Marta Apīne

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Recepcijas persona (2)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsMarta Apīne
Dzimtais vārdsMarta Herta Ārne
KopsavilkumsMarta Apīne (1920–1984) ir bibliogrāfe, Alekseja Apīņa sieva. Turpinājusi Augusta Ģintera latviešu periodikas rakstu rādītāja "Latviešu zinātne un literatūra" veidošanu, sakārtojusi un papildinājusi Augusta Ģintera manuskriptu par laika posmu 1908–1914 (6. sējumi, 1963–1989, pēdējo sējumu daļēji). Strādājusi Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkā.
Personiska informācijaDzimusi Viljama (1890–1968) un Martas Emīlijas (dzimusi Herbsts; 1887–1963) Ārņu ģimenē.
Profesionālā darbība

Pagodinājumi

1951, 1952: izteikta atzinība par krietnu darbu.
1952: izteikta atzinība un pateicība par sociālistisko sacensību veikšanu.
1954: izteikta pateicība par sociālistisko sacensību veikšanu un labu ražošanas darbu.
1959: izteikta pateicība par labi veikto darbu.
1967: atzinības raksts par labu darbu sakarā ar Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 50. gadadienu.
1976: atzinības raksts par ilggadēju un labu darbu Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkā.
Citātu galerija"Īpaši nopelni Martai Apīnei pieder kā bibliogrāfa Augusta Ģintera fundamentālā izdevuma "Latviešu zinātne un literatūra" turpinātājai. Tieši pēc Martas Apīnes un viņas dzīvesbiedra, grāmatniecības vēstures pētnieka Alekseja Apiņa ierosmes Valsts bibliotēkā tika atsākta Augusta Ģintera atstāto bibliogrāfisko kartotēku kārtošana, kuras aptvēra laikposmu no 1908. līdz 1919. gadam un ari 30. gadu beigas un kuru izveidošana par iespiestiem bibliogrāfiskiem rādītājiem bija nepieciešama jebkuram Latvijas sabiedriskās, zinātņu un kultūras vēstures pētītājam. Taču kartotēkā trūka materiālu no vairākiem to laiku preses izdevumiem, tie bija jāpapildina, tā pat bija jāpārbauda un jāprecizē esošie izraksti, tie jāklasificē pa daudzām un dažādām zinātņu, literatūras un mākslas nozarēm. Lai šādu darbu veiktu, nepieciešamas ne tikai izcilas bibliogrāfiskā darba iemaņas, bet arī plaša un vispusīga orientācija attiecīgā laikposma vēsturē un arī valodu zināšanas. Martai Apīnei bija šīs spējas un prasme, un viņas neatlaidīgā darba rezultātā nāca klajā vairāki apjomīgi "Latviešu zinātnes un literatūras" sējumi, kuros bija apkopoti bibliogrāfiskie materiāli no 1908. līdz 1913. gadam. Līdz aiziešanai pensijā viņa sagatavoja ari sava darba turpinātājus un, kamēr vien veselība atļāva, ar savu padomu sekoja viņu veikumam."

Sirsone, Skaidrīte. Bibliogrāfi Martu Apini pieminot. Karogs, 1985, Nr. 4.
SaiknesAleksejs Apīnis - Vīrs
Nodarbesbibliogrāfe
Dzimšanas laiks/vieta24.05.1920
Vecpiebalgas pagasts
Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
Dzimusi Vecpiebalgas pagasta Krūmēnu mājās.
Izglītība1929–1932
Vecpiebalgas Kagaiņu četrklasīgā pamatskola
Kagaiņi
Kagaiņi , Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads

1932–1934
Vecpiebalgas Upītes 6-klašu pamatskola
Vecpiebalgas novads
Vecpiebalgas novads
Līdz 1936. gadam veselības dēļ skolu neapmeklēja.

1936–1937
Jelgavas Valsts 2. ģimnāzija
Mātera iela 44, Jelgava
Mātera iela 44, Jelgava, LV-3001

1937–1942
Madonas ģimnāzija
Madona
Madona, Madonas novads

1942–1943
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Studē Filoloģijas un filozofijas fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļā. Studijas ar pārtraukumu, turpina no 1945. līdz 1949. gadam.

1945–00.11.1948
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Turpina studijas LU Vēstures un filoloģijas fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļā

00.11.1948–1950
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
No Klasiskās filoloģijas nodaļas pārgājusi uz Bibliotēku zinātnes nodaļas 4. kursu. Diplomdarbs – "Bērnu un skolas bibliotēkas Padomju Latvijā".
Darbavieta00.12.1944–00.09.1945
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
Telefoniste Vecpiebalgas Sakaru nodaļā

1950–1976
Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka
Rīga
Rīga
Bibliotekāre, bibliogrāfe, no 1972. gada – galvenā bibliogrāfe.
Miršanas laiks/vieta28.12.1984
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
Vecpiebalgas "Krūmēnos"
ApglabātsJaunie kapi
"Kastaņas", Dzērbene, Dzērbenes pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4118
ApbalvojumiLatvijas PSR Kultūras ministrijas Goda raksts
Piešķirts par ilggadīgu labu darbu sakarā ar Padomju Latvijas 30. gadadienu.
1970

Medaļa "Darba veterāns"
Medaļa piešķirta 1977. gada 3. oktobrī par ilggadēju un apzinīgu darbu.
1977

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Vecpiebalgas pagasts
(Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
24.05.1920Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
28.12.1984Miršanas laiks/vietaCiems
3Jaunie kapi
("Kastaņas", Dzērbene, Dzērbenes pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4118)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
4Kagaiņi
(Kagaiņi , Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
1929 - 1932IzglītībaCiems
5Vecpiebalgas novads
(Vecpiebalgas novads)
1932 - 1934IzglītībaNovads
6Mātera iela 44, Jelgava
(Mātera iela 44, Jelgava, LV-3001)
1936 - 1937IzglītībaĒka, māja
7Madona
(Madona, Madonas novads)
1937 - 1942IzglītībaPilsēta
8Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1942 - 1943IzglītībaĒka, māja
9Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1945 - 01.11.1948IzglītībaĒka, māja
10Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
01.11.1948 - 1950IzglītībaĒka, māja
11Rīga
(Rīga)
1950 - 1976DarbavietaPilsēta
12Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
01.12.1944 - 01.09.1945DarbavietaCiems
Marta Apīne (dzimusi Ārne; 1920–1984) nāk no Vecpiebalgas. Mācījusies Vecpiebalgas Upītes pamatskola, Jelgavas Valsts 2. ģimnāzijā, beigusi Madonas ģimnāziju. 1942. gadā viņa iestājās Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļā, bet 1949. gadā pārgāja uz Bibliotēku zinātnes nodaļu, kuru absolvēja 1950. gadā, aizstāvot diplomdarbu "Bērnu un skolas bibliotēkas Padomju Latvijā".

Studiju laikā Marta Apīne iepazinās ar dzīvesbiedru Alekseju Apīni (grāmatniecības vēsturnieks, literatūrvēsturnieks, filoloģijas doktors un bibliotēkas darbinieks).

1950. gadā sāka strādāt Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts, tagadējā Latvija Nacionālajā bibliotēkā, kur viņai tika uzdots nodarboties ar Augusta Ģintera latviešu periodikas rakstu rādītāja "Latviešu zinātne un literatūra" veidošanu. Tas kļuva par Martas Apīnes mūža darbu. Viņa sakārtoja un papildināja Augusta Ģintera manuskriptu par laika posmu no 1908. līdz 1914. gadam (6. sējumi, 1963–1989, pēdējo sējumu sakārtojusi daļēji).

“Darbs – Marta, vai tiešām Jūs raudājāt aiz prieka, kad toreiz jūras malā, sagaidījusi no bibliotēkas savu vīru, no viņa uzzinājāt, ka Jums uzdos nodarboties ar tā saukto Ģintera rādītāju? “Cik labi, ka man būs darbs ar paliekamu vērtību,” tā Jūs viņam teicāt, lai gan zinājāt, ko šis darbs nozīmē...

Tomēr tobrīd laikam arī viņa vēl īsti nezināja, ko tas nozīmē, to nemaz nebija iespējams praktiski apjaust, ne paredzēt. Bija Ģintera kartotēka – vienā Valsts bibliotēkas telpā visus kara gadus cauri saglabātas kastu kastes ar kartītēm, no kurām daļa pajukusi, un pirmie iespiestie rādītāja sējumi.

Bet vispirms īsi par Ģintera rādītāju un pašu Ģinteru. Latviešu kultūras darbinieks Augusts Ģinters (1885–1944) pēc 1905. gada revolūcijas bija spiests emigrēt un studēja Vācijā. No turienes viņš pārveda ideju reģistrēt un sistematizēt visus latviešu periodikā publicētos rakstus. Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados viņš izrakstīja simtiem tūkstošu kartīšu. Rādītāja pirmie sējumi tika publicēti, pārējās kartītes savā ziņā pārņēma Marta Apīne. Es laikam būtu apraudājusies aiz bailēm šī neaptveramā darba priekšā. Viņa raudāja aiz prieka...

Visu šo kartīšu daudzumu vajadzēja pa vienai izskatīt un sagrupēt – vispirms pa avīzēm, tad pa numuriem – un salikt numuru secībā. Un kur tad vēl jaunu izrakstu tūkstoši no laikrakstiem un žurnāliem, kas Ģinteram nebija pieejami... Katru izrakstīto materiālu vajadzēja atrast, salīdzināt un pārbaudīt, apzīmējumus un saīsinājumus vienveidot, klasifikācijā īsto vietu atrast. Arī pati klasifikācija daļēji bija jāpārstrādā atbilstoši mūsdienu prasībām. Arī personu un vietvārdu rādītāji jāsastāda un par katru personu ziņas jāpārbauda. Arī uz jauno ortogrāfiju jāpāriet. Sīks, piņķerīgs, fenomenālu precizitāti un pacietību prasošs darbs. Un vēl saturiskā puse: rādītājs ir anotēts; bieži vien Martas dziļais sakņojums tautas kultūrā bija tas, kas palīdzēja anotācijai īstos vārdus atrast. Pārlasot, piemēram, rakstus par dažādu skolu, biedrību, koru, teātru darbību, viņa jutās kā savu vecāku un vecvecāku atmiņās ieskatījusies. Saite ar tēva mājām bija dzīva un cieša.

Tā gāja gadi. No kartīšu kaudzēm tapa mašīnraksta lapas. Marta nēsāja šos papīru kalnus no bibliotēkas pie mašīnrakstītājām un atpakaļ, tad uz tipogrāfiju, kārtoja līgumus, lasīja korektūras. Diendienā, gadu gadā. Viena sastrādāja piecus sējumus, kuros ietverts viss latviešu valodā periodikā atrodamais no 1908. līdz 1913. gadam. Katrā no tiem atspoguļots ap 20 000 publikāciju.” (Ozoliņa, Indra. Grāmatas mūžā ierakstīta. Jaunās Grāmatas, 1988, Nr. 3, 27. lpp.)

Informāciju sagatavoja Madara Eversone.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.