Darbi: Darba autors (83); Tulkotājs (4); Atdzejotājs (7); Sastādītājs (5); Redaktors (10); Mākslinieks (3); Komentāra autors (8); Recepcijas persona (38)
Audio/video: Teicējs (1)
Attēli: Persona attēlā(1)
Vārds | Māris Salējs |
---|---|
Pseidonīms | Māris Salējs |
Dzimtais vārds | Marians Rižijs |
Kopsavilkums | Māris Salējs (īstajā vārdā Marians Rižijs) – dzejnieks, atdzejotājs, literatūrzinātnieks. Piecu dzejoļu krājumu "Māmiņ, es redzēju dziesmu" (1999), "Mana politika" (2001, Annas Dagdas godalga), "Nedaudz vairāk" (2013), "Kā pirms pērkona" (2016, Ojāra Vācieša prēmija), "Tuvošanās" (2018) autors. Sarakstījis monogrāfiju "Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika" (2011, Literatūras gada balva, speciālbalvu kategorija). Saņēmis Polijas Kultūras ministrijas ordeni "Par nopelniem Polijas kultūras labā" (2009). Atdzejo un tulko no ukraiņu, poļu u.c. slāvu valodām. Starp nozīmīgākajiem tulkojumiem – poļu dzejnieka, Nobela prēmijas laureāta Česlava Miloša eseju grāmata "Dzimtā Eiropa" (2011). No ukraiņu valodas atdzejojis Ivana Franko, Igora Rimaruka, Jurija Sadlovska, Romāna Sadlovska, Nazara Gončara, Ivana Lučuka, Ostapa Slivinska u. c. autoru dzeju. |
Personiska informācija | Dzimis mākslinieku noformētāju ģimenē. |
Profesionālā darbība | Pirmā dzejas publikācija1993: dzejolis "Dievīgs miers..." laikrakstā "Latvijas Jaunatne" (11. septembra numurs). Dzeja1999: “Māmiņ, es redzēju dziesmu” (“Enigma”).2001: “Mana politika” (“Pētergailis”). 2013: “Nedaudz vairāk” (“Mansards”). 2016: “Kā pirms pērkona” (“Pētergailis”). 2018: “Tuvošanās” (“Zvaigzne ABC”). Ārzemju autoru darbu tulkojumi1995, 2009, 2014: publicējis Konstantija Ildefonsa Galčinska (Konstanty Ildefons Gałczyński) darbu atdzejojumus.1995, 2014: publicējis Juliana Tuvima (Julian Tuwim) darbu atdzejojumus. 2003: viens no Semjona Haņina (Семён Ханин) krājuma "tikko" atdzejotājiem. 2003: publicējis Zorana Ančevska (Зоран Анчевски) un Juzefa Čehoviča (Józef Czechowicz) darbu atdzejojumus. 2004: publicējis Česlava Miloša (Czesław Miłosz) darbu atdzejojumus. 2006: viens no Ivana Franko (Іван Франко) izlases "Dzejas" viens no atdzejotājiem. 2007: Staņislava Vispjaņska (Stanisław Wyspiański) lugas "Kāzas" atdzejojums Dailes teātra izrādes vajadzībām (režisori Mihails Gruzdovs un Indra Roga). 2007, 2014: publicējis Aleksandra Vata (Aleksander Wat) darbu atdzejojumus. 2008: publicējis Dmitrija Vodeņņikova (Дмитрий Воденников) darbu atdzejojumus. 2009: Januša Glovacka (Janusz Głowacki) lugas "Ceturtā māsa" tulkojums teātra "Skatuve" izrādes vajadzībām (režisore Anna Eižvertiņa). 2009, 2015: publicējis Adama Važika (Adam Ważyk) darbu atdzejojumus. 2011: Česlava Miloša (Czesław Miłosz) autobiogrāfija "Dzimtā Eiropa". 2014: publicējis Ostapa Slivinska (Остап Сливинський) darbu atdzejojumus. 2015: publicējis Martinas Buližaņskas (Martyna Buliżańska), Marčina Sendecka (Marcin Sendecki), Leonīda Švaba (Леонид Шваб) un Eugēniuša Tkačišina-Dicka (Eugeniusz Tkaczyszyn-Dycki) darbu atdzejojumus. 2016: Andžeja Sapkovska (Andrzej Sapkowski) romāns "Pēdējā vēlēšanās". 2016: publicējis Vasila Lozinska (Василь Лозинський) darbu atdzejojumus. 2017: Aleksandra Puškina (Александр Пушкин) īso lugu "Mazās traģēdijas" atdzejojums Valmieras drāmas teātra vajadzībām (režisors Sergejs Ščipicins). Darbība māksla1993, 2000, 2001: piedalījies tekstilmākslas izstādēs. |
Citātu galerija | Par dzejoļu krājumu "Māmiņ, es redzēju dziesmu" (Enigma, 1999)"Katrs dzejolis
izaug no liriskās situācijas, kompozīcijas vienotības. Salējs, atšķirībā no
vienaudžiem, reti strādā ar atvērtām struktūrām (te otrreiz aizmirstais kļūst
par novitāti), tāpēc estētiskai telpai ir svešs fragmentārisms un nejaušības
drazas. Par pasauli ir teikts tik, cik saskarsmē sajusts, atjēgts. Priekšplānā
kā vērtība iznāk vieglums: gan pretstatā "zeme–gaiss", gan putnēna
tēlā. Tilts ar zvaigzni ir vērtību gradācijas balsti, bet sapnis izsaka
mainīgās ilgas pēc atsaucības, cilvēcības. Tilts vieno arī "tu" un
"es", bet – nesapludina, saskarsme notiek uz plānās ādas robežas, ne
vārdos."
Kubuliņa, Anda. Sapnis un tilts. Karogs. Nr. 5, 1999. Par dzejoļu krājumu "Mana politika" (Pētergailis, 2001)"Māra Salēja krājums ir pats
trauslākais un pats sirsnīgākais no tiem, ko nācies lasīt pēdējā laikā. Mīļums
– ne vienmēr pret kādu vai kaut ko, bet mīļums kā pasaules redzējuma rakurss
apzīmogo viņa dzeju kopumā un lielāko daļu dzejoļu atsevišķi. ".. nav
laikmeta zīmes sejā," tā par Māri Salēju saka Inga Gaile. Tam var piekrist
vai nepiekrist – atkarībā no tā, kur mēģina saskatīt šo laikmeta zīmi. Salējs
nerunā par lietām, par kurām šodien runā visvairāk. Un arī jau pieminētais
mīļums, maigums it kā nav no šī laika. Tomēr viņš runā sava laika valodā."
Veidemane, Ruta. ".. debess ir starp burtiem paslēpusies". Karogs, Nr. 12, 2001. Par monogrāfiju "Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika" (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2011)"Grāmatā ieguldīts pamatīgs darbs daudzu gadu garumā – rūpīgi lasot un pārdomājot gan visu, ko sarakstījis pats Bērziņš, gan – ko par viņu rakstījuši citi; centīgi apgūstot Tartu un Maskavas semiotikas skolas teorētisko bāzi, kura, kā priekšvārdā atzīst autors, ņemta par pamatu Bērziņa "laiktelpas poētikas" analīzei, kā arī nerimtīgi iztaujājot pašu monogrāfijas subjektu, viņa kolēģus, ģimenes locekļus un citus laikabiedrus. Šī visaptverošā pieeja sniedz ārkārtīgi daudzplākšņainu ieskatu Bērziņa personībā un dzejā – protams, literatūrzinātnieka subjektīvajā interpretācijā, kuru balsta konkrētas teorijas ietvars, bet kura tādēļ nav mazāk cienījama vai spējīga sevi aizstāvēt pret citu interpretāciju, uz kuras parādīšanos varam tikai cerēt."
Lešinska, Ieva. Solīds pienesums bērziņoloģijā. Latvju Teksti, Nr. 5, 2011. Par dzejoļu krājumu "Nedaudz vairāk" (Mansards, 2013)"Salēja dzeju, šķiet, iespējams dēvēt par nepātrauktības lieguma zīmi, kas teksta telpu iešūpo starp dažādiem tradicionāliem pretstatiem, piemēram, gaismu un tumsu, laicīgo un mūžīgo, iekšējo un ārējo, poētisko un prozaisko. Un tikai konteksts nosaka, kuri no šiem aspektiem, dzejnieka vārdiem runājot, ir "traucējumi no cita laika un vietas. Pastāv uzskatāmas ilgas pēc garīgā un materiālā saplūsmes, kas ir atlikta valodas – tās pašas, kura ietver virzību pretī vienībai, – robežu dēļ. Neizsakāmais vienlaikus paliek ārpusē un konstituē izteikto."
Ostups, Artis. Zvaigzne kā pieturzīme. Latvju Teksti, Nr. 3, 2013. Par dzejoļu krājumu "Kā pirms pērkona" (Pētergailis, 2016)"Viņa mērogs ir skatīties uz pasauli bez pastarpinājuma, neizmantojot mikroskopu vai teleskopu, kā to mēdz darīt daudzi viņa paaudzes autori. Šķiet, Māris brīžiem skatās kā tuvredzīgs cilvēks, kurš, būdams pamodies, nav paguvis uzlikt brilles, – skatienā ir maigums un spēja saskatīt tikai to, ko atpazītu pat neredzot, kā arī nevēlēšanās redzēšanu padarīt par sarežģītu intelektuālās varenības apliecinājumu. Vienīgās kultūrzīmes, kas tekstā parādās, ir viņam nozīmīgo līdzcilvēku vārdi un atsevišķas biklas ģeogrāfiskās norādes, respektīvi, viņš nebūt nemēģina caur tekstu paštīksmināties par savām zināšanām, vispasaulīgajām paralēlēm vai tamlīdzīgi; tā ir pieauguša, jau daudz zaudējuša, bet tāpēc sevi nepazaudējuša vīrieša spēja būt pašam sev un citiem viegli, gaiši un apliecinoši."
Ratinīka, Iveta. Palikt pie sava. Pie sevis. Kultūras Diena un Izklaide, Nr. 72, 2016. |
Saiknes | Zane Daugule (1973) - Bijusī sieva |
Nodarbes | dzejnieks tulkotājs literatūrzinātnieks atdzejotājs |
Dzimšanas laiks/vieta | 13.01.1971 Rīga Rīga |
Izglītība | 1978 – 1983 Rīgas 41. vidusskola Rīga Rīga 1983 – 1987 Rīgas 90. vidusskola Rīga Rīga 1987 – 1988 Rīgas 13. arodvidusskola Rīga Rīga 1988 – 1992 Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola Rīga Rīga 1992 – 1999 Latvijas Mākslas akadēmija Rīga Rīga Studējis Tekstilmākslas nodaļā. 1996. gadā ieguvis bakalaura grādu tekstilmākslas specialitātē, 1999. gadā maģistra grādu mākslās. 2002 – 2005 Latvijas Universitāte Rīga Rīga Studējis Sociālo zinātņu fakultātē, ieguvis maģistra grādu bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes specialitātē. 2005 – 2011 Latvijas Universitāte Rīga Rīga Studējis filoloģijas nodaļas doktorantūrā, 2011. gadā aizstāvot promocijas darbu par tēmu ''Ulda Bērziņa dzejas poētika (laika un telpas aspekts)''. |
Darbavieta | 1998 (Datums nav precīzs) Žurnāls "Luna" Redaktors. 2000 – 2006 Latvijas Kultūras akadēmija Rīga Rīga Galvenais bibliotekārs 2006 – 2015 (Datums nav precīzs) LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts Rīga Rīga Kopš 2006. gada strādāja Literatūras teorijas nodaļā par asistentu, vēlāk – pētnieku. 2007 – 2009 Latvijas Nacionālā bibliotēka Rīga Rīga Letonikas nodaļas bibliogrāfs. 2012 līdz šim Rakstniecības un mūzikas muzejs Pulka iela 8, Rīga Pulka iela 8, Rīga, LV-1007 Krājuma izpētes nodaļa, mākslas eksperts. |
Dalība organizācijās | 2000 Latvijas Rakstnieku savienība Rīga Rīga Latvijas Rakstnieku Savienības biedrs |
Apbalvojumi | Annas Dagdas prēmija Mana politika Balva piešķirta par manuskriptu krājumam "Mana politika". 2001 Polijas Kultūras ministrijas medaļa "Par nopelniem Polijas kultūras labā" 2009 Latvijas Literatūras gada balva Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika Speciālbalva piešķirta par pētījumu "Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika". Speciālbalva 2012 Ojāra Vācieša prēmija Kā pirms pērkona Prēmija piešķirta par ceturto dzejas krājumu "Kā pirms pērkona". 2016 |
---|
# | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | Rīga (Rīga) | 13.01.1971 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
2 | Rīga (Rīga) | 1988 - 1992 | Izglītība | Pilsēta |
3 | Rīga (Rīga) | 1992 - 1999 | Izglītība | Pilsēta |
4 | Rīga (Rīga) | 2002 - 2005 | Izglītība | Pilsēta |
5 | Rīga (Rīga) | 2005 - 2011 | Izglītība | Pilsēta |
6 | Rīga (Rīga) | 1978 - 1983 | Izglītība | Pilsēta |
7 | Rīga (Rīga) | 1983 - 1987 | Izglītība | Pilsēta |
8 | Rīga (Rīga) | 1987 - 1988 | Izglītība | Pilsēta |
9 | Rīga (Rīga) | 2000 - 2006 | Darbavieta | Pilsēta |
10 | Rīga (Rīga) | 2006 - 2015 | Darbavieta | Pilsēta |
11 | Pulka iela 8, Rīga (Pulka iela 8, Rīga, LV-1007) | 2012 | Darbavieta | Ēka, māja |
12 | Rīga (Rīga) | 2007 - 2009 | Darbavieta | Pilsēta |
13 | Rīga (Rīga) | 2000 | Dalība organizācijās | Pilsēta |