Māris Salējs

Māris Salējs (īstajā vārdā Marians Rižijs) dzimis 1971. gada 13. janvārī Rīgā, mākslinieku nofomētāju ģimenē un ir pazīstams kā dzejnieks, atdzejotājs, tulkotājs un literatūrzinātnieks.

Beidzis Rīgas 41. vidusskolu (1983), Rīgas 90. vidusskolu (1987), Rīgas 13. arodvidusskolu (1988) un Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (1992). Ieguvis bakalaura grādu tekstilmākslas nozarē (1996) un mākslinieka grādu tekstilmākslā (1999) Latvijas Mākslas akadēmijā. Ieguvis maģistra grādu arī bibliotēkzinātnē un informācijas zinātnē (2005) Latvijas Universitātē. 2011. gadā aizstāvējis doktora disertāciju “Ulda Bērziņa dzejas poētika (laika un telpas aspekts)” Latvijas Universitātē.

Strādājis Latvijas Kultūras akadēmijā, veicot galvenā bibliotekāra pienākumus (2000-2006), LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Literatūras teorijas nodaļā, sākotnēji kā asistents, pēcāk kā pētnieks (2006-2015), veicis arī bibliogrāfa pienākumus Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas nodaļā (2007-2009) un no 2012. gada strādā Rakstniecības un mūzikas muzejā, kur darbojas kā mākslas eksperts. Bijis arī žurnāla “Luna” redaktors. No 2000. gada ir Latvijas Rakstnieku savienības biedrs.

Literatūrā debitējis 1993. gadā, kad laikrakstā “Latvijas Jaunatne” (11. septembra nr.) tika publicēts M. Salēja dzejolis “Dievīgs miers…”. Pirmais dzejoļu krājums seko tikai pēc sešiem gadiem – apgādā “Enigma” iznāk “Māmiņ, es redzēju dziesmu”, ko dzejniece un tulkotāja Dagnija Dreika raksturo kā “pilnīgi autonomu parādību”, jo, viņasprāt, tā ir manāmi atšķirīga tā laika jauno dzejnieku rakstīto darbu viendabīgajā kontekstā. Dreika recenzijā uzteic ne vien Salēja kā jauna dzejnieka talantu, bet arī novērtē viņa atdzejotāja prasmes.

Pēc diviem gadiem, 2001. gadā M. Salēja otrā dzejas krājuma manuskripts “Mana politika” saņem Annas Dagdas godalgu. “Literatūras un Mākslas Latvijā” 43. numurā šo krājumu vērtē Agita Draguna: “Otrais dzejoļu krājums ir atšķirīgs no pirmā, gaismas un ticības ar gadiem kļuvis vairāk, nevis mazāk. Tātad kalnā kāpšanas, nevis no kalna ripošanas process. lekšēja pretīstāvēšana pasaulīgās gravitācijas likumiem.”

Lai arī nākamais dzejas krājums “Nedaudz vairāk” iznāk 2013. gadā, redzams, ka ikviens dzejas krājums sevi piesaka ar pamatīgumu, katrā manāmi jauni meklējumi, vēl dziļāk vērsta iekšējās un arī ārējās pasaules izjūta, kas rezonē ar lasītāju un ļauj iemantot Mārim Salējam stabilu vietu latviešu dzejas ainavā.

Pirms trešā dzejas krājuma izdošanas, 2011. gadā klajā nāk Mariana Rižija disertācija-monogrāfija par Ulda Bērziņa dzejas poētiku – tai tiek piešķirta Literatūras gada balva speciālbalvu kategorijā. Ieva Lešinska literārā žurnāla “Latvju Teksti” 5. numurā norāda, ka pētījums ir visaptverošs, rūpīgi veikts gan no teorētiskā, gan analītiskā aspekta.

2016. gadā dzejnieks izdod savu ceturto dzejas grāmatu – “Kā pirms pērkona” – kas togad saņem Ojāra Vācieša prēmiju un 2017. gadā tiek nominēta Literatūras gada balvai. Vēl pēc diviem gadiem piekto – “Tuvošanās”, kas trimdas kultūras žurnālā “Jaunā Gaita” tiek vērtēta divreiz, recenzē literatūrzinātnieki Andrejs Grāpis un Viesturs Vecgrāvis.

A. Grāpis vērš uzmanību īpatnam M. Salēja dzejas aspektam: “(..) Māra Salēja dzeja var pastāvēt ne tikai elektroniskā formātā, bet ir arī skandējama. To nodrošina gan ierastie, gan starppantu atskaņojumi, gan jamba un daktila pantmēru pēdu variācijas vārsmas ritmiski intonatīvajā veidojumā.” (“Jaunā Gaita”, Nr.298) Savukārt, V.Vecgrāvis raksturo “Tuvošanos” kā dramatiskāko un sāpīgāko no visiem Salēja dzejas krājumiem.

Jāmin, ka M. Salējs trim dzejoļu krājumiem pats veidojis māksliniecisko noformējumu.

Būtisku ieguldījumu Māris Salējs devis arī atdzejošanas jomā – pie citu (pārsvarā slāvu valodu – poļu, ukraiņu, krievu u.c) valodu dzejas pārcelšanas latviskā veidolā viņš regulāri un ar aizrautību strādā jau kopš debitējis literatūrā. Starp nozīmīgākajiem tulkojumiem izceļama poļu dzejnieka, Nobela prēmijas laureāta Česlava Miloša eseju grāmata "Dzimtā Eiropa" (2011). No ukraiņu valodas atdzejojis Ivana Franko, Igora Rimaruka, Jurija Sadlovska, Romāna Sadlovska, Nazara Gončara, Ivana Lučuka, Ostapa Slivinska, Vasila Lozinska, Iļjas Strongovska, Jurija Zavadska un Zerhija Žadana dzeju.

2003. gadā bijis arī viens no Latvijas krievu dzejnieka Semjona Haņina krājuma “tikko” atdzejotājiem, 2013. gadā – atdzejojis Haņina dzejoļus krājumā “Bet ne ar to” kopā ar vēl 12 atdzejotājiem.

Tāpat M. Salējs aktīvi strādājis tulkošanā – pēdējos gados viens no viņa populārākajiem iztulkotajiem darbiem ir poļu fantāzijas autora Andžeja Sapkovska romānu cikls par Ragani, ko izdevis apgāds “Zvaigzne ABC” – “Pēdējā vēlēšanās” (2016), “Likteņa zobens” (2018), sagatavošanā ir trešais romāns.

Ik pa laikam M. Salējs tulko arī lugas teātru vajadzībām. Tā pērn, 2020. gadā, Dailes teātrī tika izrādīta viņa tulkotā poļu dramaturga Andžeja Saramonoviča luga “Testosterons”. 2017. gadā viņš Valmieras Drāmas teātrim atdzejojis Aleksandra Puškina īsās lugas “Mazās traģēdijas”.

Māris Salējs ir personība, kas apliecina savu talantu trīs dažādos veidos – dzejā, atdzejā un mākslā, taču domājams, ka viņa sirds pieder dzejai. Par to, kā viņu piemeklē dzejas pēkšņums un rakstītā vārda atklāsmes viņš pats saka: “Pašam dzejolim iekšā ir enerģija, kad tas nāk. Tajos brīžos, kad dzirdi, tas vienkārši iznāk. [..] Ja, tulkojot, atdzejojot, rakstot par literatūru, es nodarbojos ar valodu, tad šajos brīžos – dzejas brīžos – valoda nodarbojas ar mani, viņa pieskaras man. [..] Tā ir visbrīnišķīgākā sajūta, ka tu jūti, ka dzejolis pieprasa un manā vietā atrod melodiju un vārdus.” (LSM, Kultūras ziņas, 2019)

---

Aprakstu sagatavojusi Kristiāna Kuzmina, RMM eksperte

Kolekcijas apraksts (RMM)

Dzejnieka Māra Salēja kolekcijā Rakstniecības un mūzikas muzejā ir vairāk nekā 150 priekšmetu, kas apliecina viņa radoši profesionālo darbību ne tikai dzejas un atdzejas jomā, bet sniedz arī interesantu ieskatu viņa mākslas jaunradē.

Dokumenti

Šajā kolekcijas sadaļā lielākoties atrodami ar radoši profesionālo darbību saistīti dokumenti, pārsvarā (autor)līgumi, piemēram, par Hannas Krālas grāmatas “Paspēt brīdi pirms Dieva” rediģēšanu (2005), dzejas rindu atdzejošanu Mārtiņa Vērdiņa grāmatai “Aktrise” (2006), kā arī līgums par VKKF stipendijas piešķiršanu (2004). Interesants ir rakstnieka Pētera Pūrīša piešķirtais sertifikāts, kas apliecina, ka tā saņēmējs drīkst pasniegt alternatīvo vēsturi. To Māris Salējs saņēmis 2006. gadā, P. Pūrīša romāna “Kōknesis” prezentācijas pasākumā.

Fotoattēli

Lai arī M. Salēja personīgajā kolekcijā fotoattēlu nav, ir vērts ielūkoties saistīto kolekciju fotokopās, kur iemūžināti mirkļi ar viņa piedalīšanos dažādos dzejas pasākumos. Dzejas dienu un Raiņa kolekcijā pieejamas fotogrāfijas no dzejas lasījumiem 2005., 2006. un 2015. gadā, kur uzstājies Māris Salējs, savukārt dzejnieka Hermaņa Marģera Majevska kolekcijā – fotoattēls no viņa dzejas krājuma “Tumsā dunēdams ledus” atvēršanas svētkiem (2002) un citi attēli.

Grāmatas

M. Salēja kolekcijā grāmatu nav, tāpat arī saistītajās atrodama tikai viena – 2000. gadā iznākusī “Dzejas diena”, ko dzejnieks sastādījis tandēmā ar Kārli Vērdiņu.

Iespieddarbi

Šajā sadaļā trīs priekšmeti – reklāmas lapas no dzejas diska “Poeticus Mixturalis” prezentācijas (2004), šī diska ierakstā piedalījās arī M. Salējs (disks pieejams saistītajā kolekcijā “Literatūras vēsture”) un 2006. gadā notikušā “Literārās akadēmijas Dzejas meistardarbnīcas” pasākuma “Dzejniekdārzs”, ko vadīja M. Salējs un Ronalds Briedis, kā arī programma no koncerta “Dzintara ceļš”, kur uzstājās Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, izpildot dziesmas dažādās pasaules valodās, ko atdzejojuši latviešu dzejnieki (2014).

Saistītajās kolekcijās – viens iespieddarbs dzejnieces Velgas Kriles kolekcijā – laikraksta “Kultūras Forums” (2005. gada novembris) izgriezums, M. Salēja recenzija “Es domāju, ka atklāšu ko lielu, ko lielāku pat to, ka tevi mīlu...” par V. Kriles dzejas krājumu “Skrien sarkans jaguārs”.

Korespondence

Šajā sadaļā deviņi priekšmeti, pārsvarā ar radoši profesionālo darbību saistīta sarakste, piemēram, M. Salēja sarakste ar Ināru Cedriņu par mūsdienu latviešu dzejas tulkojumiem (2004. gads), Ievas Kalniņas, Ronalda Brieža, Jura Kronberga vēstules dzejniekam, kā arī Vizmas Belševicas bēru mielastā tapusi Ulda Brieža un Jura Kronberga zīmīte (2005).

Mākslas darbi

Ņemot vērā, ka brīvajos brīžos dzejnieks Māris Salējs labprāt aizraujas ar zīmēšanu, mākslas darbi ir otra lielākā priekšmetu kopa viņa kolekcijā. Zīmējumos iemūžinātas gan epizodes no darba muzejā un kolēģu sejas, gan atrodams plašs latviešu kultūrā zināmu cilvēku portretējumu klāsts no dažādiem laika periodiem. Dzejnieks iemūžinājis Knuta Skujenieka, Kārļa Vērdiņa, Māra Melgalva, Jāņa Elsberga, Ulda Bērziņa, Jura Kronberga un citu dzejnieku, literātu vaibstus dažādu pasākumu, dzejas un prozas lasījumu laikā. Līdztekus personību skicēm bloknotos un kladēs attēlotas arī ainavas, ornamenti un dzejoļu rindas.

Mākslas darbu vidū arī 1. vāka ilustrācija M. Salēja sastādītajai dzejas izlasei “Tur dzimušais” (2015).

Rokraksti

Apjoma ziņā vislielākā priekšmetu sadaļa M. Salēja kolekcijā. Tajā iekļauti gan dažādos periodos (no 20. gs. 90. gadiem līdz 2018. gadam) tapuši dzejoļi un prozas teksti, gan atdzejojumi no poļu, ukraiņu un krievu valodām (Mežannas Bogumilas Lielares, Boļeslava Ļesmjana, Nikolaja Gumiļeva u. c. autoru dzejoļi).

Rokrakstu vidū arī raksti un recenzijas par dažādu autoru dzeju (piem., par Ineses Zanderes dzejas krājumu “Melnās čūskas maiznīca” (2003), Ainas Zemdegas dzejas krājumu “Nakts dzejoļi” (2007), Rūtas Mežavilkas dzejas krājumu “Ikdienas dzīve” (2006)), dažāda veida uzmetumi un melnraksti (piem., pēcvārda melnraksts Knuta Skujenieka “Rakstu” sējumam (2005), pētījuma “Dažu daiļrades principu formulējums H. M. Majevska literatūrkritiskajos rakstos” (2006), uzmetumi sarunām ar dzejniekiem Montu Kromu, Robertu Mūku u.c.).

Rokrakstu sadaļā atrodami arī citu autoru – Andreja Eglīša, Rutas Štelmaheres, Vika – dzejoļi, tāpat arī M. Salēja māsas Ievas Rižijas tulkota Slavomira Mrožeka luga “Karols” (2000. gadu sākums).


Jāpiebilst, ka Māra Salēja kolekcija tiek regulāri papildināta.


Sagatavoja Kristiāna Kuzmina, RMM eksperte