un iekšēja brīvība."

Literatūrzinātniece Māra Grudule

Saiknes

Valda Čakare - Meita

Dzimtais vārds

Otto Voldemārs Čakars

Papildu vārdi

Atis Čakars

Izglītība

Jaunpiebalgas draudzes skola
Raiņa iela 10, Jaunpiebalga
Mācījies Rankas un Jaunpiebalgas draudzes 2. pakāpes skolā.

08.1924–06.1929
Rīgas Skolotāju institūts
Liepājas iela, Rīga
Mācījies Rīgas skolotāju institūtā.

1931–1932
Latvijas Universitāte
1931. gadā iestājies LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē.

1932
Latvijas Universitāte
1932. gadā pārgājis uz LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu studiju nodaļu; studējis ar pārtraukumiem.

1946–1948
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Pabeidzis studijas Latvijas Valsts universitātē ar diplomdarbu "Latviešu zemnieks un muiža tautas pasaku un teiku tēlojumā", kas novērtēts teicami, un ieguvis filologa kvalifikāciju.

Darbavieta

1929–1936
Babītes pamatskola
Babīte
Strādājis Babītes 6-klasīgajā pamatskolā.

1936–1939
Rīgas 36. vidusskola
Strādājis Rīgas 36. vakarskolā.

1936–1939
Spilves 8. pamatskola
Strādājis Spilves 8. pamatskolā.

1940–1941
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvalde
1940. gadā paralēli studijām strādājis par VAPP bibliotekāru.

1944–1946
Mārsnēnu pamatskola
Skolotājs

1948–1958
Rīgas Pedagoģiskais institūts
Raiņa bulvāris 29, Rīga
Bijis latviešu literatūras vēstures docētājs Latvijas Valsts Pedagoģiskajā institūtā (Rīgas Pedagoģiskais institūts kopš 1954. gada).

1958–1983
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Latviešu literatūras vēstures docētājs. Lasījis lekciju kursu par latviešu literatūru līdz 19. gadsimta vidum.

Dienests

01.03.1931–22.05.1932
Latvijas armija
Latvija
Dienējis 8. Daugavpils kājinieku pulkā; virsnieka vietnieks.

Dzīvesvieta

1936–1999
Rīga

1941–1944
Galasejatas
Otrā pasaules kara laikā dzīvojis Rankā, dzimtajās mājās nodarbojoties galvenokārt ar lauksaimniecību.

Apglabāts

Rankas kapi