Matīss Kaudzīte

lv

Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (64); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (59)

Attēli: Persona attēlā(5)

Vārds	Matīss Kaudzīte
Pseidonīms	Kalninieks, Kalnmalietis, Kaudze, Kdz.
Personiska informācija	Dzimis klaušu zemnieka, brāļu (hernhūtiešu) draudzes teicēja Reiņa Kaudzes ģimenē. Rakstnieks, darba "Mērnieku laiki" līdzautors. Brāļi Matīss un Reinis auga kristīgās baznīcas un hernhūtisma ietekmē.
Profesionālā darbība	DARBA GAITAS Brāļi Matīss un Reinis agri uzsāka darba gaitas. Matīss palīdzēja brālim virpot vērpjamos ratiņus. LITERĀRĀ DARBĪBA Pirmā literārā publikācija 1867. gadā publicēja laikrakstā "Mājas Viesis" pirmos sacerējumus - anekdoti "E kur zāģers!" (27. martā) un dzejoli "Lagzdigallai" (26. jūnijā). Proza 1873. gadā laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" publicēts romāna "Mērnieku laiki" fragments "Mūsu lūdzēji" (Ķenča lūgšana). 1879. gadā tika izdots kopā ar brāli sarakstītais romāns "Mērnieku laiki" - pirmais romāns latviešu literatūrā, viens no 19. gs. latviešu literatūras nozīmīgākajiem sasniegumiem, ar ko iezīmējās pāreja no tautiski romantiskas pagātnes apjūsmošanas uz reālās īstenības atspoguļošanu. Romānā raksturi polarizēti pēc morāli ētiskām kategorijām. Pozitīvā ideāla nesēji reprezentē latviešu darba tikumu, godīgumu, žēlsirdību, dvēseles atvērtību Dieva mācībai un aizsāka latviešu literatūras sirdsšķīsto ļaužu personāžu. Mākslinieciski krāsaināks tomēr negatīvais personāžs (Oļiņiete, Ķencis, Švauksts, Prātnieks, Pietuka Krustiņš u.c.). Romānu "Mērnieku laiki" godalgoja Latviešu literatūras (draugu) biedrība (1880); romāns dramatizēts un izrādīts teātros (pirmoreiz 1911 Jaunajā Rīgas teātrī), ekranizēts (Rīgas kinostudijā 1968, 1991), atkārtoti iznākuši pilni un saīsināti izdevumi. Publicēts romāns "Jaunie "Mērnieku laiki"" (1-4, 1924-1927, nepabeigts), tā darbība sākas pirms 1917. g. revolūcijas, kad izplatījās ziņa par muižu zemju piešķiršanu zemniekiem, tēlots 1919. gada lielinieku varas laiks ar arestiem, cietumiem, sodiem; mākslinieciski romāns neizstrādāts. Dramaturģija 70. gadi - ražīgākais Kaudzītes literārās darbības periods: sarakstījis ludziņas "Rekrūšu atvadīšanās" (izrādīta 1871. gadā Vecpiebalgā), "Miers mājā" (1880), kopā ar brāli "Divi varas" (teātrī 1872), "Ķeza ķezas galā" (teātrī 1873). Dzeja Izdoti lirikas krājumi "Dziesmiņas" (1872) un "Dzejoļi" (1877); tajos atziņu dzeja - pārdomas par dzīves īslaicību, liekulības nosodījums, kristīgās morāles tēmas. Dažos vēlākajos dzejoļos A. Pumpuram un Auseklim radniecīgs patriotisks aicinājums strādāt tautas labā, piemēram, populārajā dzejolī "Tautas mīlestība" ("Baltijas Vēstnesis", 1879, 10./22.X). Kultūrvēsturiski apcerējumi 80. gados laikrakstos "Baltijas Vēstnesis" un "Balss" publicēti brāļu Kaudzīšu ceļojumu apraksti pa Igauniju, Krieviju, Somiju, Vāciju, Austriju, Šveici, Holandi, Beļģiju, Franciju, Itāliju. Publicētas grāmatas "Atmiņas no "tautiskā laikmeta" un viņa lielākiem aizgājušiem darbiniekiem" (1-2, 1924), "Vecpiebalga" (1926), Darbība literatūrkritikā Nozīmīgi raksti: "Dzejas nodaļa mūsu laika rakstos 1873. g." (turpat, 1874, 24.IV-15.V, vērsts pret tālaika latviešu dzejas seklumu, mākslinieciskas izveides trūkumiem, lokalizēto un tulkoto dzejoļu iespiešanu bez autora uzrādes), "Heinrihs Heine" (turpat, 1878, 30.VIII/11.IX - 20.IX/2.X, latviešu valodā pirmā plašākā apcere par Heinrihu Heini). Grāmatā "Brāļu draudze Vidzemē" (1877) aplūkota hernhūtisma izcelšanās un izplatība Rietumeiropā, reģistrētas brāļu draudzes saiešanas vietas Vidzemē (no 18. gadsimta). 80. gados nozīmīgas vairākas Kaudzītes recenzijas, piemēram, rakstā par J. Lautenbaha-Jūsmiņa dzejojumu "Zalkša līgava" ("Balss", 1880, 17./29.XII) kritizēta formāla, nemākulīga tautasdziesmu atdarināšana, aizstāvēti reālistiskas mākslas pamati. Sākās polemika, un Kaudzīte publicēja brošūras "Pārstrauta Jānis un viņa "domas par tautiskās dzejas nodibināšanu"" (1882) un "Vēlreiz Pārstrauta Jānis ar savām "domām" un Montanus ar tādām pašām domām" (1883). 90. gados Kaudzīte Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulcēs lasīja pārskatus par literatūru un avīžniecību. Ārzemju autoru darbu tulkojumi 1874: M. Ļermontovs "Dēmons", "Kadži Abreks" 1877: A. Puškins "Gūstītais Kaukāzā" 1893: F. Šillers "Zvana dziesma" 1906: G. Merķelis "Vidzemes senatne" Sastādītie krājumi Populāra bija Kaudzītes sastādītā latviešu lirikas antoloģija "Smaidi un asaras jeb dzejnieku labdienas" (1880, 1904 {3}), kopā ar brāli un A. Stērsti sastādītā lasāmā grāmata "Sēta un skola" (1-3, 1882-84) u.c. mācību grāmatas. Kopoti raksti Izdota "Vija no kopotiem Kaudzītes Reiņa un Kaudzītes Matīsa rakstu darbiem" 23 burtnīcās (1893-1904, 14. un 17. burtnīca nav iznākusi), "Brāļu Kaudzīšu raksti" 6 sēj. (1939-41, lit. 6. sēj.); Kaudzītes dzejoļu izlase "Brūklenājs" (1976).
Citātu galerija	Jau agri Kaudzītes Matīss uzstājas arī kā literārisku jautājumu iztirzātājs, sniedz pārskatus par jaunākām grāmatām. Te viņam izceļas vairāki konflikti, vispirms ar Ausekli (1874. gadā "Baltijas Vēstnesī"). Gan te mūsu dzejnieki strīdas ap stipri nenozīmīgām lietām, bet īstais cēlonis bija dziļāk. Viņi labi zināja un sajuta to dziļo plaisu, kas viņus šķīra, bet centās būt džentlmeni. Otrais strīdus Kaudzītēm izcēlās ar Pārstrautu Jāni, sakarā ar Lautenbacha "Zalkša līgavu". Pārstrautu Jānis bija pār liecīgi saslavējis «Zalkša līgavu" un vienpusīgi uz svēris toreiz valdošo tendenci - par visu varu mēģināties dzejā pakaļ tautas dziesmām. Kaudzītes mierīgais, kristiskais gars redzēja šo vienpusību un to apšaubīja. Kaudzīte (zem vārda Kalninieks) pret Pārstrautu izlaida divas atsevišķas brošūras ("Strautu Jānis un viņa domas par tautiskas dzejas nodibināšanu", Rīgā, 1882. g. un "Vēlreiz Pārstrautu Jānis ar savām domām par tautiskas dzejas nodibināšanu", Rīgā, 1883. g.). Ko vēl būtu Kaudzītes Matīss uzrakstījis? Laiku pa laikam turpināja parādīties minētie ceļojumu apraksti. Arī grāmatu un laikrakstu recenzenta pienākumus viņš pildīja līdz pat kara sākumam. Vēl viņš sakrāja "Graudus cittautu druvā", sarakstīja "Reibinošu dzērienu nozīme cilvēka dzīvē", plašāku monogrāfiju atcelšana Krievu valstī", kādu drāmatisku skatu "Miers mājā". Sastādīja lielo antoloģiju "Smaidi un asaras" un vairākas skolas grāmatas. Sevišķi vērtīgas ir jaunākā laikā iznākušās "Atmiņas no tautiskā laikmeta" (divi sējumi, 1924. g.). Pēc "Mērnieku laikiem" tas ir sirmā rakstnieka ievērojamākais darbs. Kaudzītes Matīss, lai arī sava virziena cilvēks, ir vienmēr pietiekoši objektīvs un taisns, lai viņa spriedums būtu stipri pievilcīgs." A. Goba. Kaudzītes Matīss. Ilustrēts Žurnāls. 01.12.1926
Saiknes	Reinis Kaudzīte (1839–1920) - Brālis Jānis Andžs Jurjāns (1830–1879) - Svainis Līze Kaudzīte (1848–1928) - Sieva
Nodarbes	rakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta	18.08.1848
Dzīvesvieta	1911 – 1915 Kalna Kaibēni "Kalna Kaibēni", Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122 Pēc aiziešanas pensijā 1911. gadā dzīvoja brāļa iepirktajos Kalna Kaibēnos. 1915 – 1917 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia 1915. gadā dodas bēgļu gaitās. Pirmā pasaules kara laikā Matīss Kaudzīte pāris gadu dzīvoja Pēterburgā. 1917 – 1926 Kalna Kaibēni "Kalna Kaibēni", Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122 Pēc atgriešanās dzimtenē Matīss Kaudzīte līdz mūža beigām dzīvoja Kalna Kaibēnos.
Izglītība	1866 – 1868 Vecpiebalga Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads Mācības Vecpiebalgas draudzes skolas krievu klasē. 1868 Nokārtojis mājskolotāja eksāmenus.
Darbavieta	1868 – 1911 (Datums nav precīzs) Kalna Kaibēni "Kalna Kaibēni", Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122 No 1868. gada Kaudzīte Matīss bija skolotājs Vecpiebalgas Kalna Kaibēnu pagastskolā (1882. gada oktobrī skolu pārcēla uz jaunu ēku un nosauca par Ogrēnskolu). Matīss Kaudzīte skolotāja darbā nostrādā 43 gadus, līdz 1911. gadā aiziet pensijā, tomēr arī pēc tam laiku pa laikam strādā Ogrēnu skolā. 1916 – 1917 (Datums nav precīzs) Pirmā pasaules kara gados strādāja P. Dzeņa meiteņu ģimnāzijā.
Dalība organizācijās	1868 Rīgas Latviešu biedrība Rīga Rīga 1868. gadā Matīss Kaudzīte iestājās Rīgas Latviešu biedrībā un darbojās tajā visu mūžu (vēlāk tās goda biedrs). 1869 Vecpiebalga Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads No dibināšanas (1869) aktīvi darbojās arī Vecpiebalgas dziedāšanas (vēlāk labdarības) biedrībā (ilgus gadus valdes loceklis, arī priekšnieks), veicināja vietējo kultūras dzīvi, piedalījās teātra izrādēs. No 1884. līdz 1891. gadam Labdarības biedrības priekšnieks. Matīsa Kaudzītes vadības laikā biedrība uzcēla savu namu, ko iesvētīja 1887. gadā. 1894 Vecpiebalga Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads Piedalījās Vecpiebalgas patērētāju biedrības un krājaizdevu sabiedrības dibināšanā, bija tās vadītājs.
Ceļojums	1878 Krievija Russia
Miršanas laiks/vieta	08.11.1926
Apglabāts
Piemiņas vietas	1934 Vecpiebalga Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads Vecpiebalgā atklāts tēlnieka Burkarda Dzeņa veidots piemineklis brāļiem Kaudzītēm 1987 Vecpiebalga Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads Piemineklis Reinim un Matīsam Kaudzītēm atklāts 1987. gadā pie 1887. gadā celtā Labdarības biedrības nama (šobrīd – Vecpiebalgas kultūras nams). Tēlniece Marija Eņģele, arhitekte Austra Skujiņa. 1998 1998. gadā Saulesdārzā (Rīgā) tika uzstādīts piemiņas akmens Kaudzītem Matīsam.
Muzeji	1929 Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs "Kalna Kaibēni" Kalna Kaibēni "Kalna Kaibēni", Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122 1929. gadā Kalna Kaibēnos iekārtots brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs, kas bija pirmais memoriālais muzejs Latvijā.

Apbalvojumi	Latviešu literārās (draugu) biedrības godalga Mērnieku laiki Latviešu literārās biedrības godalga par romānu "Mērnieku laiki". 1881

Kartes leģenda

Dzimšanas laiks/vieta:

Dzīvesvieta:

Miršanas laiks/vieta:

Apglabāts:

Izglītība:

Darbavieta:

Ceļojums:

Dalība organizācijās:

Piemiņas vietas:

Muzeji:

Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.

#	Vieta	Date	Veids	Vietas tips

1	Kalna Kaibēni ("Kalna Kaibēni", Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122)	1917 - 1926	Dzīvesvieta	Viensēta
2	Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)	1915 - 1917	Dzīvesvieta	Pilsēta
3	Kalna Kaibēni ("Kalna Kaibēni", Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122)	1911 - 1915	Dzīvesvieta	Viensēta
4	Vecpiebalga (Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads)	1866 - 1868	Izglītība	Ciems
5	Kalna Kaibēni ("Kalna Kaibēni", Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122)	1868 - 1911	Darbavieta	Viensēta
6	Krievija (Russia)	1878	Ceļojums	Valsts
7	Vecpiebalga (Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads)	1894	Dalība organizācijās	Ciems
8	Rīga (Rīga)	1868	Dalība organizācijās	Pilsēta
9	Vecpiebalga (Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads)	1869	Dalība organizācijās	Ciems
10	Vecpiebalga (Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads)	1987	Piemiņas vietas	Ciems
11	Vecpiebalga (Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads)	1934	Piemiņas vietas	Ciems
12	Kalna Kaibēni ("Kalna Kaibēni", Vecpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4122)	1929	Muzeji	Viensēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.