Ontōns Zvīdris

Ontōns Zvīdris dzimis 1911. gada 23. jūnijā Lielpujatos, vecāku saimniecība atradusies Pujatu ezera krastos.
Divu gadu vecumā zaudējis savu māti, četru gadu vecumā – tēvu. Viņš bija vienīgais bērns ģimenē, jo viņa brāļi un māsas, kuri bija dzimuši pirms viņa, gāja bojā agrā bērnībā.
Pēc vecāku nāves viņš nokļuva kāda radinieka apgādībā, kurš, laikam ejot, izputināja viņa vecāku saimniecību, kā arī pievērsa maz uzmanības sava apgādājamā audzināšanai un izglītošanai.

Pēc Rogovkas 6-klašu pamatskolas pabeigšanas devās uz Tukumu, kur pabeidza Tukuma Valsts piensaimniecības skolu.
Strādāja Jaunkalsnavas pienotavā par pienotavas vadītāja palīgu. Vasaras laikā viņam bieži nācās strādāt līdz 18 stundas garu darbadienu, jo pienotavā trūka tehnikas piena apstrādei.

Cerēdams uz tālākizglītību Latvijas Mākslas akadēmijā, viņš pārvācās uz Rīgu.
Kad viņš darba meklējumos ieradās Rīgas galvenajā pastā un uzrādīja Tukuma Valsts piensaimniecības skolas diplomu, viņš tika noraidīts, jo esot bijis norādījums nepieņemt darbā šādus cilvēkus. Otrajā reizē, ieradies citā apģērbā un uzrādījis Rogovkas pamatskolas diplomu, viņš tomēr ieguva darbu uz vasaras sezonu Ķemeru pasta nodaļā. Pēc vasaras sezonas beigām tika pārcelts uz Valmieru, kur strādāja par pasta autobusa kasieri.
Lai pārliecinātos par savām glezniecības spējām, viņš uzgleznoja lielformāta gleznu "Pret sauļrītu" (2 x 1,5 m). Saņēmis uzslavu no Valmieras mākslinieka Drauļa, viņš vairāk pievērsās glezniecībai un sāka apgūt glezniecības teoriju.
No Valmieras tika pārcelts uz Rīgu. Paralēli pastnieka darbam Rīgas Galvenajā pastā, viņš pabeidza grāmatvedības, mašīnrakstīšanas un stenogrāfijas kursus, tomēr netika pieņemts darbā par biroja darbinieku. Brīvajā laikā apmeklēja vakarskolu un apguva gleznošanas teoriju. Vēlāk tika paaugstināts amatā par zīmētāju un līdz Latvijas okupācijai strādāja par zīmētāju pastā.

Pēc okupācijas, bailēs no represijām, pameta darbu Rīgas Galvenajā pastā un nonāca Saldū, kur ar kāda drauga palīdzību kļuva par inspektoru lauku apdrošināšanas sabiedrībā.
Pēc Vācijas armijas ienākšanas Latvijā tika apcietināts, bet ar paziņu palīdzību drīzumā tika atbrīvots no ieslodzījuma.
Vēlāk strādāja kādā Skrundas pagasta saimniecībā kā laukstrādnieks.
Pirmajā strādnieku vervēšanas akcijā vietējā pagasta pašvaldība nosūtīja piespiedu darbos uz Vāciju, kur viņš visu kara laiku strādāja lauku darbus kādā vācu saimniecībā, kuras īpašnieks devies karā.

Pēc kara beigām nonāca Flensburgas bēgļu nometnē, kur pievērsās glezniecības. Viņš gleznoja dekorācijas Flensburgas bēgļu nometnes teātra vajadzībām. Tās patika UNRRA (Apvienoto Nāciju Palīdzības un atjaunošanas pārvaldes) direktoram, tādēļ Ontōns ieguva vienu no trīs vietām Diseldorfas Valsts mākslas akadēmijā, kas bija rezervētas pārvietotajām personām. Divus semestrus studēja Diseldorfas Valsts mākslas akadēmijā, bet studijas tika pārtrauktas, jo sākās evakuācija.
Tika evakuēts no Flensburgas bēgļu nometnes uz Angliju, kur viņš apprecēja Zentu.
1949. gadā ap Ziemassvētku laiku viņš pameta Angliju un ar savu ģimeni devās uz Kanādu, kur apmetās Draidenā. Ar laiku pārvācās uz dzīvi Toronto.
Ar korespondences starpniecību pabeidza Vašingtonas Mākslas skolu un ieguva tās diplomu. Pēc absolvēšanas sekmīgi organizēja vairākas mazāka un lielāka mēroga izstādes.

1965. gadā pievienojās Latgaļu Pētniecības institūtam, kļuva par laikraksta “Latgolas Bolss” un žurnāla “Dzeive” līdzstrādnieku, vēlāk par laikraksta un žurnāla redaktoru, kā arī par Andryva Jūrdža fonda vadītāja vietnieku Kanādā.

---

Informāciju sagatavojis Raivis Pudenko.