Māris Salējs

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (82); Tulkotājs (4); Atdzejotājs (7); Sastādītājs (5); Redaktors (9); Mākslinieks (3); Komentāra autors (8); Recepcijas persona (38)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsMāris Salējs
PseidonīmsMāris Salējs
Dzimtais vārdsMarians Rižijs
KopsavilkumsMāris Salējs (īstajā vārdā Marians Rižijs) – dzejnieks, atdzejotājs, literatūrzinātnieks. Piecu dzejoļu krājumu "Māmiņ, es redzēju dziesmu" (1999), "Mana politika" (2001, Annas Dagdas godalga), "Nedaudz vairāk" (2013), "Kā pirms pērkona" (2016, Ojāra Vācieša prēmija), "Tuvošanās" (2018) autors. Sarakstījis monogrāfiju "Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika" (2011, Literatūras gada balva, speciālbalvu kategorija). Saņēmis Polijas Kultūras ministrijas ordeni "Par nopelniem Polijas kultūras labā" (2009). Atdzejo un tulko no ukraiņu, poļu u.c. slāvu valodām. Starp nozīmīgākajiem tulkojumiem – poļu dzejnieka, Nobela prēmijas laureāta Česlava Miloša eseju grāmata "Dzimtā Eiropa" (2011). No ukraiņu valodas atdzejojis Ivana Franko, Igora Rimaruka, Jurija Sadlovska, Romāna Sadlovska, Nazara Gončara, Ivana Lučuka, Ostapa Slivinska u. c. autoru dzeju.
Personiska informācijaDzimis mākslinieku noformētāju ģimenē.
Profesionālā darbība

Pirmā dzejas publikācija


1993: dzejolis "Dievīgs miers..." laikrakstā "Latvijas Jaunatne" (11. septembra numurs).

Dzeja

1999: “Māmiņ, es redzēju dziesmu” (“Enigma”).
2001: “Mana politika” (“Pētergailis”).
2013: “Nedaudz vairāk” (“Mansards”).
2016: “Kā pirms pērkona” (“Pētergailis”).
2018: “Tuvošanās” (“Zvaigzne ABC”).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

1995, 2009, 2014: publicējis Konstantija Ildefonsa Galčinska (Konstanty Ildefons Gałczyński) darbu atdzejojumus.
1995, 2014: publicējis Juliana Tuvima (Julian Tuwim) darbu atdzejojumus.
2003: viens no Semjona Haņina (Семён Ханин) krājuma "tikko" atdzejotājiem.
2003: publicējis Zorana Ančevska (Зоран Анчевски) un Juzefa Čehoviča (Józef Czechowicz) darbu atdzejojumus.
2004: publicējis Česlava Miloša (Czesław Miłosz) darbu atdzejojumus.
2006: viens no Ivana Franko (Іван Франко) izlases "Dzejas" viens no atdzejotājiem.
2007: Staņislava Vispjaņska (Stanisław Wyspiański) lugas "Kāzas" atdzejojums Dailes teātra izrādes vajadzībām (režisori Mihails Gruzdovs un Indra Roga).
2007, 2014: publicējis Aleksandra Vata (Aleksander Wat) darbu atdzejojumus.
2008: publicējis Dmitrija Vodeņņikova (Дмитрий Воденников) darbu atdzejojumus.
2009: Januša Glovacka (Janusz Głowacki) lugas "Ceturtā māsa" tulkojums teātra "Skatuve" izrādes vajadzībām (režisore Anna Eižvertiņa).
2009, 2015: publicējis Adama Važika (Adam Ważyk) darbu atdzejojumus.
2011: Česlava Miloša (Czesław Miłosz) autobiogrāfija "Dzimtā Eiropa".
2014: publicējis Ostapa Slivinska (Остап Сливинський) darbu atdzejojumus.
2015: publicējis Martinas Buližaņskas (Martyna Buliżańska), Marčina Sendecka (Marcin Sendecki), Leonīda Švaba (Леонид Шваб) un Eugēniuša Tkačišina-Dicka (Eugeniusz Tkaczyszyn-Dycki) darbu atdzejojumus.
2016: Andžeja Sapkovska (Andrzej Sapkowski) romāns "Pēdējā vēlēšanās".
2016: publicējis Vasila Lozinska (Василь Лозинський) darbu atdzejojumus.
2017: Aleksandra Puškina (Александр Пушкин) īso lugu "Mazās traģēdijas" atdzejojums Valmieras drāmas teātra vajadzībām (režisors Sergejs Ščipicins).

Darbība māksla

1993, 2000, 2001: piedalījies tekstilmākslas izstādēs.
Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Māmiņ, es redzēju dziesmu" (Enigma, 1999)

"Katrs dzejolis izaug no liriskās situācijas, kompozīcijas vienotības. Salējs, atšķirībā no vienaudžiem, reti strādā ar atvērtām struktūrām (te otrreiz aizmirstais kļūst par novitāti), tāpēc estētiskai telpai ir svešs fragmentārisms un nejaušības drazas. Par pasauli ir teikts tik, cik saskarsmē sajusts, atjēgts. Priekšplānā kā vērtība iznāk vieglums: gan pretstatā "zeme–gaiss", gan putnēna tēlā. Tilts ar zvaigzni ir vērtību gradācijas balsti, bet sapnis izsaka mainīgās ilgas pēc atsaucības, cilvēcības. Tilts vieno arī "tu" un "es", bet – nesapludina, saskarsme notiek uz plānās ādas robežas, ne vārdos."

Kubuliņa, Anda. Sapnis un tilts. Karogs. Nr. 5, 1999.

Par dzejoļu krājumu "Mana politika" (Pētergailis, 2001)

"Māra Salēja krājums ir pats trauslākais un pats sirsnīgākais no tiem, ko nācies lasīt pēdējā laikā. Mīļums – ne vienmēr pret kādu vai kaut ko, bet mīļums kā pasaules redzējuma rakurss apzīmogo viņa dzeju kopumā un lielāko daļu dzejoļu atsevišķi. ".. nav laikmeta zīmes sejā," tā par Māri Salēju saka Inga Gaile. Tam var piekrist vai nepiekrist – atkarībā no tā, kur mēģina saskatīt šo laikmeta zīmi. Salējs nerunā par lietām, par kurām šodien runā visvairāk. Un arī jau pieminētais mīļums, maigums it kā nav no šī laika. Tomēr viņš runā sava laika valodā."

Veidemane, Ruta. ".. debess ir starp burtiem paslēpusies". Karogs, Nr. 12, 2001.

Par monogrāfiju "Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika" (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2011)

"Grāmatā ieguldīts pamatīgs darbs daudzu gadu garumā – rūpīgi lasot un pārdomājot gan visu, ko sarakstījis pats Bērziņš, gan – ko par viņu rakstījuši citi; centīgi apgūstot Tartu un Maskavas semiotikas skolas teorētisko bāzi, kura, kā priekšvārdā atzīst autors, ņemta par pamatu Bērziņa "laiktelpas poētikas" analīzei, kā arī nerimtīgi iztaujājot pašu monogrāfijas subjektu, viņa kolēģus, ģimenes locekļus un citus laikabiedrus. Šī visaptverošā pieeja sniedz ārkārtīgi daudzplākšņainu ieskatu Bērziņa personībā un dzejā – protams, literatūrzinātnieka subjektīvajā interpretācijā, kuru balsta konkrētas teorijas ietvars, bet kura tādēļ nav mazāk cienījama vai spējīga sevi aizstāvēt pret citu interpretāciju, uz kuras parādīšanos varam tikai cerēt."

Lešinska, Ieva. Solīds pienesums bērziņoloģijā. Latvju Teksti, Nr. 5, 2011.

Par dzejoļu krājumu "Nedaudz vairāk" (Mansards, 2013)

"Salēja dzeju, šķiet, iespējams dēvēt par nepātrauktības lieguma zīmi, kas teksta telpu iešūpo starp dažādiem tradicionāliem pretstatiem, piemēram, gaismu un tumsu, laicīgo un mūžīgo, iekšējo un ārējo, poētisko un prozaisko. Un tikai konteksts nosaka, kuri no šiem aspektiem, dzejnieka vārdiem runājot, ir "traucējumi no cita laika un vietas. Pastāv uzskatāmas ilgas pēc garīgā un materiālā saplūsmes, kas ir atlikta valodas – tās pašas, kura ietver virzību pretī vienībai, – robežu dēļ. Neizsakāmais vienlaikus paliek ārpusē un konstituē izteikto."

Ostups, Artis. Zvaigzne kā pieturzīme. Latvju Teksti, Nr. 3, 2013.

Par dzejoļu krājumu "Kā pirms pērkona" (Pētergailis, 2016)

"Viņa mērogs ir skatīties uz pasauli bez pastarpinājuma, neizmantojot mikroskopu vai teleskopu, kā to mēdz darīt daudzi viņa paaudzes autori. Šķiet, Māris brīžiem skatās kā tuvredzīgs cilvēks, kurš, būdams pamodies, nav paguvis uzlikt brilles, – skatienā ir maigums un spēja saskatīt tikai to, ko atpazītu pat neredzot, kā arī nevēlēšanās redzēšanu padarīt par sarežģītu intelektuālās varenības apliecinājumu. Vienīgās kultūrzīmes, kas tekstā parādās, ir viņam nozīmīgo līdzcilvēku vārdi un atsevišķas biklas ģeogrāfiskās norādes, respektīvi, viņš nebūt nemēģina caur tekstu paštīksmināties par savām zināšanām, vispasaulīgajām paralēlēm vai tamlīdzīgi; tā ir pieauguša, jau daudz zaudējuša, bet tāpēc sevi nepazaudējuša vīrieša spēja būt pašam sev un citiem viegli, gaiši un apliecinoši."

Ratinīka, Iveta. Palikt pie sava. Pie sevis. Kultūras Diena un Izklaide, Nr. 72, 2016.
SaiknesZane Daugule (1973) - Bijusī sieva
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
literatūrzinātnieks
atdzejotājs
Dzimšanas laiks/vieta13.01.1971
Rīga
Rīga
Izglītība1978 – 1983
Rīgas 41. vidusskola
Rīga
Rīga

1983 – 1987
Rīgas 90. vidusskola
Rīga
Rīga

1987 – 1988
Rīgas 13. arodvidusskola
Rīga
Rīga

1988 – 1992
Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola
Rīga
Rīga

1992 – 1999
Latvijas Mākslas akadēmija
Rīga
Rīga

Studējis Tekstilmākslas nodaļā. 1996. gadā ieguvis bakalaura grādu tekstilmākslas specialitātē, 1999. gadā maģistra grādu mākslās.


2002 – 2005
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Studējis Sociālo zinātņu fakultātē, ieguvis maģistra grādu bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes specialitātē.


2005 – 2011
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Studējis filoloģijas nodaļas doktorantūrā, 2011. gadā aizstāvot promocijas darbu par tēmu ''Ulda Bērziņa dzejas poētika (laika un telpas aspekts)''.

Darbavieta1998 (Datums nav precīzs)
Žurnāls "Luna"

Redaktors.


2000 – 2006
Latvijas Kultūras akadēmija
Rīga
Rīga

Galvenais bibliotekārs


2006 – 2015 (Datums nav precīzs)
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Rīga
Rīga

Kopš 2006. gada strādāja Literatūras teorijas nodaļā par asistentu, vēlāk – pētnieku.


2007 – 2009
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Rīga
Rīga
Letonikas nodaļas bibliogrāfs.

2012 līdz šim
Rakstniecības un mūzikas muzejs
Pulka iela 8, Rīga
Pulka iela 8, Rīga, LV-1007

Krājuma izpētes nodaļa, mākslas eksperts.

Dalība organizācijās2000
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
Latvijas Rakstnieku Savienības biedrs
ApbalvojumiAnnas Dagdas prēmija
Mana politika
Balva piešķirta par manuskriptu krājumam "Mana politika".
2001

Polijas Kultūras ministrijas medaļa "Par nopelniem Polijas kultūras labā"
2009

Latvijas Literatūras gada balva
Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika
Speciālbalva piešķirta par pētījumu "Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika".
Speciālbalva
2012

Ojāra Vācieša prēmija
Kā pirms pērkona
Prēmija piešķirta par ceturto dzejas krājumu "Kā pirms pērkona".
2016

Kartes leģenda









Tiek rādīti ieraksti 1-13 no 13.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
13.01.1971Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
1988 - 1992IzglītībaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1992 - 1999IzglītībaPilsēta
4Rīga
(Rīga)
2002 - 2005IzglītībaPilsēta
5Rīga
(Rīga)
2005 - 2011IzglītībaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1978 - 1983IzglītībaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1983 - 1987IzglītībaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1987 - 1988IzglītībaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
2000 - 2006DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
2006 - 2015DarbavietaPilsēta
11Pulka iela 8, Rīga
(Pulka iela 8, Rīga, LV-1007)
2012DarbavietaĒka, māja
12Rīga
(Rīga)
2007 - 2009DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
2000Dalība organizācijāsPilsēta
Māris Salējs (īstajā vārdā Marians Rižijs) dzimis 1971. gada 13. janvārī Rīgā, mākslinieku nofomētāju ģimenē un ir pazīstams kā dzejnieks, atdzejotājs, tulkotājs un literatūrzinātnieks.

Beidzis Rīgas 41. vidusskolu (1983), Rīgas 90. vidusskolu (1987), Rīgas 13. arodvidusskolu (1988) un Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (1992). Ieguvis bakalaura grādu tekstilmākslas nozarē (1996) un mākslinieka grādu tekstilmākslā (1999) Latvijas Mākslas akadēmijā. Ieguvis maģistra grādu arī bibliotēkzinātnē un informācijas zinātnē (2005) Latvijas Universitātē. 2011. gadā aizstāvējis doktora disertāciju “Ulda Bērziņa dzejas poētika (laika un telpas aspekts)” Latvijas Universitātē.

Strādājis Latvijas Kultūras akadēmijā, veicot galvenā bibliotekāra pienākumus (2000-2006), LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Literatūras teorijas nodaļā, sākotnēji kā asistents, pēcāk kā pētnieks (2006-2015), veicis arī bibliogrāfa pienākumus Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas nodaļā (2007-2009) un no 2012. gada strādā Rakstniecības un mūzikas muzejā, kur darbojas kā mākslas eksperts. Bijis arī žurnāla “Luna” redaktors. No 2000. gada ir Latvijas Rakstnieku savienības biedrs.

Literatūrā debitējis 1993. gadā, kad laikrakstā “Latvijas Jaunatne” (11. septembra nr.) tika publicēts M. Salēja dzejolis “Dievīgs miers…”. Pirmais dzejoļu krājums seko tikai pēc sešiem gadiem – apgādā “Enigma” iznāk “Māmiņ, es redzēju dziesmu”, ko dzejniece un tulkotāja Dagnija Dreika raksturo kā “pilnīgi autonomu parādību”, jo, viņasprāt, tā ir manāmi atšķirīga tā laika jauno dzejnieku rakstīto darbu viendabīgajā kontekstā. Dreika recenzijā uzteic ne vien Salēja kā jauna dzejnieka talantu, bet arī novērtē viņa atdzejotāja prasmes.

Pēc diviem gadiem, 2001. gadā M. Salēja otrā dzejas krājuma manuskripts “Mana politika” saņem Annas Dagdas godalgu. “Literatūras un Mākslas Latvijā” 43. numurā šo krājumu vērtē Agita Draguna: “Otrais dzejoļu krājums ir atšķirīgs no pirmā, gaismas un ticības ar gadiem kļuvis vairāk, nevis mazāk. Tātad kalnā kāpšanas, nevis no kalna ripošanas process. lekšēja pretīstāvēšana pasaulīgās gravitācijas likumiem.”

Lai arī nākamais dzejas krājums “Nedaudz vairāk” iznāk 2013. gadā, redzams, ka ikviens dzejas krājums sevi piesaka ar pamatīgumu, katrā manāmi jauni meklējumi, vēl dziļāk vērsta iekšējās un arī ārējās pasaules izjūta, kas rezonē ar lasītāju un ļauj iemantot Mārim Salējam stabilu vietu latviešu dzejas ainavā.

Pirms trešā dzejas krājuma izdošanas, 2011. gadā klajā nāk Mariana Rižija disertācija-monogrāfija par Ulda Bērziņa dzejas poētiku – tai tiek piešķirta Literatūras gada balva speciālbalvu kategorijā. Ieva Lešinska literārā žurnāla “Latvju Teksti” 5. numurā norāda, ka pētījums ir visaptverošs, rūpīgi veikts gan no teorētiskā, gan analītiskā aspekta.

2016. gadā dzejnieks izdod savu ceturto dzejas grāmatu – “Kā pirms pērkona” – kas togad saņem Ojāra Vācieša prēmiju un 2017. gadā tiek nominēta Literatūras gada balvai. Vēl pēc diviem gadiem piekto – “Tuvošanās”, kas trimdas kultūras žurnālā “Jaunā Gaita” tiek vērtēta divreiz, recenzē literatūrzinātnieki Andrejs Grāpis un Viesturs Vecgrāvis.

A. Grāpis vērš uzmanību īpatnam M. Salēja dzejas aspektam: “(..) Māra Salēja dzeja var pastāvēt ne tikai elektroniskā formātā, bet ir arī skandējama. To nodrošina gan ierastie, gan starppantu atskaņojumi, gan jamba un daktila pantmēru pēdu variācijas vārsmas ritmiski intonatīvajā veidojumā.” (“Jaunā Gaita”, Nr.298) Savukārt, V.Vecgrāvis raksturo “Tuvošanos” kā dramatiskāko un sāpīgāko no visiem Salēja dzejas krājumiem.

Jāmin, ka M. Salējs trim dzejoļu krājumiem pats veidojis māksliniecisko noformējumu.

Būtisku ieguldījumu Māris Salējs devis arī atdzejošanas jomā – pie citu (pārsvarā slāvu valodu – poļu, ukraiņu, krievu u.c) valodu dzejas pārcelšanas latviskā veidolā viņš regulāri un ar aizrautību strādā jau kopš debitējis literatūrā. Starp nozīmīgākajiem tulkojumiem izceļama poļu dzejnieka, Nobela prēmijas laureāta Česlava Miloša eseju grāmata "Dzimtā Eiropa" (2011). No ukraiņu valodas atdzejojis Ivana Franko, Igora Rimaruka, Jurija Sadlovska, Romāna Sadlovska, Nazara Gončara, Ivana Lučuka, Ostapa Slivinska, Vasila Lozinska, Iļjas Strongovska, Jurija Zavadska un Zerhija Žadana dzeju.

2003. gadā bijis arī viens no Latvijas krievu dzejnieka Semjona Haņina krājuma “tikko” atdzejotājiem, 2013. gadā – atdzejojis Haņina dzejoļus krājumā “Bet ne ar to” kopā ar vēl 12 atdzejotājiem.

Tāpat M. Salējs aktīvi strādājis tulkošanā – pēdējos gados viens no viņa populārākajiem iztulkotajiem darbiem ir poļu fantāzijas autora Andžeja Sapkovska romānu cikls par Ragani, ko izdevis apgāds “Zvaigzne ABC” – “Pēdējā vēlēšanās” (2016), “Likteņa zobens” (2018), sagatavošanā ir trešais romāns.

Ik pa laikam M. Salējs tulko arī lugas teātru vajadzībām. Tā pērn, 2020. gadā, Dailes teātrī tika izrādīta viņa tulkotā poļu dramaturga Andžeja Saramonoviča luga “Testosterons”. 2017. gadā viņš Valmieras Drāmas teātrim atdzejojis Aleksandra Puškina īsās lugas “Mazās traģēdijas”.

Māris Salējs ir personība, kas apliecina savu talantu trīs dažādos veidos – dzejā, atdzejā un mākslā, taču domājams, ka viņa sirds pieder dzejai. Par to, kā viņu piemeklē dzejas pēkšņums un rakstītā vārda atklāsmes viņš pats saka: “Pašam dzejolim iekšā ir enerģija, kad tas nāk. Tajos brīžos, kad dzirdi, tas vienkārši iznāk. [..] Ja, tulkojot, atdzejojot, rakstot par literatūru, es nodarbojos ar valodu, tad šajos brīžos – dzejas brīžos – valoda nodarbojas ar mani, viņa pieskaras man. [..] Tā ir visbrīnišķīgākā sajūta, ka tu jūti, ka dzejolis pieprasa un manā vietā atrod melodiju un vārdus.” (LSM, Kultūras ziņas, 2019)

Aprakstu sagatavojusi Kristiāna Kuzmina, RMM eksperte
Kolekcijas apraksts (RMM)

Dzejnieka Māra Salēja kolekcijā Rakstniecības un mūzikas muzejā ir vairāk nekā 150 priekšmetu, kas apliecina viņa radoši profesionālo darbību ne tikai dzejas un atdzejas jomā, bet sniedz arī interesantu ieskatu viņa mākslas jaunradē.

Dokumenti

Šajā kolekcijas sadaļā lielākoties atrodami ar radoši profesionālo darbību saistīti dokumenti, pārsvarā (autor)līgumi, piemēram, par Hannas Krālas grāmatas “Paspēt brīdi pirms Dieva” rediģēšanu (2005), dzejas rindu atdzejošanu Mārtiņa Vērdiņa grāmatai “Aktrise” (2006), kā arī līgums par VKKF stipendijas piešķiršanu (2004). Interesants ir rakstnieka Pētera Pūrīša piešķirtais sertifikāts, kas apliecina, ka tā saņēmējs drīkst pasniegt alternatīvo vēsturi. To Māris Salējs saņēmis 2006. gadā, P. Pūrīša romāna “Kōknesis” prezentācijas pasākumā.


Fotoattēli

Lai arī M. Salēja personīgajā kolekcijā fotoattēlu nav, ir vērts ielūkoties saistīto kolekciju fotokopās, kur iemūžināti mirkļi ar viņa piedalīšanos dažādos dzejas pasākumos. Dzejas dienu un Raiņa kolekcijā pieejamas fotogrāfijas no dzejas lasījumiem 2005., 2006. un 2015. gadā, kur uzstājies Māris Salējs, savukārt dzejnieka Hermaņa Marģera Majevska kolekcijā – fotoattēls no viņa dzejas krājuma “Tumsā dunēdams ledus” atvēršanas svētkiem (2002) un citi attēli.


Grāmatas

M. Salēja kolekcijā grāmatu nav, tāpat arī saistītajās atrodama tikai viena – 2000. gadā iznākusī “Dzejas diena”, ko dzejnieks sastādījis tandēmā ar Kārli Vērdiņu.


Iespieddarbi

Šajā sadaļā trīs priekšmeti – reklāmas lapas no dzejas diska “Poeticus Mixturalis” prezentācijas (2004), šī diska ierakstā piedalījās arī M. Salējs (disks pieejams saistītajā kolekcijā “Literatūras vēsture”) un 2006. gadā notikušā “Literārās akadēmijas Dzejas meistardarbnīcas” pasākuma “Dzejniekdārzs”, ko vadīja M. Salējs un Ronalds Briedis, kā arī programma no koncerta “Dzintara ceļš”, kur uzstājās Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, izpildot dziesmas dažādās pasaules valodās, ko atdzejojuši latviešu dzejnieki (2014).

Saistītajās kolekcijās – viens iespieddarbs dzejnieces Velgas Kriles kolekcijā – laikraksta “Kultūras Forums” (2005. gada novembris) izgriezums, M. Salēja recenzija “Es domāju, ka atklāšu ko lielu, ko lielāku pat to, ka tevi mīlu...” par V. Kriles dzejas krājumu “Skrien sarkans jaguārs”.


Korespondence

Šajā sadaļā deviņi priekšmeti, pārsvarā ar radoši profesionālo darbību saistīta sarakste, piemēram, M. Salēja sarakste ar Ināru Cedriņu par mūsdienu latviešu dzejas tulkojumiem (2004. gads), Ievas Kalniņas, Ronalda Brieža, Jura Kronberga vēstules dzejniekam, kā arī Vizmas Belševicas bēru mielastā tapusi Ulda Brieža un Jura Kronberga zīmīte (2005).


Mākslas darbi
Ņemot vērā, ka brīvajos brīžos dzejnieks Māris Salējs labprāt aizraujas ar zīmēšanu, mākslas darbi ir otra lielākā priekšmetu kopa viņa kolekcijā. Zīmējumos iemūžinātas gan epizodes no darba muzejā un kolēģu sejas, gan atrodams plašs latviešu kultūrā zināmu cilvēku portretējumu klāsts no dažādiem laika periodiem. Dzejnieks iemūžinājis Knuta Skujenieka, Kārļa Vērdiņa, Māra Melgalva, Jāņa Elsberga, Ulda Bērziņa, Jura Kronberga un citu dzejnieku, literātu vaibstus dažādu pasākumu, dzejas un prozas lasījumu laikā. Līdztekus personību skicēm bloknotos un kladēs attēlotas arī ainavas, ornamenti un dzejoļu rindas.

Mākslas darbu vidū arī 1. vāka ilustrācija M. Salēja sastādītajai dzejas izlasei “Tur dzimušais” (2015).


Rokraksti

Apjoma ziņā vislielākā priekšmetu sadaļa M. Salēja kolekcijā. Tajā iekļauti gan dažādos periodos (no 20. gs. 90. gadiem līdz 2018. gadam) tapuši dzejoļi un prozas teksti, gan atdzejojumi no poļu, ukraiņu un krievu valodām (Mežannas Bogumilas Lielares, Boļeslava Ļesmjana, Nikolaja Gumiļeva u. c. autoru dzejoļi).

Rokrakstu vidū arī raksti un recenzijas par dažādu autoru dzeju (piem., par Ineses Zanderes dzejas krājumu “Melnās čūskas maiznīca” (2003), Ainas Zemdegas dzejas krājumu “Nakts dzejoļi” (2007), Rūtas Mežavilkas dzejas krājumu “Ikdienas dzīve” (2006)), dažāda veida uzmetumi un melnraksti (piem., pēcvārda melnraksts Knuta Skujenieka “Rakstu” sējumam (2005), pētījuma “Dažu daiļrades principu formulējums H. M. Majevska literatūrkritiskajos rakstos” (2006), uzmetumi sarunām ar dzejniekiem Montu Kromu, Robertu Mūku u.c.).

Rokrakstu sadaļā atrodami arī citu autoru – Andreja Eglīša, Rutas Štelmaheres, Vika – dzejoļi, tāpat arī M. Salēja māsas Ievas Rižijas tulkota Slavomira Mrožeka luga “Karols” (2000. gadu sākums).


Jāpiebilst, ka Māra Salēja kolekcija tiek regulāri papildināta.


Sagatavoja Kristiāna Kuzmina, RMM eksperte



Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.