Ojārs Jēgens

3 bildes

09.12.1924 – 19.06.1993

Ojārs Jēgens (1924–1993) – dzejnieks, mākslinieks un grāmatizdevējs. Beidzis Rīgas Franču liceju (1943). Drīz pēc tam iesaukts Latviešu leģionā, ievainots un nonācis gūstekņu nometnē Dānijā. Studējis literatūru un mākslas vēsturi Kopenhāgenas universitātē (1958–1964). Līdz 1964. gadam dzīvoja Kopenhāgenā, pēc tam Čikāgā. Dzeja izdota kopkrājumā "Trīs autori" (1950), dzejoļu cikli un poēmas krājumā "Komentāri" (1968). Bērnu grāmatā "Ežmalē" (1971) dominē humors un labsirdība. Atdzejojis Dž. Bokačo darba "Dekamerons" kanconas, kā arī franču liriku. Dzejai raksturīgs paskarbs, pat sarkastisks laikmeta un trimdas vērojums un pretstatā romantisma ideālisma alkas. Dzejoļu formā 20. gs. 40. un 50. gadu mijā soneti, 60.–80. gados verlibrs. Ilustrējis daiļliteratūras grāmatas, galvenokārt "Tilta", Alfrēda Kalnāja, Jāņa Šķirmanta, Roberta Krūklīša un "Imantas" apgādiem.

Dzimšanas laiks/vieta

09.12.1924
Rīga

Miršanas laiks/vieta

19.06.1993
Čikāga

Personiska informācija

Rīgā dzīvojis Purvciemā, Rumpmuižas priekšpilsētā aiz Grīziņkalna, vēlāk Marijas ielā, tai pašā namu kompleksa, kur Jānis Veselis.
Vasaras brīvlaikus pavadījis Mālpils "Strazdos".

Pēc mācībām Rīgas Franču licejā iesaukts Latviešu leģionā, piedalījies kaujās pie Ostrovas un Opočkas, ievainots un evakuēts uz Vāciju.

1945: gūstekņu nometnē Dānijā, vēlāk līdz 1964. gadam dzīvoja Kopenhāgenā.

Kopš 1964 dzīvoja Čikāgā.
Precējies ar gleznotāju un grāmatu ilustratori Silviju Šteineri-Jēgenu. Iztiku pelnīja kā zīmētājs, arī Roberta Krūklīša apgāda grāmatu vāku zīmētājs.

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA

Kopš 1947 publicējis darbus trimdas periodikā.
Piecdesmitajos gados aktīvs līdzstrādnieks žurnālā "Ceļa Zīmes", sešdesmitajos gados – žurnālā "Tilts", publicējot dzejoļus un daudzus rakstus par tēlotāju mākslu un literatūru.

Dzīvodams Kopenhāgenā, kļuva par apgāda "Imanta" māksliniecisko vadītāju vispirms apgāda monumentālajam "Latviešu tautas dziesmas" izdevumam; sagatavoja ietērpu katram no 12 grāmatu sējumiem, atbildēja par ilustrācijām, sadarbojās ar virsredaktoriem.

Sakārtojis un ilustrējis "Latviešu tautas pasakas par zvēriem" (1951), "Latviešu tautas pasakas par velniem" (1953), "Latviešu tautas pasakas par sērdienīti" (1955), veidojis grafisko iekārtojumu un vinjetes Georga Manceļa "Sprediķu izlasei" (1954), ilustrējis bērnu dzejas antoloģiju "Runča vezums" (1953), veidojis grafisko iekārtojumu un vinjetes Georga Manceļa "Sprediķu izlasei" (1954), kā arī Valdemāra Damberga "Sarakstīšanos ar Edvartu Virzu un Viktoru Eglīti" (1954).

Atdzejojis Dž. Bokačo darba "Dekamerons" kanconas, kā arī franču liriku.

Citātu galerija

"Ojārs Jēgens – dzejnieks, literatūras un mākslas vēsturnieks, atdzejotājs, redaktors, daudzu grāmatu ilustrētājs un iekārtotājs, apgādu mākslinieciskais vadītājs, grāmatu izdevējs; aktīvs trimdas kultūras un sabiedriskajā dzīvē: PBLA un ALA KF loceklis, Edgara Sūnas Piemiņas fonda pārstāvis, Latviešu Preses biedrības priekšsēdis. No tā sabiedrībā šķiet visplašāk pazīstams kā dzejnieks. [..] gribētos Ojāru Jēgenu raksturot arī kā īstu Estētu, apveltītu bezmaz ar absolūtu literāru "dzirdi", kas viņam palīdzēja atklāt jaunus talantus, viegli orientēties kā trimdas, tā arī Latvijas literatūras dzīvē. [..]Satiekoties pa šiem gadiem, allaž likās, ka Ojārs joprojām daudzko saglabājis no kādreizējā Rīgas skolu gadu ideālisma."

Neimanis, Viktors. Ojārs Jēgens. Latvija Amerikā, 1993, 26. jūn.

Par Ojāra Jēgena dzeju

"Savdabīga, atšķirīga un nozīmīga ir Ojāra Jēgena dzeja. Bez jau minētā Ojāra Jēgena, Dzintara Soduma un Veltas Sniķeres kopkrājuma Trīs autori, Imantas apgāds 1968. gadā publicēja viņa dzeju mazgrāmatiņu Komentāri. Pēc tam krietns viņa dzejoļu skaits izkaisīts periodikā, daudz kas ir lasīts literāros sarīkojumos un nekad nav publicēts. Kā dzejniekam Ojāram Jēgenam nepārprotami savs, vienreizējs rokraksts tiešā un pārnestā nozīmē. Viņa dzeju raksturo asa, tvirta, skaidra un bezgala konkrēta izteiksme, valoda. Tai allaž, cauri strāvo maza ironija, tieksme pasmieties pašam par sevi, bet arī par citiem. Arī viņa fantastiskais ceļojums no Latvijas pasaulē, no šodienas pagātnē, no Rīgas Purvciemā, cauri Mālpilij, Opočkai, Kopenhāgenai, Londonai, Romai uz Čikāgu, atstājis pēdas un
dažādas perspektīvas viņa dzejā."

Krēsliņš, Jānis. Ojāru Jēgenu pieminot. Literatūra un Māksla, 1993, 18. jūn.

Saiknes

Izglītība

–1943
Rīgas Franču licejs
Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga
Beidzis mācības.

1958–1964
Kopenhāgenas universitāte
Nørregade 10, København
Studēja literatūru un mākslas vēsturi.

Dienests

Latviešu leģions
Iesaukts 19 gadu vecumā. Ievainots pie Opočkas, no kurienes ar ievainototransportu nokļuva Vācijā, pēc tam, burtiski pēdējā brīdī izglābjoties no krievu gūsta,-Dānijā, kur savukārt pusgads bija jāpavada kā gūsteknim apcietinājumā.

Dalība organizācijās

Apcietinājums

1945
Dānija
Pusgadu kā bijušais karavīrs pavadīja gūstekņu nometnē.

Darbavieta

1973
Gaŗezera vasaras vidusskola
Mičigana
Skolotājs.