Darbi: Darba autors (192); Atdzejotājs (5); Sastādītājs (13); Redaktors (11); Līdzautors (3); Komentāra autors (27); Recepcijas persona (68)
Attēli: Persona attēlā(6)
Vārds | Māris Čaklais |
---|---|
Kopsavilkums | Māris Čaklais (1940–2003) – dzejnieks, esejists, prozaiķis, atdzejotājs, žurnālists un laikraksta “Literatūra un Māksla” (1987–1991), žurnāla “Karogs” (2000–2003) redaktors. Māris Čaklais ir 14 dzejoļu krājumu, četru dzejas krājumu bērniem, četru eseju grāmatu, divu literāro pasaku krājumu, divu memuārgrāmatu un trīs biogrāfisku apcerējumu autors. Literāro darbību sācis 60. gados. Viņa dzejā risinātas vēstures un tautas likteņtēmas, atklāts cilvēka esības dramatisms un dzīves jēgas meklējumi, saasināta laika izjūta, prasība pēc ideāla un ētisko principu aizstāvība. Esejās izteiktas pārdomas par literatūru un mākslas pamatjautājumiem, portretēti rakstnieki, veikti ceļojumi pieraksti. Memuāru grāmata “Laiks iegravē sejas” (2000) ir dzejnieka rakstīts dokuments par 20. gadsimta pēdējiem trim gadu desmitiem savas tautas un pasaules kultūrā. Grāmatās “Im Ka. Imants Kalniņs laikā un telpā” (1998), Gaismas kungs jeb sāga par Gunaru Birkertu” (2002) un “Izaicinājums: Pirmā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga” (2003) akcentēta problēma par personības un laikmeta savstarpējām attiecībām. Māris Čaklais ir daudzu dziesmu tekstu autors. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2000). |
Personiska informācija | 1940: 16. jūnijā dzimis patērētāju biedrības veikala noliktavas pārziņa Friča Alberta (1912–1979) un pārdevējas Vēras (1918–1998) Čaklo ģimenē. 2003: Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs un filmu studija "Trīs" izveidojusi filmu par Māri Čaklo "Redzat, atkal ir debesis pušu" (operators – Gvido Skulte). |
Profesionālā darbība | 1962: iesniedz Latvijas Valsts izdevniecībā pirmā krājuma "Gribu pamosties dzīvs" manuskriptu, krājums netiek izdots. Pirmo reizi publicēts Māra Čaklā Rakstu 1. sējumā (Rīga: Mansards, 2017, 29.–78. lpp.). 1969: kopā ar Maiju Silmali piedalās franču mūsdienu dzejas izlases "Es tevi turpinu" sagatavošanā – ir tās redaktors un arī atdzejotājs. Izlases izdošana veselu gadu tiek aizkavēta, jo tajā ietverti dzejoļi, kas nav atdzejoti krievu valodā. Izlase nāk klajā 1970. gadā. 1970: būdams redaktors igauņu dzejnieka Matsa Trāta dzejoļu krājumam "Līdzsvars" (atdzejotājs Laimonis Kamara), Māris Čaklais saņem izdevniecības "Liesma" direktora vietnieka G. Rapoporta rājienu un naudas sodu par to, ka krājumā iekļauti dzejoļi, kas nav bijuši atdzejoti krievu valodā vai publicēti tikai presē, nebūdami iekļauti nevienā Trāta grāmatā. Krājuma "Līdzsvars" pirmais metiens tika iznīcināts un nodrukāts cits krājuma variants. Pēc gadījumiem ar abām izlasēm Čaklais spiests atstāt darbu izdevniecībā "Liesma". 1980: piešķirta Latvijas Ļeņina komjaunatnes prēmija. 1985: piešķirts LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukums. 1994: saņēmis F. Nansena starptautisko prēmiju. 1996–1997: Latvijas PEN kluba Latvijas centra prezidents. 1997: ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli. 2000: Latvijas delegācijas sastāvā piedalās akcijā "Literatūras ekspresis 2000". 2000: 3. novembrī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Māra Čaklā darbiDzeja1965: Pirmdiena 1967: Kājāmgājējs un mūžība 1969: Lapas balss 1972: Zāļu diena 1974: Sastrēgumstunda 1976: Cilvēks, uzarta zeme 1978: Strautuguns 1979: Pulksteņu ezers 1982: Kurzemes klade 1984: Cilvēksauciena attālumā 1987: Priekšsajūta = Premonition 1988: Rīga: deviņas dziesmas par Rīgu = Девять песен о Риге = Nine songs to Riga = Neun Lieder an Riga 1989: Labrīt, Heraklīt! 1992: Slepeni ugunskuri 1994: Izgāja bulvārī brīvība 1997: Vientuļš riteņbraucējs 2000: Blūzs alejas galā = Blues am Ende der Allee 2000: Mana mājas lapa tavai mājas lapai 2000: Desmit mīlas dziesmas Rīgai = Zehn Liebesgedichte an Riga = Десять песен любви Риге = Ten love songs to Riga 2002: Pagaidu latvietis Izlases 1979: Uz manām trepēm 1991: Četri balti krekli 1996: Viņi dejoja vienu vasaru (dziesmu teksti) 1997: Spīdola un putnusuņi 2000: Dzeguzes balss Dzeja bērniem 1973: Bim-bam 1978: Minkuparks 1984: Ķocis 1990: Aprīļa pilieni 1999: Uzraksti uz sētas 2013: Atpūta ceļā 2014: Gaidītāja meža cūka 2014: Saulīte ar zobiem Proza (esejas, biogrāfiskā proza, memuāri, literārās pasaka) 1969: Dzer avotu, ceļiniek 1975: Saule rakstāmgaldā 1980: Nozagtā gliemežnīca 1985: Profesionālis un ziedlapiņas 1996: Divi dzīvi zaldātiņi un citas pasakas 1997: Impērijas pēdējās kapeikas 1998: Im Ka: Imants Kalniņš laikā un telpā 2000: Laiks iegravē sejas 2002: Gaismas kungs jeb sāga par Gunaru Birkertu 2002: Jautrā govs, skumjā govs 2003: Izaicinājums: Pirmā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Raksti 2017: Raksti, 1. sējums 2020: Raksti, 2. sējums Māra Čaklā dzeja teātrī, kino un mūzikā1964: 9. oktobrī Valsts Jaunatnes teātrī Gunāra Priedes lugas "Lasīja Bebre" pirmizrāde. Režisors – Pāvels Homskis, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Romualds Grīnblats.1966: 10. augustā Valsts Jaunatnes teātrī Gunāra Priedes lugas "Trīspadsmitā" pirmizrāde. Režisors – Gunārs Priede, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Ģederts Ramans. 1967: Rīgas kinostudijā uzņemta spēlfilma "Elpojiet dziļi..." (pirmizrāde 1986. gadā). Režisors – Rolands Kalniņš, operators – Miks Zvirbulis, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Imants Kalniņš. 1971: 5. aprīlī LPSR Valsts Andreja Upīša Drāmas teātrī (tagadējais Latvijas Nacionālais teātris) pirmizrāde ungāru dramaturga Ferenca Molnāra lugai "Lilioms", Režisors – Alfreds Jaunušāns, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Imants Kalniņš. 1974: 29. maijā LPSR Valsts Andreja Upīša Drāmas teātrī pirmizrāde Federiko Garsijas Lorkas lugai "Brīnumainā kurpniecīte", Režisors – Mihails Kublinskis, dziesmu tekstu autors – Māris Čaklais, komponists – Imants Kalniņš. 1974: animācijas filma "Dillī Dallī Perpendikula valstībā". Animācijas filmu studija "Dauka", režisore – Roze Stiebra, scenārists – Māris Čaklais, operators – Marģers Vītols, animatores – Maija Brence, Dzintra Aulamle, māksliniece – Daina Lapiņa, komponists – Imants Kalniņš. 1975: animācijas filma "Dillī Dallī Minku parkā". Studija "Telefilma – Rīga", režisore – Roze Stiebra, scenārija autors – Māris Čaklais, mākslinieces – Maija Špalte, Dzintra Aulamane, operators – Tālivaldis Langenfelds, komponists – Imants Kalniņš. 1976: animācijas filma "Dillī Dallī Saules dārzā". Animācijas filmu studija "Dauka", režisore – Roze Stiebra, scenārija autori – Māris Čaklais, Valentīns Jakobsons, animatore – Maija Brence, operators – Marģers Vītols, komponists – Pauls Dambis. 1978: Rīgas kinostudijā uzņemta filma "Latviešu tautas kultūra XIX. g. s. otrajā pusē" pēc LPSR Izglītības ministrijas pasūtījuma (Režisors – Andrejs Apsītis, scenārija autori – Māris Čaklais, Nikandrs Gills, operators – Valdis Eglītis. 1978: Rīgas kinostudijā uzņemta spēlfilma "Tavs dēls". Režisors – Gunārs Piesis, operators – Mārtiņš Kleins, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Imants Kalniņš. 1979: Liepājas drāmas teātrī pirmizrāde ungāru dramaturga Melherta Lendjēla lugai "Nakts serenāde". Režisore – Karmena Austruma, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Valdis Aivars. 1984: Imanta Kalniņa, Jura Kulakova un Jura Sējāna rokoratorijas "Kā zeme, kā jūra, kā debess" pirmatskaņojums Liepājā koncertzālē "Pūt, vējiņi!". 1994: Latvijas TV seriāls "Lai tev labi klājas". Režisore – Virdžīnija Lejiņa, operatori – Igors Tūns, Edgars Daugavvanags-Vanags, Uvis Burjāns, dziesmu teksti – Māris Čaklais, komponists – Valdis Zilvers. 1996: animācijas filmu studijas "Dauka" animācijas filma "Skumjā govs" ciklā "Pasaciņas". Režisore – Roze Stiebra, Māra Čaklā dzejolis, mākslinieks – Juris Petraškevičs, operators – Matīss Bērziņš, mūzikas autors – Ingus Baušķenieks. 2002: Jūnijā Daugavpils teātrī iestudēta Māra Čaklā un Jura Kulakova muzikālā poēma "Čigāns sapnī" (režisors – Harijs Petrockis). 2004: animācijas filma "Pirms aizmieg ūdeņi visi" ciklā "Pasaciņas". Studija "Dauka", režisore – Roze Stiebra, operators - Dzintars Krūmiņš, Māra Čaklā dzejolis, komponists – Valts Pūce. 2005: martā Dailes teātrī Teātra dienu koncertā "Mīlnieks atgriežas noziegumvietā" skan Māra Čaklā dzeja un Imanta Kalniņa dziesmas ar dzejnieka tekstiem (režisors – Mihails Gruzdovs, libreta autore – Ieva Čaklā). Dziesmas ar Māra Čaklā dziesmu tekstiem komponējuši Valdis Aivars, Ilvija Aizupiete, Alvils Altmanis, Leons Amoliņš, Kārlis Auzāns, Ēriks Balodis, Linards Bārenis, Oļegs Barskovs, Ojārs Boss, Mārtiņš Brauns, Līga Celma, Pauls Dambis, Ēvalds Daugulis, Georgs Dovgjallo, Valdis Drulle, Anta Eņģele, Gunārs Freidenfelds, Uldis Fridrihsons, Edmunds Goldšteins, Romualds Grīnblats, Artūrs Grīnups, Pāvils Johansons, Solveiga Kaivēna, Aldonis Kalniņš, Alfrēds Kalniņš, Imants Kalniņš, Romualds Kalsons, Valters Kaminskis, Viktors Kangeris, Andris Kārkliņš, Juris Karlsons, Agita Kaužēna, Maija Kīne, Igors Krilovs, Aivars Krūmiņš, Aleksandrs Kublinskis, Adrians Kukuvass, Juris Kulakovs, Ēriks Ķiģelis, Fēlikss Ķiģelis, Jānis Ķirsis, Modris Laizāns, Zigmars Liepiņš, Alfrēds Madzulis, Anna Mangule, Linita Mediņa, Selga Mence, Sandra Mežore, Dagnija Millere-Balandīna, Jānis Olmanis, Marks Opeskins, Jānis Ošenieks, Raimonds Pauls, Imants Paura, Juris Pavītols, Aivars Pidiks, Pēteris Plakidis, Jānis Porietis, Atis Priedītis, Aivars Progulbickis, Ilze Purmaliete, Jānis Radziņš, Ģederts Ramans, Boriss Rezņiks, Jānis Rijnieks, Rasma Rudēvica, Vilnis Salaks, Ungars Savickis, Jānis Sildegs, Ādolfs Skulte, Jānis Sproģis, Uldis Stabulnieks, Gunārs Stade, Jeļena Švilpe, Pēteris Vasks, Andris Vecumnieks, Anna Veismane, Ruta Vintule, Harijs Zariņš, Imants Zemzaris, Āris Ziemelis, Arvīds Ziemelis, Valdis Zilveris. |
Citātu galerija | "Māris Čaklais ir īsts liriķis, kurš visbiežāk raksta maldinoši paviršās brīvās vārsmās, ko negrožo vispāratzīti kanoni. Lielākā darbu daļa ir galēji sablīvēta, ar visaptverošām vārdu spēlēm, spontanitāti un dinamiskām semiotiskās un ekspresīvi rimtiskās "nolemtības" saspēlēm. Viņa valoda aptver visu valodas kopumu, kas iezīmē arī spēju pārtapt jaunā veidolā.Viņš bez grūtībām sajauc kopā literāro ar ikdienas izteiksmi, t. i., saulrietu ar beigtu kaiju, abiem tēliem iegūstot vienlīdz spēcīgas poētiskās funkcijas. Skaistais un neglītais viņa ir vienlīdz dārgi, atzīstot: skaistums var slēpties šķietami neglītā un nedzejiskā parādībā, piemēram, gliemezī. Viņa dzejoļos redzamas apzinātas atkāpes no gramatikas normām, slenga vārdi un izlokšņu izteicieni. [..] Lasot katru dzejas krājumu kā atsevišķu vienību, pārsteidz tas, ka nav izlīdzinātu robežu. Tā vietā ir asi stūri, sava veida nekārtība, trūkst vienotības un otrganizētības. Protams, pilnībā (in toto) iedziļinoties viņa poētiskajā sniegumā, rodas gluži pretējs iespaids – asie stūri un šķietamā disharmonija izzūd, un vērīgam lasītājam kļūst skaidrs, ka cauri disharmonijai dzejnieka taka ved pretī harmonijai. Parādot haotisko pasauli tādu, kāda tā ir – ar visiem tās ierobežojumiem un pretrunām, ar tās absurdumu un bezjūtību –, un noteikti ignorējot dažādus diženuma simbolus, viņš mēģina harmonizēt disharmoniju." Ekmanis, Rolfs. Disharmonijas harmonizātājs Māris Čaklais. Sast. Kubuliņa, A., Kalniņa, I. Ceļojums dzejnieku pasaulē: Māris Čaklais, Egils Plaudis. Rīga: LU LFMI, 2013. 82., 83. lpp. |
Saiknes | Inta Čaklā - Bijusī sieva Valda Freimūte - Bijusī sieva Ingmārs Čaklais - Dēls Sandra Volšteine - Bijusī sieva Ieva Čaklā - Sieva |
Nodarbes | dzejnieks publicists redaktors esejists kritiķis atdzejotājs |
Sociālie konti | http://www.mariscaklais.lv/dzeja.html |
Dzimšanas laiks/vieta | 16.06.1940 Saldus Saldus, Saldus novads |
Izglītība | PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts Povarskaya 25А, Maskava Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069 studijas Maskavā neilgi, pa vidu studijām Latvijas Valsts universitātē. 1949 Sātiņi Sātiņi, Novadnieku pagasts, Saldus novads 1948–1949 Pampāļi Pampāļi, Pampāļu pagasts, Saldus novads septiņgadīgā skola 1951–1953 Lutriņi Lutriņi, Lutriņu pagasts, Saldus novads Lutriņu septiņgadīgā skola 1954–1958 Saldus vidusskola Saldus Saldus, Saldus novads 1958–1964 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļa |
Darbavieta | 1960–1966 Laikraksts "Literatūra un Māksla" literārais līdzstrādnieks 1962–1963 Laikraksts "Padomju Jaunatne" literārais līdzstrādnieks 1966–1969 Izdevniecība "Liesma" Aspazijas bulvāris 24, Rīga Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050 Redaktors 1969–1981 Laikraksts "Literatūra un Māksla" Dzejas nodaļas vadītājs, literārais līdzstrādnieks 1987–1991 Laikraksts "Literatūra un Māksla" Galvenais redaktors 1990–2003 Radio "Brīvā Eiropa", žurnālists 1998–1999 Laikraksts "Rīgas Balss" Kultūras nodaļas vadītājs 2000–2003 Žurnāls "Karogs" Žurnāla galvenais redaktors |
Dalība organizācijās | 1967–1990 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs 1990–2003 Latvijas Rakstnieku savienība Rīga Rīga Biedrs |
Ceļojums | 1972 Ungārija Hungary Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā. 1973 Vācijas Demokrātiskā Republika 00.09.1975 Dānija Denmark Brauciens PSRS Rakstnieku savienības uzdevumā. 00.11.1976 Indija India Dalība Dž. Neru prēmijas komitejā. 00.10.1977 Ungārija Hungary PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā. 00.09.1978–00.10.1978 Amerikas Savienotās Valstis United States Brauciens Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības grupā. 00.09.1978–00.10.1978 Kanāda Canada Brauciens Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības grupā. 1979 Dienvidslāvija |
Miršanas laiks/vieta | 13.12.2003 Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 Apbedīts Mākslinieku kalniņā. |
Apbalvojumi | Andreja Upīša prēmija (Skrīveri) Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumiem "Cilvēks, uzarta zeme" un "Sastrēgumstunda". 1977 LĻKJS prēmija Prēmija piešķirta par ieguldījumu jaunatnes un bērnu estētiskajā audzināšanā dzejoļu krājumos "Uz manām trepēm", "Pulksteņu ezers" un "Minkuparks". Literatūrā, mākslā, žurnālistikā un arhitektūrā 1980 Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 2000. gada 3. novembra lēmumu. IV šķira 2000 Latvijas Literatūras gada balva Mana mājas lapa tavai mājas lapai Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Mana mājas lapa tavai mājas lapai". Dzeja 2001 Johana Gotfrīda Herdera prēmija 2002 |
---|
# | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | Saldus (Saldus, Saldus novads) | 16.06.1940 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
2 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | 13.12.2003 | Miršanas laiks/vieta | Kapsēta |
3 | Saldus (Saldus, Saldus novads) | 1954 - 1958 | Izglītība | Pilsēta |
4 | Brīvības bulvāris 32, Rīga (Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050) | 1958 - 1964 | Izglītība | Ēka, māja |
5 | Povarskaya 25А, Maskava (Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069) | (Nav norādīts) | Izglītība | Ēka, māja |
6 | Lutriņi (Lutriņi, Lutriņu pagasts, Saldus novads) | 1951 - 1953 | Izglītība | Ciems |
7 | Pampāļi (Pampāļi, Pampāļu pagasts, Saldus novads) | 1948 - 1949 | Izglītība | Ciems |
8 | Sātiņi (Sātiņi, Novadnieku pagasts, Saldus novads) | 1949 | Izglītība | Ciems |
9 | Aspazijas bulvāris 24, Rīga (Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050) | 1966 - 1969 | Darbavieta | Ēka, māja |
10 | Dānija (Denmark) | 01.09.1975 | Ceļojums | Valsts |
11 | Indija (India) | 01.11.1976 | Ceļojums | Reģions, apgabals |
12 | Ungārija (Hungary) | 1972 | Ceļojums | Valsts |
13 | Vācijas Demokrātiskā Republika | 1973 | Ceļojums | Valsts |
14 | Ungārija (Hungary) | 01.10.1977 | Ceļojums | Valsts |
15 | Amerikas Savienotās Valstis (United States) | 01.09.1978 - 01.10.1978 | Ceļojums | Valsts |
16 | Kanāda (Canada) | 01.09.1978 - 01.10.1978 | Ceļojums | Valsts |
17 | Dienvidslāvija | 1979 | Ceļojums | Valsts |
18 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1967 - 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
19 | Rīga (Rīga) | 1990 - 2003 | Dalība organizācijās | Pilsēta |