Olafs Gūtmanis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (3)

Vienības: Autors (1)

Darbi: Darba autors (51); Sastādītājs (2); Redaktors (1); Komentāra autors (4); Recepcijas persona (28)

Audio/video: Teicējs (1)

Attēli: Persona attēlā(10)

VārdsOlafs Gūtmanis
Dzimtais vārdsOlafs Fricis Indulis Gūtmanis
KopsavilkumsOlafs Gūtmanis (1927–2012) – rakstnieks, sabiedriskais darbinieks. Galvenokārt rakstījis dzeju, kā arī dažādus prozas darbus – stāstus, tēlojumus, ceļojumu aprakstus, esejveida pārspriedumus un miniatūrtipa apceres. Bijis Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas vadītājas, kā arī Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas priekšsēdētājs.
Personiska informācijaDzimis tiesas ierēdņa Indriķa Gūtmaņa un vīna tirgotavas īpašnieces Irma Gūtmanes (dzimusi Bite) ģimenē.

1964. gadā apprecējies ar ķirurģi Birutu Liedi, ar kuru 1965. gadā piedzimis dēls Māris, bet 1968. gadā – meita Ieva. 1970. gadā laulība šķirta.
1973. gadā apprecējies otrreiz ar mākslinieci Velgu Kļaviņu. Tajā pašā gadā dzimis dēls Dāvis.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

Pirmā publikācija
1960: dzejolis "Martā" laikrakstā "Komunists" (06.03.)

Dzejoļu krājumi

1964: "Stiprie mezgli"
1972: "Zilā glūda"
1977: "Disonanse"
1981: "Atgriešanās ceļš"
1985: "Saulgrieži"
1996: "Godavārti"
2001: "Visa laba jāņuzāle"

Dzejas izlase
1987: "Pēdu puķes"

Proza
1969: "Mednieku zemē"
1971: "Aiz ziemeļblāzmas"
1982: "Tur, Haijarlika ciedru silos"
1984: "Tundras un taigas stāsti"
1992: "Dzīves grāmata"
2001: "Jūrmalciems"
2003: "Dzērvju dejas"
2004: "Iekoptā Kurzeme"
2005: "No klaidoņa par svētceļnieku"
2006: "Dzintars"

Proza bērniem
1971: "Vectēva alnis"
1977: "Brieža dziesma"

Olafa Gūtmaņa radošā daiļrade apkopota piecos "Rakstu" sējumos, kas izdoti laikā no 2006. līdz 2012. gadam.

Cittautu autoru darbu tulkojumi

Tulkojis no lietuviešu un krievu valodas lugas Liepājas teātrim, kā arī F. Tjutčeva, A. Tolstoja un A. Koļcova dzeju.

Sastādītie raksti

1998: kopā ar citiem sastādījis un rediģējis grāmatu par Tautas fronti Liepājā "Atmiņas nākotnei"
1999: kopā ar A. Miglu sastādījis krājumu par novada literātiem "Liepājnieku smilšu rausis"

Citātu galerija

Par Olafu Gūtmani

"Latvijā neatrast otra tāda dzejnieka un rakstnieka kā Olafs Gūtmanis. Ne ar vienu nesajaucams, ne ar vienu nesalīdzināms. Latviešiem tik iemīļotās dziesmas, kas pavadīja Trešās atmodas laiku, "Pie pleca plecs kā ierindnieki" vārdu autors, LTF Liepājas nodaļas valdes priekšsēdētājs. Līdz kaulam liepājnieks un līdz katrai sava ķermeņa šūnai dabas draugs, tās aizstāvis. Savu spalvas brāli Albertu Cauni Gūtmanis raksturojis ar epitetu dabasgudrs. Iespējams, trāpīgi. Taču visprecīzāk šis epitets raksturo Olafu Gūtmani pašu. Viņam piestāv arī cita kolēģa – Ērika Hānberga veltītais epitets mežatraks."
Lāsma Ģibiete. Dabasviedais, mežatrakais, upesgudrais. Jaunā Gaita, Nr. 264, 2011.

"Olafs ir kārtīgs medniekstāstu stāstītājs, labs dzejnieks un cilvēks, kurš uz kājām stāv stipri un latviski. Viņš ir iesakņojies savā zemē, bet viņa domas lido augstu un tālu. Viņa valoda ir blīva, sveķaina, tai piemīt garša, smarža un dvēsele."
Valda Rūmnieka izteikums, ko fiksējis Valdis Aleksandrovs. Kurzemnieks Gūtmanis atver Jūrmalciemu. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr. 45, 08.11.2001.

Par Olafa Gūtmaņa dzeju

"O. Gūtmaņa dzejā būtiskākais ir dzimtā Kurzemes krasta vides atspoguļojums, sakņu un māju motīvs, dzimtenes dzeja. Šī dzeja aicina tautiešus un novadniekus atgriezties mājās, visviens, no kādām sibīrijām, īrijām, briselēm vai rīgām.
Otra atšķirīga O. Gūtmaņa dzejas mākslinieciskā telpa ir Sibīrija. Tā kā izsūtījuma skaudrums okupācijas režīma laikā tiešā veidā dzejā izpausties nevarēja, tad tas izmanāms vien zemtekstos, atsevišķos mājienos, vispārinājumos un abstraktās līdzībās. Priekšplānā izvirzījusies jauna cilvēka pietāte un pat sajūsma Sibīrijas dabas varenības priekšā. Taigas ainojumi izdevušies visai organiski izjusti un krāsaini."
Gūtmanis, et al. Raksti / Olafs Gūtmanis. Liepāja: LiePA, 2006, 466. lpp.

Par Olafa Gūtmaņa prozu

"Liepājnieka galvenais prozas darba lauks ir autobiogrāfiskie un dokumentālie teksti, kas nereti jau robežojas ar personisko dienasgrāmatu, ar tautas dzīves hroniku un memuārliteratūru. Jāņem vērā, ka rakstnieks pats pārpārēm izbaudījis klaidoņu romantiku. Tomēr līdzās faktiem un konkrētībai sava vieta vienmēr atradusies arī iztēlei, iedvesmotiem sapņiem, emocionālai tēlainībai."
Lāms, et al. Kurzemes iekopšana: Olafa Gūtmaņa dzīves un mākslas ceļos. Liepāja: LiePA, 2021, 237. lpp.
Nodarbesdzejnieks
rakstnieks
sabiedriskais darbinieks
Dzimšanas laiks/vieta
10.01.1927
Liepāja
Liepāja
Dzīvesvieta
1927 – 1940
Liepāja
Liepāja
Kopā ar vecākiem dzīvojis Ezermalē, arī Liepājas centra un Jūrmalas parka kvartālos.

1933 – 1939
Kalvenes pagasts
Kalvenes pagasts, Aizputes novads
Vasaras pavadījis vectēva Jēkaba lauku mājās "Pavāriņos".

1986
Jūrmalciems
Jūrmalciems, Nīcas pagasts, Nīcas novads

Īrējis un 1988. gadā iegādājies "Šeiru" mājas.

Izglītība1934 – 1940
Jāņa Čakstes pamatskola
Liepāja
Liepāja

1947 – 1950
Liepājas vakara vidusskola
Liepāja
Liepāja

1947 – 1950
Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola
Ausekļa iela 11/15, Liepāja
Ausekļa iela 11/15, Liepāja, LV-3401

Mācījies vokālajā nodaļā.


1950 – 1952 (Datums nav precīzs)
Krasnojarskas novads
Krasnoyarsk Krai, Russia

Mācījies Tjuthetas rajona krievu vidusskolā un absolvējis 10. klasi.

Darbavieta1941 – 1947
Krasnojarskas novads
Krasnoyarsk Krai, Russia

Strādājis par zvejnieku, plostnieku, krāvēju, siena pļāvēju, tvaika katla kurinātāju, kā arī darījis citus darbus.


1947 – 1950 (Datums nav precīzs)
Liepāja
Liepāja

Strādājis par mūrnieka palīgu, kā arī transportstrādnieku kooperatīvā "Liepājas Dārznieks".


1950 – 1956
Krasnojarskas novads
Krasnoyarsk Krai, Russia

Bijis mednieks, uzskaitvedis Čuļskas Mašīnu un traktoru stacijā, zvejnieks, kā arī noliktavas strādnieks Krasnojarskā.


1956 – 1959 (Datums nav precīzs)
Liepāja
Liepāja
Strādājis par rēķinvedi sēklu veikalā.

1959 – 1962
Liepājas Muzikāli dramatiskais teātris
Liepāja
Liepāja

Dziedājis Liepājas teātra muzikālās trupas korī.


1962 – 1963
Liepāja
Liepāja

Transportstrādnieks Liepājas Tipogrāfijā.


1964 – 1966
Liepāja
Liepāja

Dispečers zvejnieku artelī "Boļševiks".


1966 – 1967
Laikraksts "Ļeņina ceļš"
Liepāja
Liepāja

Strādājis par vēstuļu nodaļas vadītāju.


1967 – 1970
Tivas Republika
Республика Тыва, Сибирский федеральный округ, Россия
Rudeņos bijis mednieks.

00.04.1967 – 00.08.1967
Bārta
Bārta, Bārtas pagasts, Grobiņas novads

Atsveķotājs Bārtas mežniecībā.


00.09.1967 – 1970
Laikraksts "Komunists"
Pasta iela 3, Liepāja
Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401

Līdzstrādnieks.


1970 – 1971
Liepāja
Liepāja

Ugunsdzēsēju brigādes komandieris kokapstrādes kombinātā "Baltija".


00.10.1971 – 00.11.1971
Laikraksts "Ļeņina ceļš"
Liepāja
Liepāja
Korektors.

00.11.1971 – 00.01.1974
Liepāja
Liepāja

Vecākais redaktors Liepājas stacionārajā televīzijas translācijas punktā.


1974 – 1975
Laikraksts "Komunists"
Pasta iela 3, Liepāja
Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401
Tulks.

1975 – 1981
Laikraksts "Komunists"
Pasta iela 3, Liepāja
Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401
Korektors un vecākais korespondents.

1988 – 1992
Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļa
Liepāja
Liepāja

Vadītājs un literārais konsultants.


1990 – 1991
Latvijas Tautas fronte
Liepāja
Liepāja

Liepājas nodaļas priekšsēdētājs.


1994 – 1997
Liepājas dome
Liepāja
Liepāja
Deputāts.

2002
Žurnāls "Helikons"
Liepāja
Liepāja
Redaktors, vēlāk redakcijas kolēģijas loceklis.
Dalība organizācijās1973
Latvijas Padomju rakstnieku savienība

Biedrs.

Ceļojums1965
Baikāls
Lake Baikal, Russia
Rudenī kopā ar Uldi Briedi apceļojis Baikāla dienvidu krastu.

1966
Tivas Republika
Республика Тыва, Сибирский федеральный округ, Россия
Devies ceļojumā kopā ar trīs ceļabiedriem.

1983
Sibīrija
Siberia, Russia

Ceļojis pa Jeņisejas pieteku Evenkijā.

Deportācija14.06.1941 – 1947
Krasnojarskas novads
Krasnoyarsk Krai, Russia

Ticis izsūtīts kopā ar ģimeni.


1950 – 1956
Krasnojarskas novads
Krasnoyarsk Krai, Russia

No 1950. gada līdz 1954. gadam kopā ar tēvu un māti dzīvojis Krasnojarskas apgabala Tjuhtetskas rajonā, bet no 1955. gada līdz 1956. gadam nometināts Krasnojarskas pilsētā.

Miršanas laiks/vieta04.12.2012
Liepāja
Liepāja
Apglabāts2012
Liepājas Centrālā kapsēta
Klaipēdas iela 83, Liepāja, LV-3416
Piemiņas vietas2014
Uliha iela 38, Liepāja
Uliha iela 38, Liepāja, LV-3401
Pēc Ērika Kūļa un Jēkaba Ozoliņa iniciatīvas pie O. Gūtmaņa pēdējās dzīvesvietas atklāta dzejniekam veltīta piemiņas plāksne.
ApbalvojumiDzejas dienu balva
Saulgrieži
Balva piešķirta par dabas un cilvēka attieksmju mākslinieciski stabilu atainojumu krājumā "Saulgrieži".
Dzeja
1985

Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis''
Balva piešķirta par grāmatas "Raksti" 5. sējumu.
Labākā grāmata
2012

Kartes leģenda



















Tiek rādīti ieraksti 1-36 no 36.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Liepāja
(Liepāja)
10.01.1927Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Jūrmalciems
(Jūrmalciems, Nīcas pagasts, Nīcas novads)
1986DzīvesvietaCiems
3Liepāja
(Liepāja)
1927 - 1940DzīvesvietaPilsēta
4Kalvenes pagasts
(Kalvenes pagasts, Aizputes novads)
1933 - 1939DzīvesvietaPagasts
5Liepāja
(Liepāja)
04.12.2012Miršanas laiks/vietaPilsēta
6Krasnojarskas novads
(Krasnoyarsk Krai, Russia)
14.06.1941 - 1947DeportācijaNovads
7Krasnojarskas novads
(Krasnoyarsk Krai, Russia)
1950 - 1956DeportācijaNovads
8Liepājas Centrālā kapsēta
(Klaipēdas iela 83, Liepāja, LV-3416)
2012ApglabātsKapsēta
9Liepāja
(Liepāja)
1947 - 1950IzglītībaPilsēta
10Liepāja
(Liepāja)
1934 - 1940IzglītībaPilsēta
11Ausekļa iela 11/15, Liepāja
(Ausekļa iela 11/15, Liepāja, LV-3401)
1947 - 1950IzglītībaĒka, māja
12Krasnojarskas novads
(Krasnoyarsk Krai, Russia)
1950 - 1952IzglītībaNovads
13Krasnojarskas novads
(Krasnoyarsk Krai, Russia)
1941 - 1947DarbavietaNovads
14Liepāja
(Liepāja)
1959 - 1962DarbavietaPilsēta
15Bārta
(Bārta, Bārtas pagasts, Grobiņas novads)
01.04.1967 - 01.08.1967DarbavietaCiems
16Krasnojarskas novads
(Krasnoyarsk Krai, Russia)
1950 - 1956DarbavietaNovads
17Liepāja
(Liepāja)
1962 - 1963DarbavietaPilsēta
18Liepāja
(Liepāja)
1964 - 1966DarbavietaPilsēta
19Liepāja
(Liepāja)
1966 - 1967DarbavietaPilsēta
20Pasta iela 3, Liepāja
(Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401)
01.09.1967 - 1970DarbavietaĒka, māja
21Tivas Republika
(Республика Тыва, Сибирский федеральный округ, Россия)
1967 - 1970DarbavietaReģions, apgabals
22Liepāja
(Liepāja)
1970 - 1971DarbavietaPilsēta
23Liepāja
(Liepāja)
01.11.1971 - 01.01.1974DarbavietaPilsēta
24Liepāja
(Liepāja)
1988 - 1992DarbavietaPilsēta
25Liepāja
(Liepāja)
1990 - 1991DarbavietaPilsēta
26Liepāja
(Liepāja)
1994 - 1997DarbavietaPilsēta
27Liepāja
(Liepāja)
1947 - 1950DarbavietaPilsēta
28Liepāja
(Liepāja)
1956 - 1959DarbavietaPilsēta
29Liepāja
(Liepāja)
01.10.1971 - 01.11.1971DarbavietaPilsēta
30Pasta iela 3, Liepāja
(Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401)
1974 - 1975DarbavietaĒka, māja
31Pasta iela 3, Liepāja
(Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401)
1975 - 1981DarbavietaĒka, māja
32Liepāja
(Liepāja)
2002DarbavietaPilsēta
33Baikāls
(Lake Baikal, Russia)
1965CeļojumsEzers
34Tivas Republika
(Республика Тыва, Сибирский федеральный округ, Россия)
1966CeļojumsReģions, apgabals
35Sibīrija
(Siberia, Russia)
1983CeļojumsReģions, apgabals
36Uliha iela 38, Liepāja
(Uliha iela 38, Liepāja, LV-3401)
2014Piemiņas vietasĒka, māja
Olafs Gūtmanis (1927–2012) dzimis Liepājā vīntirgotājas un tiesas ierēdņa ģimenē. Viņa bērnības vide bijusi Ezermale Liepājā, kā arī vecvecāku mājas Kalvenes pagastā, kur Olafs pavadījis daudzas bērnības vasaras. Iespējams, tieši tur veidojies viņa raksturs, dabas mīlestība, kā arī darba prieks un izturība. Laikā no 1934. līdz 1940. gadam topošais dzejnieks mācījies Liepājas Jāņa Čakstes pamatskolā.

1941. gada 14. jūnijā Gūtmaņu ģimene izsūtīta uz Krievijas ziemeļiem, kur Olafs veicis dažādus fiziski smagus darbus, kā, piemēram, bijis zvejnieks, krāvējs, plostnieks, siena pļāvējs, tvaika katla kurinātājs. Par spīti grūtajiem apstākļiem, topošais rakstnieks iemīlējis skarbo ziemeļu dabu, kā arī interesējies par vietējo tautu dzīvesveidu un paražām.

1947. gadā Gūtmaņiem slepus izdevies atgriezties Latvijā, kur divdesmit gadus vecais Olafs strādājis par mūrnieka palīgu, kā arī transportstrādnieku. Paralēli darbam viņš uzsācis mācības Liepājas Darba jaunatnes vakarskolas 8. klasē un Liepājas Mūzikas vidusskolas vokālajā nodaļā, kur vēlāk tuberkulozes dēļ pārcelts uz kordiriģēšanas nodaļu. Šajā laikā rodami Olafa Gūtmaņa pirmie mēģinājumi dzejot.

1950. gadā Gūtmaņu ģimene apcietināta un izsūtīta vēlreiz. Otrās trimdas laikā Olafs bijis mednieks, uzskaitvedis Čuļskas Mašīnu un traktoru stacijā, zvejnieks, kā arī noliktavas strādnieks Krasnojarskā. Būdams trimdā, viņš arī mācījies un absolvējis vidusskolas 10. klasi.

1956. gadā, atgriezies Latvijā, Olafs Gūtmanis smagi slimojis un kļuvis par otrās grupas invalīdu. Pelnot iztiku, topošais dzejnieks strādājis par rēķinvedi sēklu veikalā. Pēc trimdas viņš arī atsācis mācības Mūzikas vidusskolā un kļuvis par Liepājas Muzikāli dramatiskā teātra koristu.

Atgriešanās Latvijā saistāma arī ar Gūtmaņa debiju literatūrā, jo, novadnieka Harija Gāliņa iedrošināts, viņš savus dzejoļus nosūtījis toreizējai Rakstnieku savienības dzejas konsultantei Mirdzai Ķempei. Pateicoties viņas labvēlīgajam vērtējumam, Olafs Gūtmanis savus darbus sācis publicēt presē. Viņa pirmā publikācija – dzejolis "Martā" – rodama laikrakstā "Komunists" 1960. gada 6. martā, bet pirmais dzejas krājums "Stiprie mezgli" iznācis 1964. gadā.

Turpmākajos Olafa Gūtmaņa dzīves gados iznākuši vēl seši dzejoļu krājumi, viena dzejas izlase, kā arī divpadsmit prozas darbi, tostarp proza bērniem. Viņa rakstītais rodams arī dažāda satura kopkrājumos un presē. Paralēli literārajai darbībai O. Gūtmanis strādājis dažnedažādus darbus, piemēram, bijis dispečers zvejnieku artelī, atsveķotājs mežniecībā, ugunsdzēsēju brigādes komandieris, kā arī līdzstrādnieks laikrakstos "Ļeņina ceļš" un "Komunists". Atmodas laikā viņš iesaistījies Vides aizsardzības kluba rīkotajās akcijās, darbojies arī Latvijas Tautas frontē, būdams LTF Liepājas nodaļas priekšsēdētājs. Pēc neatkarības atjaunošanas Gūtmanis bijis deputāts Liepājas domē, kā arī redaktors žurnālā "Helikons".

Domājot par Olafa Gūtmaņa daiļradi, viena no zīmīgākajām viņa dzejas iezīmēm ir dabas izpratne. Viņa darbos aprakstīts dabas skaistums, sākot ar Liepājas kāpām līdz pat Sibīrijas taigām. Pats dzejnieks saka: "Daba man ir viss. Pirmsākums, esošais, turpinājums. Nepārtraukti tiecos pēc dabas. Tur – es zinu – visa mana bagātība. Jau iegūtā, un tā, kas vēl piesavināma. Esmu dabas cilvēks jau kopš bērnības. Tikai tādēļ esmu dzejnieks, lai pasacītu man vien zināmo par dabu. Citādi nebūtu vērts." (Komunists, Nr. 209, 31.10.1980.)
Tāpat viņa dzejā zīmīga vieta ir arī Liepājai. Citējot rakstnieku un publicistu Ati Skalbergu, Olafs Gūtmanis "necildina tikai pilsētas skaistumu, nepriecājas tikai par tās ārieni, bet ietiecas pilsētas vēsturē un liepājnieku likteņos. Dzejnieka skatiens analizē, meklē dažādas sakarības". (Treji Vārti, Nr. 178, 01.07.1997.)

Olafa Gūtmaņa prozā savukārt dominē paša piedzīvotais kā Sibīrijā, tā dzimtenē. Literatūrzinātnieks Edgars Lāms monogrāfijā "Kurzemes iekopšana: Olafa Gūtmaņa dzīves un mākslas ceļos" raksta: "Liepājnieka galvenais prozas darba lauks ir autobiogrāfiskie un dokumentālie teksti, kas nereti jau robežojas ar personisko dienasgrāmatu, ar tautas dzīves hroniku un memuārliteratūru. Jāņem vērā, ka rakstnieks pats pārpārēm izbaudījis klaidoņu romantiku. Tomēr līdzās faktiem un konkrētībai sava vieta vienmēr atradusies arī iztēlei, iedvesmotiem sapņiem, emocionālai tēlainībai."

Informāciju apkopojusi Elīza Paula Graudiņa.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.