Ojārs Lāms

10 bildes

Literatūrzinātnieks Ojārs LĀMS (1965) ir dzimis Jūrmalā, bet bērnību un studiju gadus pavadījis Rīgā. Lāms pirmo izglītību ieguvis Rīgas 7. vidusskolā (1972–1983), tad studējis latviešu filoloģiju (1983–1990) un klasisko filoloģiju (1995–2001) Latvijas Universitātē, turpat turpinājis arī mācības aspirantūrā un 1993. gadā aizstāvējis disertāciju "Latviešu eposs: cilme un funkcionalitāte", iegūstot filoloģijas doktora grādu.
Ojāra Lāma pirmā publikācija ir raksts "Tautiskais romantisms vērtējumu krustugunīs" avīzē "Izglītība" (15.03.1991), turpmāk nāk klajā apcerējumi "Monta Kroma" (krājumā "Latviešu rakstnieku portreti. 70.–80. gadi", 1994), "Kā pieradināt sievieti. Mēdejas un Spīdalas gadījums" (krājumā "Feministica Lettica. 2001", 2001) u.c. Zinātniskās publikācijas galvenokārt saistītas ar latviešu eposa vēsturi, antīkās kultūras reminiscencēm latviešu un Eiropas literatūrā, kā arī ar neolatīniskajiem tekstiem Baltijā 16. un 17. gadsimtā. Ojārs Lāms ir tulkojis no jaunlatīņu un jaungrieķu valodas dzejnieku un domātāju darbus, piemēram, Longīna apceri "Par cildeno" (2003), S. Frenceļa traktātu "Par patieso labietību un zinātņu cieņu" (2020) un K. Kavafja un J. Sefera dzeju (1999, 2001, 2018).
Ojārs Lāms ir sastādījis klasiskās filoloģijas gadagrāmatu "iTaka" un krājumu "Antiquitas viva" (abi 2001). Ojārs Lāms lasa lekciju kursus literatūras teorijā, ārzemju un latviešu literatūras vēsturē.

Dzimšanas laiks/vieta

29.03.1965
Dzintari
Bērnība un skolas gadi paiet Rīgas centrā, Bruņinieku ielā.

Personiska informācija

Ojārs Lāms ir dzimis kuģa mehāniķa Arnolda Cīča (1912–1997) un ierēdnes Ainas Zigrīdas Cīces (dzim. Lāmas, 1922–2007) ģimenē, mātes brālis ir rakstnieks Visvaldis Lāms (1923–1992). Ojāra Lāma dvīņu māsa Karīna Lāma ir finansiste. Pēc mātes iniciatīvas abi bērni pēc 1972. gada pāriet mātes pirmslaulību uzvārdā.

Profesionālā darbība

Monogrāfijas un sastādīti rakstu krājumi2013: Kalnača, A., Lāms, O. (Sast.). Arturs Ozols. IN HONOREM. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds.
2012: Aleksejeva, B., Lāms, O., Rūmniece, I. (Eds.). Helēņu dimensija. Rīgas 3. starptautiskās hellēnistikas konferences materiāli / Hellenic Dimension. Rīga: Latvijas Universitāte.
2011: Cimdiņa, A., Lāms, O. (Sast.). Piebalgas teksts. Rīga: Zinātne [brāļu Kaudzīšu romānam “Mērnieku laiki” veltīts zinātnisku rakstu krājums].
2011: Poimintoja Latvian kirjallisuushistoriasta. Toimittajat. Helsinki: Rozentāla biedrība [Ojāra Lāma trīs apcerējumi par latviešu literatūru, Marjo Melas un Saras Vaherjoki-Honkalas ievads].
2010: Cimdiņa, A., Lāms, O. (Sast.).Lāčplēša ceļš pasaulē. Rīga: Zinātne [Pumpura epam “Lāčplēsis” veltīts zinātnisku rakstu krājums]
2008: Lāms, O. Lāčplēša zvaigznājs. Latviešu eposa ģenēze un funkcionalitāte Eiropas klasisko un jaunlaiku eposa tradīciju kontekstā. Rīga: Zinātne.
2008: Lāms, O., Rūmniece, I. (Sast.). Hellēņu mantojums: Rīgas 2. starptautiskās hellēnistikas konferences materiāli. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.
2004: Lāms, O., Rūmniece I., Tumans H. Olimpiskās tradīcijas kultūrvēsturiskā dimensija. Rīga: n.i.m.s. [Zinātniski raksti un grieķu literatūras izlase]
2003: Lāms, O., Rūmniece, I. (Sast.). Hellēņu dimensija Eiropai: Rīgas 1. starptautiskās hellēnistikas konferences “Hellēņu pasaule un mēs” materiāli. Rīga: Zinātne.
Zinātniski raksti (ārpus literatura.lv datubāzes)Lāms, O., Dimiņš, D. Latvians down and out in England and Ireland: contemporary migration tales. Trames. Journal of the Humanities and Social Sciences. Vol 23, No 2, 2019.189.–202.Lāms, O., Laizāns, M. Animal Imagery Expressing Nobility: Salomon Frenzel’s Propempticon. Literatūra Vol. 59, N 3 (2017), p.61.-67. http://www.journals.vu.lt/literatura/article/view/11835/10593 ,Lāms, O., Laizāns, M. Hyperborean Variété of Identities in Neo-Latin Texts of Riga Humanists. 1st International Conference Europe in Discourse: Identity, Diversity, Borders : Proceedings Hellenic American University Nashua : Hellenic American University, 2017. P. 183-192. , http://europeindiscourse.eu/images/EID-Conference-1-Proceedings.pdf.Lāms, O.The Impact of Ancient Cultural Heritage on the Emancipation Process of the Latvian Nation in the Mid-Nineteenth Century: the Works of Juris Alunāns. The Classical Tradition in the Baltic Region : Perceptions and Adaptations of Greece and Rome / ed. Arne Jönsson, Gregor Vogt-Spira (Spudasmata). Hildesheim, Zürich, New York : Georg Olms Verlag, 2017. Bd 171, p.379-[388]. http://www.olms.de/search/Detail.aspx?pr=2009360Lāms, O. Lasītājs kā literatūrteorētiska instance. Tagad. Latviešu valodas aģentūras zinātniski metodisks izdevums. 2015. 9. 22.–28. lpp.Grudule, M., Lāms, O. Reader in the clash of cultures: Experience in Eastern Latvia (Latgale cultural region) 2009–2011. Reading in changing society. M.Lauristin and P.Vihalemm (Eds.). Tartu: University of Tartu Press, 2014. pp.87.–96Lāms, O., Laizāns, M. Sengrieķu īpašvārdu atveide latviešu valodā: paražas vs. paraugs lingvistikas un poētikas aspektos.Alīse Laua (1914-1994) IN HONOREM. Sast. un red.: A.Kalnača, I. Lokmane, I. Urbanoviča (Res Latvienses ; 3). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2014, 98.-105.lpp.Lāms, O., Laizāns, M. Aristoteļa Runas mākslas (Rētorikas) latviskošanas pieredze-sengrieķu substantivējumu tulkošana. Kategoriju robežas gramatikā 4. sēj. Sērijā Valoda : nozīme un forma. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2014. 93.–101.lpp.Lāms, O. Literatūras teorijas diskrētais šarms. Tagad. Zinātniski metodisks izdevums.–2012. 1. (7.).–10.–16. lpp.Lāms, O. Darstellung der Herrnhuter in der lettischen Prosa der zweiten Hälfte des 20. Jahrhunderts. Unitas Fratrum : Zeitschrift für Geschichte und Gegenwartsfragen der Brüdergemeine. Herrnhut. Heft 65/66 (2011), S.[179]-186.Lāms, O. Latvieši totalitārisma laikmeta beigās. Anšlava eglīša pārokeāna skatījums. Latvija un latviskais. Nācija un valsts idejās, tēlos un simbolos. Rīga: Zinātne, 2010. – 188.–200. lpp.Lāms, O. Antīkās kultūras atspulgi J. Alunāna daiļradē. LU Raksti. Literatūrzinātne, folkloristika, māksla. 731. sēj. – Rīga: Latvijas universitāte, 2008.–115.–123. lpp.Lāms, O. The Interaction of Power and Culture in Perception of the Latvian Epic Lāčplēsis. Power and Culture. Identity, Ideology, Represantation. Pisa: Plus, Pisa University Press, 2007. – P. 127.– 38.Lāms, O. Varoņa bojāejas estētika “Kalvealā”, “Kalevipoegā” un “Lāčplēsī”. LU Raksti. Valodniecība. Somugristika. 727. sēj.Rīga: Latvijas Universitāte, 2007. – 74.–79. lpp.Lāms, O. "Romas atjaunotāji": Roma latviešu prozā. Antiquitas viva. Studia classica II. LU Klasiskās filoloģijas katedra. Hellēnistikas centrs (2005), 196.-[203.]lpp.Lāms, O. Classical Languages in Latvia. International Conference on Classical Studies. Athens, 2003. – P. 100.–105.Lāms, O. Drei Jahrhunderte – drei Merkelbilder.Das Baltikum im Spiegel der deutschen Literatur. Heidelberg, 2001. – S.33. – 41.Lāms, O. Marks Tullijs Cicerons – komisma teorētiķis.LU Raksti, 645. sēj. Antiquitas viva. R., 2001.–34.–39. lpp.Lāms, O. XX gs. argonauti: viena mīta refleksijas divu dzejnieku (Aspazija un J.Seferis) darbos.I-Taka.Rīga, 2001.–116.–124. lpp.Lāms, O. New Latvia and Ancient Lithuania: Lithuanian mythologema in the process of creating Latvian national ideology. Studia Russica Budapest [T.] 17 (1999), 54.-57.lpp.Lāms, O. "Sievišķu ļaunumi netikumos un sievišķu tikumi augstie" : A.Pumpura eposs "Lāčplēsis" feminisma diskursā. Feministica Lettica 1999 Nr. 1 19.-28.lpp.Lāms, O. Renesanse zinātnes literatūrā. Karogs 1998 Nr. 12 164.-169.lpp.Lāms, Ojārs. Latviešu Merķelis : G. H. Merķeļa (1769-1850) personības un garīgā mantojuma recepcija latviešu kultūrā.Karogs 1998 Nr. 8 168.-177.lpp.Lāms, Ojārs. Domas par latviešu literatūrzinātni XX gadsimta beigās. Jaunākā latviešu literatūra 1997. Rīga, Zvaigzne ABC, 1998. 71.–82. lpp.Lāms, Ojārs. Rainis un eposs. Raiņa un Aspazijas gadagrāmata’95. Rīga: RuAF, 1995, 80.–95. lpp.Zinātniski tulkojumi2020: Frencelis, S. Par patieso labietību un zinātņu cieņu. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds [Tulkojums, apcere, piezīmes].
2020: Aristotelis. Runas māksla. rētorika. Tulkotāji: I.Rūmniece, L. Rotkale, V.Paparinska, O.Lāms, M.Laizāns, B.Kukjalko. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.
2008: Aristotelis. Poētika. Augusta Ģiezena tulkojums un paskaidrojumi. Ināras Ķemeres un Ojāra Lāma redakcija.
2003: Longīns. Par cildeno. Rīga: Zinātne. [Tulkojums, apcere, piezīmes]
Jaungrieķu dzejnieku darbu tulkojumi un recepcija2018: Konstantins Kavafis.Teksti un esejas par viņu “Gaidot Kavafi”. Ubi Sunt
2018: Konstantins Kavafis. ΠΟΙΗΜΑΤΑ / dzeja. Rīga: Neputns [Atdzejotājs D.Dimiņš, O.Lāma un D.Dimiņa ievadapceres].
1999: Konstantins Kavafis. Itaka. Literatūras Avīze, Janv. 31.lpp.
2001: Jorgs Seferis J. Argonauti. Itaka. Klasiskās filoloģijas gadugrāmata, I. Rīga.
2001: Jorgs Seferis J. Nobela runa. Itaka. Klasiskās filoloģijas gadugrāmata, I. Rīga.
Zinātniski projekti: vadīšana un līdzdalībakopš 2020: Baltijas jūras reģiona neolatīniskās dzejas antoloģija, Marburgas Universitāte. Dalībnieks
2020-2022: Latvijas Zinātņu padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (LZP FLP) projekts “RIGA LITERATA: Rīgas humānistu neolatīniskais mantojums Eiropas “Respublica Literaria” ietvarā”. Vadītājs
2020-2022: LZP FLP projekts “Nacionālā identitāte: gastropoētiskais aspekts. Vēsturiskais, starpnacionālais un starpdisciplinārais konteksts”. Dalībnieks.
2016-2017: Dzimumsocialitāte kultūras un varas mijattiecībās: Latvijas un Norvēģijas diversitātes Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projekts. Dalībnieks
2014-2015: COLLOQUIUM BALTICUM Rigense. Rīgas humānisti un antīkais mantojums: teksti un konteksti, Baltisch–Deutsch Hochschulkontor un nacionāls finasējums. Vadītājs
2014-2018: Valsts pētījumu programmas (VPP) “Letonika” projekta Nr. 4 “Kultūra un identitātes Latvijā: mantojums un mūdienu prakse” apakšprojekts “Latviešu literatūras vēsture angļu valodā”. Vadītājs
2010-2013: VPP „Nacionālā identitāte” projekts Identitātes estētika: literatūra, folklora un māksla – nacionālās identitātes vēsturiskās zīmes un mūsdienu simboli”, tēma „Pamatteksti: teorija, tradīcija, jaunrade. Teksts un starpkultūru performances Latvijā”. Dalībnieks
2007-2010: VPP ”Letonika” projekts „Vara un kultūra”. Dalībnieks.
2007-2010: LU projekts „Latviešu literatūra un reliģija”. Dalībnieks
2005-2010: Eiropas Komisijas 6. ietvara ekselences projekts CLIOHRES.net (A New History Research Agenda for a Growing Europe), TWG2 (Power and Culture including Language, Art and Architecture). Dalībnieks
2005-2006: Eiropas Komisijas 6. ietvara ekselences projekts CLIOHnet2 (Consolidating Links and Innovative Overviews for a New History Agenda for a Growing Europe). Dalībnieks
2005-2006: Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirekcijas programmas Culture 2000” projekts U.L.I.SS.E (Unita Linguistica Storico-Scientifica Europa). Dalībnieks
1999-2004: LZP projekts “Latviešu literatūra un mūdienu literatūfilozofiskās koncepcijas: feminisma diskurss”. Dalībnieks
LU Humanitāro zinātņu fakultātē izstrādātie un docētie studiju kursi: Starpkultūru literatūra un imagoloģija 20. gadsimta ārzemju literatūra Antīkā kultūrmantojuma izpēte: starpnozaru aspekts (Ievads olimpiskajās studijās) Ievads bizantoloģijā Ievads literatūras teorijas vēsturē Ievads Rietumu literatūrā Latviešu romāna vēsture līdz 1945. gadam Literatūras un mākslas modernās pētniecības metodes Literatūrpētniecības metodes XX gadsimtā Neomītiskais 20. gs. latviešu un Eiropas literatūrāPasaules tautu literatūra Salīdzinošā literatūrzinātne un jaunākā latviešu literatūra Eiropas kontekstā 4 KP Vispārīgā literatūras vēsture III (19. gadsimts)Vispārīgā literatūras vēsture IV (XX gadsimts)Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadītājs, loceklis un / vai recenzentsAlmanaha “Antiquitas Viva” satādītājs un rekolēģijas loceklis (I–IV)
Rakstu krājuma “Literatūra un reliģija” redkolēģijas loceklis
Grāmatu virknes “Latvijas gadu gredzeni literatūrā” redkolēģijas loceklis
Grāmatu virknes “Latviešu pamattekstu pētījumi” redkolēģijas loceklis un dažos gadījumos sastādītājs
Periodiskā izdevuma “RES LATVIENSES” atbildīgais redaktors
Apbalvojumi2007: Gada sasniegums zinātnē par līdzdalību Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” ziinātniskā izdevuma anglu valodā sagatavošanā
2004: Latvijas Nacionālās Olimpiskās komitejas Atzinības raksts par kolektīvo monogrāfiju “Olimpiskās tradīcijas kultūrvēsturiskā dimesija”

Citātu galerija

".. latviešu literatūrzinātne ir ļoti nozīmīgs nacionālās kultūras, varētu pat teikt, nacionālās esamības, elements. Bet, no otras puses, globalizācijas apstākļos, ar savu latviešu literatūru pūriņā vai nastiņā ejot pa pasaules ceļiem, es vienmēr jūtos bagāts, un mani stāstījumi par latviešu literatūru viegli ir vēruši durvis uz dailes un zinātnes diženām pilīm visā pasaulē. Ir viegli nodarboties ar to, kas pacilā un iedvesmo. Kā latviešu literatūrzinātnieki mēs esam latviskuma labas gribas sūtņi pasaulē, un mēs iepazīstinām, ieinteresējam."

Ojārs Lāms intervijā Mārtiņam Laizānam portālā "Ubi Sunt" 2019. gada 23. martā:https://www.jf.lu.lv/en/par-mums/mediji/news/zina/t/49038/ [28.03.2020]
"Vēl 19. gadsimta vidū latviešu valoda īpaši nopietni uztverta netika. (..) Ikviens latvis, pēc gudrības un veiksmes dzīvē tiekdamies, sākot pasaules ceļu, gluži kā pastalas uz naglas atstādams, tēva sētā atstāja arī latviešu valodu. Bet tad radās vīri,kas sāka dedzīgu valodas kopšanas darbu un darīja to ļoti izveicīgi. (..) Pagāja tikai nedaudz vairāk par pusgadsimtu un latviešu valoda jau kļuva par valsts valodu, un nu jau bija nobriedusi gan dzejas, gan domas laukā, gan arī spējīga izteikt valsts veidošanas nojēgumus. 21. gadsimts cēlis latviešu valodu statusā vēl augstāk, un tā kļuvusi par oficiālu visas Eiropas Savienības valodu."

Ojārs Lāms intervijā “Nelietot vokatīvu ir tizli” https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/latviesu-valodas-profesors-nelietot-vokativu-ir-tizli.a236308/ [28.03.20]
"Ojāra Lāma grāmata "Lāčplēša zvaigznājs", šķiet, uzrakstīta ar iedvesmu un ar iedvesmu arī lasāma. Atliek vien nožēlot, ka tā ir tik plāna. (..) grāmatas lielākais trumpis ir nedogmatiska attieksme pret apskatāmo objektu. Dzīva, ļoti asprātīga valoda, kas padara monogrāfijas lasīšanas pieredzi līdzīgu daiļliteratūras baudīšanai. Erudīcija, kas apvienojas ar literāta talantu. Mērķtiecīgā citātu izvēle — tādus nevar izvēlēties nejauši, nezinot un neizjūtot."

Zane Radzobe. Detektīvs par Lāčplēsi. Diena, 2008. 15. nov.


Saiknes

Visvaldis Lāms - Mātesbrālis

Izglītība

1972–1983
Rīgas 7. vidusskola
Bruņinieku iela 24A, Rīga
skolnieks

1983–1990
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Latviešu valodas un literatūras studijas LU Filoloģijas fakultātē - augstākā izglītība

1990–1993
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
studējis aspirantūrāLU doktorants 1993. gadā filoloģijas doktors (Dr.philol) literatūrzinātnes nozarē latviešu literatūras vēstures apakšnozarē, disertācijas tēma "Latviešu eposs: cilme un funkcionalitāte"

1991
Turku Universitāte
Turun yliopisto, Turku
folkloristikas studijas rudens semestrī

1995–2001
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
Klasiskās filoloģijas studijas bakalaura un maģistra studiju programmā.Maģistra darbs "No retorikas uz estētiku: Longīna traktāts "Par cildeno""2001 Mg.philol.

2000
Atēnu universitāte
Atēnas
Pavasara semestrī studējis grieķu valodu

2001–2002
Balkānu institūts
Leof. Meg. Alexandrou 31, Thessaloniki 546 41, Greece
Grieķu valodas un kultūras studijas - vasaras semestros

2005
Starptautiskā Olimpiskā akadēmija
Archaia Olympia 270 65, Greece
Studējis pavasara semestrī

08.2005
Saloniku Aristoteļa universitāte
Saloniki
Grieķu valodas un kultūras studijas

08.2013
Klaipēdas Universitāte
H. Manto g. 84, Klaipėda 92294, Lithuania
Līdzdalībnieks Lietuviešu valodas un kultūras vasaras skolā

07.2018
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Līdzdalība Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skolā

Dienests

1984–1986
Padomju Armija
Mončegorska / Monchegorsk, Murmansk Oblast, Russia
Dienests PSRS bruņotajos spēkos

Darbavieta

1992
Latvijas Universitāte
Visvalža iela 4a, Rīga
1992-1995 Latviešu literatūras katedras asistents1995-1997 lektors1997-2003 docents2005-2018 LU HZF Domes loceklis2003-2011 asociētais profesors kopš 2011 profesors salīdzināmajā literatūrzinātnēkopš 2013 vadošais pētnieks salīdzināmajā literatūrzinātnē2010-2018 Latvistikas un baltistikas nodaļas vadītājskopš 2009 Baltu filoloģijas bakalaura studiju programmas direktors kopš 2019 LU Valodniecības un literatūrzinātnes profesoru padomes loceklis

2003–2004
Minsteres universitāte
Bispinghof 3, 48143 Münster, Germany
Vieslektors Slāvu un Baltijas studiju nodaļā

2018
Latvijas Kara skola
Ezermalas iela 8, Rīga
Kopš 2018. gada Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas viesprofesors

2019
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
kopš 2019 LKA profesoru padomes loceklis