Ontōns Zvīdris

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (189); Mākslinieks (1); Līdzautors (1); Recepcijas persona (4)

Attēli: Persona attēlā(7)

VārdsOntōns Zvīdris
Papildu vārdiOntons Zvīdris, Antons Zvīdris
KopsavilkumsOntōns Zvīdris (1911–1992) – latgaliešu trimdas mākslinieks, gleznotājs, tēlnieks, publicists, dzejnieks un mecenāts. Otrā pasaules kara laikā nosūtīts piespiedu darbos Vācijā. Pēc kara dzīvojis Anglijā un Kanādā. Pabeidzis Vašingtonas Mākslas skolu. Organizējis mākslas darbu izstādes un latgaliešu kultūras pasākumus. Materiāli atbalstījis Latgaļu pētniecības institūtu un aktīvi iesaistījies tā darbībā. Bijis līdzstrādnieks un redaktors laikrakstā "Latgolas Bolss" un žurnālā "Dzeive". 1991. gadā Latgales Kultūrvēstures muzejs saņēma dāvinājumu no Ontōna Zvīdra, kurā bija vairāki viņa rakstu darbi, gleznas, koka skulptūras, kā arī trimdas periodiskie izdevumi un citas liecības par latviešu un latgaliešu kopienas dzīvi trimdā.
Personiska informācijaDivu gadu vecumā zaudējis savu māti, četru gadu vecumā – tēvu. Viņš bija vienīgais bērns ģimenē, jo viņa brāļi un māsas, kuri bija dzimuši pirms viņa, gāja bojā agrā bērnībā.
Māksla viņu saistīja kopš agras bērnības.
Pēc vecāku nāves viņš nokļuva kāda radinieka apgādībā, kurš, laikam ejot, izputināja viņa vecāku saimniecību, kā arī pievērsa maz uzmanības sava apgādājamā audzināšanai un izglītošanai.
Pēc Rogovkas 6-klašu pamatskolas pabeigšanas devās uz Tukumu, kur pabeidza Tukuma Valsts piensaimniecības skolu.
Strādāja Jaunkalsnavas pienotavā par pienotavas vadītāja palīgu. Vasaras laikā viņam bieži nācās strādāt līdz 18 stundas garu darbadienu, jo pienotavā trūka tehnikas piena apstrādei.
Cerēdams uz tālākizglītību Latvijas Mākslas akadēmijā, viņš pārvācās uz Rīgu.
Kad viņš darba meklējumos ieradās Rīgas galvenajā pastā un uzrādīja Tukuma Valsts piensaimniecības skolas diplomu, viņš tika noraidīts, jo esot bijis norādījums nepieņemt darbā šādus cilvēkus. Otrajā reizē, ieradies citā apģērbā un uzrādījis Rogovkas pamatskolas diplomu, viņš tomēr ieguva darbu uz vasaras sezonu Ķemeru pasta nodaļā. Pēc vasaras sezonas beigām tika pārcelts uz Valmieru, kur strādāja par pasta autobusa kasieri.
Lai pārliecinātos par savām glezniecības spējām, viņš uzgleznoja lielformāta gleznu "Pret sauļrītu" (2 x 1,5 m). Saņēmis uzslavu no Valmieras mākslinieka Drauļa, viņš vairāk pievērsās glezniecībai un sāka apgūt glezniecības teoriju.
No Valmieras tika pārcelts uz Rīgu. Paralēli pastnieka darbam Rīgas Galvenajā pastā, viņš pabeidza grāmatvedības, mašīnrakstīšanas un stenogrāfijas kursus, tomēr netika pieņemts darbā par biroja darbinieku. Brīvajā laikā apmeklēja vakarskolu un apguva gleznošanas teoriju. Vēlāk tika paaugstināts amatā par zīmētāju un līdz Latvijas okupācijai strādāja par zīmētāju pastā.
Pēc okupācijas, bailēs no represijām, pameta darbu Rīgas Galvenajā pastā un nonāca Saldū, kur ar kāda drauga palīdzību kļuva par inspektoru lauku apdrošināšanas sabiedrībā.
Pēc Vācijas armijas ienākšanas Latvijā tika apcietināts, bet ar paziņu palīdzību drīzumā tika atbrīvots no ieslodzījuma.
Vēlāk strādāja kādā Skrundas pagasta saimniecībā kā laukstrādnieks.
Pirmajā strādnieku vervēšanas akcijā vietējā pagasta pašvaldība nosūtīja piespiedu darbos uz Vāciju, kur viņš visu kara laiku strādāja lauku darbus kādā vācu saimniecībā, kuras īpašnieks devies karā.
Pēc kara beigām nonāca Flensburgas bēgļu nometnē, kur pievērsās glezniecības. Viņš gleznoja dekorācijas Flensburgas bēgļu nometnes teātra vajadzībām. Tās patika UNRRA (Apvienoto Nāciju Palīdzības un atjaunošanas pārvaldes) direktoram, tādēļ Ontōns ieguva vienu no trīs vietām Diseldorfas Valsts mākslas akadēmijā, kas bija rezervētas pārvietotajām personām. Divus semestrus studēja Diseldorfas Valsts mākslas akadēmijā, bet studijas tika pārtrauktas, jo sākās evakuācija.
Tika evakuēts no Flensburgas bēgļu nometnes uz Angliju, kur viņš apprecēja Zentu.
1949. gadā ap Ziemassvētku laiku viņš pameta Angliju un ar savu ģimeni devās uz Kanādu, kur apmetās Draidenā. Ar laiku pārvācās uz dzīvi Toronto.
Ar korespondences starpniecību pabeidza Vašingtonas Mākslas skolu un ieguva tās diplomu. Pēc absolvēšanas sekmīgi organizēja vairākas mazāka un lielāka mēroga izstādes.
1965. gadā pievienojās Latgaļu Pētniecības institūtam, kļuva par laikraksta “Latgolas Bolss” un žurnāla “Dzeive” līdzstrādnieku, vēlāk par laikraksta un žurnāla redaktoru, kā arī par Andryva Jūrdža fonda vadītāja vietnieku Kanādā.

Profesionālā darbībaStrādādams par pastnieku Ķemeros, viņš uzraksta dzejoli "Kōdēļ?" un iesūta to Pasta un telegrāfa departamenta žurnālā, kur tas tiek publicēts.

No 1965. gada regulāri publicēja savus rakstus, dzeju, prozu, dramaturģijas darbus un savu gleznu reprodukcijas laikrakstā "Latgolas Bolss" un žurnālā "Dzeive".
Savos darbos bieži pievērsās savas bērnības, kā arī Latgales vēstures un dabas ainu attēlojumam, vērsās pret cilvēkiem, kuri nicinoši attiecas pret savu dzimteni, kultūru un valodu.

Dzejoļu krājumi

1972: "Tāvu zeme" (dzejoļi "Storp sīnom", "Napōrprūtit mani", "Upe", "Jyus un es…", "Dzimtines burvis").
1974: "Tu".
1981: "Kod sirds tūp guņkurs".
2001: "Dvēseles ilgas un sōpes".

Dramaturģija

1972: "Zalta zūbyns, kas pats cārt".
1973: "Trejs vōrdūs vysa eseiba".
1974: "Boltais tīsnesis".
1975: "Teika".
1975: "Saruna pi liktiņa upes".
1977: "Sōpeite" (Vladislava Lōča sastādītajā krājumā "Dramas").

Proza

1965: "Divi var vairōk".
1969: "Muna dzymtō puse".
1970: "Breidis nu munas bērneibas".
1970: "Kai muns perpetuomobile izglōbe munu dzeiveibu divi reizes".
1970: "Breinumi, voi symboli kara laikūs".
1971: "Volūdai".
1972: "Septeni kēneņa dāly".
Citātu galerija"Ontōns Zvīdris ar sovom gleznom, kūkā grebtom skulpturom – vēsturiskim tālim un Dzimtines motivu dzejūlim, kai ari naslāptim ceiņas saucīnim un aicynōjumim gribēja paleidzēt trimdinīkim saglobāt senō latgaļu tautas pyura tālus un idejas sovā, tikai jam īpatnejā stilā un volūdā. Daļa trimdas latgaļu jō eisti nasaprota un nagribēja saprast; tagad jī Dzimtinē runoj leidz par latgaliskō paturēšonu.
Nasaverūt uz tū, ka Zvīdris strōdōja smogā maizes dorbā, uzturēja saimi, byuvēja mōju un skulōja dālu, jys beja eistyn ražeigs mōkslinīks, kū pirōda bogōteigi krōjumi. [..] Ontōns nasēdēja uz sovim dorbim, bet tūs laide tautā, uzdōvynojūt gon Toronto latvišu katōļu draudzei, gon organizacijom."

Spūlāns, Anatoļs. Naatlaideigs ceineitōjs par latgaļu tīseibom. Mōras Zeme, Nr. 23, 18.06.1994.
"Ontons Zvīdris dzejoja daudzi. Jo dzejas sakūpotas na tikai divos gromotos, bet publicētas arī vairokūs latgaļu preses izdavumūs. O. Zvīdris dzejoja tikai par Latgolu. Jys labi pazyna Latgolas latvīšu gryutūs materiālūs apstokļus. Tam vysam jys pats kai bārns un borinis beja gojis cauri. Topēc jo sirds pīdarēja Latgolai un tos cylvākim, latgaļu volūdai un latgaļu tykumim. Ontons Zvīdris pēc dobas beja kluss, kautreigs un nauzbozeigs. Bet jo kaids aizskore jo svātokū porīceibu, tyuleit pasarodeja cyts Ontons Zvīdris, ar styngru stoju un nalūkamu porlīceibu, kam jys napazyna kompromisus."

Puisāns, Tadeušs. Agrā reita stuņdē… Mōras Zeme, Nr. 26–27. 11.07.1992.
SaiknesJuris Zvīdris - Dēls
Nodarbesgleznotājs
dzejnieks
publicists
tēlnieks
mecenāts
Dzimšanas laiks/vieta23.06.1911
Lielpujati

Vecāku māja atradās Pujatu ezera tuvumā. Mūsdienās Lielpujatu ciems neeksistē.

IzglītībaRogovkas 6-klašu pamatskola
Rogovka
Rogovka, Nautrēnu pagasts, Rēzeknes novads

Tukums
Tukums, Tukuma novads

Pabeidzis Tukuma Valsts piensaimniecības skolu.


1945 – 1946
Diseldorfa
Düsseldorf, North Rhine-Westphalia, Germany

Divus semestrus studējis Diseldorfas Valsts mākslas akadēmijā.


1959 – 23.04.1962
Sietla
Seattle, Washington, United States

Pabeidz Vašingtonas Mākslas skolu un iegūst diplomu.

DarbavietaJaunkalsnava
Jaunkalsnava, Kalsnavas pagasts, Madonas novads

Strādāja Jaunkalsnavas pienotavā par pienotavas vadītāja palīgu.


Ķemeri
Ķemeri, Jūrmala

Strādāja par pastnieku Ķemeru pasta nodaļā.


Valmiera
Valmiera

Strādā par pasta autobusa kasieri.


nezināms – 1940
Rīgas Galvenais pasts
Aspazijas bulvāris 5, Rīga
Aspazijas bulvāris 5, Rīga, LV-1050

Strādā par pastnieku. Ar laiku tiek paaugstināts par zīmētāju.


1940 – 1941
Saldus
Saldus, Saldus novads

Strādā par inspektoru lauku apdrošināšanas sabiedrībā.


1941 – 1942
Skrundas pagasts
Skrundas pagasts, Skrundas novads

Strādā kā laukstrādnieks kādā lauksaimniecībā.

Dalība organizācijāsLatgaļu Pētniecības institūts

Bija institūta biedrs un mecenāts.


Andryva Jūrdža fonds

Andryva Jūrdža fonda vadītāja vietnieks Kanādā.


1965 – 1985
Laikraksts "Latgolas Bolss"

Darbojās kā laikraksta līdzstrādnieks, vēlāk kļuva par redaktoru.


1965 – 1988
Žurnāls "Dzeive"

Darbojās kā žurnāla līdzstrādnieks, vēlāk kļuva par redaktoru.

Dienests1933 – 1934
Latvijas Armija
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
Dienēja Latvijas Armijas Atsevišķajā artilērijas divizionā.
Emigrē20.12.1949 (Datums nav precīzs)
Draidena
Dryden, Kenora District, Northwestern Ontario, Ontario, Canada

Pamet Angliju un ar savu ģimeni dodas uz Kanādu, kur apmetas Draidenā.

Apcietinājums00.07.1941 (Datums nav precīzs)
Saldus
Saldus, Saldus novads

Pēc Vācijas armijas ienākšanas Latvijā tiek apcietināts, bet drīzumā tiek atlaists.

Deportācija16.03.1942 – 1945
Flensburga
Flensburg, Schleswig-Holstein, Germany

Tiek nosūtīts piespiedu darbos uz Vāciju, kur strādā lauku darbus.

Miršanas laiks/vieta22.05.1992
Toronto
Toronto, Ontario, Canada
Evakuācija1946
Anglija
England, United Kingdom

Tiek evakuēts no Flensburgas bēgļu nometnes uz Angliju.

ApbalvojumiBroņislava Spūļa piemiņas komitejas prēmija
Tu
Atzinības godalga piešķirta par grāmatu "Tu".
1976

Kartes leģenda



















Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Lielpujati23.06.1911Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Toronto
(Toronto, Ontario, Canada)
22.05.1992Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Flensburga
(Flensburg, Schleswig-Holstein, Germany)
16.03.1942 - 1945DeportācijaPilsēta
4Draidena
(Dryden, Kenora District, Northwestern Ontario, Ontario, Canada)
20.12.1949EmigrēPilsēta
5Rogovka
(Rogovka, Nautrēnu pagasts, Rēzeknes novads)
(Nav norādīts)IzglītībaCiems
6Tukums
(Tukums, Tukuma novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
7Diseldorfa
(Düsseldorf, North Rhine-Westphalia, Germany)
1945 - 1946IzglītībaPilsēta
8Sietla
(Seattle, Washington, United States)
1959 - 23.04.1962IzglītībaPilsēta
9Jaunkalsnava
(Jaunkalsnava, Kalsnavas pagasts, Madonas novads)
(Nav norādīts)DarbavietaCiems
10Ķemeri
(Ķemeri, Jūrmala)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsētas daļa
11Valmiera
(Valmiera)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
12Aspazijas bulvāris 5, Rīga
(Aspazijas bulvāris 5, Rīga, LV-1050)
1940DarbavietaĒka, māja
13Saldus
(Saldus, Saldus novads)
1940 - 1941DarbavietaPilsēta
14Skrundas pagasts
(Skrundas pagasts, Skrundas novads)
1941 - 1942DarbavietaPagasts
15Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1933 - 1934DienestsPilsēta
16Saldus
(Saldus, Saldus novads)
01.07.1941ApcietinājumsPilsēta
17Anglija
(England, United Kingdom)
1946EvakuācijaValsts
Ontōns Zvīdris dzimis 1911. gada 23. jūnijā Lielpujatos, vecāku saimniecība atradusies Pujatu ezera krastos.
Divu gadu vecumā zaudējis savu māti, četru gadu vecumā – tēvu. Viņš bija vienīgais bērns ģimenē, jo viņa brāļi un māsas, kuri bija dzimuši pirms viņa, gāja bojā agrā bērnībā.
Pēc vecāku nāves viņš nokļuva kāda radinieka apgādībā, kurš, laikam ejot, izputināja viņa vecāku saimniecību, kā arī pievērsa maz uzmanības sava apgādājamā audzināšanai un izglītošanai.

Pēc Rogovkas 6-klašu pamatskolas pabeigšanas devās uz Tukumu, kur pabeidza Tukuma Valsts piensaimniecības skolu.
Strādāja Jaunkalsnavas pienotavā par pienotavas vadītāja palīgu. Vasaras laikā viņam bieži nācās strādāt līdz 18 stundas garu darbadienu, jo pienotavā trūka tehnikas piena apstrādei.

Cerēdams uz tālākizglītību Latvijas Mākslas akadēmijā, viņš pārvācās uz Rīgu.
Kad viņš darba meklējumos ieradās Rīgas galvenajā pastā un uzrādīja Tukuma Valsts piensaimniecības skolas diplomu, viņš tika noraidīts, jo esot bijis norādījums nepieņemt darbā šādus cilvēkus. Otrajā reizē, ieradies citā apģērbā un uzrādījis Rogovkas pamatskolas diplomu, viņš tomēr ieguva darbu uz vasaras sezonu Ķemeru pasta nodaļā. Pēc vasaras sezonas beigām tika pārcelts uz Valmieru, kur strādāja par pasta autobusa kasieri.
Lai pārliecinātos par savām glezniecības spējām, viņš uzgleznoja lielformāta gleznu "Pret sauļrītu" (2 x 1,5 m). Saņēmis uzslavu no Valmieras mākslinieka Drauļa, viņš vairāk pievērsās glezniecībai un sāka apgūt glezniecības teoriju.
No Valmieras tika pārcelts uz Rīgu. Paralēli pastnieka darbam Rīgas Galvenajā pastā, viņš pabeidza grāmatvedības, mašīnrakstīšanas un stenogrāfijas kursus, tomēr netika pieņemts darbā par biroja darbinieku. Brīvajā laikā apmeklēja vakarskolu un apguva gleznošanas teoriju. Vēlāk tika paaugstināts amatā par zīmētāju un līdz Latvijas okupācijai strādāja par zīmētāju pastā.

Pēc okupācijas, bailēs no represijām, pameta darbu Rīgas Galvenajā pastā un nonāca Saldū, kur ar kāda drauga palīdzību kļuva par inspektoru lauku apdrošināšanas sabiedrībā.
Pēc Vācijas armijas ienākšanas Latvijā tika apcietināts, bet ar paziņu palīdzību drīzumā tika atbrīvots no ieslodzījuma.
Vēlāk strādāja kādā Skrundas pagasta saimniecībā kā laukstrādnieks.
Pirmajā strādnieku vervēšanas akcijā vietējā pagasta pašvaldība nosūtīja piespiedu darbos uz Vāciju, kur viņš visu kara laiku strādāja lauku darbus kādā vācu saimniecībā, kuras īpašnieks devies karā.

Pēc kara beigām nonāca Flensburgas bēgļu nometnē, kur pievērsās glezniecības. Viņš gleznoja dekorācijas Flensburgas bēgļu nometnes teātra vajadzībām. Tās patika UNRRA (Apvienoto Nāciju Palīdzības un atjaunošanas pārvaldes) direktoram, tādēļ Ontōns ieguva vienu no trīs vietām Diseldorfas Valsts mākslas akadēmijā, kas bija rezervētas pārvietotajām personām. Divus semestrus studēja Diseldorfas Valsts mākslas akadēmijā, bet studijas tika pārtrauktas, jo sākās evakuācija.
Tika evakuēts no Flensburgas bēgļu nometnes uz Angliju, kur viņš apprecēja Zentu.
1949. gadā ap Ziemassvētku laiku viņš pameta Angliju un ar savu ģimeni devās uz Kanādu, kur apmetās Draidenā. Ar laiku pārvācās uz dzīvi Toronto.
Ar korespondences starpniecību pabeidza Vašingtonas Mākslas skolu un ieguva tās diplomu. Pēc absolvēšanas sekmīgi organizēja vairākas mazāka un lielāka mēroga izstādes.

1965. gadā pievienojās Latgaļu Pētniecības institūtam, kļuva par laikraksta “Latgolas Bolss” un žurnāla “Dzeive” līdzstrādnieku, vēlāk par laikraksta un žurnāla redaktoru, kā arī par Andryva Jūrdža fonda vadītāja vietnieku Kanādā.

Informāciju sagatavojis Raivis Pudenko.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.