Darbi: Darba autors (14); Tulkotājs (2); Sastādītājs (28); Komentāra autors (24); Recepcijas persona (2)
Attēli: Persona attēlā(5)
Vārds | Mirdza Ābola |
---|---|
Dzimtais vārds | Mirdza Jaunvalka |
Kopsavilkums | Literatūrzinātniece, valodniece, baltkrievu valodas speciāliste Mirdza Ābola vairāk nekā 40 darba mūža gadus veltījusi darbam
Latvijas PSR Valodas un literatūras institūtā, kur kā
zinātniskā līdzstrādniece piedalījusies daudzu institūta kolektīvo izdevumu
sagatavošanā. Rakstījusi apceres par Annas Brigaderes, Viļa Lāča, Linarda
Laicena, Viļa Plūdoņa u. c. autoru daiļradi. Strādāja pie Sudrabkalna un Raiņa kopoto rakstu
izdošanas (par darbu pie Raiņa Kopoto rakstu izdevuma 1986. gadā saņēmusi
Latvijas PSR Valsts prēmiju). Nozīmīga pētnieciskā darba daļa veltīta latviešu un
baltkrievu literāro sakaru izpētei, tapuši raksti par latviešu un baltkrievu
rakstniekiem Latvijas un Baltkrievijas periodikā un enciklopēdijās. Sastādījusi
un komentējusi latviešu dzejas antoloģiju baltkrievu valodā "Latviešu
padomju dzeja" (1-2, Minskā 1984, kopā ar S. Paņizņiku), kā arī Raiņa un
Jāņa Sudrabkalna darbu izlases. Latviešu valodā tulkojusi baltkrievu literātu
V. Karatkeviča, J. Kolasa, S. Paņizņika, kā arī Marka Tvena darbus. 2001. gadā Baltkrievijas valdība viņai piešķīrusi Franciska
Skarinas medaļu – par nozīmīgu ieguldījumu baltkrievu-latviešu kultūras sakaru
attīstībā. 2010. gada beigās iznāca viņas
sastādītā pirmā baltkrievu-latviešu un latviešu-baltkrievu vārdnīca. |
Personiska informācija | Dzīvesbiedrs gleznotājs un mākslas zinātnieks Ojārs Ābols. Dēls – flautists, komponists Juris Ābols. |
Profesionālā darbība | Apceres par Annas Brigaderes, Viļa Lāča, Linarda Laicena, Viļa Plūdoņa u. c. autoru daiļradi. Raksti par latviešu un baltkrievu rakstniekiem enciklopēdijās un periodikā. Piedalījusies Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta kolektīvo izdevumu sagatavošanā: 1957–1962: "Latviešu literatūras vēsture" (4.–6. sējums), 1965: "Tautas dzejnieks Rainis", 1977–1983: Raiņa Kopoti raksti 30 sējumos (1.–3., 5.–7., 17, 1.–3. variantu sējumi), 1985: "Mūsdienu latviešu padomju literatūra. 1960-1980", 1989–1990: "J. Raiņa tulkojumi" (2.–3. sējums). Plaši pētījusi Jāņa Sudrabkalna daiļradi. Sastādījusi, komentējusi un sarakstījusi monogrāfiju Jāņa Sudrabkalna "Kopoti raksti", sastādījusi bibliogrāfiju un sakārtojusi Jāņa Sudrabkalna darbu un vēstuļu izlasi. 1977: apceres par Jāņa Sudrabkalna daiļradi apkopotas grāmatā "Jānis Sudrabkalns". Latviešu un baltkrievu literāro sakaru pētniecībaPublicējusi rakstus par latviešu un baltkrievu rakstniekiem Latvijas un Baltkrievijas periodikā un enciklopēdijās.1975: "Rainis un baltkrievi" (baltkrievu valodā Райніс і беларусы); 1977: grāmata par latviešu un baltkrievu literārajiem sakariem "Tā draudzība mūžības ilgumu zin" (kopā ar Dzidru Vīksnu); 1977: "Jānis Sudrabkalns un baltkrievi" (baltkrievu valodā Ян Судрабкалн і беларусы). Tulkojumi un baltkrievu-latviešu-baltkrievu vārdnīcaLatviešu valodā tulkojusi baltkrievu literātu V. Karatkeviča, J. Kolasa, S. Paņizņika u.c., kā arī Marka Tvena darbus.1948: Irina Karnauhova "Joka pasakas" (atkārtots izdevums 1949. gadā) 1950: Marks Tvens "Toma Sojera piedzīvojumi" 1952: Marks Tvens "Haklberija Fina piedzīvojumi" 1954: N. Vengrovs "Nikolaja Ostrovska dzīve" 1976: Vladimirs Karatkevičs "Čozenija" (Чазенія) Latviešu autoru darbu tulkojumi baltkrievu valodā 1984: latviešu dzejas antoloģija baltkrievu valodā "Latviešu padomju dzeja" (1-2, Minskā, sastādītāja, komentētāja, kopā ar S. Paņizņiku); 1993: Raiņa darbu, rakstu un Saeimā par baltkrievu problēmām teikto runu izlase (Minska). 2010. gada beigās iznāca viņas sastādītā pirmā baltkrievu-latviešu un latviešu-baltkrievu vārdnīca. Zinātniskie grādi1954: filoloģijas zinātņu kandidāte1993: filoloģijas doktore |
Saiknes | Juris Ābols - Dēls Ojārs Ābols - Bijušais vīrs |
Nodarbes | valodniece literatūrzinātniece |
Dzimšanas laiks/vieta | 23.02.1923 Svitene Svitene, Svitenes pagasts, Rundāles novads |
Izglītība | 1941 Rīgas pilsētas 4. vidusskola Zvārdes iela 1, Rīga Zvārdes iela 1, Rīga, LV-1004 Beigusi 1941. gadā. 1949 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Rīga Rīga Beigusi Filoloģijas fakultāti. |
Darbavieta | 1949–1990 Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts Rīga Rīga Zinātniskā līdzstrādniece |
Dalība organizācijās | 1991 Starptautiskās baltkrievu asociācijas Latvijā priekšsēdētāja |
Miršanas laiks/vieta | 24.02.2007 |
Apbalvojumi | Latvijas PSR Valsts prēmija Prēmija piešķirta par Raiņa Kopoto rakstu akadēmisko izdevumu 30 sējumos (1977-1986): piedalījusies Raiņa Kopotu rakstu zinātniskā izdevuma sagatavošanā (1-3, 5-7, 17, 1.-3. variantu sēj., 1977-1983). Zinātnē un ražošanā 1987 Franciska Skorinas medaļa Medaļa piešķirta par nozīmīgu ieguldījumu baltkrievu-latviešu kultūras sakaru attīstībā. 2001 |
---|
# | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | Svitene (Svitene, Svitenes pagasts, Rundāles novads) | 23.02.1923 | Dzimšanas laiks/vieta | Ciems |
2 | Rīga (Rīga) | 1949 | Izglītība | Pilsēta |
3 | Zvārdes iela 1, Rīga (Zvārdes iela 1, Rīga, LV-1004) | 1941 | Izglītība | Ēka, māja |
4 | Rīga (Rīga) | 1949 - 1990 | Darbavieta | Pilsēta |