Oļģerts Kroders

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (4); Recepcijas persona (8)

Attēli: Persona attēlā(5)

VārdsOļģerts Kroders
KopsavilkumsOļģerts Kroders (1921–2012) – režisors, aktieris, pedagogs, publicists. Pēc atgriešanās Latvijā no izsūtījuma Sibīrijā 1956. gadā, Oļģerts Kroders savu dzīvi pilnībā saista ar teātri. Sākotnēji raksta teātra recenzijas, iestudē dažas izrādes neprofesionālā teātrī, bet profesionālajā teātrī debitē 1959. gadā ar Jāņa Kalniņa operas Ugunī iestudējumu Liepājas teātrī. Kopš šī brīža visu turpmāko mūžu Oļģerts Kroders strādājis kā režisors gandrīz visos Latvijas teātros. Visilgāk Kroders bijis saistīts ar Liepājas (1959–1964, 1974–1989), Nacionālo (1990–1995) un Valmieras teātri (1964–1974), kurā atgriezās 2001. gadā un palika līdz pat sava mūža beigām. Dažādos gados iestudējis izrādes arī Dailes, Jaunatnes, Krievu drāmas teātrī. Paralēli ik pa laikam kā aktieris filmējies latviešu un krievu filmās, 20. gs. 90. gados nospēlējis divas lomas Alvja Hermaņa izrādēs Jaunajā Rīgas teātrī – donu Pablo A. B. Valjeho Liesmojošajā tumsā (1995) un Sorinu A. Čehova Kaijā (1996). Profesionālā teātra izglītība ir Augstākie režijas kursi Teātra institūtā Maskavā (1964). Autobiogrāfiskās grāmatas "Mēģinu būt atklāts (1993) autors.
Personiska informācijaDzimis žurnālista, tulkotāja un teātra kritiķa Roberta Krodera un aktrises Hertas Vulfas ģimenē, brālis Ēriks Kroders.

Par Oļģertu Kroderu veidotas vairākas portretfilmas
2003: portretfilma "Dominante" (režisore Ilona Brūvere).
2009: dokumentāla filma "Piektais Hamlets" (režisori Mārtiņš Eihe un Krista Burāne).
2011: video filma "Režisors Oļģerts Kroders dzīves garumā" (režisors Mārīte Balode).
Profesionālā darbība

Profesionālā darbība

1956–1959: Dailes teātra palīgs, teātra kritiķis.
1959–1964: Liepājas teātra režisors.
1964–1974: Valmieras teātra režisors.
1974–1989: Liepājas teātra galvenais režisors.
1990–1995: Latvijas Nacionālās teātra galvenais režisors.
2001–2012: Valmieras teātra režisors.


Apbalvojumi

1996, 2007: Latvijas Teātra gada balva.
1999: "Spēlmaņu nakts" balva par mūža ieguldījumu.
2004: Eduarda Smiļģa balva.
2007: Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis.
2007: Latvijas Republikas Kultūras ministrijas "Trīs brāļu" balva par mūža ieguldījumu.

Citātu galerija

Par teātri Oļģerts Kroders teicis:

"Tam uz skatuves jārada cita realitāte, reālā dzīve ir tikai avots. Reālā dzīve cilvēkiem ne vienmēr ir pa prātam, ja iet labi, vienmēr gribas vēl labāk, citiem vārdiem – dzīve ir haotiska, bet mākslas darbs pilnīgs. Mākslas uzdevums pārvērst haosu formā".
SaiknesValdemārs Kroders (1923) - Brālēns
Zelma Krodere (1897–1981) - Radiniece
Pauls Jurevičs (1891–1981) - Radinieks
Arturs Kroders (1892–1973) - Tēvabrālis
Roberts Kroders (1892–1956) - Tēvs
Maija Augstkalna (1932–2007) - Bijusī sieva
Rita Krodere - Bijusī sieva
Herta Krodere (1891–1942) - Māte
Alise Jureviča (1889–1974) - Mātesmāsa
Milda Krodere (1886–1970) - Tēvamāsa
Nodarbesrežisors
pedagogs
aktieris
Dzimšanas laiks/vieta09.08.1921
Rīga
Rīga
Izglītība1928 – 1929
Rīgas pilsētas 5. īpatnējā pamatskola
Akas iela, Rīga
Akas iela, Rīga

1929 – 1935
Rīgas Natālijas Draudziņas pamatskola
Rīga
Rīga

1935 – 1936 (Datums nav precīzs)
Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Rīga
Rīga

1936 – 1940 (Datums nav precīzs)
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010

00.09.1940 – 14.06.1941
Latvijas Universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Filoloģijas un filozofijas fakultāte

1960 – 1964 (Datums nav precīzs)
Augstākie režijas un scenāristu kursi
Maskava
Moscow, Russia
Darbavieta1956 – 1959
J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais Dailes teātris
Brīvības iela 75, Rīga
Brīvības iela 75, Rīga, LV-1001
Režisora palīgs

1959 – 1964
Liepājas teātris
Teātra iela 4, Liepāja
Teātra iela 4, Liepāja, LV-3401
Režisors

1964 – 1974
Valmieras Drāmas teātris
Lāčplēša iela 4, Valmiera
Lāčplēša iela 4, Valmiera, LV-4201

Režisors


1974 – 1989
Liepājas teātris
Teātra iela 4, Liepāja
Teātra iela 4, Liepāja, LV-3401

1990 – 1995
Latvijas Nacionālais teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010
Režisors

2001 – 2012
Valmieras Drāmas teātris
Lāčplēša iela 4, Valmiera
Lāčplēša iela 4, Valmiera, LV-4201
Režisors
Dalība organizācijās1959 – 2012
Latvijas Teātra darbinieku savienība
Eduarda Smiļģa iela 37/39
Eduarda Smiļģa iela 37, Rīga, LV-1002
Deportācija14.06.1941 – 1956
Omska
Omsk, Omsk Oblast
Miršanas laiks/vieta10.10.2012
Valmiera
Valmiera
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 2000. gada 12. marta lēmumu.
IV šķira
2000

Latvijas Republikas Ministru kabineta balva
Balva par mūža ieguldījumu
2009

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
09.08.1921Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Valmiera
(Valmiera)
10.10.2012Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Omska
(Omsk, Omsk Oblast)
14.06.1941 - 1956DeportācijaPilsēta
4Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
01.09.1940 - 14.06.1941IzglītībaĒka, māja
5Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010)
1936 - 1940IzglītībaĒka, māja
6Maskava
(Moscow, Russia)
1960 - 1964IzglītībaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1935 - 1936IzglītībaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1929 - 1935IzglītībaPilsēta
9Akas iela, Rīga1928 - 1929IzglītībaIela
10Brīvības iela 75, Rīga
(Brīvības iela 75, Rīga, LV-1001)
1956 - 1959DarbavietaĒka, māja
11Teātra iela 4, Liepāja
(Teātra iela 4, Liepāja, LV-3401)
1959 - 1964DarbavietaĒka, māja
12Teātra iela 4, Liepāja
(Teātra iela 4, Liepāja, LV-3401)
1974 - 1989DarbavietaĒka, māja
13Lāčplēša iela 4, Valmiera
(Lāčplēša iela 4, Valmiera, LV-4201)
1964 - 1974DarbavietaĒka, māja
14Lāčplēša iela 4, Valmiera
(Lāčplēša iela 4, Valmiera, LV-4201)
2001 - 2012DarbavietaĒka, māja
15Kronvalda bulvāris 2, Rīga
(Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010)
1990 - 1995DarbavietaĒka, māja
16Eduarda Smiļģa iela 37/39
(Eduarda Smiļģa iela 37, Rīga, LV-1002)
1959 - 2012Dalība organizācijāsĒka, māja
Režisors, aktieris, pedagogs un publicists Oļģerts Kroders (1921–2012) dzimis žurnālista, tulkotāja un teātra kritiķa Roberta Krodera un aktrises Hertas Vulfas ģimenē, jau no agras bērnības iepazīstot teātri un literāro vidi, spilgtā atmiņā viņam patvēries mirklis, kad kā mazs puisēns pirmo reizi devies uz teātri, kur iepazinies ar pašu Eduardu Smiļģi – “viņš iznira manā priekšā kā pats Everests, tad ar runča graciozitāti atkāpās soli atpakaļ, pārlaida ar roku pār toreiz vēl pakuplajiem matiem, melniem kā raganas kaķis, piešķieba galvu, pasmaidīja un pacēla uz mani hipnotisku skatienu. Jutos kā trusītis žņaudzējčūskas priekšā.” (no Oļģerts Kroders. Mēģinu būt atklāts (2011), 21. lpp.)

7 gadu vecumā Oļģerts Kroders no vecmāmiņas Emīlijas saņēma īpašu dāvanu – paštaisītu nelielu uz galda uzliekamu skatuvīti ar visām dekorācijām –
“.. ar teātri, lai arī sākumā tā bija tikai papes kaste, es iemantoju pats savu pasauli – pasauli, kas piederēja vienīgi man, ko es varēju veidot un attīstīt pats pēc sava prāta, kur vajadzības gadījumā varēju paslēpties no realitātes, kur varēju šo realitāti pārveidot un, kā man pašam likās, uzlabot, darīt to pilnskanīgāku un interesantāku. [..] Uz vecāsmātes dāvinātās skatuves jau tai pašā dzimšanas dienas vakarā notika pirmā izrāde, pagaidām gan, tā sakot, eksperimentālas improvizācijas stadijā – nomēģinot dāvanu. Drīz vien pirmajam solim sekoja nākamais. [..] nodibinājām Latvijas Kamerteātri.” (30., 31. lpp.)

Tātad, nosvinējis 7. dzimšanas dienu un nodibinājis savu pirmo teātri mājas apstākļos, 1928. gada rudenī Oļģerts Kroders uzsāka skolas gaitas. Pirmā skola bijusi uz Bruņinieku ielas pusi, bet vecākiem kaut kas neesot paticis un pēc pāris dienām viņš mācības turpinājis Rīgas pilsētas 5. īpatnējā pamatskolā Akas ielā. Šo skolu pēc ārzemju skolu parauga bija izveidojis Taivāns. Un tajā valdīja absolūts brīvības gars, neko neuzspiežot; klasē varējuši sēdēt, kur viens tīk – “visu kopā ņemot, jāatzīst, ka mācīšanās šādā skolā bija interesanta un laikam jau arī auglīgāka nekā citās.” Skolotāji strādājuši visai individuāli ar katru skolēnu, klasē bijuši ap 10 skolēniem. Tomēr vecāki izlēma, ka dēls mācības 2. klasē turpinās Rīgas Natālijas Draudziņas pamatskolā Ģertrūdes ielā, kur pamatskolas klasēs mācījušies tikai zēni. Ar mācībām pamatskolā sekmējies dažādi, jo “nevarēju taču futbolam, burlaku filmām un Fantomasa piedzīvojumu studēšanai paredzēto dārgo laiku ziedot kaut kādām, manuprāt, pilnīgi nevajadzīgām nodarbībām.” (77. lpp.) Tomēr pēc pamatskolas beigšanas Oļģertam Kroderam izdodas sekmīgi nokārtot iestājeksāmenus un turpināt mācības 1. Rīgas pilsētas ģimnāzijā. Un tieši ģimnāzijas laikā Oļģerts Kroders iesaistījās Latvijas vidusskolu žurnāla “Skolu Dzīve” redakcijas darbā. No ģimnāzijas gadiem veidojās un arī vēlākos gados turpinājās draudzība ar Andreju Johansonu – “dzejnieks gan savā būtībā, gan īstenībā, dziļi nopietns jauneklis, sevī noslēgts, kaut pret ārpasauli labestīgs. Protams, arī īstens romantiķis.” (85.)

Lūk, kā raksturots toreizējais ģimnāzists Oļģerts Kroders –
“Oļģertam Kroderam joprojām jautrība un dzīvesprieks ir visraksturīgākās īpašības.Viņu pazīst visdažādākajās aprindās. Raksturīgā gaitā ar “propelleri” kaklasaites vietā un pirkstiem vestes kabatās viņš trauc pa mākslas iestāžu gaiteņiem, brīžiem strauji steigdamies klāt kādam pēkšņi pamanītam paziņam vai paziņai. Redakcijā viņš ir viens no mūžīgi brīvās atmosfairas mīlētājiem un arī ar personām, kas parādās te pirmoreiz, ir visai familiārs. Vēl ģimnāzists būdams, raksta recenzijas jau “Studentā” un pašlaik ir ļoti nodarbināts ar problēmu “vai būs iespējams beigt skolu un tikt universitātē?” Pašreizējie filoloģijas fakultātes pirmā kursa studenti, kas dēvējas par “flederoņiem”, viņu gaida jau jo sirsnīgi.”

Tomēr ģimnāzijas kursu Oļģerts Kroders beidza Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā, kur Oļģerts Kroders itin drīz bija ticis pie teātra spēlēšanas. “Pamazām teātris ieņēma manā dzīvē galveno vietu. Arī tad, kad biju tikai skatītājs.” (108. lpp.)

1940. gada pavasarī Oļģerts Kroders pabeidza mācības ģimnāzijā. Un pieredzēja arī varu maiņu, 1940. gada 17. jūniju, kad ienāca padomju karaspēks un padomju tanki iebrauca Rīgā pa Daugavmalu. 1940. gada rudenī viņš izsāka studijas Latvijas Universitātē, jo “biju atstāts pavasarī universitātē uzņemto vēstures studentu sarakstos. Šķiet, mana veiksmīgā sacerējuma dēļ, kam savā laikā sagatavoju, manuprāt, esošajai situācijai atbilstošu špikeri.” (146. lpp.) Vēstures studijas Oļģerts Kroders bija izraudzījies tālab, ka vēstures zināšanas allaž būs noderīgas teātrī, bet tolaik, varu maiņās, neviena teātra skola nedarbojās un negribējās zaudēt veselu gadus. Tomēr padomju ideoloģijai pieskaņotās studijas viņu neaizrāva, izņemot vienīgi profesora Borisa Vipera lekcijas. Visai drīz universitātē Riharda Zandersona vadībā tika organizēts studentu teātra pulciņš, kurā iesaistās arī Oļģerts Kroders. Neraugoties uz smago un nospiedošo padomju gadu, jaunatnes dzīvoja jauniešu dzīvi, baudīja dzīvi, veidojot paši savu vidi, kurā jutās labi. Oļģerta Krodera draugu grupai tolaik bijusi par sava himna – “Tas trakais kavalieru gads” – “Pulcējāmies tikpat kā katru vakaru, pa lielākai daļai pēc kāds izrādes operā vai teātrī – tā jau bija tradīcija. Līdzās tai veidojās arī citas. Ja salasījās neliela kungu kompānija, devāmies uz Romas pagrabu. Ja parādījās dāmas vai jaunkundzes (vai arī – radās vēlēšanās pēc viņu sabiedrības), kāpām augšā uz bāru. Ja gadījās kāda vārda vai dzimšanas diena, sabrukām jubilāra dzīvoklī. Ik reizes, ka viesošanās iekrita pie Veltas Sniķeres, tolaik vēl tikai topošas dzejnieces, kā arī pazīstama ausu un kaklu daktera meitas, kātodami mājup no savrupmājas Mežaparkā, mēs vienā laidā apbrīnojām Veltas namamātes talantu un cits citu pūlējāmies pārliecināt, ka jaukāku vakaru sen kā neesam pieredzējuši.” (157. lpp.)

Un tad pienāca 1941. gada 14. jūnijs, kad Oļģertu Kroderu gaidījuši divi nozīmīgi notikumi – eksāmens krievu valodā un gājiens uz kinostudiju, kur bijusi paredzēta kāda epizode filmā par komponistu Emīlu Dārziņu. Visu dienu Rīga izskatījusies nemierīga. – “Neredzēti lielā skaitā pa pilsētu braukāja smagās automašīnas, malstījās visādas militārpersonas. Klīda baumas par kaut kādām masveida represijām.” (175. lpp.) Oļģerts Kroders tonakt bijis pie gleznotāja Eduarda Kalniņa, māte gan mudinājusi braukt mājās, un Oļģerts arī devies, turklāt bija ieradies arī tēvocis Oļģerts. Mājas kļuva par lamatām. Kravas auto ģimeni aizveda līdz Torņakalna stacijai, kur stāvēja gara preču vagonu rinda. Un tad necilvēcīgais brauciens vagonā uz Sibīriju. “Tikai pamazām viss pierima, arī ciešanām pietrūka spēka. [..] Mani pārņēma dīvains trulums, smadzenes pieteica streiku, nespēju ne kaut ko sajust, ne domāt, nezināju, kurā kaktā sabrukusi māte, kurā – brālis, biju kā neaizsargāts zīdainis, viens pats briedīgas pasaules priekšā.” (181. lpp.) Ilgu laiku pavadījuši ceļā, izsalkuši un pārguruši, izsūtītie nonāca Kanskā. Viņus gaidīja darbs kolhozā. Smags darbs, mūžīgs izsalkums. Bet tad nāca nākamais trieciens – ceļš uz vēl tālākiem ziemeļiem uz zivju zveju. Nonāca mūžīgajā sasalumā – Taimiras pussalā. Vietas mainās. Jāizdzīvo kopā ar brāli Gunāru, jo māte izsūtījumā nomira.

Aizritēja piecpadsmit gadi Sibīrijā. 1956. gadā Oļģerts Kroders atgriezās no izsūtījuma Sibīrijā un turpmāko savu dzīvi pilnībā saista ar teātri.

Rakstniecības un mūzikas muzejā glabājas dažas Oļģerta Krodera vēstules, kas pēc atgriešanās rakstītas kādreizējam ģimnāzijas gadu draugam Andrejam Johansonam Stokholmā:

“1958. gada decembris
Vecais puika!
Ieraudzīju kalendārā, ka Tev vārda diena un nolēmu Tevi apsveikt, kaut arī Tu pats tik ilgi klusē.
Kā sviežas? Man iet labi, var teikt: arvien labāk. Uzaicināja uz Liepājas teātri par režisoru, es, saprotams, piekritu – tur ir laba strādāšana. Tagad tuvākajās dienās došos uz Maskavu, Kultūras ministrija sūta mani, tā sakot, celt kvalifikāciju. Maskavā vienu mēnesi notiks režisoru seminārs. Sveicinu un gaidu Tavu vēstuli (raksti pagaidām pēc vecās adreses!)
Tavs Olis” / RMM, Andreja Johansona kolekcija, Inv. Nr. Nr. 684310 /

Citā vēstulē 1959. gada 5. jūnijā Oļģerts Kroders stāsta:
“Es patreiz dzīvoju ar pilnu švunku un elpoju ar pilnu krūti. Nu reiz izdevies tikt zirgam mugurā, tagad tikai uz priekšu. Daudz jau cilvēkam nevajag, lai viņš būtu labā prātā – ja tik viņam ļauts darbs, uz ko sirds teicas. Saprotams, vajadzīgi arī ļaudis, kas Tavu darbu emocionāli novērtē: uztver, pārdzīvo, liek Tev sajust, ka neesi darījis velti, tikai pats sev vien par prieku.
Nu jau pirmo kucēnu dzemdēšanas mokas aiz muguras. Jau pagājusi pirmizrāde, ap Jāņiem (ko, starp citu, šopavasar nolīgojām varen spoži: man izdevās burtiski izpildīt senās tradīcijas – nelikos gulēt ne tikai Jāņu nakti vien, bet patiešām, “trīs dieniņas, trīs nakstiņas”) pat viesojāmies ar “Ugunī” u. c. Liepājas teātra izrādēm Rīgā. Panākumi bija lielāki, nekā tikām gaidījuši, īpaši ja ievēro, ka izrādē piedalās gandrīz tikai jauniķi vien. Bet var jau būt, ka tieši tāpēc – palīdzēja jaunības svaigums un tml. Taču lai būtu kā būdams, pirmie kucēni par spīti parunai tomēr palika dzīvi un nebija slīcināmi. Tikai žēl, ka Kalniņu Jāņa nebija tuvumā. Pēcizrāžu “bankets” būtu bijis vēl lustīgāks...
Šobrīd jau gatavojos nākošajam uzvedumam. Tas būs mums no jaunības dienām pazīstamās lugas “Snip-snap-snurre” autora Švarca pēdējais sacerējums “Stāsts par jaunlaulātajiem” – īsi sakot, pasaku luga pieaugušajiem. Noņemos tagad ar tulkošanu, dekorācijām, kostīmiem. Pa starpām lēkāju pliks zem vasaras saules ultravioletajiem stariem un atsvaidzinos neizsakāmi spirdzinošajā Baltijas jūras ūdenī. [..]”
Tavs Olis / RMM, Andreja Johansona kolekcija, Inv. Nr. 684308 /

Pēc atgriešanās Oļģerts Kroders pievēršanas teātra dzīves un procesu vērošanai – raksta teātra recenzijas, iestudē dažas izrādes neprofesionālā teātrī, bet profesionālajā teātrī debitē 1959. gadā ar Jāņa Kalniņa operas “Ugunī” iestudējumu Liepājas teātrī. Kopš šī brīža visu turpmāko mūžu Oļģerts Kroders strādājis kā režisors gandrīz visos Latvijas teātros. Visilgāk Kroders bijis saistīts ar Liepājas teātri (1959–1964, 1974–1989), Nacionālo teātri (1990–1995) un Valmieras teātri (1964–1974), kurā atgriezās 2001. gadā un palika līdz pat sava mūža beigām.

Dažādos gados iestudējis izrādes arī Dailes, Jaunatnes, Krievu drāmas teātrī. Paralēli ik pa laikam kā aktieris filmējies latviešu un krievu filmās, 20. gs. 90. gados nospēlējis divas lomas Alvja Hermaņa izrādēs Jaunajā Rīgas teātrī – donu Pablo A. B. Valjeho Liesmojošajā tumsā (1995) un Sorinu A. Čehova Kaijā (1996). Profesionālā teātra izglītība ir Augstākie režijas kursi Teātra institūtā Maskavā (1964).

2012. gada 10. oktobrī Valmierā noslēdzās Oļģerta Krodera leģendārais mūžs, kurā ir bijis gan daudz prieka un piepildījuma, gan arī smeldzīgu sāpju un nepelnīti smagu gadu. Nenoliedzami, ka par režisoru Oļģertu Kroderu ir daudz stāstu, kā arī vērtējumu par viņa iestudētajām izrādēm. Šī joma lai paliek teātra zinātniekiem. Literatura.lv komanda ļoti cer uz sadarbību. Šoreiz, atzīmējot režisora Oļģerta Krodera simtgadi, vēlējāmies pakavēties pie viņa dzīves gājuma un arī tā, ko viņš pats stāstījis autobiogrāfiskās grāmatas “Mēģinu būt atklāts” (1993) lappusēs.

Godinot režisoru Oļģertu Kroderu, viņa 99. gadu jubilejā 2020. gada 9. augustā iepretī Valmieras teātrim tika atklāts mākslinieku Aivara Vilipsōna un Ivara Miķelsona izveidotais mākslas objekts “Krodera ābele”. Krodera vārdu gluži simboliski izraudzījies teātrim un teātra procesiem, izrādēm un personībām veltītais vortāls https://www.kroders.lv/

2009. gadā režisori Krista Burāne un Mārtiņš Eihe par Oļģertu Kroderu uzņēma dokumentālu filmu par teātri, vientulību un smiekliem “Piektais Hamlets” (pieejama DVD formātā, tostarp arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā). Savukārt teātra pētnieces Vēsmas Lēvaldes grāmatā pārtapušais pamatīgais promocijas darbs “Hamleta vārdi” (2017) ir spilgts liecinājums tam, kā “Hamlets” ietekmējis režisora Oļģerta Krodera radošo darbību.

Informāciju 2021. gada 9. augustā sagatavoja Inguna Daukste-Silasproģe.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.