Matīss Vītiņš

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (11); Tulkotājs (1); Recepcijas persona (2)

VārdsMatīss Vītiņš
Pseidonīms- g. ; M. V. ; 19. ; - t -; V - g.
Dzimtais vārdsMatihs Vieting
KopsavilkumsMatīss VĪTIŅŠ (arī Matīss Fītiņš, arī Matthies, Matties Vieting; 1795-1861) ir publicists, tulkotājs un literāts. Viņš ir strādājis par skrīveri Lielezerē (1819 - 1845), bijis ķesteris un pirmais skolotājs Snēpelē (1845-1848), kā arī jaundibinātās skolas pirmais pedagogs Purmsātos (1848-1861).
Vītiņš ir viens no pirmajiem latviešu tautības publicistiem. 1823. gada 24. maijā, laikraksta "Latviešu Avīzes" otrajā gadagājumā, ir ievietota viņa uzruna tautiešiem lasīt un pasūtīt avīzi. Sadarbību ar šo izdevumu, kā arī vēlāk arī ar laikrakstu "Mājas Viesis" Vītiņš nepārtrauc līdz mūža galam. Viņš publicē populārzinātniskus rakstus, pāris recenzijas, nekrologus, anekdotiskus un didaktiskus stāstiņus un dzejoļus. Vītiņš ir autodidakts, viņa priekšstati par literatūru un kultūru ir Baltijas vācu mācītāju rakstītajā balstīti, piesātināti ar sentimentālu kristīgi didaktisku toni. Vītiņš ir latviešu izaugsmes atbalstītājs ar skolu un saturīgas brīvā laika pavadīšanas starpniecību. Arī savam vienīgajam dēlam Vītiņš nodrošina mācības Kurzemes labākajās skolās, kas tam paver ceļu uz mājskolotāja amatu Baltijas vācu ģimenēs un ļauj iekrāt līdzekļus studijām Tērbatas universitātē.
Kopā ar Ernestu Frīdrihu Šēnbergu Matīss Vītiņš ir sagatavojis krājumu "Kabatas grāmatiņa ar daudz lustīgām ziņģēm" (1856). Lielākā daļa Vītiņa tekstu ir brīvi tulkojumi no savā laikā populārajām vācu tautas dziesmām, ziņģēm un dziesmām ar Vilhelma Haufa, Frīdriha Šillera, Johana Volfganga Gētes, Ernsta Morica Arnta, Matiasa Klaudija, Kristofa Frīdriha Vēdekinda un citu vācu dzejnieku tekstiem. Krājumā Vītiņš publicējis arī vairākus savus sacerējumus. Grāmata piedzīvo vēl piecus izdevumus līdz 1884. gadam. Vītiņa darbi ir ievietoti arī Vilhelma Pantēniusa izdevumā "Otrais solis uz laimi.." (1840). No viņa "Latviešu Avīzēs" (1842, 39-40) publicētajiem dzejoļiem ir izveidota dzejas lapa "Kristīgas dziesmiņas pie jauna nama jeb istabas iesvētīšanas" (1842). Vītiņš ir piedalījies krājuma "Draugu vaiņaks, ko kapā guldītam J. Spāģam par piemiņu tautas brāļi pinuši" (1853) veidošanā - devis moto un publicējis savu dzejoli. Viņš ir tulkojis tekstus Frīdriha Vilhelma Osterlofa vācu valodā sagatavotajam manuskriptam "Krievu ābece un lasīšanas grāmata priekš latviešiem" (1842), to vidū arī Krilova, Deržavina un Dmitrijeva fabulas.
Personiska informācijaMatīss Vītiņš ir precējies ar Adelheidi (1791-1859). Sievai tā ir otrā laulība, pirmajā laulībā, kas ilgusi sešus gadus, piedzimis un miris gan dēls, gan vīrs; pēc 11 atraitnes gadiem 1827. gadā apprecējusies ar Matīsu Vītiņu.

Matīsa Vītiņa dēls Frīdrihs Rudolfs Vītiņš (1828- 26.IX 1849) ir mājskolotājs, pēkšņi miris ar trieku.
Profesionālā darbība

Darbi krājumos

1884: Kabbatas grahmatiņa ar dauds lustigahm siņgehm : 1. daļa. Sast. un sar. kopā ar E.F.Šēnbergu, 6. izdevums. Jelgava : J.V. Steffenhāgens un dēls.
1856: Kabatas grāmatiņa ar daudz lustīgām ziņgēm : 1. daļa. Sast. un sar. kopā ar E.F.Šēnbergu. 1. izd. Jelgava : J.V. Steffenhāgens un dēls.
1853: Draugu vaiņaks, ko kapā guldītam draugam J. Spāģam par piemiņu tautas brāli pinuši [M. Vītiņa moto un sēru dzejolis]. Jelgava: Hoffmann un Johannsohn.
1842: Kristīgas dziesmiņas pie jauna nama jeb istabas iesvētīšanas [vienlape, 3 garīgas dziesmas]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1840: Otrais solis uz laimi jeb laika kavēklis veciem un jauniem [daži īsprozas darbi]. Jelgava: J.F.Stefenhāgens.
1837: Tā Kunga Debesbraukšana [dziesma]. Krāj.: Dieva vārdu mīļotājiem pa brīžiem jauna grāmatiņa. 2. sējas 5. sauja. Rīga: Millers, 238.-239.lpp.

Mācību grāmatas tulkojums

1842: Krievu ābece un lasīšanas grāmata priekš latviešiem [tulkojis latviešu tekstus]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.

Publicistika

1823: Lielā Ezerē, tai 18tā april. [Uzaicinājums atbalstīt "Latviešu Avīzes"]. Latviešu Avīzes, nr. 21.
1829: No lielas Ezeres [rekrūšu ņemšana]. Latviešu Avīzes, nr. 50.
1830: No lielas Ezeres [liela vētra]. Latviešu Avīzes, nr. 15.
1831: No Lielas Ezeres 2trā merca [laika apstākļi]. Latviešu Avīzes, nr. 11
1832: No lielas Ezeres [ķeizera gvardes parāde]. Latviešu Avīzes, nr. 3
1832: Kāda gudrība bitēm iraid. Latviešu Avīzes, nr. 20.
1832: No lielas Ezeres [visu vasaru lietus, neraža]. Latviešu Avīzes, nr. 40.
1832: No lielas Ezeres [par krītošām zvaigznēm]. Latviešu Avīzes, nr. 49.
1833: No lielas Ezeres [draudzes statistika]. Latviešu Avīzes, nr. 13.
1833: Kāds labs padoms [ja govs slaukšanas laikā sper]. Latviešu Avīzes, nr. 22.
1833: No lielas Ezeres 25tā juli [par ražu]. Latviešu Avīzes, nr. 32
1833: No lielas Ezeres [par sātības biedrībām]. Latviešu Avīzes, nr. 43.
1834: Padoms, kā kartupeļus līdz pat vēlam pavasaram tā var izglabāt, ka tie nedz sadīgst, nedz arī sīvi top. Latviešu Avīzes, nr. 2.
1834: No lielas Ezeres [pēc liela sausuma pastāvīgs lietus piecas nedēļas]. Latviešu Avīzes, nr. 34.
1835: Māņu ticības sodība [notikums Francijā]. Latviešu Avīzes, nr. 19.
1835: No Bābeles pilsāta mūriem. Latviešu Avīzes, nr. 27.
1837: No lielas Ezeres [par lielu vecumu sasniegušiem]. Latviešu Avīzes, nr. 5.
1837: Runa pie derībām brūtgānam un brūtei priekšā lasāma. Latviešu Avīzes, nr. 28
1837: Kāds vārds no tās ziņas par sātības biedrībām. Latviešu Avīzes, nr. 51.
1838: No lielas Ezeres [pastāvīgs sausums]. Latviešu Avīzes, nr. 34.
1839: No lielas Ezeres [neraža un bads]. Latviešu Avīzes, nr. 12
1841: No lielas Ezeres [baronu priekšzīmīga gādība par skolām. Latviešu Avīzes, nr. 6
1842: Jauna gada diena [dabas apstākļi]. Latviešu Avīzes, nr. 1
1845: Snēpeles, 7tā oktobera dienā [neraža un bads]. Latviešu Avīzes, nr. 48.
1849: No Pormsātes [labs ziemas ceļš]. Latviešu Avīzes, nr. 14.
1850: Dūmakas. Latviešu Avīzes, nr. 25
1851: Saules aptumšošana. Latviešu Avīzes, nr. 30.
1852: Kā kartupeļus katrās mājās var no sala paglabāt. Latviešu Avīzes, nr. 34.
1852: Jauna vīze ābeles audzināt. Latviešu Avīzes, nr. 38.
1854: No Amerikas par zemes trīcēšanu. Latviešu Avīzes, nr. 36.
1857: Mārtiņa Lutera vārdi par skolmeisteriem un bērnu skološanu. Kas bērniem brīves dienās jeb stundās jādara. Latviešu Avīžu pielikums Baznīcas un skolas ziņas, nr. 20
1858: Blusai brīnišķīgs spēks. Latviešu Avīzes, nr. 40.

Nekrologi

1832: Nāves piemiņa [T.Eihvalds, Griezes mācītājs]. Latviešu Avīzes, nr. 4
1833: Nāves piemiņa [Žanete Eihvald, dzim. Radeibor, Griezes mācītāja kundze]. Latviešu Avīzes, nr.22.
1849: Latviešu žēlošanās pēc viņu mīļa aizmiguša drauga [sēru dzejolis mācītājam H.Treijam] Latviešu Avīzes, nr. 14.
1849: Žēlošanas vārdi pēc tā pie Dieva aicināta Jelgavas latviešu draudzes mācītāja V. Pantenius, mūsu tautas drauga un mīļotāja. Viņa vārds lai paliek cieņā [sēru dzejolis]. Latviešu Avīzes, nr. 32.
1854: Par piemiņu tā nelaiķa Neretas mācītāja F.V.Vāgner [dzejolis]. Latviešu Avīžu pielikums, nr. 36

Recenzijas

1835: Kāds vārds pār tiem rakstiem, kuri dēļ tās jaunās, Rodes sprediķu grāmatas likti. [par Panteniusa un Dinsberģa viedokļiem]. Latviešu Avīzes, nr. 29.
1849: E.Dinsberg. Kristīgs stāstītājs jeb simts īsi stāstiņi. Latviešu Avīzes, nr. 14.
1852: No latviešu veciem kalenderiem. Latviešu Avīzes, nr. 5

Oriģināldzeja

1824: Latviešu priecas diena uz to 30tu august mēneša dienu [sakarā ar dzimtbūšanas atcelšanu]. Latviešu Avīzes, nr. 36
1826: Prieks par puķēm. Latviešu Avīzes, nr. 17.
1826: Dziesmiņa iekš novembera. Latviešu Avīzes, nr. 45.
1829: Kurzemes ļaužu dziesma [No visām zemēm pasaulē..] Latviešu Avīzes, nr. 23.
1833: Pavasaras rīta dziesmiņa. Latviešu Avīzes, nr. 37.
1833: Vērā liekamas mācības. Latviešu Avīzes, nr. 49.
1833: Mārtiņa dienas vakara dziesma, ar draugiem. Latviešu Avīzes, nr. 50.
1835: Bērns ar ozola vambuli [Bum, bum, mīļa vambule]. Latviešu Avīzes, nr. 25
1837: Tā Kunga debesbraukšana. Dieva vārda mīļotājiem, 238.lpp.
1841: Zemnieka kārta. Latviešu Avīzes, nr. 7
1842: Skolas bērnu dziesmiņa. Latviešu Avīzes, nr. 27.
1846: Dziesma uz brīvlaišanas dienu. Latviešu Avīzes, nr. 38
1846: Guļ, guļ, tu mazais zemes vies`. Latviešu Avīzes, nr. 42.
1847: Avīžu lasītāja dziesma uz jaunu 1847.gadu. Latviešu Avīzes, nr.4.
1849: Kas ir tas cilvēks? zemes pīt.. Latviešu Avīzes, nr. 3
1849: Dāvida 120. dziesma [Es piesaucu, Kungs, Tevi!]. Latviešu Avīzes, nr. 13.
1851: Apdomāšana pērkoņa laikā [kad pērkons rūc, nebaiļojies]. Latviešu Avīzes, nr. 28.
1851: Muša un cilvēks. Latviešu Avīzes, nr. 42.
1852: Sarunāšana starp Latviešu Avīzēm un saimnieku uz jaunu gadu. Latviešu Avīzes, nr. 1.
1853: Dziesmiņa uz jaunu gadu mūsu tautas meitiņai un viņas mīļiem kopējiem. Latviešu Avīzes, nr.1.
1853: Karš pret ļauniem kārumiem. Latviešu Avīžu pielikums, nr. 26.
1857: Karavīrs un viņa blašķīte. Mājas Viesis, nr. 50.
1857: No mūžam jauna ceļenieka Cīdera, Latviešu Avīzes, nr. 14
1857: Mežs. Latviešu Avīzes, nr. 20
1858: Kāršu būdiņa. Mājas Viesis, nr. 13
1860: Mājas Viesis priecājas uz saviem lasītājiem 1860tā gadā. Mājas Viesis, nr. 1
1860: Ziemas dziesmiņa. Mājas Viesis, nr. 7.
1861: Kā Mājas Viesu lasītāji uz jaunu gadu saņem. Mājas Viesis, nr. 1

Atdzejojumi

1849: Dziesma miruša drauga pieminēšanas dienā: "Kas ir tas cilvēks? zemes pītē.."(Iz Knapp Liederschatz "Was ist der Mensch"?). Latviešu Avīzes, nr. 3
1851: Tautu dziesma, kas Dievam par slavu Londones pilsētā tanī brīnumu-lietu-rādīšanas-pilī tapusi dziedāta, uz 31 valodu pārtulkota un tagad arīdzan mūsu valodā te ir lasāma. Latviešu Avīzes, nr. 36.
1854: Rīta dziesma [Celies, mana sirds, nekavē] ("Auf mein Herz! wach auf und singe.") Latviešu Avīžu pielikums, nr. 37.

Oriģinālproza

1824: No lēnprātības pret ienaidnieku. Latviešu Avīzes, nr. 15
1826: Lācis un bite. Pasaciņa. Latviešu Avīzes, nr. 28.
1830: Laimes dzīvoklis. Latviešu Avīzes, nr. 49.
1833: Mazi stāstiņi. Latviešu Avīzes, nr. 16.
1833: Tie svārki ar nevienādām kabatām. Latviešu Avīzes, nr. 22.
1834: Nāvē nepalīdz liels spēks un vara. Latviešu Avīzes, nr. 3.
1835: Līdzība. Latviešu Avīzes, nr. 8
1835: Bruņurupuča olas. Latviešu Avīzes, nr. 20.
1837: Tie divi neredzami cilvēki. Latviešu Avīzes, nr. 9.
1840: Tās divi spēcīgas rokas. Latviešu Avīzes, nr. 6.
1840: Lūdz Dievu un strādā. Latviešu Avīzes, nr. 47.
1841: Cerība neliek palikt kaunā. Latviešu Avīzes, nr. 50.
1846: Bērna mīlestība. Latviešu Avīzes, nr. 32.
1850: Mantība caur Bībeli. Latviešu Avīzes, nr. 21.
1854: Reti atronama uzticība. Latviešu Avīžu pielikums, nr. 42.
1855: Apmierināšanās. Latviešu Avīžu pielikums, nr. 26
1855: Nebīsties, spoki nav vis pasaulē. Latviešu Avīzes, nr. 28.
1855: Labs padoms. Latviešu Avīzes, nr. 32
1856: Nelaimīgs labības kupčis. Mājas Viesis, nr. 7.
1857: Ķēms. Mājas Viesis, nr. 42.
1858: Brūtes ezers. Mājas Viesis, 1858, nr. 17
Citātu galerijaTautas brāļu piemiņā palicis vecais Vītiņš caur saviem rakstiem un dziesmiņām, ko tas Avīzēs un "Kabatas ziņģu grāmatiņā" taisījis. Tāpat ar Mājas Viesī daudz viņa raksti lasāmi ar tām zīmēm M.V. (..). - Bij patiesi godājams sirmgalvis, kas sava laika biedra, neredzīga Indriķa pēdās minis, dziesmu skandināšanu mīļodams.
Tavs dziesmu gars ir projām lidinājies, / Kas dziesmu kroni nu ar mani pīs?
Tu jauku piemiņu sev esi krājies, / Kas nekad tautas brāļos nesavīs!
-s. [E.F.Šēnberģis]. Nāves piemiņa. Mājas Viesis, nr. 42 (1861).

Vītiņš ir patriots, miermīlīgs, optimistisks. No visām zemēm pasaulē viņam vislabāk patīk Kurzeme, kas "plūst no svētībiņas". Tāpat no visām valodām pasaulē viņam visvairāk patīk latviešu valoda (..). Šajos Vītiņa rakstos redzams viņa ideju pasaules uzskats, viņa ideju pasaule. Viņa idejas ir tās pašas "latviešu draugu" idejas: dievbijības kultivēšana, kungu un ķeizaru cildināšana, ļaužu morāliska pamācīšana, apstākļu idealizēšana un tēvzemes mīlestība - idejas, kuru kopumu un virzienu apzīmēsim par patriarhālo nacionālismu (..). Viņš ir pirmais kārtīgais latviešu tautības avīžnieks, kas atsaucies uz daudzām un dažādām sava laika kultūras vajadzībām saskaņā ar sava laika valdošo klerikāli patriarhālo gara dzīves virzienu.
No: Antons Birkerts. Latviešu inteliģence savās cīņās un gaitās. II daļa. Rīga: Raņķa grāmatu tirgotava, 1927, 97.-99. lpp.

Dzimtbūšanas atcelšana Kurzemē un Vidzemē pavēra iespējas sankcionētai brīvības tematikas publicitātei. Šai tēmai laikrakstos galvenokārt pievērsās latviešu izcelsmes autori. Jau deviņpadsmitā gadsimta divdesmitajos gados „Latviešu Avīzēs” bija publicēti Neredzīgā Indriķa un Matīsa Vītiņa zemnieku brīvlaišanai veltīti dzejas sacerējumi. 1824., 1830. un 1846. gadā publicētajos Vītiņa veltījumos dzimtbūšanas atcelšanai visi pateikšanās vārdi adresēti vienīgi Krievijas ķeizaram. Zemnieku „brīvlaišana” nekādi nesaistījās ar vietējo muižniecību. Ilūzijas par labo monarhu kā visas tautas tēvu un gaišo pretstatu vietējai muižniecībai, kā tas vērojams rokraksta grāmatniecībā, bija raksturīgas arī Vidzemes zemniekiem.

No: Ināra Klekere-Krekele. Latviešu dzejas publikācijas un vienotas literārās telpas veidošanās: 1789-1855. Promocijas darbs. Rīga: LU, 2011, 143. lpp.

Vītiņa avīžnieciskā darbība apliecina jaunu latviešu garīgās dzīves rosības formas rašanos - gatavību publiski izteikt savas domas.
No: Vita Zelče. Latviešu Avīžniecība. Laikraksti savā laikmetā un sabiedrībā 1822-1865. Rīga: Zinātne, 2009, 202.lpp.

Matīsa Vītiņa "Nabaga dziesmu" ir komponējis Jāzeps Vītols balsij un klavierēm. 1892.
Nodarbesdzejnieks
žurnālists
publicists
Dzimšanas laiks/vieta18.11.1795
Ezere
Ezere, Ezeres pagasts, Saldus novads
Vēlāk – Ezere.
Darbavieta1819 – 1845
Ezere
Ezere, Ezeres pagasts, Saldus novads
Klēts skrīveris Lielezeres muižā

1845 – 1848
Snēpeles pamatskola
Snēpele
Snēpele, Snēpeles pagasts, Kuldīgas novads
Strādā par skolotāju un ķesteri

1848 – 28.08.1861
Purmsātu pamatskola
Purmsāti
Purmsāti, Virgas pagasts, Dienvidkurzemes novads

Purmsātu skolas skolotājs, pirmais skolotājs Purmsātos

Dalība organizācijās1823 – 1861
Latviešu Avīzes
Jelgava
Jelgava
līdzstrādnieks
Miršanas laiks/vieta28.08.1861
Purmsāti
Purmsāti, Virgas pagasts, Dienvidkurzemes novads
Miris Pormsātu (vēlāk – Purmsātu) pagastā.
Apglabāts29.08.1861
Purmsātu kapi
"Svīres", Virgas pagasts, Dienvidkurzemes novads, LV-3485
Apbedīts toreizējos Dižgramzdes kapos.
"Laiciņš bija jauks un kluss, kad pavasarā Gramzdes baznīcas pulksteņi sēri dūce un nelaiķa līķi, no maz radiem, bet daudz draugiem, kaimiņiem un svešniekiem pavadītu, lēni garām uz kapiem aizvede (..). Tas baznīcas kaktiņš, kur tevi arvienu satiku, nu paliek tukšs, un velti manas acis tevi tur vairs meklēs."
Šēnbergs. Nāves piemiņa. Mājas Viesis nr. 42 (1861), 16.okt.

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-7 no 7.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Ezere
(Ezere, Ezeres pagasts, Saldus novads)
18.11.1795Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Purmsāti
(Purmsāti, Virgas pagasts, Dienvidkurzemes novads)
28.08.1861Miršanas laiks/vietaCiems
3Purmsātu kapi
("Svīres", Virgas pagasts, Dienvidkurzemes novads, LV-3485)
29.08.1861ApglabātsKapsēta
4Ezere
(Ezere, Ezeres pagasts, Saldus novads)
1819 - 1845DarbavietaCiems
5Snēpele
(Snēpele, Snēpeles pagasts, Kuldīgas novads)
1845 - 1848DarbavietaCiems
6Purmsāti
(Purmsāti, Virgas pagasts, Dienvidkurzemes novads)
1848 - 28.08.1861DarbavietaCiems
7Jelgava
(Jelgava)
1823 - 1861Dalība organizācijāsPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.