Darbi: Darba autors (92); Sastādītājs (1); Redaktors (5); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (99)
Audio/video: Teicējs (1)
Attēli: Persona attēlā(11)
| Vārds | Monta Kroma |
|---|---|
| Dzimtais vārds | Apse |
| Kopsavilkums | Monta Kroma (1919–1994) – dzejniece, atdzejotāja. Viena no 20. gadsimta 60.–80. gadu nozīmīgākajām dzejniecēm. Montas Kromas agrīnā daiļrade ir sociālistiskā reālisma estētikā, atbilstoši padomju ideoloģijas prasībām. 20. gadsimta 60. gadu sākumā, līdz ar literatūras studijām Maskavā, viņa būtiski mainīja savu daiļrades metodi un stilu, kļūstot par vienu no neparastākajām un radikālākajām padomju dzejniecēm. Par viņas dzejas galvenajām tēmām kļuva dzīve urbānā vidē, kā arī pārdomas par daiļrades procesu un sievietes emocionalitātes un ķermeniskuma atklāsme. 20. gadsimta 80. gados viņa atteicās no asociatīvas, polifoniskas dzejas un pievērsās īsām formām. Atmodas laikā viņa pārvērtēja savus politiskos uzskatus, dokumentējot sabiedrības aktivitātes neatkarības atjaunošanas procesa laikā. |
| Personiska informācija | Dzimusi drēbnieka Jāņa un Valijas Apšu ģimenē. Pēc Montas Kromas piedzimšanas vecāki no Jelgavas pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Agri zaudējusi vecākus – tēvs miris 1920. gadā, māte – 1936. gadā. Pēc mātes nāves rūpes par vidusskolnieci Montu Kromu uzņēmās klasesbiedrenes mamma Lidija Pārupe, komunistiskās partijas biedre, kas ievirzīja arī Montas Kromas agrīno daiļradi un aktivitāti komunistiskās ideoloģijas virzienā. Šajā laikā viņa iesaistās nelegālajā Latvijas Komunistiskajā partijā, 1940. gada februārī kļūstot par partijas biedri. Mācības ģimnāzijā Monta Kroma turpināja tikai pa vakariem, dienā piepelnoties ar privātstundām un dažādiem gadījuma darbiem. 1939: īslaicīga laulība ar Kārli Kromu. 1941: sākoties Otrajam pasaules karam Latvijas teritorijā Monta Kroma brīvprātīgi iesaistījās Sarkanajā armijā. |
| Profesionālā darbība | Literārā darbība1934: pirmā publikācija – dzejolis "Paēnā puķes un bērziņi dzīvo..." laikrakstā "Jaunākās Ziņas".Montas Kromas dzejoļi publicēti laikrakstos "Literatūra un Māksla", "Padomju Jaunatne", "Cīņa", žurnālos "Bērnība", "Karogs", "Zvaigzne" u. c. DzejaMontas Kromas daiļrade sastāv no diviem atšķirīgiem posmiem. Pirmais – 20. gadsimta 40. un 50. gadi – sociālistiskā reālisma estētikā rakstītie darbi:1947: poēma "Svinīgais solījums", 1950: dzejoļu krājums "Tev, gvard!", 1956: Kazahijas neskarto zemju iespaidu grāmata "Neskarto zemju plašumos" (kopā ar krievu rakstnieku Borisu Burlaku), 1959: poēma "Tālo apvāršņu zemē". Otrs posms sācies, kad 20. gadsimta 60. gadu sākumā Montas Kromas daiļradē notika lūzums, un viņa atteicās no padomju aprobētās literatūras un tradicionālā četrrindu lietojuma, kas redzams dzejoļu krājumos: 1966: "Tuvplānā", 1970: "Lūpas. Tu. Lūpas. Es", 1975: "Skaņas nospiedums", 1979: "Refrēni", 1982: "Stāvā jūrā", 1985: "Monta", 1988: "Citi veidi", 1989: "Esmu", 2001: "Jānis". Ārzemju autoru darbu atdzejojumi un tulkojumiNo krievu valodas1981: Fjodors Tjutčevs "Lirika" (kopā ar Mirdzu Bendrupi, Māri Čaklo, Olafu Gūtmani, Vladimiru Kaijaku un Māru Misiņu; Liesma). 1968: Mihails Svetlovs "Pēdējo gadu dzeja: 1957–1964" (kopā ar Jāni Sirmbārdi, Arvīdu Skalbi, Andri Vējānu un Imantu Ziedoni; Liesma). 1954: Natālija Zabila "Mazā skolniece" (Latvijas Valsts izdevniecība). 1954: Samuels Maršaks "Kur zvirbulītim galds ir klāts" (Latvijas Valsts izdevniecība). 1950: Nikolajs Tihonovs "Tajās dienās" (Latvijas Valsts izdevniecība). No rumāņu valodas 1973: Magda Isanosa "Karsts koka stumbrs" (Liesma). No ungāru valodas 1981: Benjāmins Lāslo "Ko iesākt ar dzīvi?" (sastādījusi un tulkojusi no ungāru valodas parindeņiem; Liesma). Monta Kroma periodikā atdzejojusi Taisto Summanena, Maksima Riļska, Džaudata Tardžemanova, Galimžana Latipa, I. Siharulidzes, Kukuri Gogiašvili, Genādija Šmaņa, Borisa Kuņejeva, Nikolaja Tarasova, Roberta Roždestvenska, Novellas Matvejevas, Dāvida Samoilova, Natālijas Zabilas, M. Rudermaņa, Harolda Registana, A. Prokofjeva, Andrija Mališko, Josifa Kurlata, Vera Inbere, Valentīna Bičko, Jurija Jakovļeva, Nikolaja Zidara, Vladimira Veremeičika, Makvala Mrevlišvili, Filipa Mironova, Georgija Dančeva, Petrusa Brovkas, Cvetāna Angelova, Vladimira Alatirceva, Veronika Tušnova, Sergeja Skačenkova, Olīvijas Sāres, Larisas Romaņenko, Kaisina Kulijeva, J. Degutītes, Ali Bobodiana, Viktora Andrejeva, Borisa Sluckija, Veras Pančenko, Junna Morica, Leonīda Martinova, Martina Vainilaiša, Mihaila Svetlova, Jaroslava Smeļakova, Konstantīna Simonova, Stepana Ščipačova, Maija Rumjanceva, Svetlanas Kuzņecovas, Svetlanas Jevsejevas, Givi Dneladzes, Amirhana Šomahova, Iljas Seļvinska, Grigorija Gorska, Rimmas Kazakovas, Magdas Isanosas, Leonīda Čerevičņika, Tatjanas Gluškovas, Lāslo Benjāmina, Mzijas Hetaguri, Mihaila Zorina, Gaļinas Gordejevas darbus, kas publicēti laikrakstos "Cīņa", "Padomju Jaunatne", "Rīgas Balss", žurnālos "Bērnība", "Draugs", "Karogs", "Zīlīte". |
| Citātu galerija | "[k]rājums "Lūpas. Tu. Lūpas. Es" Jau rāda Kromu kā spožu
modernisti, kas verlibrā atklāj indivīda iekšējo pasauli lielpilsētas vidē,
radot modernu sievietes tēlu. Lai gan grāmatai seko vēl septiņi krājumi, tieši "Lūpas.
Tu. Lūpas. Es" Daudzi, tostarp, arī dzejniece pati, uzskata par Kromas labāko
grāmatu. Kromas sievietei pilsēta ir tuvāka par dabas vidi un mājas pavardu. Svarīgas ir tehniskas reālijas, refleksijas par fizikāliem jēdzieniem, kinētikas klātbūtne, dinamika, dominē skaņas un ritmi. Vienlaikus daudzi tēli un motīvi saistās ar arhetipisku sievišķību. Jebkurā gadījumā kopš 60. gadu vidus vairs netiek producētas ierastās sociālās lomas – varone nav vairs nav ne pioniere, ne komjauniete (arī partijas piederība netiek uzsvērta), ne strādniece vai kolhozniece, ne sanitāre – un, svarīgi, viņa nav arī māte, kas 20. gadsimtā vēl ir gandrīz obligāta sociālā loma sievietei. Kromas varone neidentificējas ne ar vienu no patriarhālās sabiedrības sievietei izvirzītām lomām – ne ar māti, ne ar sievu, ne māsu, arī ne meitu. Subjekts ir cilvēks, indivīds, sieviete, un liela uzmanība pievērsta viņas ķermenim. Dzejas balss uzdrošinās runāt par privātām izjūtām, un tās bieži ir jutekliskas. Līdz ar to Monta Kroma variē sava laika priekšstatus par sievietes lomu, nojaucot stereotipus." Auziņa, Anna. Monta Kroma un padomju sievietes tēls. Ieva, Nr. 22, 2017, 31. maijs, 51. lpp. "Būtiska loma Montas Kromas dzejā ir dzejoļa grafiskajam attēlam, viņa ir momenttvēruma dzejniece, mirkļa un dvēseles noskaņas iespaidā veidots katra atsevišķa dzejoļa apveids un ritmika; dzejā atklājas nesteidzīgas pilsētnieces pasaule, kurā īpaša vieta ierādīta vīrietim, tā ir nedaudz vientuļnieciska un jutekliska mīlas lirika. Pēdējos trīs dzejoļu krājumos brīža noskaņu nomaina domas par mūžību un pašanalīze. Montai Kromai raksturīga konsekventi netradicionāla dzeja. 20. gadsimta 80. gados Monta Kroma atteicās no asociatīvas, polifoniskas dzejas un pievērsās īsām formām. Atmodas laikā viņa pārvērtēja savus politiskos uzskatus, dokumentējot sabiedrības aktivitātes neatkarības atjaunošanas procesa laikā." Jēgermanis, Gints. Monta Kroma. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 318. lpp. "Dzejnieces Montas Kromas gandrīz pusgadsimtu garais ceļš mākslā nav bijis vienkāršs un viennozīmīgs. Viņas literārā darbība sākās sociālistiskā reālisma normatīvās estētikas diktāta apstākļos. 50. gados M. Kromas daiļradei raksturīgas ir tehniski pareizas, bet patukšas kvartas. 60. gados dzejniece, kritiski novērtēdama savu agrīno daiļradi, rod kvalitatīvi citādas – asociatīvas – vārsmošanas iespējas, izkopjot spilgtu, individualizētu verlibru. Mūsdienu pilsētas sievietes domu un jūtu pasaule kļūst par Montas Kromas daiļrades pamattēmu, kuru viņa spēj risināt savdabīgā, brīžiem negaidīti komplicētā, pat ekstravagantā tēlainībā. [..] M. Kromas pirmajiem darbiem raksturīga bezkonfliktu problemātika, reālos dzīves procesus ignorējošs pseidooptimistisks patoss. Dzeja top prāta konstruēta, ne dvēseles diktēta. [..] Skarbi un nežēlīgi, bet pamatoti dzejniece vērtē savu iepriekšējo daiļradi pēc krājuma "Tuvplānā" iznākšanas 1966. gadā, viņa uzskata, ka no četrām izdotajām grāmatām trīs ir mirušas. M. Kroma atteikusies no iepriekšējos gados ekspluatētajām kvartām. "Tuvplānā" ir pati plānākā M. Kromas grāmata, bet reizē arī viena no nozīmīgākajām, kas kļūst par pamatakmeni, uz kura balstās visa viņas turpmākā daiļrade." Lāms, Ojārs. Monta Kroma. Latviešu rakstnieku portreti. 70.–80. gadi. Rīga: Zinātne: 1994, 136.–138. lpp. |
| Nodarbes | dzejniece atdzejotāja |
| Dzimšanas laiks/vieta | 27.02.1919 Jelgava Jelgava |
| Dzīvesvieta | 1920 (Datums nav precīzs) Artilērijas iela 44, Rīga Artilērijas iela 44, Rīga, LV-1009 |
| Izglītība | 1926 – 1932 Rīgas pilsētas 24. pamatskola Tallinas iela 57, Rīga Tallinas iela 57, Rīga, LV-1012 1932 – 1938 Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010 1944 – 1945 Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952) Maskava Moscow, Russia Žurnālistu kursi. 1950 – 1952 Rīga Rīga LPSR divgadīgā partijas skola. 1959 – 1963 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa. 1960 – 1963 PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts Povarskaya 25А, Maskava Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069 Augstākie literatūras kursi. |
| Darbavieta | 1938 Rīga Rīga Bijusi strādniece ķīmijas laboratorijā. 1939 Rīga Rīga Strādājusi par autobusa kasieri. 1945 – 1950 Laikraksts "Cīņa" Blaumaņa iela 38/40, Rīga Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011 Redakcijas locekle, žurnāliste. 1952 – 1953 Žurnāls "Padomju Latvijas Sieviete" Rīga Rīga Redakcijas locekle. 1962 – 1968 Žurnāls "Draugs" Rīga Rīga Atbildīgā sekretāre. 1968 – 1974 Izdevniecība "Liesma" Aspazijas bulvāris 24, Rīga Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050 Daiļliteratūras redaktore. |
| Dalība organizācijās | 00.02.1940 – 1952 Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952) Biedre. 1947 – 1990 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedre. 1952 – 1990 Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991) Biedre. 1990 – 1994 Latvijas Rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedre. |
| Dienests | Sarkanā armija Krievija Russia Otrā pasaules kara laikā Latviešu strēlnieku divīzijas sanitāre un sakarniece. |
| Miršanas laiks/vieta | 25.07.1994 Rīga Rīga |
| Apglabāts | Raiņa kapi Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026 |
| Apbalvojumi | Dzejas dienu balva Refrēni Balva piešķirta par izlasi "Refrēni" (1979). Dzeja 1980 Ojāra Vācieša prēmija Veicināšanas prēmija par mākslinieciski spilgtu dzeju 1984 Raiņa prēmija Prēmija piešķirta par mākslinieciski spilgtu un filozofisku cilvēka dzīves, modernas pilsētas procesu atspoguļojumu. 1985 |
|---|
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-19 no 19.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Jelgava (Jelgava) | 27.02.1919 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Artilērijas iela 44, Rīga (Artilērijas iela 44, Rīga, LV-1009) | 1920 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 3 | Rīga (Rīga) | 25.07.1994 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 4 | Raiņa kapi (Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 5 | Povarskaya 25А, Maskava (Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069) | 1960 - 1963 | Izglītība | Ēka, māja |
| 6 | Tallinas iela 57, Rīga (Tallinas iela 57, Rīga, LV-1012) | 1926 - 1932 | Izglītība | Ēka, māja |
| 7 | Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010) | 1932 - 1938 | Izglītība | Ēka, māja |
| 8 | Rīga (Rīga) | 1950 - 1952 | Izglītība | Pilsēta |
| 9 | Brīvības bulvāris 32, Rīga (Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050) | 1959 - 1963 | Izglītība | Ēka, māja |
| 10 | Maskava (Moscow, Russia) | 1944 - 1945 | Izglītība | Pilsēta |
| 11 | Rīga (Rīga) | 1938 | Darbavieta | Pilsēta |
| 12 | Rīga (Rīga) | 1939 | Darbavieta | Pilsēta |
| 13 | Blaumaņa iela 38/40, Rīga (Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011) | 1945 - 1950 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 14 | Rīga (Rīga) | 1952 - 1953 | Darbavieta | Pilsēta |
| 15 | Aspazijas bulvāris 24, Rīga (Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050) | 1968 - 1974 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 16 | Rīga (Rīga) | 1962 - 1968 | Darbavieta | Pilsēta |
| 17 | Krievija (Russia) | (Nav norādīts) | Dienests | Valsts |
| 18 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1947 - 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
| 19 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1990 - 1994 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |