Mārtiņš Derums

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (7); Recepcijas persona (8)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsMārtiņš Derums
PseidonīmsAnatols Amfimakrs, Fridolīns, Jānis Kuģis, Maksis Rīdzinieks, Miervaldis Priedēklis
Dzimtais vārdsMaksis Miervaldis Čulītis
KopsavilkumsMārtiņš Derums (īst. v. Maksis Miervaldis Čulītis; 1911–2009) – žurnālists.
Personiska informācijaDzimis namdara ģimenē.
1938: salaulājies ar ierēdni Aleksandru Straujāni (1902–1977), meita Maija, precējusies Torna (1941–1998).

1944: devies bēgļu gaitās uz Vāciju.
Kopš 1952: dzīvoja Kanādā.
Otrā laulība ar ar rakstnieci Irmu Liepsalu.
Profesionālā darbībaKopš 1930 strādāja presē, žurnālista gaitas sācis ar motorsacīkšu aprakstiem un feļetoniem žurnālā "Motors", galvenokārt publicējies ar pseidonīmu Fridolīns.
Kopš 1936: tulkotājs, korespondents, redaktors, redakcijas loceklis laikrakstos "Rīts", "Darbs", "Tēvija" (1941–1944), "Rīkojumu Vēstnesis", "Daugavas Vanagi" (1942–1945).
Vācu okupācijas laikā Jāņa Rozes grāmatu apgāda vadītājs un līdzīpašnieks.
Laikraksta "Latvija" (1946–1960) redaktors un apgāda "Litera" līdzdibinātājs.
Radio raidītāja "Amerikas Balss" līdzstrādnieks, sagatavojot intervijas un ziņojumus latviešu raidījumiem uz okupēto Latviju.
"Latviešu banku kalendāra" valodas redaktors.

Latvijas esperantistu žurnāla "Ondo de Daugava" redaktors, rakstījis esperanto literārajam žurnālam "Literatura Mondo" Budapeštā; dzejoļi esperanto valodā publicēti grāmatā "Naū poetoj" ("Jaunie dzejnieki", 1989).
Saņēmis PBLA Kult. fonda valdes speciālu goda balvu (1991) par latviešu valodas kopšanai veltītu rakstu sēriju presē.
Līdztekus žurnālista darbam rakstījis dzejoļus, feļetonus, skečus.
1992: grāmatā "Vasaras raibumi" publicētas atmiņas par Latvijā dzīvoto laiku; kolorīti iezīmētas latviešu kultūras darbinieku personības, ievietoti arī dzejoļi, proza un raksti.
Manuskriptā grāmata par latviešu leģionāriem, kas bija gūstekņi Dahavas nometnē amerikāņu zonā Vācijā.
Citātu galerija

Par Makša Čulīša darbu žurnālistikā

".. pieder sava laika jaunajai žurnālistu maiņai, kas tiešā avīžniecības darbā izauga Latvijas brīvvalsts beigu cēlienā. Tie bija celtniecības patosa, nacionālās apziņas spodrinājuma un latviskuma meklējumu trauksmainie gadi trīsdesmito gadu otrajā pusē, kad centās modernizēties un laika tempam vairāk pieskaņoties arī prese un redakcijas sakuploja ar jaunaudzi. Arī Maksis Čulītis, kas savas gaitas sāka Rīta redakcijā, jau no paša sākuma apguva tā laika žurnālista aroda modernizācijas ideālus – stenografēt, fotografēt, rakstīt uz rakstāmmašīnas, kompilēt dažādus avotus un materiālus, piesavināties intervēšanas māku un prasmi literarizēt reportāžas, rakstīt feļetonus un citas avīžnieka aroda fineses, šajā ziņā, Čulītis drīz vien izauga par lietaskoku un blakus tā laika apsološākiem jaunajiem."
Raisters, Ēriks. Jaunas maiņas ierindnieks. Laiks, Nr.27 (05.04.1961)

"Ar smīnu lūpu kaktiņā Maksim Čulītim blakus spalvu cilā arī Mārtiņš Derums, Miervaldis Priedēklis, Maksis Rīdzinieks, Fridolīns un vēl citi burtu un vārdu virknējumi. Tie parādās zem "kolumnām". dzejoļiem, feļetoniem, skečiem, lugām, "īsielāpu" ziņojumiem, kādi tik noderīgi un nepieciešami katram laikrakstam, un grūti pat aptvert, kā Čulītis to visu (paspējis paveikt divdesmitčetru stundu diennakšu ritējumā... Bet, kas pazīst Maksi, zina, ka šis divdesmitčetras stundas bieži izmantotas arī bez atelpas un nosnaušanās, īpaši jau, kad bijis jāziņo par dziesmu svētkiem, vanagu un citām "dienām", pilnsapulcēm un salidojumiem..."
Vīksna, Ingrīda. Ar asu spalvu un redzīgu skatu. Laiks, Nr.29 (10.04.1991)
SaiknesIrma Liepsala (1910–1989) - Sieva
Nodarbesžurnālists
Dzimšanas laiks/vieta08.04.1911
Rīga
Rīga
IzglītībaRīgas pilsētas 24. pamatskola
Rīga
Rīga

nezināms – 1929
Rīgas Valsts tehnikums
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010

Beidzis ēku būvniecības nodaļu.


1933 – 1934
Kara aviācijas skola
Rīga
Rīga

1933 – 1937
Rūdolfa Egles literatūras studija
Rīga
Rīga

Studijas žurnālā "Eglaine" publicējis atsevišķus rakstus un dzejoļus.

DarbavietaRīga
Rīga
Rīgas pilsētas valdes būvniecības daļā.

Rīga
Rīga
Inženiera Otto Hottes privātajā uzņēmumā.

1936 – 1940 (Datums nav precīzs)
Laikraksts "Rīts" (1934–1940)
Rīga
Rīga

Līdzstrādnieks.


1942 – 1944 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga
Jāņa Rozes grāmatu apgāda vadītājs un līdzīpašnieks.

1942 – 1945
Laikraksts "Daugavas Vanagi"

Redaktors.


1946 – 1952
Laikraksts "Latvija" (1946–1986)
Gincburga
Günzburg, Bavaria, Germany, 89312
Redaktors.

1952 – 1985 (Datums nav precīzs)
Laikraksts "Laiks"
Kanāda
Canada

Vadīja laikraksta Kanādas redakciju.

Dalība organizācijās1939
Latviešu preses biedrība
Rīga
Rīga

1992
Latviešu preses biedrība
Amerikas Savienotās Valstis
United States
Goda biedrs.
DienestsLatviešu leģions
Emigrē00.08.1952
Kanāda
Canada
ApcietinājumsDahava
Dachau, Bavaria, Germany
Atradies gūstekņu nometnē.
Miršanas laiks/vieta29.04.2009
Kanāda
Canada
ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par vispusīgu Kanādas latviešu dzīves attainošanu avīzē "Laiks".
1974

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par latviešu valodas kopšanai veltītu rakstu sēriju presē.
1991

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
08.04.1911Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Kanāda
(Canada)
29.04.2009Miršanas laiks/vietaValsts
3Kanāda
(Canada)
01.08.1952EmigrēValsts
4Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010)
1929IzglītībaĒka, māja
5Rīga
(Rīga)
1933 - 1934IzglītībaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1933 - 1937IzglītībaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1936 - 1940DarbavietaPilsēta
9Gincburga
(Günzburg, Bavaria, Germany, 89312)
1946 - 1952DarbavietaPilsēta
10Kanāda
(Canada)
1952 - 1985DarbavietaValsts
11Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
1942 - 1944DarbavietaPilsēta
14Dahava
(Dachau, Bavaria, Germany)
(Nav norādīts)ApcietinājumsPilsēta
15Rīga
(Rīga)
1939Dalība organizācijāsPilsēta
16Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1992Dalība organizācijāsValsts
Žurnālists Mārtiņš Derums (īst. v. Maksis Miervaldis Čulītis; 1911–2009) dzimis Rīgā namdara ģimenē. Mācījies Rīgas pilsētas 24. pamatskolā, beidzis Rīgas tehnikuma Arhitektūras nodaļu (1929), līdz 1936. gadam ar pārtraukumiem strādājis par būvtehniķi, projektētāju, darbu uzraugu Rīgas pilsētas valdes arhitektu birojā un pie privātiem būvuzņēmējiem. Mācījies un beidzis kara aviācijas skolu (1933–1934), obligātajā karadienestā bijis motorists Latvijas aviācijas pulka 1. izlūku eskadriļā. Mācījies arī Rūdolfa Egles literārajā studijā (1933–1937).

Kopš 1930. gada Maksis Čulītis alias Mārtiņš Derums strādāja presē, žurnālista gaitas sācis ar motorsacīkšu aprakstiem un feļetoniem žurnālā “Motors”, galvenokārt tolaik publicējies ar pseidonīmu Fridolīns.

Kopš 1936. gada viņš bija tulkotājs, korespondents, redaktors, redakcijas loceklis laikrakstos “Rīts”, “Darbs”, “Tēvija” (1941–1944), “Rīkojumu Vēstnesis”, “Daugavas Vanagi” (1942–1945). Vācu okupācijas laikā bija Jāņa Rozes grāmatu apgāda vadītājs un līdzīpašnieks.

Otrā pasaules kara izskaņā ar laikraksti “Daugavas Vanagi” redakciju nonāca Vācijā, pieredzēja Berlīnes sagrāvi un izpostīšanu. Pēc kara, izveidojies latviešu bēgļu nometnēm, iesaistījās bēgļu periodisko izdevumu darbā, liekot lietā savas redaktora un žurnālista zināšanas. Viņš bija laikraksta “Latvija” (1946–1950) redaktors un apgāda “Litera” līdzdibinātājs.

Kopš 1952. gada Mārtiņš Derums dzīvoja Kanādā. Bija Radio raidītāja “Amerikas Balss” līdzstrādnieks, sagatavojot intervijas un ziņojumus latviešu raidījumiem uz okupēto Latviju, “Latviešu banku kalendāra” valodas redaktors. Par viņu teikts: “Cieņu darba biedros Čulītis ieguvis ne vien ar to, ka ir liels precizitātes mednieks, kas daudziem mēdz būt paklupšanas akmens, bet arī ar godīgumu, apzinīgumu un kārtības mīlestību, kas savukārt bieži pinekļus uzlikusi pašam. Cenšoties pēc daudzpusības, kāda nepieciešama žurnālista arodā, Čulītis savu darba lauku sekmīgi paplašinājis ar rosmēm tīrā feļetonā, dramaturģijā, skatuves mākslā un citur.”

Latvijas esperantistu žurnāla “Ondo de Daugava” redaktors, rakstījis esperanto literārajam žurnālam “Literatura Mondo” Budapeštā; dzejoļi esperanto valodā publicēti grāmatā “Naū poetoj” (“Jaunie dzejnieki”, 1989). Ieradies Kanādā, viņš kļuva par laikraksta “Laiks” ilggadīgu redakcijas vadītāju Kanādā.

Saņēmis PBLA Kultūras fonda valdes speciālu goda balvu (1991) par latviešu valodas kopšanai veltītu rakstu sēriju presē.

Līdztekus žurnālista darbam rakstījis dzejoļus, feļetonus, skečus.

Žurnālists, redaktors un dzejnieks Kārlis Raisters rakstījis:
“.. pieder sava laika jaunajai žurnālistu maiņai, kas tiešā avīžniecības darbā izauga Latvijas brīvvalsts beigu cēlienā. Tie bija celtniecības patosa, nacionālās apziņas spodrinājuma un latviskuma meklējumu trauksmainie gadi trīsdesmito gadu otrajā pusē, kad centās modernizēties un laika tempam vairāk pieskaņoties arī prese un redakcijas sakuploja ar jaunaudzi. Arī Maksis Čulītis, kas savas gaitas sāka Rīta redakcijā, jau no paša sākuma apguva tā laika žurnālista aroda modernizācijas ideālus – stenografēt, fotografēt, rakstīt uz rakstāmmašīnas, kompilēt dažādus avotus un materiālus, piesavināties intervēšanas māku un prasmi literarizēt reportāžas, rakstīt feļetonus un citas avīžnieka aroda fineses, šajā ziņā, Čulītis drīz vien izauga par lietaskoku un blakus tā laika apsološākiem jaunajiem.”/ Raisters, Ēriks. Jaunas maiņas ierindnieks. Laiks, Nr.27 (05.04.1961) /

1992: grāmatā “Vasaras raibumi” publicētas atmiņas par Latvijā dzīvoto laiku; kolorīti iezīmētas latviešu kultūras darbinieku personības, ievietoti arī dzejoļi, proza un raksti.
Manuskriptā grāmata par latviešu leģionāriem, kas bija gūstekņi Dahavas nometnē amerikāņu zonā Vācijā.

Ingrida Vīksna rakstījusi:
“Ar smīnu lūpu kaktiņā Maksim Čulītim blakus spalvu cilā arī Mārtiņš Derums, Miervaldis Priedēklis, Maksis Rīdzinieks, Fridolīns un vēl citi burtu un vārdu virknējumi. Tie parādās zem “kolumnām”, dzejoļiem, feļetoniem, skečiem, lugām, “īsielāpu” ziņojumiem, kādi tik noderīgi un nepieciešami katram laikrakstam, un grūti pat aptvert, kā Čulītis to visu (paspējis paveikt divdesmitčetru stundu diennakšu ritējumā... Bet, kas pazīst Maksi, zina, ka šis divdesmitčetras stundas bieži izmantotas arī bez atelpas un nosnaušanās, īpaši jau, kad bijis jāziņo par dziesmu svētkiem, vanagu un citām “dienām”, pilnsapulcēm un salidojumiem...” / Vīksna, Ingrīda. Ar asu spalvu un redzīgu skatu. Laiks, Nr.29 (10.04.1991) /

Mārtiņš Derums alias Maksis Čulītis nodzīvoja garu mūžu. 2009. gada 29. aprīlī aizgāja mūžībā, visu savu spēku un enerģiju atdevis latviešu preses darbā gan Latvijā, gan bēgļu gados Vācijā, gan trimdas gados Kanādā, jo latviešu periodiskajiem izdevumiem, īpaši svešuma gados, bija ļoti būtiska nozīme gan, informējot par notikumiem pašu dzīvē, gan pasaulē un padomju Latvijā, gan arī publicējot rakstus, recenzijas, kultūras un sabiedriskās dzīves ziņas, gan jaunākos literāros darbus, varētu teikt – savā ziņā dokumentējot laiku un laikmetu, kļūstot par noderīgu izziņas un izpētes avotu.

Steidzoties un ‘ķerot laiku’, aizrit ne viena vien dzīves dienas, par to pasmaidījis arī Mārtiņš Derums dzejolī “Allaž bez laika” –

Zvaigžņains un zvīļodams,
dzirkstošs un dziedādams,
pāri dziļumiem
atskrien pie manis laiks,
pilns celsmīgu centienu, cerību.

Atskrien,
bet neapstājas.
Paliek tikai
tieši vienu mirkli.
Tad aizskrien tālāk,
pilns vēlīnas vilšanās
un vītušu vainagu.

Aizskrien
un atstāj mani
atkal bez laika –
atkal, kā vienmēr,
arvienu un allaž:
bez laika, bez laika,
bez laika...

Informāciju 2021. gada 8. aprīlī sagatavoja literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.