Melita Svarāne

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (18); Komentāra autors (4); Recepcijas persona (4)

Attēli: Persona attēlā(6)

VārdsMelita Svarāne
Papildu vārdiOtīlija
Dzimtais vārdsMelita Otīlija Krastiņa
Saitehttps://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2012_files/1numurs/M_Auns_M_Svarane_LVIZ_2012_1.pdf
KopsavilkumsMelita SVARĀNE (1916-2011) ir latviešu vēsturniece, studējusi vēsturi Latvijas Universitātē, to absolvējot ar izcilību 1949. gadā. Lielākā daļa Melitas Svarānes mūža ir saistīta ar Vēstures institūtu, sākumā - laborantes (1956-1959), pēc tam - zinātniskās līdzstrādnieces (1959-1975) un vēlāk - arī vecākās zinātniskās līdzstrādnieces (1975-1996) amatā.
Melita Svarāne ir pētījusi galvenokārt 18. un 19. gadsimta pirmās puses latviešu sociālekonomisko dzīvi laukos, kā arī pievērsusies Rīgas kultūrvēstures izpētei, piedaloties tādu nozīmīgu izdevumu, kā "Feodālā Rīga" (1978) un Baltijas vācu vēsturnieka un zīmētāja Johana Kristofa Broces manuskriptu zinātniskā komentēšanā un sagatavošanā izdošanai (1992, 1996). Melita Svarāne ir rakstījusi par Garlību Merķeli, kā arī pētījusi latviešu grāmatu īpašumus 18. gadsimta otrajā un 19. gadsimta pirmajā pusē, pārskatot šā laikmeta mantojuma lietas, kā arī publicējusi materiālus par Grindeļu, Šteinhaueru, Dalbiņu un citu turīgu latviešu dzimtām. Melita Svarāne ir pētījusi vēstures interpretācijas latviešu un Baltijas vācu literatūrā, sagatavojusi pāris recenzijas par vēsturiskajiem romāniem, kā arī plašus pēcvārdus Kārļa Zariņa romāna "Kaugurieši" (1985) un Andrieva Niedras romāna "Līduma dūmos" (1992) atkārtotajiem izdevumiem.
Personiska informācijaMelita SVARĀNE (dzimusi Krastiņa, 1916-2011) ir nākusi pasaulē Andreja Krastiņa (1875-1941) un viņa sievas Annas, dzimušas Zariņas (1875-1968) ģimenē Skaistkalnes Jaunvaičos. Tēvs bija virpotājs, izceļoja uz ASV (1905-1906), atgriezās Skaistkalnē, uzcēla māju Jaunvaičos, bija veikala īpašnieks Skaistkalnē, veikalam bankrotējot, strādāja par Mēmeles pārceltuves nomnieku.

Melitas Svarānes māsa Ludmilla Leontīne Tēberga (1913-2005) - grāmatvede Slokas papīrfabrikā, brālis Oļģerts Krastiņš (1917-1941) - politiķis un miltārpersona, 1940. gadā Tautas Saeimas deputāts un prezidija loceklis; brālis Romualds Krastiņš (1920-1989), 2. pasaules kara laikā emigrējis uz Zviedriju, tirdzniecības inženieris.

Melita Krastiņa 1943. gada 21. novembrī ir precējusies ar diplomētu inženieri mežkopi Jāni Svarānu (arī Svarans, 15.02.1908-27.01.1986), kopš 1946. gada Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātes docētāju un vēlāk - līdz 1975. gadam docentu. Laulībā dzimis dēls Vitauts Mārtiņš (1944-2017), šoferis; meitas Ilze Agnese (1948), strādājusi medicīnas un dzīvnieku aizsardzības jomā, un Dagnija Veronika Svarāne (1952), arheoloģe un metālapstrādes vēstures speciāliste.

Ziņas no Melitas Svarānes ģimenes arhīva.
Profesionālā darbība

Monogrāfija

1971: Saimnieks un kalps Kurzemē un Vidzemē XIX gs. vidū: sociālekonomisks apcerējums. Rīga: Zinātne.

Līdzdalība kolektīvos pētījumos

1969: Pāreja pareizticībā. Latvijas PSR Mazā enciklopēdija, 2. sēj., 727.-728. lpp.
1970: Pušelnieki. Latvijas PSR Mazā enciklopēdija, 3. sēj., 110. lpp.
1978: Feodālā Rīga [nodaļa "Kapitālismam raksturīgo antagonisko šķiru veidošanās Rīgā" - pētījums par Rīgas latviešu amatniekiem, zvejniekiem, strādniekiem, pirmajiem uzņēmējiem, kas cīnījās par latviešu tiesībām, par Šteinhaueriem, Muižeļiem, Dalbiņiem, Ranķiem, Grindeļiem u.c.]. Rīga: Zinātne.
1988: Rīga: enciklopēdija [šķirkļi 154.-155.; 222.; 275., 276., 421., 425. , 451., 481., 484., 507., 669., 480., 759. lpp.] Galvenais redaktors P. Jērāns. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija.
1992: J.K. Broce. Zīmējumi un apraksti: piecos sējumos. I sējums. Rīga: Zinātne [materiālu apstrāde un komentāri nodaļām par Rīgas panorāmas skatiem, ļaudīm un transportu Rīgas ielās, sabiedrības ēkām, rātsnamu un sociālās aprūpes ēkām].
1996: J.K. Broce. Zīmējumi un apraksti: piecos sējumos. II sējums. Rīga: Zinātne [komentāri par Sarkandaugavu, Āgenskalnu, Zundu, Iļģuciemu un citām Rīgas priekšpilsētas vietām].
2002: J. K. Broce. Zīmējumi un apraksti: piecos sējumos. III sējums. Rīga: Zinātne [komentāri attēliem Nr. 2.-75.; 132.-145.]
2007: J.K. Broce. Zīmējumi un apraksti: piecos sējums. IV. sējums. Rīga: Zinātne [komentāri attēliem Nr. 55.-112.]


Zinātniski raksti un populārzinātniskas publikācijas par Latvijas kultūras vēsturi

1965: Kurzemes un Vidzemes kalpu ekonomiskais stāvoklis XIX gs. 40.-50. gados. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, nr. 19, 11.-26. lpp.
1966: Kurzemes un Vidzemes zemnieku saimniecības XIX gs. 40.-50. gados (pēc pagastu arhīvu materiāliem). Latvijas agrārā vēsture, XVI-XIX gs. Rīga: Zinātne, 79.-161. lpp.
1966: Социалэкономическое положение крестян в Курземе и Видземе в 19 веке. Автореферат. [disertācijas autoreferāts]. 1966.
1968: Процесс формирования латышской буржуазии в Курземской и Видземской деревне в 30-50 гг. ХIХ. Тезисы докладов и сообщений конференции посвященной 75- летию со дня рождения академика Я.Я.Зутиса. Рига: Зинатне, с. 43-50.
1971: Brīvais un piespiedu algotais darbs Latvijā 19. gs. vidū un tā sociālekonomiskā nozīme. LPSR ZA Vēstis, 1.,18. – 30.lpp.
1972: Dokumenti runā par Kurzemes kalpu dzīvi. Dabas un vēstures kalendārs. R., 204. – 207. lpp.
1975: Dienišķā maize uz zemnieku un kungu galda. Par uzturu. Rīga: Zinātne, 19.-28. lpp.
1975: Tirdzniecības palīgamati un to nozīme latviešu topošās buržuāzijas veidošanās procesā Rīgā XVIII gs. pēdējā ceturksnī. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, nr. 6, 89.-103. lpp.
1976: Pirmais latviešu zinātnieks [sakarā ar D.H.Grindeļa 200. dzimšanas dienu]. Zinātne un Tehnika, nr. 10, 20.-24.lpp.
1976: Apgaismības atspulgs Jelgavā [recenzija par J.Stradiņa un H.Stroda grāmatu "Jelgavas Pētera akadēmija"] Karogs, nr. 12, 171.-173.lpp.
1977: К генеалогии Давида Гиеронима Гринделя и Карла Юстуса Муйжеля – первих ученных – естесвоиспитателей латышского происхождения. Вопросы истории науки и техники Прибалтики. Тезисы докладов ХI Прибалийской конференции по истории науки и техники. Тарту, с. 139-142.
1977: Социальная психология латышских крестян в период развития капитализма(30 – 50 – e годы Х1Х века). Ежегодник по аграрной истории Восточной Европы. 1970; Pига, c. 157. – 166.
1977: К вопросу о размерах семей в Риге в конце 18 и первой половины 19 века. Второй всесоюзный семинар по исторической демографии. Тезисы. Pига, 93. - 94. стр.
1978: Alunānu namiņš L. Fūrmaņu ielā. Padomju Jaunatne, 21. okt.
1979: Rīgas iedzīvotāju personiskie zīmogi. Zinātne un Tehnika, nr. 4, 24.-25. lpp.
1980: [kopā ar V. Pētersoni]Grāmatas Rīgas latviešu mājās 18. gs. otrajā un 19. gs. pirmajā pusē. Bibliotēku zinātnes aspekti, 4. sēj. Rīga
1980: Pārcēlāju amats Rīgā feodālisma beigu posmā 18.gs. beigās un 19.gs. pirmā pusē. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, nr.8, 44.-58. lpp.
1980: Род Гринделей (к биографии первого ученого латышского происхождения). Из истории естествознания и техники Прибалтики. Pига, т.6 104.-112.стр.
1981: Prāvas par zemnieku bēgļiem Rīgas tiesās 18. gadsimtā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, nr.11, 26.-40. lpp.
1982: Jāņa Šteinhauera prāvas pret priviliģētajiem Namniekiem Rīgas un Pēterburgas tiesās 18. gadsimtā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, nr.10, 15.-33. lpp.
1982: Koka “pils” ar kārniņu jumtu [par J. Šteinhaueru (1705-1779)]. Zinātne un Tehnika, nr.10, 26.-27. lpp.
1983: Nika Šūberga cīņa pret Dundagas baronu. Dabas un vēstures kalendārs, Rīga, 183.-186. lpp.
1988: Patricietis J.K. Bērenss par Rīgu XVIII gs. beigās. Feodālisma problēmas Baltijā. Rīga: P. Stčkas Latvijas Valsts universitāte, 68.-82. lpp.
1989: Latviešu cilmes Ērgļu mācītājs Arnolds Zunte. Varavīksne: literārā mantojuma gadagrāmata. Rīga: Liesma, 231.-236. lpp.
1989: Arhīvu liecības par Skaistkalnes zemniekiem pagātnē. Vides aizsardzības kluba Bauskas nodaļas Vēstnesis, nr. 5., 6. Mašīnraksts Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā, inv. BMM-ZA 95173.
1990: Cel man pār Daugavu. Dabas un vēstures kalendārs 1991, 138.-141. lpp.
1991: Modes 18. gadsimtā Iļģuciemā, Ķīpsalā un citur gar Daugavas malu. Kalendārs sievietēm, 126.-133. lpp.
1991: Brāļu draudze Dolē un Ķekavā. Daugavas raksti, 114.-125. lpp.
1992: “Kad latviešu zemnieki zvērēja...” Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, nr.1, 38.-53.lpp.
1992: Rīgas ormaņu senās dzimtas. Sieviešu kalendārs, 1993. Rīga: Avots, 172.-180. lpp.
1992: Vasilijs Dorošenko [nekrologs]. Zinātņu Akadēmijas Vēstis.
1994: Latviešu rekrūtis cara armijā 19. gadsimtā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, nr.3, 56.-73. lpp.
1994: Rīgas mastu šķirotāju dzimtas. Daugavas raksti. No Rīgas līdz jūrai. Rīga: Zinātne, 44.-59. lpp.
1995: Marta Āboliņa [nekrologs]. Latvijas Vēstures institūta žurnāls, nr. 4, 203. lpp.
1996: Jaunākie pētījumi par zinātnieka D.H. Grindeļa dzimtu. No Grindeļa līdz mūsdienām. Apceres par farmācijas tradīcijām un jaunu ārstniecības preparātu meklējumiem Latvijā. Sast. J. Stradiņš. Rīga: Nordik, 68. -75. lpp.
1996: Meta Taube [nekrologs]. Latvijas Vēstures institūta žurnāls, nr. 1, 199.-200. lpp.
1997: Latviešu elites elite 18. gadsimtā. Rīgai 800: Jubilejas avīze, nr. 1.
1997: Mastu šķirotāji – vīrs, prāts un spēks [par Šteinhaueru dzimtu 18.gs. Rīgā]. Rīgai 800: Jubilejas Avīze, nr. 3.
1997: Pārejošais un paliekošais. Vērmaņi un dārzi Rīgā. Rīga 800. Gadagrāmata. 73. - 75.lpp.
1997: Garlībs Merķelis un latvieši. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. 51. sēj., nr.1./2. 63.-67. lpp.
1997: Par latviešu uzvārdiem. Dabas un vēstures kalendārs. 131.-135. lpp.
1998: “Baltijas vēstures pētniekam..” [par F. fon Keislera sastādīto Baltijas vēstures pētnieka Frīdriha Konrāda Gadebuša vēstuļu krājumu, publicētu Marburgā]. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, nr. 2, 171.-174.lpp.
1998: Tikai tāpēc, ka esmu latvietis [par Rīgas mastu šķirotāja Andreja Dalbiņa (1721-1778) dzimtu]. Rīgai 800: Jubilejas Avīze, nr.3.
1998: Četras Grunduļu-Grindeļu paaudzes [par Georgu, Miķeli, Mārtiņu un Dāvidu Hieronīmu Grindeli]. Rīgai 800: Jubilejas Avīze, nr. 6.
1998: Rīgas patriciešu dzimta Bērensi. Rīgai 800: Jubilejas Avīze, nr. 13.
1998: Vērmaņu darbošanās Rīgā. Rīgai 800: Jubilejas Avīze, nr. 16.
1998: Die Kurlandischen Seelenrevisionslisten 1797.-1834. (1858.). Latvijas Vēstures institūta žurnāls, nr.1, 185.-188. lpp.
1998: Briefe an den livländischen Historiographen Fridrich Konrad Gadebusch (1719-1788). Latvijas Vēstures institūta žurnāls 1998., 2.nr., 171.-174.lpp.
1999: Rīdzinieku garīgo interešu atspoguļojums Rīgas bāriņtiesas materiālos: 18. gs. otrā puse – 19.gs. pirmā puse. Latvijas Arhīvi, nr.1, 34.-44. lpp.
2000: Rūpniecības vēstures pētnieks Georgs Jenšs. Latvijas Arhīvi, nr.4, 9. – 49. lpp.
2001: Par ko parakstījās Rīgas latvieši 18. gadsimtā un 19. gadsimta pirmajā pusē. Latvijas Arhīvi, nr. 3, 36.-62. lpp.
2007: Atceras Melita Svarāne (Krastiņa) no 12. izlaiduma [par Jāni Gresti (1876-1951). Zemgales Ziņas, nr. 48, 9. marts, 7. lpp.

Recenzijas un pēcvārdi latviešu vēsturiskajai prozai

1975: Zemes un taisnības meklēšana [par J. Niedres romānu “Tai rītā mazā gaismiņā”. Karogs, nr. 10, 169.-170. lpp.
1979: Gadsimts toreiz bija trīspadsmitais [par J. Niedres romānu “Un vēji triec nodegu pelnus..”]. Karogs, nr. 4, 169.-170. lpp.
1981: Vēstule Jānim Peteram sakarā ar Dundagas zemnieku novērtējumu stāstā "Baltā ziemeļu sūna". Kalējs kala debesīs. Rīga: Liesma, 97.-99.lpp.
1985: Kaugurieši cīņā pret dzimtbūšanu. Grām.: Kārlis Zariņš. Kaugurieši. Rīga: Zinātne, 218.-238. lpp.
1992: Grāmata un latviešu sabiedrība līdz 19. gadsimta vidum [recenzija par A. Apīņa monogrāfiju]. Latvijas Vēstures institūta žurnāls, nr.4, 178.-182. lpp.
1992: Latviešu saimnieciskā iniciatīva Vidzemes un Kurzemes laukos 19. gadsimtā. Grām.: Andrievs Niedra. Līduma dūmos. Rīga: Zinātne, 447.-461. lpp.
Citātu galerijaM. Svarāne ir sarakstījusi vairākus rakstus par latviešu tirdzniecības palīgamatu vēsturi Rīgā, Šteinhaueru, Grindeļu u.c. dzimtām, to cīņu par savām tiesībām, kultūras dzīvi, grāmatām Rīgas latviešu mājās u.c. Izpētīti arhīvu fondi, bagāts un interesants materiāls iegūts pat no tādiem krājumiem, kas tikuši uzskatīti par mazsvarīgiem (..) Rezultātā iepazīstam Rīgas latviešus ne vairs kā izolētu, maznozīmīgu, bet kā organizētu Rīgas sabiedrības daļu ar noteiktu nozīmi tās saimniecībā un citās pilsētas vēstures jomās. M. Svarāne pārdzīvoja, ja viņas pētāmajam laukam tika uzspiesta šķiriskās ierobežotības birka. Tomēr pētījumu loks zīmīgi sasaucas ar 70.-80. gadu centieniem uzturēt nacionālās pašapziņas un cerības garu.
Muntis Auns. Viduslaiku vēstures pētniece Melita Svarāne. Latvijas Vēstures institūta raksti, nr. 3, 1996, 165. lpp.

APBALVOJUMS
1972: Jāņa Zuša prēmija par darbu "Saimnieks un kalps Kurzemē un Vidzemē XIX gs. vidū: sociālekonomisks apcerējums".
Nodarbesvēsturniece
Dzimšanas laiks/vieta12.06.1916
Skaistkalne
Skaistkalne, Skaistkalnes pagasts, Vecumnieku novads
Pēc dokumentiem - dzimusi Skaistkalnes Jaunvaičos; faktiski - bēgļu gaitās Jekaterinoslavā (Dņepropetrovskā, Ukrainā).
Izglītība1924 – 1930
Skaistkalnes 6-klašu pamatskola
Skaistkalne
Skaistkalne, Skaistkalnes pagasts, Vecumnieku novads

Mācījusies, beigusi pamatskolu.


1930 – 14.06.1934
Jelgavas 2. valsts ģimnāzija
Jāņa Čakstes bulvāris 9, Jelgava
Jāņa Čakstes bulvāris 9, Jelgava, LV-3001

Ieguva vidējo izglītību, viens no skolotājiem bija pedagogs un kolekcionārs Jānis Greste.

Par mācībām un J. Gresti sīkāk: Gaitis Grūtups. Atceras Melita Svarāne (Krastiņa) no 12. izlaiduma. Zemgales Ziņas, 09.03. 2007.


12.11.1934 – 23.02.1935

A. Liepiņa Grāmatvešanas un mašīnrakstīšanas kursi - diplomēta absolvente.


00.09.1940 – 00.06.1941
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Studē Vēstures un filozofijas fakultātē.

00.11.1945 – 06.07.1949
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Studē vēsturi, studijas beidz ar izcilību, iegūst vēsturnieces diplomu par darbu "Pāvesta protektorāta novadi Latvijā 13. gadsimtā".


26.11.1966
Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050

Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstures institūta zinātniskās padomes sēdē aizstāvēta disertācija "Kurzemes un Vidzemes zemnieku sociālekonomiskais stāvoklis 19. gadsimta 40.-50. gados", iegūstot vēstures zinātņu kandidātes grādu. Oponenti V. Dorošenko un S. Ziemelis.

Darbavieta1940 – 1941 (Datums nav precīzs)
Žurnāls "Radio Vilnis"

Korektore
Pēc: M. Auns. Viduslaiku vēstures pētniece Melita Svarāne. Latvijas Vēstures institūta žurnāls, 1996, nr. 3, 164.lpp.


00.05.1942 – 00.06.1943
Ganību dambis, Rīga
Ganību dambis, Rīga

Strādā zāģētavā par rēķinvedi, iepazīstas ar nākamo vīru Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātes absolventu Jāni Svarānu.


00.10.1943 – 00.09.1944
Rīga
Rīga
Kasiere "Kokrūpniecības trestā"

00.09.1949 – 00.06.1953 (Datums nav precīzs)
Rīgas pārtikas rūpniecības tehnikums
Hanzas iela 22, Rīga
Hanzas iela 22, Rīga, LV-1045

Skolotāja


1955 – 1961 (Datums nav precīzs)
Rīgas 30. vakara vidusskola
Baltāsbaznīcas iela 14, Rīga
Baltāsbaznīcas iela 14, Rīga, LV-1015

Skolotāja


16.10.1956 – 00.09.1996
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūts

Senākās un viduslaiku vēstures (vēlākā Feodālisma vēstures) sektora vecākā laborante toreizējā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūtā; kopš 1959. gada decembra Vēstures institūtā - zinātniskā līdzstrādniece, specializējoties latviešu zemniecības vēsturē Vidzemē un Kurzemē 19. gadsimta pirmajā pusē; kopš 1975. gada decembra - vecākā zinātniskā līdzstrādniece; 1996. gada septembrī pensionējas.

Institūta arodbiedrības locekle.

Dalība organizācijāsRīgas Vēstures un kuģniecības muzejs
Palasta iela 4, Rīga
Palasta iela 4, Rīga, LV-1050
Muzeja draugu biedrības locekle.
Emigrē00.12.1944 – 00.06.1945 (Datums nav precīzs)
Saksija
Saxony, Germany

Izceļo uz Vāciju, Saksijas vidieni kopā ar vīramāti un dēlu Vitautu meklēt masveida tvarstīšanu laikā sagūstīto un uz Vāciju spaidu darbos aizvesto vīru Jāni Svarānu; atgriežas Rīgā; 1946. gada 22. maijā Rīgā atgriežas arī Jānis Svarāns.

Miršanas laiks/vieta23.12.2011
Apglabāts00.12.2011
Otrie Meža kapi
Gaujas iela 12B, Rīga, LV-1026

Apbedīta līdzās vīram.

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-13 no 13.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Skaistkalne
(Skaistkalne, Skaistkalnes pagasts, Vecumnieku novads)
12.06.1916Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Saksija
(Saxony, Germany)
01.12.1944 - 01.06.1945EmigrēNovads
3Otrie Meža kapi
(Gaujas iela 12B, Rīga, LV-1026)
01.12.2011ApglabātsKapsēta
4Skaistkalne
(Skaistkalne, Skaistkalnes pagasts, Vecumnieku novads)
1924 - 1930IzglītībaCiems
5Jāņa Čakstes bulvāris 9, Jelgava
(Jāņa Čakstes bulvāris 9, Jelgava, LV-3001)
1930 - 14.06.1934IzglītībaĒka, māja
6Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
01.11.1945 - 06.07.1949IzglītībaĒka, māja
7Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
26.11.1966IzglītībaĒka, māja
8Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
01.09.1940 - 01.06.1941IzglītībaĒka, māja
9Ganību dambis, Rīga01.05.1942 - 01.06.1943DarbavietaIela
10Hanzas iela 22, Rīga
(Hanzas iela 22, Rīga, LV-1045)
01.09.1949 - 01.06.1953DarbavietaĒka, māja
11Baltāsbaznīcas iela 14, Rīga
(Baltāsbaznīcas iela 14, Rīga, LV-1015)
1955 - 1961DarbavietaĒka, māja
12Rīga
(Rīga)
01.10.1943 - 01.09.1944DarbavietaPilsēta
13Palasta iela 4, Rīga
(Palasta iela 4, Rīga, LV-1050)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsĒka, māja
Melitai Svarānei 12. jūnijā - 105

Vēsturniece Melita Svarāne (1916-2011) ir galvenokārt ir pētījusi latviešu sociālekonomisko vēsturi 18. gadsimta otrajā un 19. gadsimta pirmajā pusē. Tai ir veltīta viņas monogrāfija “Saimnieks un kalps Kurzemē un Vidzemē XIX gs. vidū: sociālekonomisks apcerējums” (1971), kas apbalvota ar Jāņa Zuša prēmiju. Daļa Melitas Svarānes pētījumu saistīta arī ar 18. gadsimta un 19. gadsimta pirmās puses Rīgas kultūras vēsturi – viņa ir piedalījusies Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta kolektīvās monogrāfijas “Feodālā Rīga” (1978) izstrādē. Melita Svarāne ir pētījusi Rīgas latviešu dzimtas – Grindeļus, Muižeļus, Šteinhauerus, Dalbiņus, Kalniņus, Krūzes, Pūrīšus, Raņķus, kā arī Ērgļu mācītāja Arnolda Zuntes (1828-1897) dzīvi un darbību. Kā raksta Muntis Auns, “Melitas Svarānes pētnieciskā darba lielākā daļa pagāja laikā, kad daudzām parādībām tika uzspiesta šķiriskās ierobežotības birka. 20. gadsimta 70.-80. gadu kontekstā pētīt un lekcijās runāt par latviešiem, viņu saimnieciskajiem un nacionālajiem centieniem nozīmēja arī uzturēt nacionālās pašapziņas un cerību garu” (“Latvijas Arhīvi”, 1./2. (2016), 18.lpp.). Profesionālo gaitu noslēgumā Melita Svarāne ir strādājusi pie Johana Kristofa Broces “Zīmējumu un aprakstu”I un II sējuma (1992, 1996) zinātniskajiem komentāriem.

Kopā ar Valdu Pētersoni Melita Svarāne ir publicējusi pārskatu par Rīgas latviešu īpašumā esošajām grāmatām 18. gadsimtā un 19. gadsimta pirmajā pusē un sniegusi ieskatu, iespējams, senākajās Rīgas latviešu privātajās bibliotēkās – Katlakalna skolotāja Dāvida Kustiņa (mir.1811) īpašumā bijušas 50 grāmatas, Iļģeciema namīpašnieces Ģetrūdes Kalniņas (1779-1858) īpašumā – divi kurvji ar grāmatām; pazīstamā mastu šķirotāja un divu manufaktūru īpašnieka, brāļu draudzes vadītāja Jāņa Šteinhauera (1705-1779) mājas bibliotēkā bijušas vismaz 92 grāmatas, no tām tikai 20 reliģiska satura, pārējās – vēsturē, ekonomikā, ģeogrāfijā, grāmatas par sava laika politisko dzīvi un zinātnes atklājumiem, vēl lielākas bibliotēkas īpašnieks bijis koktirgotājs Albrehts Muiželis (1747-1821), kuraīpašumā esošie 109 grāmatu sējumi 1816. gadā pārdoti izsolē (par to sīkāk: “Bibliotēku zinātnes aspekti” (1980 (IV), 47.-60.lpp.).

Mazāk zināma Melitas Svarānes darbības šķautne ir saistīta ar Baltijas (!) vēsturiskās prozas izpēti – 1970gados žurnālā “Karogs” publicētas pāris recenzijas par Jāņa Niedres vēsturiskajiem romāniem, bet vēlāk – arī izvērsti pēcvārdi Kārļa Zariņa darbam “Kaugurieši” (1985) un Andrieva Niedras romānam “Līduma dūmos” (1992). Ja “Kauguriešu” pēcvārdā Svarāne vairāk pievēršas vēsturisko notikumu analīzei, pamatoti norādot uz Kauguru nemieriem kā 1804. gada zemnieku likumu izstrādes un dzimtbūšanas atcelšanas veicinātājiem, tad romāna “Līduma dūmos” komentāros rodams plašāks ieskats Baltijas saimnieciskajā vēsturē – lauku rūpnieciskajā ražošanā un latviešu cīņā par zemes izpirkšanu, īpašu uzmanību pievēršot iespējamajai paša Niedras pieredzei, strādājot par mājskolotāju Puzeniekos barona Oskara fon Grothusa saimniecībā - vairāknozaru rūpniecības kompleksā un vērojot Tirzas un Lizuma dzirnavu saimniecisko attīstību un latviešu ceļu uz turību. Šajā rakstā sniegts ieskats arī nacionālajā disproporcijā Kurzemes un Vidzemes luterāņu baznīcā: 1900. gadā Vidzemē no 69 lauku draudzēm 20 draudzēs kalpo latviešu mācītāji; Kurzemē no 93 draudzēm – 13 latviešu mācītāji. Muižniecības un baznīcas noraidošās attieksmes dēļ latviešu mācītāji spiesti izceļot uz Krievijas impērijas austrumu guberņām un kalpot vācu kolonijās Pievolgā, Kaukāzā un citur.

Atsaucoties uz Melitas Svarānes meitas vēsturnieces Dagnijas Svarānes rakstīto, ģimenes arhīvā ir vēl vairāki manuskripti, kas veltīti vēsturisko notikumu analīzei literatūrā, starp tiem arī mašīnraksts “Daiļliteratūras atbilstība vēstures avotiem un faktiem par feodālo Rīgu XVI – XVII gadsimtā” (1972?). Tajā līdztekus latviešu rakstnieku – Rutku Tēva, Jāņa Poruka, Viktora Eglīša un Frīdriha Vilhelma Dzirnes stāstiem un romāniem vērtēti arī Baltijas vācu rakstnieku prozas sacerējumi. Melitas Svarānes raksti patīkami pārsteidz ar lieliskām Baltijas literatūras zināšanām.

Pateicos par atbalstu Melitas Svarānes profila un kopsavilkuma tapšanā arheoloģei un metālapstrādes vēstures speciālistei Dagnijai Svarānei.
Māra Grudule



Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.