Mārtiņš Lapa

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (3)

Darbi: Darba autors (27); Tulkotājs (11); Sastādītājs (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (10)

Attēli: Persona attēlā(5)

VārdsMārtiņš Lapa
Papildu vārdiL. Rujeniets, Lapas Mārtiņš
PseidonīmsL.M. ; M. L.pp. ; M.L.; Märt Lapp; Kāds Valmieriets; Jaunkārķēnietis; Lielrūjienietis; Rūjeniets; L.Rūjeniets; L.; -pp-; L-p-.; -p-; L.; l.; lm.; Lp.
Dzimtais vārdsMert Lapp
KopsavilkumsMārtiņš LAPA (Märt Lapp, 1846-1909) ir dzejnieks, tulkotājs, žurnālists, dzimis igauņu ģimenē. Lapas Mārtiņš ir mācījies Jaunkārķu pagastskolā (1860-62), Rūjienas draudzes skolā (1866-1869) un Valmieras apriņķa skolā (1869-1870). Turpmākajā dzīvē Lapas Mārtiņš īslaicīgi ir strādājis par palīgskolotāju, veicis gadījuma darbus, pēc tam - bijis līdzstrādnieks dažādu avīžu redakcijās, strādājis lasāmajās bibliotēkās un grāmatveikalos
Ar Jura Neikena atbalstu Lapas Mārtiņa pirmā publikācija ievietota laikrakstā "Ceļa biedris" 1867.14.IX: "Dziesma, ko savam skolas biedram viņa iesvētīšanas dienā dāvināju" un dzejolis "Pareizi atbildēts". 1868. g. rudenī izdots pirmais Lapas Mārtiņa dzejoļu krājums "Mīlestības un mīlestības gaudu zinģes" (1901. - 6.izdevums; 2. daļa - 1877; 3. daļa - 1881). Lapas Mārtiņam ir arī gadījuma dzeja, veltīta notikumiem Krievijas cara ģimenē; viņš tulkojis latviešu valodā arī igauņu dzeju, t.sk. dziesmu tekstus un vācu dzeju.
Lapas Mārtiņa dzejā dominē romances veida sentimentālas rindas un patriotiski motīvi, no laikabiedru atmiņās pieminētās satīriskās dzejas saglabājušies vien reti piemēri. Daļa Lapas Martiņa dzejas ir brīvi tulkojumi, to īstenais avots mūsdienās nav nosakāms.
Daļu Lapas Mārtiņa literārā mantojuma veido proza, t.sk. galvenokārt tulkojumi no vācu un igauņu valodas. No vācu valodas tulkotajā stāstniecībā un romānistikā dominē sentimentāli motīvi un dēkas, arī tad, ja teksti atklāj vēsturiskus notikumus, lielākā daļa no šādiem darbiem tapuši pēc pasūtījuma un nereti jau to vācu oriģināls pieder t.s. tautas jeb triviālliteratūrai. Šiem darbiem tomēr 19. gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā bija liela nozīme, nostiprinot latviešu vidū lasīšanu kā svarīgu brīvā laika pavadīšanas veidu.
Lapas Mārtiņam ir nozīmīga loma latviešu publicistikā, viņš rakstījis galvenokārt "Mājas Viesim", "Baltijas Vēstnesim", "Dzimtenes Vēstnesim", "Balsij", "Baltijas Zemkopim"; tēmu loks ļoti plašs - dabaszinātnes, saimnieciskā dzīve, izglītība, kultūra, t.sk. literatūra, kredītsabiedrības, atmodas laikmetam raksturīgais ieskats biedrību dzīvē un tautas kultūra. No igauņu valodas Lapas Mārtiņš ir tulkojis F. R. Kreicvalda sastādītās "Tautas pasakas" (1888). Presē pirmais latviešu valodā sniedzis ieskatu igauņu un somu literatūrā, kā arī plaši rakstījis par somu un igauņu dzīvi, par igauņiem Lapas Mārtiņš rakstījis arī J.Dravnieka izdotajā "Konversācijas vārdnīcā".
Lapas Mārtiņam sava loma ir arī latviešu folkloras vēsturē, viņš publicējis trīs latviešu pasaku un teiku krājumus, kā arī rakstījis presē par tautas ierašām, rituāliem un svinībām. Nelielu viņa literārā mantojuma daļu veido paša sacerētu un tulkotu runu, veltījumpantu, rotaļu un spēļu krājumi, tie paredzēti saturīgai laika pavadīšanai viesībās, kāzās un citās draugu un radu tikšanās reizēs.
Personiska informācijaLapas Mārtiņa uzvārds - oriģinālā Lapp - igauņu valodā nozīmē 'ielāps'. Lapas Mārtiņš ir dzimis igauņu ģimenē, viņa tēvs Merts Lappa, iespējams, dzimis Igaunijā un ieradies Kārķos jau kā pieaudzis vīrs, vai arī dzimis jau Kārķos drīz pēc vecāku pārcelšanās uz Kārķiem, māte - Kerta iemāca lasīt igauniski. Līdz mūža beigām Merts Lappa tā arī neiemācījies runāt latviski bez kļūdām, tomēr bijis liels pļāpa, vietējo saukts par "lori" vai "Lorci Merci". Merts Lappa bijis Jaunkārķu muižas mūrnieks, dzīvojis muižas kalpu mājā vai smēdē, kuras otrajā stāvā bijušas divas mazas istabas muižas amatniekiem. Merts Lappa apprecējis ieceļotāju igaunieti. Ģimenē pirmais bērns Merts Lappa, dokumentos: Mārtiņš Lappa dzimis 1846. gada 30. septembrī. Lapu ģimenē ir bijis daudz bērnu.
Ziņas no: M[irdza]. Pieče. Atsijājot graudus no sēnalām. Darba Karogs, nr. 101 (24.08.1985).
Mārtiņš Lapa ir precējies ar Lizeti Neimani (Neumann, 1854-1907), pēc Matīsa Kaudzītes atmiņām - kurzemnieci no Džūkstes puses, satiktu kādā vasaras ceļojumā pa Kurzemi; par bērniem ziņu nav.
Profesionālā darbība

Grāmatas

Dzeja

1868: Mīlestības un mīlestības gaudu ziņges. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1871: Dziesmu virkne. Rīga: Brāļi Bušs.
1872: Divi dziedājumi iz Vērmaņa dārza Rīgā. Rīga: Brāļi Bušs.
1872: Jānis un Anna jeb uzticīga mīlestība. Stāsts deviņos dziedājumos. Rīga: Brāļi Bušs.
1880: Nāves piemiņa mūsu augstai Ķeizariskai Majestātei, Ķeizarienei Marijai Aleksandrovnai. Rīga: M. Jakobson.
1881: Mazs puķu pušķītis uz mūžam neaizmirstama Ķeizara Aleksandra II kapa. Rīga: Pūcīšu Ģederts.
1881: Pilnīgs mīlestības vēstulnieks jeb vēstuļu krājums priekš samīlējušiem visādās vajadzībās un atgadījumos, līdz ar mīlestības dzejām, albuma pantiņiem, puķu valodu un krāsu nozīmējumiem. Rīga: Pūcīšu Ģederts.
1881: Vērmaņa dārzā pagājušās svētdienas vakaru noklausītas runas: 1. Kāds bagāts resnvēders. 2. Kāda šuvēja. 3. Kāds sulainis. 4. Kāda vecmeita. 5. Kāda ķēkša. Rīga: M. Jakobson.
1882: Mīlestības pieviltas jaunekles briesmīga nāve. Stāstu dziesma visiem jaunekļiem un jauneklēm. Rīga: M.Jakobson.
1882: Mīlestības dziesmu rota priekš jaunekļiem un jauneklēm par laika kavēkli. Rīga: I. Skujiņa.
1883: Mīlestības puķītes jeb: visjaukākās dziesmiņas jaunībai. Rīga: M. Jakobson.
1883: Kā bučošanās cēlusies. Šķiršanās no mīļākās [4 panti]. Rīga: M. Jakobson.
1883: Mūsu augstā Kunga un Ķeizara Aleksandera III. kronēšanas svētkos [11 panti]. Pie ozola stādīšanas ķeizara kronēšanas svētkiem par piemiņu Jonatana biedrības dārzā [10 panti]. Rīga: M. Jakobson.
1883: Mūsu augsta Kunga un Ķeizara Aleksandera III. kronēšanas svētkos Pavasaras biedrībā 1883. gadā. Rīga: M.Jakobson.
1883: Pēc kronēšanas svētkiem mūsu augstā Kunga un Ķeizara Aleksandra III. aizbraukšana no Maskavas uz Pēterburgu [17 panti]. Rīga: M. Jakobson.
1884: Trīs jaunas ziņģes. Mel.: Pie straujas upes sēdēji. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1885: Kā žīds izjoko tagadējās latviešu modes [12 panti]. Rīga: M. Jakobson.
1885: Daugavas laivinieks un viņa līgaviņa [16 pantos]. Rīga: M. Jakobson.
1890: Briesmu darbs Pēterburgā 5. februārī 1880 [10 pantos]. Rīga: M.Jakobson.
1890: Laimes vēlējumi visādos dzīves atgadījumos un vajadzībās, it īpaši arī uz jaunu gadu, dzimšanas un vārda dienu, brūtes pāra saderināšanos, kāzām, sudraba un zelta kāzām, kristībām, bērēm, panti priekš kapa uzrakstiem utt. Rīga: Pūcīšu Ģederts.

Proza - oriģināli

1872: Par velti mīlēts. Stāsts iz Vidzemes senlaikiem. Rīga: Brāļi Bušs.
1873: Teicams lielskungs un viņa draugs Graudiņa Ansis. Stāsts iz latviešu dzīves Vidzemē. Rīga: Brāļi Bušs.
1873: Labam laba alga. Oriģinālstāsts. Rīga: Brāļi Bušs.
1873: Otokars un Alvīne. Stāsts iz Baltijas senlaikiem. Rīga: Brāļi Buši.
1874: Pieviltas brūtes nāve. Stāsts pēc patiesīga notikuma. Rīga: Brāļi Bušs.
1876: Laime pēc nelaimes. Stāsts iz Rīgas latviešu dzīves. Jelgava: Zīllaks.
1876: Noziedzies, bet tomēr nevainīgs. Stāsts iz latviešu dzīves. Jelgava: Zīslaks.
1876: Smiltnieku Pēters, jeb: kā viņam ar precēšanos gājis. Stāsts iz kāda bagāta Vidzemes apgabala dzīves. Rīga: Brāļi Bušs.

Proza - tulkojumi

1873: Tautas meitiņa, kas kādu tautas dēlu aplaimojuse. Stāsts, kuru pēc kāda vācu stāsta līdzības sarakstījis Lapas Mārtiņš. Rīga: Brāļi Bušs.
1873: Veca avīžu lapa, caur ko nabags jauneklis bagātu sievu dabūjis un laimīgs vīrs palicis. Stāsts [Otto Glogau. Ein altes Zeitungsblatt]. Riga: Brāļi Buši.
1873: Verdzene. Stāsts iz krievu zemes. Rīga: Brāļi Bušs.
1874: Gudris zaglis vecos laikos. Vēsturīga teika [Ramzesa teikas atstāsts? pēc Misiņa rādītāja nr. 8600]. Rīga: Brāļi Buši.
1874: Blēdība griež sev asas rīkstes. Kriminālstāsts. Jelgava: H. Alunāns.
1874: Kā sievas mīlestība vīru no dzeršanas atradinājuse. Stāstiņš, ko iz kādas vācu ārstes dienasgrāmatas piezīmēm latviski izrakstījis Lapas Mārtiņš. Rīga: Brāļi Bušs.
1874: Baltā roze un abi eiropieši. Stāsts iz Amerikas mežiem, ko latviski tulkojis Lapas Mārtiņš. Jelgava: H. Alunāns.
1874: Ķeizars Aleksanders I un Ivans Petrovičs. Rīga: Brāļi Bušs.
1874: Necerēta laime. Stāstiņš iz jūrmalnieku dzīves [Wilhelm Müller jeb Gottfried Mylius. Die Erbtheil des Seemannes]. Rīga: Brāļi Buši.
1874: Patiesīgi draugi. Stāstiņš. Rīga: Brāļi Buši.
1874: Skola un teaters. Stāsts iz Gartenlaubes [L.R. Theater und Schule]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1874: Kristīne un Jūle, jeb: Divu sievišku dzīves bildes. Stāsts, kas izrāda tikuma un netikuma augļus [Jodocus Donatus Hubertus Temme. Zwei schöne Frauen]. Rīga: Brāļi Bušs.
1875: Sādžas velns jeb: Lielgruntnieks un viņa kalps. Stāsts iz dzīves [Friedrich Friedrich. Nur ein Diener (?)]. Jelgava: H. Alunāns.
1876: Nemesis jeb ļaunam darbam ļauna alga [Franz Hoffmann. Nemesis: Eine Erzählung für meine jungen Freunde]. Jelgava.
1876: Tēva svētība jeb: Tinte un spalva [Gustav Nieritz. Vatersegen oder Feder und Tinte]. Rīga: Brāļi Buši.
1877-1879: Kapsētas Urzula jeb Uz tumšām tekām. Šī laika stāsts [B.A.Bleich "Der Hausirer"]. Rīga: Brāļi Buši.
1878: Meža zagļi. Kriminālstāsts. Jelgava: Zīslaks.
1878: Abi Rotšīldi. Stāstiņš. Rīga: Brāļi Buši.
1879: Izabela. Spānijas padzītā ķēniņiene. Vēsturīgs romāns iz Spānijas jaunākiem laikiem [Georg Born. Isabella , Spaniens verjagte Königin oder Die Geheimnisse des Hofes von Madrid]. Jelgava: H.Alunāns.
1880: Don Karlos. Vēsturīgi romantīgs stāsts iz Spānijas jaunākiem laikiem [Georg Füllborn. "Don Carlos. Historisch-romantische Geschichte aus Spaniens Jetztzeit"]. Jelgava: H. Alunāns.
1883: Baznīcas iesvētīšana Hamarbijā. Zviedru romāns [Emilie Flygare-Carlén. Die Kircheinweihung von Hammarby]. Jelgava: H. Alunāns.
1883: Diplomāta meita. Romāns iz Šveicijas kalniem [Ernst Philipp Karl Lange oder Philipp Galen. Die Tochter des Diplomaten]. Jelgava: H.Alunāns.
1884: Jāņu klints vientulis. Zviedru romāns [Emilie Flygare-Carlén. Der Einsiedler auf der Johannis-Klippe : Küsten-Roman]. Jelgava: H.Alunāns.
1890: Medinieks. Vēsturisks romāns iz tagadējā laika. [Robert Frankenburg. Der Einsiedler am Starnbergersee]. Rīga: Pūcīšu Ģederts.

1900: Ceļojums uz mēnesi. Jocīgs stāsts. Rīga: Pūcīšu Ģederts.
1895: Pie altara. Romāns [E. Werner jeb Elisabeth Bürstenbünder. Am Altar]. Jelgava: Draviņ-Dravnieks.
1908: Ziemassvētki sādžā. Stāstiņš [Nikolaus Fries]. Rīga: Jonck&Poliewsky.

Dzejas, stāstu un publicistikas antoloģijas

1873: Raibā grāmata [stāsti, dzeja, šis un tas]. Rīga: Brāļi Bušs.
1903: Bērnu ziemsvētku grāmatiņa. Smiltene: J. Dzirkals.

Spēļu grāmatas, runu krājumi, izglītojoša rakstura darbi u.c.

1878: Krievu - turku kara kronika, jeb: Krievu turku karš 1877-1878 [sastādītājs, tulkotājs]. Rīga: P.Šillings.
1883: Runu krājums jeb Galda runas un veselības izsaukumi visādās viesībās, laikmetos, svētkos un dažādos atgadījumos, lielā izvēlē, prozā un dzejā. Rīga: Pūcīšu Ģederts.
1885: Dūšīgā latviešu censoņa un krietnā rakstnieka Māteru Jura piemiņai. Rīga: M. Jakobson.
1886: Rotaļnieks jeb: dažādas rotaļas uzjautrināšanai viesībās, famīliju svētkos, zaļumu svētkos un visādos atgadījumos, kur jauni ļaudis sapulcējas - līdz ar pamācīšanu, kā rotaļu ķīlas saņemamas un pēcāk atdodamas, kādas strāpes apķīlātiem uzliekamas, līdz ar mīklām, aritmētiskiem uzdevumiem, burvības mākslas gabaliem un vēl šis un tas pajautrināšanai un laika kavēklim. Rīga: Pūcīšu Ģederts,
1887: Jautrais kāzenieks jeb dažādas kāzu runas, jocīgi priekšnesumi dzejā un prozā, dzīvas bildes, mazas teātra lugas, padomi, kā laulībā var laimīgs būt, joku stāstiņi utt. Rīga: L. Blankenšteins.
1889: Viesīgs padomnieks. Pēc I.B.O. von Erfurta sastādījis Jaunkārķenieks. Rīga: Pūcīšu Ģederts.
1890: Jautrības vakari jeb dažādi jocīgi stāstiņi jautrības mīļotājiem vaļas brīžos. Rīga: Pūcīšu Ģederts.

Latviešu pasakas un teikas

1901: Gudrais Ansis un velns, jeb: Pasakas par to, kā gudrais Ansis izmuļķojis cilvēkus un pievīlis, apmānījis, pārspējis velnu. Smiltene: J. Dzirkalis.
1902: Pasakas un nostāsti par burvjiem, raganām, pūķiem un vilkačiem. Smiltene: J. Dzirkalis.
1904: Dievs un velns, jeb: Pasakas un nostāsti par to, kā Dievs sodījis velnus, kuri labiem cilvēkiem mēģinājuši kaitēt. Smiltene

Etnogrāfija

1877: Kaukazijas kalnos un Amerikas tuksnešos [informācija par Kaukāza iedzīvotājiem - čerkesiem, osetīniem, čečeniem un viņu vēsturi, kā arī cīņu ar indiāņiem, bifeļu medībām, dabu un ģeogrāfiju Amerikā - ziņas no dažādiem, galvenokārt vācu avotiem]. Rīga: Brāļi Buši.

Reliģiskā literatūra

1889: Iesvētīšanas dienai par piemiņu. Svētku dāvana iesvētījamiem jaunekļiem un jauneklēm, par pavadoni viņu nākošā mūžā. Rīga: Pūcīšu Ģederts.
1898: Garīgs draugs jeb 222 garīgas dziesmas visos baznīcas svētkos un svētdienās, rīta un vakara dziesmas, miršanas un bēru dziesmas, dziesmas par dvēseļu mājokli un mūžību, kā arī dziesmas visādos atgadījumos un dzīves vajadzībās. Līdz ar dziesmām, runām un lūgšanām brūtes pāri saderinājot, brūtgānu un brūti izvadot un kāzās, un bērnu kristīšanā. Smiltene: J. Dzirkalis.

Igauņu literatūras tulkojumi krājumos un publikācijās presē

1882: F.R.Kreicvalds. Pamudinājums [dzejolis]. Baltijas Zemkopis, nr.15.
1884: M.Peders. Bobis Ellerheins. Oriģinālromāns [Moritz Maxmillian Põdder. Bob Ellerhein]. Baltijas Vēstnesis, nr. 199.-234.
1888: F.R.Kreicvalds. Tautas pasakas [18 pasaku un teiku izlase]. Rīga: Pūcīšu Ģederts.
1892 (1877): Гусли [latviešu, igauņu u.c. tautu dziesmu krājums, igauņu dziesmas Lapas tulkojumā krājuma 2. izdevumā]: J.V.Jansens “Mans prieks un mana laimība” – vēlākā Igaunijas himna; L.Koidula “Man sirdī, prātā vienādi”.
1893: Septiņas dziesmas [tulkojums no igauņu valodas], tulko: J.Kunders “Kalnā”; L.Koidula “Kad dzirdēji”; A. Hāva “Tu esi šķelmis”.
1893: E.Vilde. Celmi un atvases [Eduard Vilde. Kännud ja käbid]. Austrums, IX 214.-239.; X 313.-338. lpp.
1894: E. Vilde. Dora Ozols [Eduard Vilde, Doora Ozol]. Baltijas Vēstnesis, nr. 15.-29.
1894: E. Vilde. Nauda [Eduard Vilde. Kukkur]. Stāsts iz igauņu dzīves. Baltijas Vēstnesis, nr. 189.-200.
1899: A.Kicbergs. Irbes Pētera izmanība [August Kitzberg. Püve Peetri "riukad"]. Baltijas Vēstnesis, nr. 186.-192.
1909. E. Vilde. Kur saule nespīd [Eduard Vilde. Kuhu päikene ei paista]. Dzimtenes Vēstneša pielikums, nr. 55.-83.
1909: J.Līvs. Nesaticīgi kaimiņi. Stāsts iz igauņu laucinieku dzīves. [ Juhan Liiv]. Īstais Tēvijas kalendārs, 33.-46.lpp.; Kurzemes un Vidzemes vispārīgā laika grāmata, 33.-46.lpp.

Publicistika [izlase]

Izglītība

1870: Vēl mūsu tautā daži netikumi atrodās. Mājas Viesis, nr. 26.
1872: Cēsu apriņķa skolotāju sapulce Dzērbenē, 11. jūlijā 1872. Baltijas Vēstnesis, nr. 35.
1875: Lieplatones pagasta un skolas nams. Baltijas Zemkopis, nr. 12.
1887: Kāds vārds par lauciniekiem, kuri savus bērnus nodomājuši dot pilsētas skolās. Baltijas Vēstnesis, nr. 168.
1887: Par latviešu laucinieku meitu skološanu un meiteņu skolām. Baltijas Vēstnesis, nr. 294.
1888: Mantai un izglītībai ir liels svars un liela iespēja. Baltijas Vēstnesis, nr. 163.
1888: Par sieviešu kārtas audzināšanu un viņas stāvokli sadzīvē. Baltijas Vēstnesis, nr. 189., 191.-193.
1889: Ticības mācība Rīgas skolās. Baltijas Vēstnesis, nr. 83.
1890: Par audzināšanu. Mājas Viesis, nr. 50; 1891, nr. 2., 13.
1895: Mūsu laukpagastu skolotāju materiālais stāvoklis. Baltijas Vēstnesis, nr. 156.
1897: Atskats uz Vidzemes laukskolu vēsturi [pēc D.Sandera u.c.]. Baltijas Vēstnesis, nr. 29.-37.(?)
1897: Latviešu skolas Rīgā. Baltijas Vēstnesis, nr. 260.
1898: Tautskolu dārzi. Baltijas Vēstnesis, nr. 242.
1898. Somu tautas panākumi izglītības un saimniecības veicināšanas ziņā. Baltijas Vēstnesis, nr. 255., 256.
1898: Par nodomāto igauņu zemkopības skolu. Baltijas Vēstnesis, nr. 28-29.
1899: Kā Francijā veicina tautas izglītību. Baltijas Vēstnesis, nr. 14.
1899: Kā Somija veicina tautas izglītību. Baltijas Vēstnesis, nr. 29.
1900: Japānas skolas. Baltijas Vēstnesis, nr. 30.
1904: Tautas izglītība ārpus skolas Rīgā. Baltijas Vēstnesis, nr. 8.
1904: Ziņas par Rīgas pilsētas skolām viņai piederīgās muižās. Baltijas Vēstnesis, nr. 15., 16., 78.

Kultūra, kultūras vēsture

1870: Valmiera [dziedāšanas svētki 24.VI]. Mājas Viesis, nr. 27.
1872: No Lēdurgas draudzes [teātris pagastskolā]. Baltijas Vēstnesis, nr. 23.
1885: Par mūsu lasāmu grāmatu bibliotēkām. Baltijas Vēstnesis, nr. 99., 100.
1885: Latviešu uzvārdi jeb ciltsvārdi. Baltijas Vēstnesis, nr. 148.
1887: Par grāmatu krātuvēm. Baltijas Vēstnesis, nr. 78.
1888: Justicrāta Kristofa Ludviga Teča testaments. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 171.
1889: Gabaliņš iz Baltijas vecajiem labajiem laikiem. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 210.
1890: Latviešu valodas nepareizā lietošana uz receptēm. Baltijas Vēstnesis, nr. 84.
1893: Iz veciem papīriem. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 235., 241., 247., 253., 259., 265., 271., 277., 282., 288., 293.
1894: Burvju tiesāšana 17. gadsimtenī [pēc A.Saala]. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 266.
1895: Ko par latviešiem un igauņiem pirms simts gadiem rakstīja [A.Hupela materiāli]. Balss, nr. 48.

Raksti par literatūru

1884: Par latviešu un igauņu rakstniecību 1883. gadā. Baltijas Vēstnesis, nr.87.
1885: Slavenais somu dzejnieks un tautas vīrs Elijas Lönrots. Balss, nr. 6.
1885: Somu skolas un rakstniecība. Baltijas Vēstnesis, nr. 78.
1885: Kāds ungāru tautas dziesminieks [Pauls Racis]. Balss, nr.17.
1887: Somu tautas gādība par skolām un rakstniecību. Baltijas Vēstnesis, nr. 150., 151.
1887: Par somu rakstniecību. Baltijas Vēstnesis, nr. 246., 247.
1893: Mūsu ievērojamākā stāstu rakstnieka Jaunzema kunga [Apsīšu Jēkaba raksti igauņu un somu]. Baltijas Vēstnesis, nr.269.
1894: Ko stāsti un romāni iespēj? Baltijas Vēstnesis, nr. 210.
1894: Igauņu rakstniecība. Baltijas Vēstnesis, nr. 100., 101.
1908: Vēl mūsu jaunības rakstniecības lietā. Latvija, nr. 169.

Tautas atmoda, tautas tradīcijas

1868: Savāds ieradums [meitu jā vai nē vārda došana ar meiju palīdzību Igaunijā]. Mājas Viesis, nr. 19.
1870: Zilais kalns. Baltijas Vēstnesis, nr. 30.
1870: Vella-ala. Mājas Viesis, nr. 30.
1870: Par svēto Vohhando upīti [Igaunijā]. Mājas Viesis, nr. 51.
1871: Vēl kāds vārds par "dīvainu kaunēšanos". Mājas Viesis, nr. 29.
1874: Par linu talkām Kurzemē. Baltijas Vēstnesis, nr. 39.
1876: Dzimtenes mīlestība. Baltijas Zemkopis, nr. 42.
1878/79: Tautas mīklas. Ērģemes pusē dzirdētas. Latviešu tautas kalendārs. 1878, 67.lpp.; 1879. 67. lpp.
1881: Par spokiem. Mājas Viesis, nr. 19.
1885: Latviešu tautas dziesmas un meldijas [rosinājums krāt tautas deju motīvus]. Balss, nr. 20.
1885: Kādēļ suns kaķi un kaķis peles neierauga. Iz ļaužu mutes saklausīts. Balss, nr. 45.
1886: Atmiņas iz senākiem laikiem. I. Dzīres muižā. Baltijas Vēstnesis, nr. 133.
1886: Atmiņas iz senākiem laikiem. II. Hamilkārs fon Felkerzāms un Gustavs fon Krīdeners. Pirmie zemnieku māju īpašnieki Vidzemē. Baltijas Vēstnesis, nr. 139.
1886: Atmiņas iz senākiem laikiem. III. Draudzība par mīlestību. Baltijas Vēstnesis, nr. 144.
1887: Kā dažas tautas domā par nāves sākumu pie cilvēkiem. Baltijas Vēstnesis, nr. 10.
1887: Kā jaunavas mēģina pareģot savu nākamību. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 281.
1888: Ko senāk par malēniešiem dzirdēju stāstām [anekdotes]. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 6.
1888: Ziemassvētku dziesmas. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 294.
1888: Ko Kauliņu māte man stāstīja. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 127., 133., 143., 149.
1889: Gabaliņš iz Baltijas vecajiem labajiem laikiem. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 210.
1889: Līķu sadedzināšana un aprakšana. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 97.
1890: No Jumurdas [par ēdienu "sutnes" kurzemnieku skābputras vietā]. Baltijas Vēstnesis, nr. 76
1891: Imanta un Kaupo. Baltijas Vēstnesis, nr. 168.
1894: Iz igauņu mitoloģijas [tulkojums]. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 51., 56.
1900: Vecu ļaužu laika nojēgumi. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 113., 118.

Veltījumi, apsveikumi, biogrāfijas, nekrologi

1868: Prieku svētki Jaunkārķos [par Johana Tobiasa, rakstveža un pārvaldnieka 25gadu amata svētkiem]. Mājas Viesis, nr. 48.
1871: Viena latvieša sudrabkāzas [fon Krīdeners un latviešu zemnieki]. Mājas Viesis, nr. 1.
1871: Olivers Cromwell, lords-protektors Anglijā. Dzīve un darbi. Latviešu Avīžu pielikums Baznīcas un skolas ziņas, nr. 5.
1881: Par Dr. Mārtiņu Luteru. Mājas Viesis, nr. 25., 26.
1884: Patiesības kareivis Lucilijs Vanini. Baltijas Vēstnesis, nr. 293.
1892: Divi zemnieku kārtas labdari [Hamilkārs fon Felkerzāms un barons Gustavs fon Krīdeners]. Baltijas Vēstnesis, nr. 276.
1895: No Jelgavas [Kārļa Stālberga nekrologs]. Baltijas Vēstnesis, nr. 70.
1898: Skolotājs un ērģelnieks Aleksanders Švehs [nekrologs]. Baltijas Vēstnesis, nr. 127.
1899: Akadēmijas profesors Jānis Kēlers (Johann Köhler) [nekrologs]. Baltijas Vēstnesis, nr. 84.
1900: Bijušais Jāņa baznīcas galvenais mācītājs Pauls Veirihs (Weyrich) [nekrologs]. Baltijas Vēstnesis, nr. 167
1904: Dāvids Grīntāls [nekrologs]. Baltijas Vēstnesis, nr. 149., 152.

Par igauņiem un dzīvi Igaunijā

1868: Tautas brāļu apmeklēšana jeb kāds vārds par igauņiem. Mājas Viesis, nr. 49.
1871: Divas valodas, viena tauta [iz Eesti Postimees]. Mājas Viesis, nr. 20.
1880: Tagadējie igauņu laikraksti. Baltijas Vēstnesis, nr. 303.
1881: Par šķelšanos igauņu rakstniecības biedrībā. Baltijas Vēstnesis, nr. 235.
1881: Dr. Veskes ceļojums pa Somiju [tulkojums]. Baltijas Vēstnesis, nr. 269.-271.
1882: Kārļa Roberta Jakobsona nāve. Baltijas Vēstnesis, nr. 78.
1882: Nelaiķa igauņu patriota "Sakalas" redaktora Kārļa Roberta Jakobsona dzīve, darbi un bēres. Baltijas Zemkopis, nr. 15.-17.
1882: Igauņu "Arājs" un citi strādnieki viņa tīrumā. Baltijas Vēstnesis, nr. 229.
1883: Ķildas Aleksandra skolas lietā. Baltijas Vēstnesis, nr. 129.
1884: Par igauņu biedrībām. Baltijas Vēstnesis, nr. 206.
1885: "Eesti Postimees"a vadībā atkal mainīšanās gaidāma. Baltijas Vēstnesis, nr. 230.
1886: Par igauņu tautiskiem darbiem. Baltijas Vēstnesis, nr. 223.
1888: Par igauņu tautas senatnes garamantas krāšanu. Baltijas Vēstnesis, nr. 56.
1889: Bēgļi [iz Igaunijas] uz Zviedriju. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 11.
1891: Igauņu avīžniecība. Baltijas Vēstnesis, nr. 235.
1897: Par igauņu spraušanos uz dienvidiem. Baltijas Vēstnesis, nr. 235.
1899: Gabaliņi no Vidzemes pagājušajiem laikiem. Šis un tas iz Pērnavas vēstures [iz A.Saala rakstiem]. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 294.
1900: Igauņu avīzes "Postimees" brīdinājums tiem, kuri domā atstāt dzimteni. Baltijas Vēstnesis, nr. 56.
1900: Cik igauņi nodzer un kā lasa laikrakstus. Baltijas Vēstnesis, nr. 246.
1902: Kā Jurjevu pievienoja Krievijai. Baltijas Vēstnesis, nr. 183.
1904: Viņu pēdējais padoms [par vāciešu attieksmi pret latviešiem un igauņiem]. Baltijas Vēstnesis, nr. 13.
1904: Igauņu konversācijas vārdnīca. Baltijas Vēstnesis, nr. 103.
1904: Igauņu dienas avīžu nesaticība. Baltijas Vēstnesis, nr. 127.
1904: Par igauņu laukskolām. Baltijas Vēstnesis, nr. 168.
1906: Igauņu stiprinieki. Balss pielikums, nr. 145.
1908: Igauņu tautskolotāju stāvoklis. Rīgas Avīze, nr. 34.
1908: Pārgrozījums igauņu avīžniecībā. Dzimtenes Vēstnesis, nr. 217.
1908: Aiziešanas kustība pie igauņiem. Dzimtenes Vēstnesis, nr. 248.
1908: No igauņu tautas cēlušies vareni vīri. Dzimtenes Vēstnesis, nr. 266.
1908: Igauņi un vācieši. Dzimtenes Vēstnesis, nr. 292.
1909: Igauņu zinātņu akadēmijas dibināšanas lietā. Dzimtenes Vēstnesis, nr. 4
1909: Par Vidzemes un Igaunijas zemnieku deputātu darbību V Domē. Dzimtenes Vēstnesis, nr. 40.
Citātu galerijaMārtiņam galvenā kārtā nācās uzturēties no saviem rakstu darbiņiem, kaut arī cik grūti. Lai panāktu to pašu mazumiņu, viņam nācās rakstīt, cik iespējams, tādus rakstus, kas tiek jo vairāk lasīti, tādā ziņā arī vairāk pirkti un varēja kaut ko ienest. Visvairāk lasāmi tai laikā bij vēl paši saldenākie dzejoliņi un paši romantiskākie stāstiņi, īpaši ar bēdīgām nelaimīgas mīlestības beigām, un Lapas Mārtiņš prata it īpaši pievilcīgi trinkšķināt šās pāra stīdziņas lasītāju sirdīs, turklāt priekš tiem laikiem ar ievērojamiem panākumiem. (..) Lapas Mārtiņš, savu īpašo dzīves apstākļu vadīts, pamaz, bet galvenā kārtā izauga par amatniecīgu jeb veikalvedīgu rakstītāju peļņas nolūkā (..). Tos lielos ļaužu bara romānus, kā tādas "Belgrades rozes", "Izabellas" u.c., kuru dēļ Mārtiņš visvairāk tika pārsaukts no augstākas literatūras uzskatu cilvēkiem, viņš tulkoja nevis aiz savas iekšējas dziņas, nedz arī pēc paša izvēles, bet taisni grāmatu apgādātāju uzdevumā par palētu maksu.
No: Kaudzītes Matīss. Atmiņas par Lapas Mārtiņu. No: Atmiņas no "tautiskā laikmeta" un viņa lielākiem aizgājušiem darbiniekiem. Cēsis, Rīga: O. Jēpe, 1924, 216., 217. lpp.

Lapas Mārtiņš literatūras vēsturē uzskatāms ne tik daudz kultūras mantojumā paliekošu darbu autors, bet vairāk kā raksturīga laikmeta parādība - ar savu dzeju un stāstiem, ar īpatnējo, laikmeta kolorītam raksturīgo personību. Viņa dziesmas ir naivas un sentimentālas, bet paša nemaz negribēta komika tajās rada īpašu humora intonāciju, kas palīdzējusi tām paglābties tautas atmiņā līdz pat mūsdienām. Turklāt ar Lapas Mārtiņa vārdu saistās arī īsti pārdzīvojumi, dziļas, nopietnas pārdomas (..). Tur nav tikai sēnalas, ir arī graudi. Nevaram neatzīt viņa plašo darbību, lai latviešus iepazīstinātu ar igauņu literatūru (..). Lapas Mārtiņš kā spēja un prata rūpējās arī par to, lai latviešiem būtu sava "dziesma", lai no tautas atmiņas nepazustu teikas un nostāsti (..). Pateicoties viņam ir saglabājušies arī nostāsti par Kārķiem, Par Uzpuriņa un Raganas kalnu u.c.
No: M[irdza]. Pieče. Atsijājot graudus no sēnalām. Darba Karogs, nr. 101 (24.08.1985).

Ja šodienas lasītājam nav iespējams iepazīties gandrīz ne ar vienu no Lapas Mārtiņa dzejas paveidiem, tad folkloristi to var lasīt gan dziesmu kladēs, gan pierakstos, nešķirojot sēnalas no vērtīgiem graudiem, jo tauta to nedara ar iemīļotām dziesmām. Te atrodamas: "Cik mīļa esi, tēvija"; "Ak, tēvija, tu dārgā, svētā"; "Es svabads vīrs un dziedāt varu"; "Es esmu nabags muzikants" (..). Visvairāk uzslavu un oficiālu atzinību saņēmusi tā Lapas Mārtiņa dzejas daļa, kas nemaz nav saglabājusies publicējumos, kas nav rakstīta dziesmu kladēs, kas gan dziedāta gadsimtu mijā, bet maz fiksēta, dzīva tikai leģendās. Šos improvizētos pantus, galvenokārt par mācītājiem, piemin Ā. Alunāns, A. Deglavs, M.Kaudzīte, A. Niedra (..). Arī latviešu folkloras krātuves rokrakstos darbinieki daudziem tekstiem par mācītājiem ar jautājuma zīmi klāt pierakstījuši Lapas Mārtiņa vārdu (..). Lai cik pelta Lapas Mārtiņa daiļrade, tajā kopumā atklājas paša autora personība, viņa sāpes, centieni, bagātajos zemtekstos netrūkst laikmeta attēlojuma un satīras.
No: Māra Vīksna. Lapas Mārtiņš un folklora. No: Latviešu folklora. Tradicionālais un mainīgais. Rīga: Zinātne, 1992, 192. lpp.

Šinī gadījumā [Lapas Mārtiņa] bija darīšana ar pirmo latviešu autoru, kas maizi pelnīja ar spalvu un kuram tamdēļ bija jāievēro tirgus konjunktūra (..). Lapas Mārtiņš bija pirmais konsekventais igauņu literatūras popularizētājs Latvijā, viņš to blakus citiem darbiem darīja veselu gadsimta ceturksni. (..) Lapas Mārtiņa tautietis un novadnieks J.Lammass, dzimis turpat Jaunkārķos 1860. gadā, viņam palīdzēja dabūt ziņas Konversācijas vārdnīcas rakstiem un ar Lammasa starpniecību no Vildes iegūta atļauja viņa stāstu tulkošanai. Tas savukārt liecina, ka Lapas Mārtiņš pats ar Vildi personiski nav iepazinies, kaut arī Vildem, no 1889. līdz 1890. gadam Rīgā dzīvojot, tas būtu bijis iespējams. Turpretī ar Kicbergu viņš laikam gan būs saticies, jo pēdējā darba tulkojums publicēts, autoram vēl Rīgā dzīvojot. (..) Mums ir pamats atzinīgi novērtēt Lapas Mārtiņa celmlauža darbu abu kaimiņtautu tuvināšanā, par ko viņš pats ir liecinājis: "Bet to es varu ar pilnu apziņu teikt, ka mana sirds pieder abām, kā igauņu, tā arī latviešu tautai."
No: Tenu Karma. Pirmais igauņu literatūras popularizētājs Latvijā. Varavīksne 1996. Literārā mantojuma gadagrāmata. Rīga: Preses nams, 1996, 89., 102.-103.lpp.
SaiknesHeinrihs Alunāns (1835–1904) - Darbabiedrs
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
žurnālists
Dzimšanas laiks/vieta30.09.1846
Kārķi
Kārķi, Kārķu pagasts, Valkas novads
Dzimis Jaunkārķu, tagad Kārķu pagasta Vecumos.

Izglītība1860 – 1862
Jaunkārķu pagastskola
Kārķi
Kārķi, Kārķu pagasts, Valkas novads

mācījies, apgūst ticības mācību, lasīšanu un rēķināšanu, mācību gala pārbaudi iztur teicami, izpelnās barona fon Krīdenera uzmanību un balvu. No: Baltijas Vēstneša divdesmit piecu gadu jubilejai par piemiņu. Rīga, 1893, 121.lpp.



00.08.1866 – 00.06.1869
Rūjienas draudzes skola
Rūjiena
Rūjiena, Valmieras novads

iestājās un mācījās skolā, sekojot Jura Neikena padomam un pateicoties barona fon Krīdenera (von Krüdener) materiālajam atbalstam; apgūst vācu valodu; lasa no tirgotāja Dauberta aizņemtos latviešu laikrakstus, aizraujas ar literatūru, publicējas "Ceļa Biedrī" un "Mājas Viesī."



00.08.1869 – 1870
Valmieras apriņķa skola
Valmiera
Valmiera

iestājas II klasē, iepazīstas ar tautiski noskaņotajiem dzejnieku Jāni Ruģēnu un agronomu Sietiņsonu; līdzekļu trūkuma dēļ spiests izstāties, skolu nepabeidzis.

Darbavieta00.09.1870 – 00.06.1871 (Datums nav precīzs)
Jaunkārķu pagastskola
Kārķi
Kārķi, Kārķu pagasts, Valkas novads
Skolotāja Bariha palīgs. Tautisko centienu dēļ konflikts ar mācītāju, spiests darbu atstāt.

1871 – 1906
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Rīga

Sākumā līdzstrādnieks bez pastāvīgas vietas; publicējas; kopš 1880. gada - igauņu avīžu recenzents un lokālziņotājs; kopš 1883 oficiāls pastāvīgs līdzstrādnieks, ekspedīcijā, vēlāk - tikai redakcijā; tulko daiļliteratūru, gatavo plaša spektra publikācijas, t.sk. to, kas attiecas uz Igauniju un igauņiem, Konversācijas vārdnīcai.


00.07.1871 – 00.08.1871
Tomsona kaula miltu un superfosfāta fabrika
Maskavas forštate
Ozolkalni, Rīga
Īslaicīgi strādnieks, bet drīz pāriet darbā uz dzērienu pārdotavu.

00.10.1871 – 00.12.1871 (Datums nav precīzs)
Ernesta Plātesa grāmatu spiestuve
Rīga
Rīga
Ar "Mājas Viesa" redaktora Anša Leitāna gādību - īslaicīgi - rudens pusē drukātavas strādnieks

00.12.1871 – 01.07.1874
Latviešu lasāmā bibliotēka
Smilšu iela, Rīga
Smilšu iela, Rīga

Pēc "Baltijas Vēstneša" redaktora Bernharda Dīriķa ieteikuma - Brāļu Bušu dibinātās bibliotēkas un grāmatnīcas vadītājs; tulko galvenokārt no vācu valodas izklaidējošu sentimentālo dēku literatūru latviešu valodā, vairākas grāmatas ļoti populāras, piedzīvo atkārtotus izdevumus; brāļi Buši maksā niecīgu honorāru, par atkārtotiem izdevumiem Lapas Mārtiņš nesaņem neko.

"Lūk", viņš [Lapas Mārtiņš] reiz iesaucās, "kāds svēts un cēls pienākums tas, rūpēties un strādāt brāļiem B[ušs] par labu. Un laulības ostrā arī nedrīkstu iebraukt, kamēr man vēl jāgādā priekš Kārlīša un Miķelīša [brāļi Bušs]. Tomēr liels prieks noskatīties, kā abi katru dien` tiek tuklāki. Redzu tak, ka mani sviedri nav velti lieti!" Pēc: Ā. Alunāns. Lapas Mārtiņš kā humorists sadzīvē. Dzimtenes Vēstnesis, nr. 115 (23.05.1909).


00.10.1874 – 00.04.1875
H. Alunāna grāmatu pārdotava un bibliotēka
Lielā iela, Jelgava
Lielā iela, Jelgava
Darbinieks

00.06.1875 – 00.01.1876
Laikraksts "Baltijas Zemkopis"
Jelgava
Jelgava
Oficiāls līdzstrādnieks

00.02.1876 – 00.07.1876
Latviešu lasāmā bibliotēka
Smilšu iela, Rīga
Smilšu iela, Rīga
Darbinieks grāmatveikalā un bibliotēkā, kas tobrīd A. Virzas rokās.

1907 – 00.03.1908
Laikraksts "Dzimtenes Vēstnesis" (1907–1917)
Rīga
Rīga

Redakcijas darbinieks, līdzstrādnieks

Dalība organizācijās1868 – 1909
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Biedrs
Ceļojums1872 – 1874 (Datums nav precīzs)
Vidzeme
Vidzeme, Brantu pagasts, Smiltenes novads
Katru vasaru apceļo kādu Vidzemes novadu, lai iepazītu tā kultūru un dzīvi.

00.08.1874
Kurzeme
Latvija
Apceļo Kurzemes vidieni, pēc ceļojuma kādu laiku mitinās Jāčunu Kauliņu mājās pie E. Alunāna, nodarbojoties ar rakstniecību.
Miršanas laiks/vieta21.04.1909
Rīga
Rīga
Miris pēc trīs nedēļu slimošanas "diakonisu namā no nedziedināmas kuņģa kaites". Pēc: Lapas Mārtiņš [miris]. Dzimtenes Vēstnesis, nr. 78 (1909, 8.04.).

Apglabāts24.04.1909
Torņakalna kapi
Torņakalna iela 1, Rīga, LV-1004

Apbedīts 12./24. aprīlī, piedaloties ap 3000 cilvēkiem, pie kapa runā mācītājs Freidenfelds un Lapas Mārtiņa draugs J. Kalniņš, bēru norise un Kalniņa runa pārstāstīta rakstā: Lapas Mārtiņš pēdējā gaitā. Dzimtenes Vēstnesis nr. 82 (13.04.1909).

Kapa vieta atrodas kapu kreisajā - Torņakalna ielas - malā, netālu no galvenās ieejas. Uz kapa plāksnes uzraksts: "Mārtiņš Lapa dzim. 18.sept. 1846.; mir.8.aprili 1909. Lizete Lapa dzim. Neumann dzim.10.aug.1854.; mir.23.aug.1907. Viss ir padots laika varā / Laikam pieder katris brīd`s: / Tādēļ cilvēks labi dara, / Kad tas laikam dzīvo līdz. Lapas Mārtiņš."

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-18 no 18.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Kārķi
(Kārķi, Kārķu pagasts, Valkas novads)
30.09.1846Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Rīga
(Rīga)
21.04.1909Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Torņakalna kapi
(Torņakalna iela 1, Rīga, LV-1004)
24.04.1909ApglabātsKapsēta
4Kārķi
(Kārķi, Kārķu pagasts, Valkas novads)
1860 - 1862IzglītībaCiems
5Rūjiena
(Rūjiena, Valmieras novads)
01.08.1866 - 01.06.1869IzglītībaPilsēta
6Valmiera
(Valmiera)
01.08.1869 - 1870IzglītībaPilsēta
7Kārķi
(Kārķi, Kārķu pagasts, Valkas novads)
01.09.1870 - 01.06.1871DarbavietaCiems
8Maskavas forštate
(Ozolkalni, Rīga)
01.07.1871 - 01.08.1871DarbavietaPilsētas daļa
9Rīga
(Rīga)
01.10.1871 - 01.12.1871DarbavietaPilsēta
10Smilšu iela, Rīga01.12.1871 - 01.07.1874DarbavietaIela
11Rīga
(Rīga)
1871 - 1906DarbavietaPilsēta
12Lielā iela, Jelgava01.10.1874 - 01.04.1875DarbavietaIela
13Jelgava
(Jelgava)
01.06.1875 - 01.01.1876DarbavietaPilsēta
14Smilšu iela, Rīga01.02.1876 - 01.07.1876DarbavietaIela
15Rīga
(Rīga)
1907 - 01.03.1908DarbavietaPilsēta
16Vidzeme
(Vidzeme, Brantu pagasts, Smiltenes novads)
1872 - 1874CeļojumsCiems
17Kurzeme
(Latvija)
01.08.1874CeļojumsReģions, apgabals
18Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1868 - 1909Dalība organizācijāsĒka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.