Darbi: Darba autors (81); Atdzejotājs (2); Sastādītājs (6); Redaktors (2); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (60)
Attēli: Persona attēlā(4)
| Vārds | Mirdza Ķempe |
|---|---|
| Papildu vārdi | Ādamsone, Naikovska |
| Pseidonīms | M. Īve |
| Dzimtais vārds | Mirdza Austra Alma Ķempe |
| Kopsavilkums | Mirdza Ķempe (1907–1974), dzejniece. 1930. gados galvenokārt pazīstama kā tulkotāja, tulkojusi no krievu, angļu, vācu, franču un spāņu valodas. Bijusi precējusies ar rakstnieku Ēriku Ādamsonu. Sākoties karam, 1941. gada jūnijā evakuējusies uz Krieviju un Maskavā strādājusi LPSR Valsts mākslas ansamblī par tulkotāju, vēlāk Latvijas leļļu teātrī par literārās daļas vadītāju. Atgriežoties Latvijā, no 1948. gada bijusi Rakstnieku Savienības dzejas konsultante. Ķempe veicinājusi latviešu literatūras un kultūras sakaru attīstību ar citām zemēm, īpaši ar Indiju. Ķempes dzejā dominē trīs galvenie motīvi – mīlestība, kultūra un laikmets. |
| Personiska informācija | Dzimusi rakstveža Jāņa Ķempes un šuvējas Līnas Emīlijas (dzimušas Skutules) ģimenē. 1915–19: mācījusies Liepājas 1. pamatskolā. 1919–20: apmeklējusi ģimnāzijas sagatavošanas klasi. 1925: beigusi Liepājas 1. vidusskolu. 1927: iestājusies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. Pēc gada līdzekļu trūkuma dēļ studijas pārtrauca. 1928: sākusi strādāt Rīgas radiofonā par diktori. 1930–40: strādājusi Rīgas radiofonā par tulkotāju un korespondenti. 1940–41: strādājusi Rīgas radiofonā par literatūras raidījumu nodaļas vadītāju. 1931: apprecējusies ar rakstnieku Ēriku Ādamsonu. 1941. gada jūnijs: evakuējusies uz Pleskavu, dzīvojusi Astrahaņā, Ivanovā, Maskavā. Strādājusi LPSR Valsts mākslas ansamblī par tulkotāju. No 1942: strādājusi Latvijas leļļu teātrī par literārās daļas vadītāju. 1944. gada rudens: atgriezusies Latvijā. 1944–47: strādājusi LPSR Valsts Leļļu teātrī par māksliniecisko vadītāju. 1948–72: strādājusi Rakstnieku Savienībā par dzejas konsultanti. |
| Profesionālā darbība | Jau skolas gados pievērsusies literatūrai. 1923: pirmā publikācija – dzejolis "Ne jums!" laikrakstā "Kurzemes Vārds" (29.07). Tai pašā gadā Ķempe pārtulkoja Aleksandra Puškina lugu "Mocarts un Saljeri". Ķempe tulkojusi no krievu, angļu, vācu, franču, spāņu valodas. 1930. gados Ķempe pazīstama galvenokārt kā tulkotāja. Tulkojusi un lokalizējusi radiofonam lugas (Augusta Strindberga, Džordža Bernarda Šova, Artura Šniclera, Šarla Vildraka u.c.), operešu tekstus (Imeriha Kālmāna "Monmartras vijolīte", Johana Štrausa "Šokolādes zaldātiņi", Franča Lehāra "Fraskita", "Smaidu zemē"), kā arī vairākus simtus dažādu tautu komponistu dziesmu un āriju operas solistiem un koncertdziedoņiem. 1940. gadi: strādājot par literārās daļas vadītāju Latvijas leļļu teātrī, sarakstīja teātrim vairākas lugas – "Sakņu dārzā", "Hitlers – burvju mākslinieks" (1942), "Laima pazemē" (1944) u.c. No pēdējās Ķempe vēlāk izveidoja libretu Anatola Liepiņa baletam "Laima" (1947). Veicinājusi latviešu literatūras un kultūras sakaru attīstību ar citām zemēm, īpaši ar Indiju. 1972: Ķempe saņēmusi Višvabharati universitātes goda doktores diplomu. Ārzemju autoru darbu tulkojumi1944: Simonovs, Konstantīns. "Krievu ļaudis" (luga) (Maskava: Cittautu literatūras apgāds).1946: Gladkovs, Aleksandrs. "Sendienās" (luga) (Rīga: VAPP). 1947: Tichonovs, Nikolajs. "Stāsti" (tulkojusi kopā ar Andreju Balodi) (LVI). 1948: Bergholca, Olga. "Pie mums uz zemes" (luga) (LVI). 1949: Fedins, Konstantīns. "Neparastā vasara" (LVI). 1949: Bubenovs, Mihails. "Nemirstība" (LVI). 1951: Maršaks, Samuils. "Divpadsmit mēneši" (slāvu pasaka bērniem) (LVI). 1952: Zadornovs, Nikolajs. "Tālais novads" (LVI). 1956: De Servantess, Migels. "Atjautīgais idalgo Lamančas Dons Kihots" (1-2) (LVI). 1959: Junke, Alvaro. "Mazie vīri" (stāsts bērniem) (LVI). 1959: Svifts, Džonatans. "Lemjuela Gulivera sākumā ķirurga, vēlāk vairāku kuģu kapteiņa, ceļojumi pie dažām tālām pasaules tautām" (LVI). 1962: Mensfilda, Ketrina. "Laime" (LVI). 1963: Kiltijs, Džeroms. "Mīļais melis: komēdija pēc Bernarda Šova un Stellas Kempbelas vēstulēm" (LVI). 1964: Fedins, Konstantīns. "Neparastā vasara" (LVI). 1964: Oldingtons, Ričards. "Visi cilvēki ir ienaidnieki" (LVI). 1966: Defo, Daniels. "Robinsons Kruzo" (Liesma). 1968: Tvens, Marks. "Toma Sojera piedzīvojumi" (Liesma). 1970: Tvens, Marks. "Haklberija Fina piedzīvojumi" (Liesma). 1971: Stīvensons, Roberts. "Bagātību sala" (Liesma). 1973: Mukerdži, Dhans. "Džungļos" (Liesma). 1975: Sabatini, Rafaels. "Kapteiņa Blada odiseja" (Liesma). Ārzemju autoru darbu atdzejojumi1951: Ševčenko, Tarass. "Izlase" (atdzejojuši: M. Ķempe, V. Dāvids, P. Bārda, M. Bendrupe, J. Plaudis) (LVI).1960: Vitmens, Valts. "Zāļu stiebri" (atdzejojuši R. Rudzītis un M. Ķempe) (LVI). 1969: Brehts, Bertolds. "Balādes, dzejoļi, dziesmas" (no vācu valodas atdzejojuši: M. Čaklais, M. Ķempe, B. Saulītis, J. Sudrabkalns) (Liesma). |
| Citātu galerija | "Ķempes dzejā dominē trīs galvenie motīvi – mīlestība,
kultūra un laikmets. Ķempes dzejā mīlestība ir ne tikai intīmas jūtas, bet arī
visaptveroša dzīves filozofija, kas rosina personības pašapzināšanos, dzīves
jēgas meklējumus un cilvēka iekļaušanos pasaulē, Visumā Ķempes daiļradē kultūra
atveidojas īpašā gara dzīves izpratnē. Ne mazums tiešas atsaukšanās arī uz
laikmeta ikdienas un politiskajām aktualitātēm padomju patriotisma, tautu
draudzības un internacionālisma garā." Kalniņa, Ieva. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. |
| Saiknes | Eriks Ādamsons - Bijušais vīrs |
| Nodarbes | dzejniece tulkotāja redaktore atdzejotāja |
| Dzimšanas laiks/vieta | 09.02.1907 |
| Izglītība | 1915 – 1919 Liepājas pilsētas 1. pamatskola Liepāja Liepāja 1919 – 1920 Apmeklējusi ģimnāzijas sagatavošanas klasi. 1925 Liepājas Valsts 1. ģimnāzija Ausekļa iela 9, Liepāja Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401 Beidza mācības. 1926 – 1928 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Līdzekļu trūkuma dēļ nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: ekonomika. |
| Darbavieta | 1928 – 1930 Rīgas radiofons Rīga Rīga Diktore 1930 – 1940 Rīgas radiofons Rīga Rīga Tulkotāja un korespondente 1940 – 1941 Rīgas radiofons Rīga Rīga Literāro raidījumu nodaļas vadītāja 1942 Latvijas PSR Valsts Mākslas ansamblis Ivanova Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia Tulkotāja, Leļļu teātra literārās daļas vadītāja 1944 – 1947 Latvijas PSR Valsts leļļu teātris Krišjāņa Barona iela 16/18, Rīga Krišjāņa Barona iela 16/18, Rīga, LV-1050 Mākslinieciskā vadītāja 1948 – 1972 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Dzejas konsultante |
| Dalība organizācijās | 1943 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedre |
| Emigrē | 1941 – 1944 Evakuējās uz Pleskavu, dzīvoja Astrahaņā, Ivanovā, Maskavā. |
| Miršanas laiks/vieta | 12.04.1974 Rīga Rīga |
| Apglabāts | Raiņa kapi Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026 |
| Apbalvojumi | LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks 1957 Latvijas PSR Valsts prēmija Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Mīlestība". Literatūrā 1958 PSRS Valsts prēmija Mirkļu mūžība Prēmija piešķirta par dzejoļu izlasi "Mirkļu mūžība" (krievu val.). Literatūra 1967 LPSR Tautas dzejnieks 1967 |
|---|
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 12.04.1974 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Raiņa kapi (Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 3 | Liepāja (Liepāja) | 1915 - 1919 | Izglītība | Pilsēta |
| 4 | Ausekļa iela 9, Liepāja (Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401) | 1925 | Izglītība | Ēka, māja |
| 5 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1926 - 1928 | Izglītība | Ēka, māja |
| 6 | Rīga (Rīga) | 1928 - 1930 | Darbavieta | Pilsēta |
| 7 | Rīga (Rīga) | 1930 - 1940 | Darbavieta | Pilsēta |
| 8 | Rīga (Rīga) | 1940 - 1941 | Darbavieta | Pilsēta |
| 9 | Ivanova (Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia) | 1942 | Darbavieta | Pilsēta |
| 10 | Krišjāņa Barona iela 16/18, Rīga (Krišjāņa Barona iela 16/18, Rīga, LV-1050) | 1944 - 1947 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 11 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1948 - 1972 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 12 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1943 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
