Mirdza Ābola

lv

Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (16); Tulkotājs (2); Sastādītājs (29); Komentāra autors (25); Recepcijas persona (3)

Attēli: Persona attēlā(5)

Vārds	Mirdza Ābola
Dzimtais vārds	Mirdza Jaunvalka
Kopsavilkums	Literatūrzinātniece, valodniece, baltkrievu valodas speciāliste Mirdza Ābola vairāk nekā 40 darba mūža gadus veltījusi darbam Latvijas PSR Valodas un literatūras institūtā, kur kā zinātniskā līdzstrādniece piedalījusies daudzu institūta kolektīvo izdevumu sagatavošanā. Rakstījusi apceres par Annas Brigaderes, Viļa Lāča, Linarda Laicena, Viļa Plūdoņa u. c. autoru daiļradi. Strādāja pie Sudrabkalna un Raiņa kopoto rakstu izdošanas (par darbu pie Raiņa Kopoto rakstu izdevuma 1986. gadā saņēmusi Latvijas PSR Valsts prēmiju). Nozīmīga pētnieciskā darba daļa veltīta latviešu un baltkrievu literāro sakaru izpētei, tapuši raksti par latviešu un baltkrievu rakstniekiem Latvijas un Baltkrievijas periodikā un enciklopēdijās. Sastādījusi un komentējusi latviešu dzejas antoloģiju baltkrievu valodā "Latviešu padomju dzeja" (1-2, Minskā 1984, kopā ar S. Paņizņiku), kā arī Raiņa un Jāņa Sudrabkalna darbu izlases. Latviešu valodā tulkojusi baltkrievu literātu V. Karatkeviča, J. Kolasa, S. Paņizņika, kā arī Marka Tvena darbus. 2001. gadā Baltkrievijas valdība viņai piešķīrusi Franciska Skarinas medaļu – par nozīmīgu ieguldījumu baltkrievu-latviešu kultūras sakaru attīstībā. 2010. gada beigās iznāca viņas sastādītā pirmā baltkrievu-latviešu un latviešu-baltkrievu vārdnīca.
Personiska informācija	Dzīvesbiedrs gleznotājs un mākslas zinātnieks Ojārs Ābols. Dēls – flautists, komponists Juris Ābols.
Profesionālā darbība	Apceres par Annas Brigaderes, Viļa Lāča, Linarda Laicena, Viļa Plūdoņa u. c. autoru daiļradi. Raksti par latviešu un baltkrievu rakstniekiem enciklopēdijās un periodikā. Piedalījusies Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta kolektīvo izdevumu sagatavošanā: 1957–1962: "Latviešu literatūras vēsture" (4.–6. sējums), 1965: "Tautas dzejnieks Rainis", 1977–1983: Raiņa Kopoti raksti 30 sējumos (1.–3., 5.–7., 17, 1.–3. variantu sējumi), 1985: "Mūsdienu latviešu padomju literatūra. 1960-1980", 1989–1990: "J. Raiņa tulkojumi" (2.–3. sējums). Plaši pētījusi Jāņa Sudrabkalna daiļradi. Sastādījusi, komentējusi un sarakstījusi monogrāfiju Jāņa Sudrabkalna "Kopoti raksti", sastādījusi bibliogrāfiju un sakārtojusi Jāņa Sudrabkalna darbu un vēstuļu izlasi. 1977: apceres par Jāņa Sudrabkalna daiļradi apkopotas grāmatā "Jānis Sudrabkalns". Latviešu un baltkrievu literāro sakaru pētniecība Publicējusi rakstus par latviešu un baltkrievu rakstniekiem Latvijas un Baltkrievijas periodikā un enciklopēdijās. 1975: "Rainis un baltkrievi" (baltkrievu valodā Райніс і беларусы); 1977: grāmata par latviešu un baltkrievu literārajiem sakariem "Tā draudzība mūžības ilgumu zin" (kopā ar Dzidru Vīksnu); 1977: "Jānis Sudrabkalns un baltkrievi" (baltkrievu valodā Ян Судрабкалн і беларусы). Tulkojumi un baltkrievu-latviešu-baltkrievu vārdnīca Latviešu valodā tulkojusi baltkrievu literātu V. Karatkeviča, J. Kolasa, S. Paņizņika u.c., kā arī Marka Tvena darbus. 1948: Irina Karnauhova "Joka pasakas" (atkārtots izdevums 1949. gadā) 1950: Marks Tvens "Toma Sojera piedzīvojumi" 1952: Marks Tvens "Haklberija Fina piedzīvojumi" 1954: N. Vengrovs "Nikolaja Ostrovska dzīve" 1976: Vladimirs Karatkevičs "Čozenija" (Чазенія) Latviešu autoru darbu tulkojumi baltkrievu valodā 1984: latviešu dzejas antoloģija baltkrievu valodā "Latviešu padomju dzeja" (1-2, Minskā, sastādītāja, komentētāja, kopā ar S. Paņizņiku); 1993: Raiņa darbu, rakstu un Saeimā par baltkrievu problēmām teikto runu izlase (Minska). 2010. gada beigās iznāca viņas sastādītā pirmā baltkrievu-latviešu un latviešu-baltkrievu vārdnīca. Zinātniskie grādi 1954: filoloģijas zinātņu kandidāte 1993: filoloģijas doktore
Saiknes	Juris Ābols (1950–2020) - Dēls Ojārs Ābols (1922–1983) - Bijušais vīrs
Nodarbes	valodniece literatūrzinātniece
Dzimšanas laiks/vieta	23.02.1923 Svitene Svitene, Svitenes pagasts, Rundāles novads
Izglītība	1941 Rīgas pilsētas 4. vidusskola Zvārdes iela 1, Rīga Zvārdes iela 1, Rīga, LV-1004 Beigusi 1941. gadā. 1949 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Rīga Rīga Beigusi Filoloģijas fakultāti.
Darbavieta	1949 – 1990 Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts Rīga Rīga Zinātniskā līdzstrādniece
Dalība organizācijās	1991 Starptautiskās baltkrievu asociācijas Latvijā priekšsēdētāja
Miršanas laiks/vieta	24.02.2007

Apbalvojumi	Latvijas PSR Valsts prēmija Prēmija piešķirta par Raiņa Kopoto rakstu akadēmisko izdevumu 30 sējumos (1977-1986): piedalījusies Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma sagatavošanā (1-3, 5-7, 17, 1.-3. variantu sēj., 1977-1983). Zinātnē un ražošanā 1987 Franciska Skorinas medaļa Medaļa piešķirta par nozīmīgu ieguldījumu baltkrievu-latviešu kultūras sakaru attīstībā. 2001

Kartes leģenda

Dzimšanas laiks/vieta:

Izglītība:

Darbavieta:

Tiek rādīti ieraksti 1-4 no 4.

#	Vieta	Datums	Veids	Vietas tips

1	Svitene (Svitene, Svitenes pagasts, Rundāles novads)	23.02.1923	Dzimšanas laiks/vieta	Ciems
2	Rīga (Rīga)	1949	Izglītība	Pilsēta
3	Zvārdes iela 1, Rīga (Zvārdes iela 1, Rīga, LV-1004)	1941	Izglītība	Ēka, māja
4	Rīga (Rīga)	1949 - 1990	Darbavieta	Pilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.