Oļģerts Liepiņš

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (187); Recepcijas persona (39)

Audio/video: Teicējs (1)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsOļģerts Liepiņš
PseidonīmsEols
KopsavilkumsOļģerts Liepiņš (1906–1983) – rakstnieks un žurnālists. Literāro darbu sācis ar feļetoniem (pseidonīms Eols), recenzijām par grāmatām un teātra izrādēm. Latvijā vairāk darbojies laikrakstu un žurnālu redakcijās, darbojies arī kā tulkotājs. Rakstniecībai vairāk pievērsies, dzīvojot Vācijā un vēlāk izceļojot uz Ameriku. Stāstu, noveļu, romānu un kultūrvēsturisku darbu autors.
Personiska informācijaDzimis lauksaimnieka Pētera Liepiņa un Grietas Liepiņas ģimenē. Māsa Zelma Šmita-Kalsnava.

1928: apprecējies ar Paulīni Malsats (1903–1972).

1951: sākumā izceļoja uz Ameriku.
1951: 2. augustā pēc Pāvila Gruznas testamenta apstiprināšanas Fareles (Vācija) miertiesā Oļģerts Liepiņš kļuva par Pāvila Gruznas literāro mantinieku.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1922: pirmā publikācija – feļetons "Krievu laiki Latvijā" žurnāla "Lapsene" 3. numurā.
Literāro darbu sācis ar feļetoniem (pseidonīms Eols), recenzijām par grāmatām un teātra izrādēm.

Literārie darbi
1926: stāsts "Četras mīlestības"
1944: stāstu krājums "Rožainais smaids"
1946: stāstu grāmata "Dzejnieki un valdnieki"
1947: stāstu krājums "Jodu gadi"
1947: stāsts "Piemineklis"
1948: stāstu krājums "Dēklas ratiņš"
1951: romāns "Vēlā liesma"
1973: romāns "Stirnas pār kalniem"
1974: vēsturiskais romāns "Gustavs Vāza trimdā"
1978: pabeidzis Pāvila Gruznas iesākto romānu "Mamona gaitnieki"
1976–1979: laikrakstā "Londonas Avīze" publicēts romāns "Pieci Hermanovski"
1980–1983: laikrakstā "Londonas Avīze" publicēts romāns "Prezidenta krustdēls"
1983: stāsts "Četras mīlestības"

Citi darbi
1982: atmiņu grāmata "Tālos atspulgos"

Tulkotājs

1925: Kesels, Žans, Izvolskaja, Helēna. Ar aklību sistie, tulkojums no franču valodas.
1926: Kellermanis, Bernhards. Brāļi Šellenbergi, tulkojums no vācu valodas.
1926: Strindbergs, Augusts. Līgava ar kroni, tulkots Nacionālā teātra vajadzībām.
1926–1927: Verns, Žils. Kapteiņa Granta bērni, tulkojums no franču valodas.
1927: Nikolss, S. Karaliene Kofetna un nabagais, tulkots Dailes teātra vajadzībām.
1928: Grosbergs, Oskars. Mežvalde, tulkojums no vācu valodas.
1937: Defo, Daniels. Robinsons Krūziņš, tulkojums no angļu valodas.
1938: Grosbergs, Oskars. Zemgales stāsti, tulkojums no vācu valodas.

Tulkojis Gerharda Hauptmaņa drāmu "Doroteja Angermane" no vācu valodas.
Citātu galerija

Par Oļģerta Liepiņa bēgļu gadu literāro daiļradi

"Oļģerts Liepiņš trimdā nostājies mūsu produktīvāko rakstnieku rindās, kas gan sevišķi nepārsteidz, pazīstot viņā ilggadēju un raženu publicistu, kas izcēlies ar lielām darba spējām un vēl lielāku izturību. Šis ražīgums būtu apsveicama lieta, ja no tā bieži nebūtu atkarīga darba problemātiska kvalitāte. Tas attiecas arī uz Oļģerta Liepiņa pēdējam divām grāmatām, kuru caurmēra kvalitāti vērojot, jākonstatē, ka autors sācis drusku atlaisties un piekāpties pret labas prozas stingrajām prasībām.
Simpātisks ir Liepiņa plašais vēriens, tematu dažādība, stila eksperimenti, no fantastiskās un noveles renesanses garā sākot līdz izteiktākajam reālismam bēgļu un karavīru dzīves tēlojumos, kādi ir pārsvarā V. Beķera izdotajā krājumā Jodu gadi. Šāds vēriens rada aizdomas, jo rakstnieka mākslas spēks bieži vien meklējams viņa šaurajā amplitūdā un vienādajos stila paņēmienos. Paturot acu priekšā autora labākos paraugus agrākajās grāmatās, šī viņa dažādība un vēriens pēdējās grāmatās ne visur dod vienādus panākumus. [..] Otru O. Liepiņa grāmatu — stāstu Piemineklis izdevis Arvīds Sēļzemnieks Gēsthachtā. Tas vēstī par Zigfrīda Meierovica nāvi. [..] Stāstam izdevīga viela, bet izstrādājums nav pārkausēts tik stiprās ugunīs, lai dunētu kā vara zvans, aicinādams minēt lielo mīklu — kāpēc. Problēma slēpjas autora pārejās, kas par daudz plūstošas, un nesamērīgumā, kāda ir stāsta pirmajai un otrajai pusei, pēdējo it kā sasteidzot, lai ātrāk tiktu līdz beigām. [..] Katrā ziņā O. Liepiņa dažādie eksperimenti ir interesanti un dara nozīmīgu šādu savas varēšanas pārbaudi. [..] Oļģerta Liepiņa spalvai vajadzētu padoties plašiem kultūrvēsturiskiem romāniem, jo viņa novērojumu un pieredzes krājums patiesi apskaužami bagāts."
Raisters, Ēriks. Oļģerta Liepiņa jaunākās grāmatas. Ceļš, Nr.12 (01.01.1947)


Par romānu "Vēlā liesma" (1951)

"Mīlestības romāns Vēlā liesma norisinās 2. pasaules kara beigu posmā un Vācijas okupācijas pirmajā gadā uz Lībekas bēgļu dzīves raibā un rēgainā fona, kas visiem notikumiem piešķir īpatnu iekrāsojumu. Ar šo darbu Liepiņa prozā iezīmējies pagrieziens uz reālisma, varbūt pat naturālisma pusi. Pēc vēsturiskajiem un fantastiskajiem tēliem, viņš tagad pievērsies ikdienas cilvēkiem, aprakstīdams tos bez ideālizēšanas un nosodīšanas. Kara beigu savdabīgo gaisotni, kapitulācijas noskaņas, dīvaino pacilājumu un veltās cerības, kas sagrābj bēgļus pēc kara beigām Liepiņš notēlojis ļoti dzīvi un pārliecinoši. Līdztekus ietverta arī rūpīga Lībekas latviešu nometnes un iestāžu veidošanās hronika, kam ievērojama vēsturiska vērtība. [..] Varoņu raksturojumi padevušies asi un uzskatāmi. [..] Visumā Vēlajā liesmā Oļģerts Liepiņš savas vingrināta stāstītāja spējas sekmīgi pierādījis no jauna."
Eglītis, Anšlavs. Vēlā liesma. Latvju Ziņas, Nr.4 (24.01.1952)


Par romānu "Stirnās pār kalniem" (1974)

"Romāna notikumu galvenā vide ir Rīga, bet blakus tad diezgan bieži aprakstīta arī kāda imagināra Vidzemes pilsēta — Gaujpils. Romāna galvenajām personām starp šīm abām pilsētām braukājot, dažkārt šķiet pat pārāk bieži, izrisinās romāna sižeta galvenie meti. Daža nodaļa notiek arī autora dzimtajā Ļaudonā, spilgti parādot Malienas novada ļaužu lepno, neatkarīgo garu. Ļoti plaši izvērsto vielu autors formas vienības labā lūkojis iegrožot īsā laika periodā — it kā vienā gadā, no vienas kultūras dzīves sezonas līdz otrai. Ja šim laika posmam meklētu datējumu, varētu nonākt grūtībās. Kā atmiņu romānam šim darbam piemīt atmiņu pasaules psīcholoģiskās īpašības. Cilvēka atmiņā bieži vienā laika apvārsnī parādās dažādos laikos notikušas lietas; tas, kas reālitāte bijis secenīgs, sukcesīvs, atmiņa var parādīties kā vienlaicīgs. Mūsu iztēle dažkārt mūsu vecmāmiņa, kas sen aizsaulē, var rotaļāties ar mūsu bērniem. Arī šai romānā dažādu laiku notikumi pacelti atmiņu apvāršņa vienlaicībā."
Andrups, Jānis. Atmiņu romāns par Latvijas kultūras dzīvi. Ceļa Zīmes, Nr.55 (01.07.1974)
Nodarbestulkotājs
žurnālists
rakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta13.04.1906
Mētriena
Mētriena, Mētrienas pagasts, Madonas novads
Dzimis Dūkstupu mājās.

Dzīvesvieta1945 – 1949 (Datums nav precīzs)
Lībeka
Lübeck, Schleswig-Holstein, Germany
IzglītībaMadonas vidusskola
Madona
Madona, Madonas novads

1919 – 1922
Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050

Beidzis mācības.


1922 – 1942
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Ar cand. iur. grādu pabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: tieslietas.

Darbavieta1923 – 1927
Laikraksts "Latvis"
Rīga
Rīga
Žurnālists, literārās un mākslas nodaļas vadītājs.

1927 – 1936
Laikraksts "Pēdējā Brīdī"
Dzirnavu iela 57, Rīga
Dzirnavu iela 57, Rīga, LV-1010
Redakcijas loceklis, žurnālists, redaktors.

1936 – 1937
Rīga
Rīga
Strādāja Latvijas Amatniecības kamerā.

1936 – 1937
Rīgas pilsētas 10. bibliotēka
Rīga
Rīga

Pārziņa palīgs.


1937 – 1940
Rīga
Rīga

Akciju sabiedrības "Turība" žurnāla "Mūsu Mājas Viesis" redaktors.


1940 – 1941
Rīga
Rīga
Rīgas pilsētas dzīvokļu saimniecības nodaļas darbinieks.

1942 – 1944 (Datums nav precīzs)
Ernesta Kreišmaņa apgāds
Rīga
Rīga
Dalība organizācijāsLatviešu preses biedrība
Miršanas laiks/vieta17.12.1983
Bostona
Boston, Massachusetts, United States
Apglabāts22.12.1983
Urna apbedīta Katskiļu Brāļu kapos. 
ApbalvojumiPBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Mamona gaitnieki".
1978

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-13 no 13.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Mētriena
(Mētriena, Mētrienas pagasts, Madonas novads)
13.04.1906Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Lībeka
(Lübeck, Schleswig-Holstein, Germany)
1945 - 1949DzīvesvietaPilsēta
3Bostona
(Boston, Massachusetts, United States)
17.12.1983Miršanas laiks/vietaPilsēta
4Raiņa bulvāris 8, Rīga
(Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050)
1919 - 1922IzglītībaĒka, māja
5Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1922 - 1942IzglītībaĒka, māja
6Madona
(Madona, Madonas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1923 - 1927DarbavietaPilsēta
8Dzirnavu iela 57, Rīga
(Dzirnavu iela 57, Rīga, LV-1010)
1927 - 1936DarbavietaĒka, māja
9Rīga
(Rīga)
1936 - 1937DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
1936 - 1937DarbavietaPilsēta
11Rīga
(Rīga)
1937 - 1940DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1940 - 1941DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
1942 - 1944DarbavietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.