Mārīte Romāne

2 bildes

Mārīte Romāne (īstajā vārdā Marija Romāne; 1932) – žurnāliste, literāte. Rakstījusi stāstus, raidlugas un aprakstus. 1984. gadā iznācis M. Romānes dokumentālu miniatūru krājums "Desmitvīru spēks".

Dzimšanas laiks/vieta

15.05.1932
Romāni

Personiska informācija

Dzimusi zemnieka ģimenē.

Profesionālā darbība



Literārā darbība
Proza
1984: dokumentālu miniatūru krājums "Desmitvīru spēks"
1989: stāsts "Noslēpumi" kopkrājumā "Noslēpumi"

Rakstījusi raidlugas un aprakstus. Publicējusi stāstus periodikā.

Citātu galerija



Par miniatūru krājumu "Desmitvīru spēks"
"Savdabīgs un interesants šajā sērijā ir žurnālistes Mārītes Romānes darbs "Desmitvīru spēks". Tas ir miniatūru krājums, ko autore veltījusi dažādu tautību karavīriem, kas Lielajā Tēvijas karā cīnījās par Latvijas atbrīvošanu no vācu okupantiem gan frontē, gan partizānu rindās, gan pagrīdē. Daudzus no viņiem vairs nesagaidīja mājās. No tālās Sibīrijas, Kaukāza kalniem, Jeņisejas krastiem nākušie jaunekļi nolika savas galvas par brīvu Latviju – krievi Gavriils Sobjaņins un Vladimirs Bogatkins, gruzīns Abibo Sišinašvili, baltkrievs Jevgeņijs Moizihs, ukrainis Ivans Morozs, azerbaidžānis Azi Aslanovs un daudzi citi. Īsajos stāstiņos, tēlojumos, aprakstos emocionāli parādītas šo karavīru izjūtas kaujas laikā, cīņās, kad katrs mierīgs atelpas brīdis atkal un atkal atsauc atmiņā tuviniekus, dzimtās mājas."
Liepiņa, E. "Sargāt savu tēvu zemi." Rīgas Balss, Nr. 267, 22.11.1984.

"Dokumenta un mākslinieciskuma apvienojums ir jaunās autores Mārītes Romānes stāstu un miniatūru krājumam "Desmitvīru spēks", kas pagājušā gadā iznācis izdevniecības "Liesma" sērijā "Sargāt savu tēvu zemi" un līdz šim palicis kritikas neievērots. Autore stāsta par konkrētiem Latvijas teritorijā kritušiem Lielā Tēvijas kara varoņiem, izmantojot tiešus datus, dokumentus, arī to gadu aculiecinieku stāstījumu, tomēr visa šī konkrētība pakļauta poētiskās domas vispārinājumam."
Smilktiņa, Benita. Stāsta virzība. Literatūra un Māksla, Nr. 20, 17.05.1985.

"Grāmata ir interesanta daudzējādā ziņā – tā sarakstīta par varonīgajiem karavīriem, Latvijas atbrīvotājiem no fašisma, taču autore viņus iepazinusi ne jau kara gaitās – pirmais sarkanarmietis, ko viņa dzīvē redzējusi, stāstījis "mums, bērniem, lai mēs neskrienot uz krūmāju, lai neņemot rokās dažādus pamestus spridzekļus" – tātad viņa pieder jaunākai paaudzei, viņai ir savā ziņā citāds skatījums uz nežēlīgajiem notikumiem; bet katrā miniatūrā ir – konkrēts likteņfakts, dokumentēts dzīves varoņdarbs, – tas lasītājā pastiprina izjūtu vilni. Miņā nāk Friča Bārdas tēlojumu grāmata "Vita somnium", Jāņa Sudrabkalna miniatūru krājumi "Viena bezdelīga lido", "Bezdelīgas atgriežas" – ar miniatūru ietiecoties fantastikā, brīvs iztēles ainu plūdums raksturīgs Bārdām, bet Sudrabkalna smalkie, reālistiskie zīmējumi ietver laikmeta vaibstus, dziļu filozofisku domu. Romāne ar savu darbu arī ir mēģinājusi spert soļus žanra attīstības meklējumos (ar miniatūru ietiecoties konkrētu cilvēku likteņos) un daudzviet veiksmīgi."
Ločmelis, Alberts. Avoti mūsu atmiņā. Karogs, Nr. 3, 01.03.1986.

Papildu vārdi

Marija Romāne

Izglītība

Neicenieku pamatskola
Līvānu novads

Vanagu septiņgadīgā skola
Preiļu rajons

1947–1951
Līvānu ekonomiskais tehnikums
Līvāni

1951–1955
Rīgas Pedagoģiskais institūts
Raiņa bulvāris 29, Rīga
Studijas Latviešu valodas un literatūras fakultātē.

Darbavieta

1955–1965
Rīgas 17. astoņgadīgā skola
Šampētera iela, Rīga
Skolotāja.

1955–1965
Rīgas 53. vidusskola
Melnsila iela 6, Rīga
Skolotāja.

1965–1980
Latvijas Radio
Doma laukums 8, Rīga
Bērnu un jaunatnes redakcijas redaktore un vadītāja.

1980–1985
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Jaunatnes literatūras redakcijas vadītāja.

1985–1988
Latvijas PSR Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komiteja
Rīga
Izdevniecību daļas vadītāja.

Dalība organizācijās

1971
Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
Biedre.