Margarita Perveņecka

Margarita Perveņecka (1976), dramaturģe un prozaiķe. Sarakstījusi vairākas lugas. Prozas grāmatu "Visi koki aizgājuši" (2006), "Gaetāno Krematoss: atmiņas par gaismu" (2011) un "Aspirantūra" (2023) autore.

Dzimšanas laiks/vieta

16.01.1976
Rīga

Personiska informācija

2001: beigusi Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un TV dramaturģijas nodaļu.

Profesionālā darbība

Proza

2006: Visi koki aizgājuši: stāsti (Dienas grāmata)
2011: Gaetāno Krematoss: atmiņas par gaismu (Dienas grāmata)
2023: Aspirantūra (Dienas grāmata)

Lugas

1998: Civilķēde jeb Jautrais karuselis (publicēta žurnālā "Teātra Vēstnesis", iestudēta teātrī ACUD, Berlīnē, 2002. gadā)
2002: Neaizmirstulīšu desas papīrs, ar nosaukumu Ņezabudka vulgaris (iestudēta teātrī "TT")
2003: Drakula (pēc B. Stokera motīviem, iestudēta Daugavpils teātrī)
2004: Ludviga prodžekts (iestudēta Dailes teātrī)
2012: Man patika dedzināt (iestudēta Dirty Deal Teatro)

Kinoscenāriji

2000: Rehabilitācija (žurnālā "Luna")
2003: Atved mani mājās (ekranizēts ar nosaukumu "Man patīk, ka meitene skumst", režisors Arvīds Krievs, Perveņecka filmā redzama epizodiskā lomā)

Citātu galerija

Par stāstu krājumu "Visi koki aizgājuši" (Dienas Grāmata, 2006)

"Laikam visloģiskākais un saprotamākais, kas konstatējams Margaritas Perveņeckas stāstu krājumā, saistāms ar valodu. Kopumā stāstos krietni raibs valodas pamats. Tas gan nav izskaidrojams ar tēlu atšķirīgo sociālo statusu, jo piederība dažādiem uzskatiem, dažādiem grupējumiem tikai nedaudz maina vispārīgo pozīciju. Perveņeckas stāstu valodas raibumu veido neitrālu vārdu saradošana ar ļoti ekspresīviem, barbarismu iekļaušana vienlaidus tekstā kopā ar poētismiem, vienkāršruna un negaidītas metaforas (manuprāt, visnoslēpumainākais šai sakarībā ir krājuma virsraksts) utt. Šo pretstatu savietojuma principu autore izvērš arī dažādu kultūras zīmju un sadzīves situāciju, ikdienas reāliju negaidītā, it kā nejaušā salīdzinājumā."

Silova, Lita. ...tikai tad būs, ko līdzi paņemt. Karogs, Nr. 2, 2007.
"Perveņeckas proza ir pārsteidzoša – lāgiem pat tik lielā mērā, ka nav skaidrs, ko lai ar to iesāk. (..) Autore rakstīdama trakā ātrumā traucas uz priekšu, raksta, kā un ko iepatīkas, cik vien ātri pirksti spēj izsekot apziņas pasviestajiem vārdu mudžekļiem. Pierakstīts tiek viss, nestrādā ne kvalitātes, nedz jēgas filtri – līdz ar to blakus ir fantastiski spožas epizodes vai detaļas un galīgi nevarīgi savārstījumi (..) Citiem vārdiem – tekstam ļoti pietrūkst precizitātes, bet darbības epizodēm – kontrastainuma. (..) Kopumā – manuprāt, Visi koki aizgājuši, kā jau teikts, ir atsevišķu patiešām veiksmīgi izstrādātu epizožu un fragmentu kopojums, taču spraugas starp šiem fragmentiem aizpildītas ar pavisam bezgaršīgu tekstuālu biezputru."
Berelis, Guntis. Karogs, Nr. 12, 2006.

Par romānu "Gaetāno Krematoss" (Dienas Grāmata, 2011)

"Romāns latviešu literatūrā ir notikums, tas ir oriģināls tīrradnis. Romānā risinātās problēmas ir senas kā pasaule (vai vismaz senas kā pirmie mums zināmie teksti, kuros aizsākta šo fundamentālo jautājumu risināšana), un to atklāsme rāda autores plašās zināšanas – viņa izstāsta savas idejas, polemizējot ar daudziem citiem literārajiem darbiem. Literatūra šeit atklājas kā filozofijai radniecīga parādība vai pat tās apakšnozare – ar ko gan nodarbojas rakstnieks, ja ne ar domāšanu? Un literārs darbs zināmā mērā ir filozofisks traktāts ar estētisko pievienoto vērtību."

Žolude, Inga. Kausu verdošas dzīves! Latvju Teksti, Nr. 4, 2011.

Nodarbes

Izglītība

2001
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Teātra un TV dramaturģijas nodaļa.

Apbalvojumi

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par darbu "Gaetāno Krematoss".
Proza
2012