Darbi: Darba autors (196); Tulkotājs (2); Atdzejotājs (2); Sastādītājs (6); Redaktors (2); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (118)
Audio/video: Teicējs (3)
Attēli: Persona attēlā(11)
Vārds | Mirdza Ķempe |
---|---|
Papildu vārdi | Ādamsone, Naikovska |
Pseidonīms | M. Īve |
Dzimtais vārds | Mirdza Austra Alma Ķempe |
Kopsavilkums | Mirdza Ķempe (1907–1974) – dzejniece, tulkotāja, atdzejotāja. Strādājusi Rīgas Radiofonā par diktori, tulkotāju, korespondenti, vēlāk literāro raidījumu nodaļas vadītāju. Tulkojusi no krievu, angļu, vācu, franču un spāņu valodas. Otrā pasaules kara laikā Maskavā strādājusi Latvijas PSR Valsts mākslas ansamblī par tulkotāju, vēlāk Latvijas PSR Valsts leļļu teātrī par literārās daļas un māksliniecisko vadītāju. Bija ilggadēja Latvijas Padomju rakstnieku savienības dzejas konsultante. Audzinājusi vairākas dzejnieku paaudzes, veicinājusi latviešu literatūras un kultūras sakaru attīstību ar citām zemēm, īpaši ar Indiju. Ķempes dzejā dominē trīs galvenie motīvi – mīlestība, kultūra un laikmets. Mirdzas Ķempes dzejoļu izlase "Mīlestība" (1957) iezīmēja latviešu mīlas lirikas tradīcijas atjaunošanos pēc Otrā pasaules kara. |
Profesionālā darbība | 1923, 29. jūl.: pirmā publikācija – dzejolis "Ne jums!" laikrakstā "Kurzemes Vārds". 1923: pirmais tulkojums – Aleksandra Puškina luga "Mocarts un Saljeri". 1930–1940: tulkojusi un lokalizējusi radiofonam lugas (Augusta Strindberga, Džordža Bernarda Šova, Artura Šniclera, Šarla Vildraka u. c.), operešu tekstus (Imeriha Kālmāna "Monmartras vijolīte", Johana Štrausa "Šokolādes zaldātiņi", Franča Lehāra "Fraskita", "Smaidu zemē"), kā arī vairākus simtus dažādu tautu komponistu dziesmu un āriju operas solistiem un koncertdziedoņiem. 1942–1947: Latvijas PSR Valsts leļļu teātrim sarakstījusi vairākas lugas – "Sakņu dārzā", "Hitlers – burvju mākslinieks" (1942), "Laima pazemē" (1944; 1947. gadā librets Anatola Liepiņa baletam "Laima") u. c. Dzejoļu krājumi1946: "Rīta vējš".1950: "Drauga vārdi". 1951: "Mieram un dzīvībai". 1959: "Es nevaru klusē". 1961: "Skaudrā liesma". 1967: "Gaisma akmenī". 1969: "Cilvēka ceļš". 1973: "Ērkšķuroze". Dzejoļu izlases1955: "Dzejas".1957: "Mīlestība". 1964: "Mirkļu mūžība". Miniatūru krājums1968: "Dzintara spogulis".Ārzemju autoru darbu tulkojumiĶempe tulkojusi no krievu, angļu, vācu, franču, spāņu valodas.1944: Simonovs, Konstantīns. "Krievu ļaudis" (luga) (Maskava: Cittautu literatūras apgāds). 1946: Gladkovs, Aleksandrs. "Sendienās" (luga) (Rīga: VAPP). 1947: Tichonovs, Nikolajs. "Stāsti" (tulkojusi kopā ar Andreju Balodi) (LVI). 1948: Bergholca, Olga. "Pie mums uz zemes" (luga) (LVI). 1949: Fedins, Konstantīns. "Neparastā vasara" (LVI). 1949: Bubenovs, Mihails. "Nemirstība" (LVI). 1951: Maršaks, Samuils. "Divpadsmit mēneši" (slāvu pasaka bērniem) (LVI). 1952: Zadornovs, Nikolajs. "Tālais novads" (LVI). 1956: De Servantess, Migels. "Atjautīgais idalgo Lamančas Dons Kihots" (1-2) (LVI). 1959: Junke, Alvaro. "Mazie vīri" (stāsts bērniem) (LVI). 1959: Svifts, Džonatans. "Lemjuela Gulivera sākumā ķirurga, vēlāk vairāku kuģu kapteiņa, ceļojumi pie dažām tālām pasaules tautām" (LVI). 1962: Mensfilda, Ketrina. "Laime" (LVI). 1963: Kiltijs, Džeroms. "Mīļais melis: komēdija pēc Bernarda Šova un Stellas Kempbelas vēstulēm" (LVI). 1964: Fedins, Konstantīns. "Neparastā vasara" (LVI). 1964: Oldingtons, Ričards. "Visi cilvēki ir ienaidnieki" (LVI). 1966: Defo, Daniels. "Robinsons Kruzo" (Liesma). 1968: Tvens, Marks. "Toma Sojera piedzīvojumi" (Liesma). 1970: Tvens, Marks. "Haklberija Fina piedzīvojumi" (Liesma). 1971: Stīvensons, Roberts. "Bagātību sala" (Liesma). 1973: Mukerdži, Dhans. "Džungļos" (Liesma). 1975: Sabatini, Rafaels. "Kapteiņa Blada odiseja" (Liesma). Ārzemju autoru darbu atdzejojumi1951: Ševčenko, Tarass. "Izlase" (atdzejojuši: M. Ķempe, V. Dāvids, P. Bārda, M. Bendrupe, J. Plaudis) (LVI).1960: Vitmens, Valts. "Zāļu stiebri" (atdzejojuši R. Rudzītis un M. Ķempe) (LVI). 1969: Brehts, Bertolds. "Balādes, dzejoļi, dziesmas" (no vācu valodas atdzejojuši: M. Čaklais, M. Ķempe, B. Saulītis, J. Sudrabkalns) (Liesma). |
Citātu galerija | "Ķempes dzejā dominē trīs galvenie motīvi – mīlestība,
kultūra un laikmets. Ķempes dzejā mīlestība ir ne tikai intīmas jūtas, bet arī
visaptveroša dzīves filozofija, kas rosina personības pašapzināšanos, dzīves
jēgas meklējumus un cilvēka iekļaušanos pasaulē, Visumā Ķempes daiļradē kultūra
atveidojas īpašā gara dzīves izpratnē. Ne mazums tiešas atsaukšanās arī uz
laikmeta ikdienas un politiskajām aktualitātēm padomju patriotisma, tautu
draudzības un internacionālisma garā." Kalniņa, Ieva. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. |
Saiknes | Jānis Žīgurs (1915–1988) - Partneris Eriks Ādamsons (1907–1946) - Bijušais vīrs Imants Lasmanis (1937–1977) - Domubiedrs |
Nodarbes | dzejniece tulkotāja redaktore atdzejotāja |
Dzimšanas laiks/vieta | 09.02.1907 Liepāja Liepāja |
Dzīvesvieta | Bernātu iela 41, Liepāja Bernātu iela 41, Liepāja, LV-3401 01.11.1927 – 24.04.1928 Aleksandra Čaka iela 63, Rīga Aleksandra Čaka iela 63, Rīga, LV-1011 Tolaik Marijas iela 63 dzīvoklis nr. 8 02.06.1928 – 03.10.1928 Ģertrūdes iela 99, Rīga Ģertrūdes iela 99, Rīga, LV-1009 Dzīvoklis nr. 7 06.09.1928 – 26.09.1931 Brīvības iela 186, Rīga Brīvības iela 186, Rīga, LV-1012 Dzīvoklis nr. 3 29.09.1931 – 29.06.1941 Indrānu iela 17, Rīga Indrānu iela 17, Rīga, LV-1012 Dzīvoklis nr. 4 |
Izglītība | 1915 – 1919 Liepājas pilsētas 1. pamatskola Liepāja Liepāja 1919 – 1920 Liepājas Valsts 1. ģimnāzija Ausekļa iela 9, Liepāja Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401 Apmeklējusi ģimnāzijas sagatavošanas klasi. 1925 Liepājas Valsts 1. ģimnāzija Ausekļa iela 9, Liepāja Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401 Beidza mācības. 1926 – 1928 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Līdzekļu trūkuma dēļ nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: ekonomika. |
Darbavieta | 1928 – 1930 Rīgas radiofons Rīga Rīga Diktore 1930 – 1940 Rīgas radiofons Rīga Rīga Tulkotāja un korespondente 1940 – 1941 Rīgas radiofons Rīga Rīga Literāro raidījumu nodaļas vadītāja 1942 Latvijas PSR Valsts Mākslas ansamblis Ivanova Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia Tulkotāja, Leļļu teātra literārās daļas vadītāja 1944 – 1947 Latvijas PSR Valsts leļļu teātris Krišjāņa Barona iela 16/18, Rīga Krišjāņa Barona iela 16/18, Rīga, LV-1050 Mākslinieciskā vadītāja 15.07.1948 – 28.02.1974 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Dzejas konsultante |
Dalība organizācijās | 1943 – 1974 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedre |
Emigrē | 1941 Astrahaņa Astrakhan, Astrakhan Oblast, Russia 1942 (Datums nav precīzs) Ivanova Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia 1943 – 1944 Maskava Moscow, Russia |
Miršanas laiks/vieta | 12.04.1974 Rīga Rīga |
Apglabāts | Raiņa kapi Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026 |
Piemiņas vietas | 09.09.1989 Uliha iela 42, Liepāja Uliha iela 42, Liepāja, LV-3401 Liepājā K. Ūliha un Peldu ielas krustojuma skvērā ir tēlnieces Ligitas Ulmanes veidotais Mirdzas Ķempes piemineklis, kuru atklāja 1989.gada 9. septembrī. |
Apbalvojumi | LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks 1957 Latvijas PSR Valsts prēmija Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Mīlestība". Literatūrā 1958 PSRS Valsts prēmija Mirkļu mūžība Prēmija piešķirta par dzejoļu izlasi "Mirkļu mūžība" (krievu val.). Literatūra 1967 LPSR Tautas dzejnieks 1967 |
---|
# | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | Liepāja (Liepāja) | 09.02.1907 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
2 | Aleksandra Čaka iela 63, Rīga (Aleksandra Čaka iela 63, Rīga, LV-1011) | 01.11.1927 - 24.04.1928 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
3 | Ģertrūdes iela 99, Rīga (Ģertrūdes iela 99, Rīga, LV-1009) | 02.06.1928 - 03.10.1928 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
4 | Brīvības iela 186, Rīga (Brīvības iela 186, Rīga, LV-1012) | 06.09.1928 - 26.09.1931 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
5 | Indrānu iela 17, Rīga (Indrānu iela 17, Rīga, LV-1012) | 29.09.1931 - 29.06.1941 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
6 | Bernātu iela 41, Liepāja (Bernātu iela 41, Liepāja, LV-3401) | (Nav norādīts) | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
7 | Rīga (Rīga) | 12.04.1974 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
8 | Astrahaņa (Astrakhan, Astrakhan Oblast, Russia) | 1941 | Emigrē | Pilsēta |
9 | Ivanova (Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia) | 1942 | Emigrē | Pilsēta |
10 | Maskava (Moscow, Russia) | 1943 - 1944 | Emigrē | Pilsēta |
11 | Raiņa kapi (Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
12 | Liepāja (Liepāja) | 1915 - 1919 | Izglītība | Pilsēta |
13 | Ausekļa iela 9, Liepāja (Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401) | 1919 - 1920 | Izglītība | Ēka, māja |
14 | Ausekļa iela 9, Liepāja (Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401) | 1925 | Izglītība | Ēka, māja |
15 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1926 - 1928 | Izglītība | Ēka, māja |
16 | Rīga (Rīga) | 1928 - 1930 | Darbavieta | Pilsēta |
17 | Rīga (Rīga) | 1930 - 1940 | Darbavieta | Pilsēta |
18 | Rīga (Rīga) | 1940 - 1941 | Darbavieta | Pilsēta |
19 | Ivanova (Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia) | 1942 | Darbavieta | Pilsēta |
20 | Krišjāņa Barona iela 16/18, Rīga (Krišjāņa Barona iela 16/18, Rīga, LV-1050) | 1944 - 1947 | Darbavieta | Ēka, māja |
21 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 15.07.1948 - 28.02.1974 | Darbavieta | Ēka, māja |
22 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1943 - 1974 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
23 | Uliha iela 42, Liepāja (Uliha iela 42, Liepāja, LV-3401) | 09.09.1989 | Piemiņas vietas | Ēka, māja |