Māra Zālīte

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (3)

Darbi: Darba autors (154); Sastādītājs (1); Redaktors (6); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (77)

Attēli: Persona attēlā(11)

VārdsMāra Zālīte
Papildu vārdiĶuzule
Saitehttp://www.marazalite.lv
KopsavilkumsMāra Zālīte (1952) – dzejniece, dramaturģe, prozaiķe, sabiedriskā darbiniece. Saņēmusi V. Majakovska prēmiju (Gruzijā, 1982), Andreja Upīša prēmiju (1985). Ojāra Vācieša prēmiju (1989), Aspazijas prēmiju (1992), Herdera prēmiju (Vācijā, 1993), Literatūras gada balvu (2002, 2005, 2013, 2019). Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995), Barikāžu piemiņas medaļu (2000). Viņas darbi tulkoti angļu, krievu, zviedru, franču, lietuviešu, igauņu, baltkrievu, gruzīnu, kazahu, kirgīzu, moldāvu, turkmēņu un itāļu valodā.
Personiska informācijaDzimusi politiski represēto ģimenē. 1956. gadā ģimene atgriezās Latvijā, un bērnību Māra Zālīte pavadīja Slampes "Kalna Ķivuļos".

1979: apprecējusies ar sportistu, sporta tiesnesi, agrākā Latvijas PSR Literatūras fonda direktoru Jāni Ķuzuli (1940). Abu laulībā dzimis dēls Jānis Ķuzulis un meita Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Dailes teātra aktrise.
Profesionālā darbība1972: pirmā nozīmīgā publikācija – dzejolis "Balādīte" žurnāla "Karogs" 1. numurā.

Dzejoļu krājumi

1977: "Vakar zaļajā zālē".
1979: "Rīt varbūt".
1985: "Nav vārdam vietas".
1988: "Debesis, debesis".
1997: "Apkārtne".
2003: "Dzeja" (izlase).
2004: "Vējš meklē mājas".
2008: "Klusās vētras = Тихие стихии" (krievu valodā atdzejojusi Ludmila Azarova).
2015: "Dziesmu rakstā" (dzejoļu izlase no mūzikliem un rokoperām).
2022: "Visas lietas" (izlase).


Lugas

1981: "Pilna Māras istabiņa" (Jaunatnes teātrī 1983, režisors Pēteris Pētersons; atkārtots iestudējums Jaunajā Rīgas teātrī 2016, režisore Inese Mičule).
1985: "Tiesa" (sarakstīta 1982, Dailes teātrī, režisori Juris Strenga un Varis Vētra).
1988: "Dzīvais ūdens (Jaunatnes teātrī, režisors Ādolfs Šapiro).
1991: "Eža kažociņš" (Valmieras Drāmas teātrī 1993, režisors Aigars Vilims).
2000: "Margarēta" (Jaunajā Rīgas teātrī 2001, režisors Viesturs Kairišs; Juozas Miltinis Drāmas teātrī 2005, Lietuvā, režisors Albina Kelera (Albinas Keleris); Latvijas Nacionālajā teātrī 2020, režisors Reinis Suhanovs).
2001: "Tobāgo!" (Dailes teātrī, režisors Valdis Liepiņš).
2003: "Zemes nodoklis" (Dailes teātrī, režisors Juris Strenga).
2004: "Še tev Žūpu Bērtulis!" (Ogres estrādē, režisors Juris Rijnieks).
2005: "Visi cilvēki ir kaķi" (Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, režisors Felikss Deičs).
2007: "Pērs Gints nav mājās" pēc Henrika Ibsena lugas motīviem (Dailes teātrī, režisors Mihails Gruzdovs).
2009: "Lācis" (Latvijas Nacionālajā teātrī, režisore Indra Roga).
2020: "Smiļģis" (Dailes teātrī, režisors Viesturs Kairišs).

Grāmatās izdotās lugas

1987: "Divas dramatiskas poēmas: Pilna Māras istabiņa; Tiesa".
2001: "Sauciet to par teātri".
2004: "Neglītais pīlēns; Sfinksa; Tobāgo!; Zemes nodoklis".
2011: "Trīs latviskas dziesmuspēles: Priekules Ikars; Tobāgo!; Še tev Žūpu Bērtulis!".
2011: "Trīs drāmas: Lācis; Pērs Gints nav mājās; Margarēta".

Eseju krājumi

1990: "Brīvības tēla pakājē".
1997: "Kas ticībā sēts".

Intervijas

2009: "To mēs nezinām: sarunas ar Imantu Ziedoni".

Grāmatas bērniem

1985: dzejoļu krājums "Deviņpuiku spēks".
2011: "Tango un Tūtiņa ciemos".
2016: "Mamma un tētis kūrortā".

Romāni

2013: "Pieci pirksti".
2018: "Paradīzes putni".

Libreti

1988: rokopera "Lāčplēsis" (komponists Zigmārs Liepiņš, Rīgas sporta manēžā, režisors Valdis Lūriņš; grāmatā 1991; atkārtoti iestudējumi: Kongresu namā, 2013 (režisore Inese Mičule) un Arēnā Rīga, 2018 (režisors Viktors Runtulis)).
1992: mūzikls bērniem "Momo" pēc Mihaela Endes romāna motīviem (komponists Zigmārs Liepiņš, VEF Kultūras pilī).
1995: mūzikls "Meža gulbji" pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem (komponists Raimonds Pauls, Dailes teātrī; grāmatā 1995; atkārtots iestudējums Dailes teātrī 2005, režisors Valdis Lūriņš).
1998: rokopera "Kaupēn, mans mīļais!" (komponists Jānis Lūsēns, Liepājas teātrī, režisors Valdis Lūriņš; atjaunots iestudējums muzikālajā teātrī ARS NOVA 2011, režisore Inese Mičule un atjaunots iestudējums 2020, režisore Paula Pļavniece).
1999: rokopera "Indriķa hronika" (komponists Jānis Lūsēns, Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors Edmunds Freibergs).
2000: "Putnu opera" (komponists Jānis Lūsēns, Latvijas Nacionālajā operā, režisore Baņuta Rubess).
2000: mūzikls "Neglītais pīlēns" (komponists Jānis Lūsēns, Liepājas teātrī, režisors Rims Morkūns).
2001: rokopera "Sfinksa" (komponists Jānis Lūsēns, Latvijas Nacionālajā teātrī, režisori Regnārs Vaivars, Edmunds Freibergs).
2001: dziesmuspēle "Tobāgo!" (komponists Uldis Marhilēvičs, Dailes teātrī, režisors Valdis Liepiņš; atjaunotais uzvedums 2017, režisors Valdis Liepiņš).
2006: rokopera-melofarss "Hotel Kristina" (komponists Jānis Lūsēns, Latvijas Nacionālajā teātrī, režisore Baņuta Rubess).
2008: "Leļļu opera" pēc K. Kollodi pasakas "Pinokio piedzīvojumi" un A. Tolstoja pasakas "Zelta atslēdziņa" motīviem (komponists Jānis Lūsēns, Latvijas Nacionālajā operā, režisore Elita Bukovska).
2009: "Priekules Ikars" (komponists Uldis Marhilēvičs, Dailes teātrī, režisors Mihails Gruzdovs).
2013: "Meierovics" (komponists Jānis Lūsēns, Latvijas Nacionālajā operā, režisors Gatis Šmits).
2019: "Kā ābeļdārzs ir brīvība" (komponists Jānis Lūsēns, režisors Reinis Suhanovs).

Citi darbi

2002: Ežēns Labišs "Salmu cepurīte" (Māras Zālītes dziesmu teksti, VEF Kultūras namā, komponists Jānis Lūsēns, režisors Edmunds Freibergs).
2003: koncertuzvedums "Mistērija par sapni un mīlestību" (komponists Jānis Lūsēns, režisors Dž. Dž. Džilindžers).
2004: Atjaunotās Latvijas Nacionālā teātra ēkas atklāšanas koncerts ("Poēma par Skatuvi", Latvijas Nacionālajā teātrī, komponists Valdis Zilveris, režisords Edmunds Freibergs).

Atdzejojumi no krievu valodas

1978: Zulfija (Зульфия) "Piemiņas rindas" (Строки памяти) (kopā ar Liju Brīdaku un Māru Misiņu).

Recepcija mūzikā

Māras Zālītes dzeju komponējuši Jānis Lūsēns, Zigmars Liepiņš, Uldis Stabulnieks, Imants Kalniņš, Uldis Marhilēvičs, Kārlis Lācis, Mārtiņš Brauns, Vents Zilveris, Pēteris Plakidis, Juris Karlsons, Lolita Ritmane, Raimonds Pauls, Veljo Tormiss, Pēteris Vasks, Arturs Maskats, Valts Pūce, Jānis Porietis, Ilona Breģe u. c.
Citātu galerija

Par romānu "Paradīzes putni" (Dienas Grāmata, 2018)

"Paradīzes putni ir emocionāls stāsts, kas vēstīts no bērna redzes viedokļa. Kā daudzos darbos, kuros stāstītājs ir bērns, Mārai Zālītei ir izdevies nesaudzīgi atklāt dažādas pieaugušo pasaules nejaucības un pretrunas. Tāpat kā dauzos izcilos darbos, kuros stāstītājs ir bērns, Paradīzes putnu vēstījums ir reizē komisks un traģisks - bērns pieaugušo izdarības nekritizē, pieņem kā normalitāti, savukārt lasītāja acu priekšā atklājas absurda, smieklīgi skumja pasaule. Paradīzes putnu gadījumā absurda pasaule ir padomju lauku realitāte 20. gadsimta vidū, taču kopumā grāmata ir kaut kas vairāk par padomju varas noziegumu un padomju iekārtas kritiku, tā drīzāk ir cilvēka dabas kritika. Paradīzes putni turklāt ir izcila grāmata ne vien tāpēc, ka labi uzrakstīta, bet arī tāpēc, ka daudzi tajā izstāstītie notikumi ir nedzirdēti un pārsteidzoši paši par sevi."

Baklāne, Anda. Laligaba ekspertu vērtējumi. Laligaba.lv, 2019, 25. marts

Par Māras Zālītes dzeju

"Dzejoļu krājumos "Vakar zaļajā zālē" (1977) un "Rīt varbūt" (1979) atklāts 70. gadu Latvijas jaunatnes koptēls ar tai raksturīgu dzīvesveidu un problemātiku. Šis dzejas liriskais "es" atspoguļo sabiedrībā valdošās nihilisma un atsvešinātības tendences. Vadmotīvs – personības veidošanās problēmas, dzīves jēgas meklējumi. Indivīda un sabiedrības vērtības kritēriji – ētiskais progress, garīgums, radošā aktivitāte. Saturiski un intonatīvi daudzveidīgajā krājumā "Nav vārdam vietas" (1985) parādību konkrētais tēlojums saistīts ar filozofiskiem vispārinājumiem. Dzejnieces personība visspēcīgāk atklājas simboliskajā Mātes – dzīves harmonizētājas misijas tēlojumā un dziļajā piederības apziņā savai zemei un tautai. Tautas likteņtēma vismonolītāk skan krājumā "Debesis, debesis" (1988) – dziļa traģisma piesātinātajā dzejā par gadsimtu verdzībā pazemotās latviešu tautas postu un sāpēm, tās brīvības alkām un cerībām. Dramatiskām kolīzijām bagāta 90. gadu pieredze koncentrēta krājumā "Apkārtne" (1997). Apkārtnes tēlā ietvertā cilvēka un viņa laika problēmas atklājas asos kontrastos starp brīvības apziņu un haosu, cerībām un to zudumu, atmodas laika ideālu gaišumu un garīgu depresiju. Zālītes dzejai raksturīga intonatīva daudzveidība, formai – konkrēta tēlainība, tautas valodā sakņota izteiksmes vienkāršība un dabiskums."

Vārdaune, Dzidra. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

Par Māras Zālītes dramaturģiju

"[Zālītes dramaturģijā] risināti globāli jautājumi, sintezēti vienlaikus darbojošies aktuālie un pārlaicīgie motīvi. Arhetipālas situācijas, mītiskas pasaules atmosfēra saplūst ar 20. gs. konkrētību. Lugā "Pilna Māras istabiņa" (periodikā un teātrrī 1983, grāmatā 1987) dominē indivīda un sabiedrības atbildības problēma, meklēti cēloņi cilvēcības degradācijas procesam. Lugas darbība risināta divos plānos – sadzīviskajā un simboliskajā. Lugā "Tiesa" (periodikā 1984, teātrī 1985, grāmatā 1987) tautas degradācija parādīta kā nežēlīgas verdzības rezultāts. Otrs motīvs – cilvēka tieksme pēc laimes, pēc brīvības. Šis motīvs saistīts ar vienotības ideju, kas ietverta dziesmā – tautas garīgā spēka un nākotnes cerību simbolā. Lugā "Dzīvais ūdens" (periodikā 1987, teātrī 1988, grāmatā 2001) mītiskā un aktuālā savienojums izpaužas vistiešāk. Pamatkonflikts – starp patiesību un meliem. Atklāts melu teorijas atihumānais raksturs. Indivīds tiek nostādīts konfliktsituācijās – izvēles priekšā starp patiesību, pienākumu, ilgām, mīlestību, kas ir savstarpēji saistītas parādības."

Vārdaune, Dzidra. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
SaiknesIlze Ķuzule-Skrastiņa (1985) - Meita
Artūrs Skrastiņš (1974) - Znots
Nodarbesdzejniece
rakstniece
dramaturģe
sabiedriskā darbiniece
Dzimšanas laiks/vieta18.02.1952
Krasnojarska
Krasnoyarsk, Krasnoyarsk Krai, Russia
Dzīvesvieta1956 – 1967
Ķivuļi
"Ķivuļi", Slampes pagasts, Tukuma novads, LV-3133

"Kalna Ķivuļi"

Izglītība1959 – 1967
Slampes astoņgadīgā skola
Slampe
Slampe, Slampes pagasts, Tukuma novads

1967 – 1970
Murjāņu sporta internātskola
Murjāņi
Murjāņi, Krimuldas pagasts, Siguldas novads

1970 – 1975
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050

Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa

Darbavieta1974 – 1975
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Tehniskā sekretāre


1975 – 1979
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Referente


1977 – 1990
Žurnāls "Liesma"
Rīga
Rīga

Dzejas konsultante


1980 – 1982
Rīgas Jauno literātu studija
Rīga
Rīga
Vadītāja

1989 – 2000
Žurnāls "Karogs"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Galvenā redaktore


2000 – 2008
Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība
Rīga
Rīga

Prezidente

Dalība organizācijāsLatvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1048
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Uzticības padomes locekle

1979 – 1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Biedre


1990 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011
Biedre

1991
Studenšu korporācija "Dzintra"

Goda filistre


1999 līdz šim
Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Goda locekle

1999 – 2006
Triju Zvaigžņu ordeņa dome
Rīga
Rīga
Domes locekle

2002 – 2004
Valsts valodas komisija
Rīga
Rīga
Priekšsēdētāja

2005 līdz šim
Koknese
Koknese, Kokneses pagasts, Aizkraukles novads
Kokneses fonda padomes locekle

2006 – 2007
Ordeņu kapituls
Pils laukums 3, Rīga
Pils laukums 3, Rīga, LV-1050
Locekle
Ceļojums1975
Vācijas Demokrātiskā Republika

Vācu valodas viena mēneša seminārs.

00.04.1977
Vācijas Demokrātiskā Republika

Braucienam uz VDR ar "Draudzības vilcienu" uz desmit dienām aprīlī.

00.04.1981
Japāna
Japan
Brauciens uz desmit dienām Rīgas pilsētas izpildkomitejas spectūrisma grupas sastāvā.

1982
Dienvidslāvija

Brauciens delegācijas sastāvā.

1982
Dienvidslāvija

Dzejnieku tikšanās.

00.04.1983
Bulgārija
Bulgaria
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā sakarā ar bērnu literatūras dienām Bulgārijā.

00.10.1984
Dienvidslāvija

Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

00.08.1985
Dienvidslāvija

Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

1989
Sidneja
Sydney, New South Wales, Australia
Brauciens pēc Austrālijas LARAs grupas ielūguma.
ApbalvojumiVladimira Majakovska prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoli "Tik un tā".
1982

LĻKJS prēmija
Prēmija piešķirta par sabiedriski aktuālu tēmu risinājumu augstā mākslinieciskā līmenī lugās "Pilna Māras istabiņa" un "Tiesa", dzejoļu krājumā "Nav vārdam vietas" un aktīvu sabiedrisko darbību.
1986

Andreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par pēdējo piecu gadu devumu dramaturģijā (lugas "Divas dramatiskas poēmas" ("Pilna Māras istabiņa", "Tiesa"), "Dzīvais ūdens").
1987

Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par dramatiskajām poēmām, pēdējo gadu devumu dzejā un libretu rokoperai "Lāčplēsis".
1988

Aspazijas prēmija
1992

Johana Gotfrīda Herdera prēmija
1993

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1995. gada 8. novembra lēmumu.
IV šķira
1995

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
2000

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par rokoperas "Indriķa hronika" un tās fragmentu izmantojumu Latvijas Nacionālajā teātrī, Latvijas radio, koncertos un mehāniskajā ierakstā.
2001

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par muzikāli dramatiskā darba "Tobago" izmantojumu.
2002

Latvijas Literatūras gada balva
Sauciet to par teātri
Balva piešķirta par lugu krājumu "Sauciet to par teātri".
Dramaturģija
2002

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par operas "Putnu opera" iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā un ārpus Latvijas - Vanemuines teātrī Igaunijā, kā arī par tās izmantojumu Latvijas Radio, LTV un koncertos.
2003

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu - dziesmu "Tuvu tuvu". Darbs publicēts arī nošu krājumā.
2004

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu - dziesmu "Tik un tā". Darbs publicēts arī nošu krājumā.
2004

Latvijas Literatūras gada balva
Zemes nodoklis
Balva piešķirta par darbu "Zemes nodoklis".
Dramaturģija
2005

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par lugas “Zemes nodoklis" (2003) ilgstošu un plašu izmantojumu - iestudējumiem Latvijas Dailes teātrī, Rīgas Krievu teātrī, amatierteātros, kā arī teātros ASV, Lietuvā, Igaunijā, Slovēnijā, Vācijā un lugas publicēšanu lugu k
2007

Atzinības krusts
Ordeņa lielvirsniece ar Ordeņa kapitula 2008. gada 14. oktobra lēmumu. (Ordenis pasniegts 2008. gada 12. novembrī Rīgas pilī.)
II šķira
2008

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par rokoperas "Lāčplēsis" (pirmizrāde Rīgas Sporta manēžā 1988. gada 23. augustā) atjaunojumu koncertiestudējumā Burtnieku estrādē un plašu darba izmantojumu.
2009

Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva
Tango un Tūtiņa ciemos
Balva piešķirta par literāro pasaku "Tango un Tūtiņa ciemos".
Bērnu literatūra
2012

Žaņa Katlapa balva
2013

Latvijas Literatūras gada balva
Pieci pirksti
Balva piešķirta par grāmatu "Pieci pirksti".
Proza
2014

Lielā lasītāju balva
Pieci pirksti
Balva piešķirta par romānu "Pieci pirksti".
Oriģinālproza
2015

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par dziesmu "Veltījums", kas skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos, ne vien Latvijā, bet arī Vācijā.
2017

Sabiedrisko mediju balva "Kilograms kultūras"
Paradīzes putni
Balva piešķirta par autobiogrāfisko romānu "Paradīzes putni".
Literatūra
2018

Latvijas Literatūras gada balva
Paradīzes putni
Balva piešķirta par romānu "Paradīzes putni".
Labākais prozas darbs
2019

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-28 no 28.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Krasnojarska
(Krasnoyarsk, Krasnoyarsk Krai, Russia)
18.02.1952Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Ķivuļi
("Ķivuļi", Slampes pagasts, Tukuma novads, LV-3133)
1956 - 1967DzīvesvietaĒka, māja
3Murjāņi
(Murjāņi, Krimuldas pagasts, Siguldas novads)
1967 - 1970IzglītībaCiems
4Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
1970 - 1975IzglītībaĒka, māja
5Slampe
(Slampe, Slampes pagasts, Tukuma novads)
1959 - 1967IzglītībaCiems
6Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1974 - 1975DarbavietaĒka, māja
7Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1975 - 1979DarbavietaĒka, māja
8Rīga
(Rīga)
1980 - 1982DarbavietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1977 - 1990DarbavietaPilsēta
10Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1989 - 2000DarbavietaĒka, māja
11Rīga
(Rīga)
2000 - 2008DarbavietaPilsēta
12Vācijas Demokrātiskā Republika 1975CeļojumsValsts
13Vācijas Demokrātiskā Republika 01.04.1977CeļojumsValsts
14Dienvidslāvija01.10.1984CeļojumsValsts
15Dienvidslāvija1982CeļojumsValsts
16Dienvidslāvija1982CeļojumsValsts
17Sidneja
(Sydney, New South Wales, Australia)
1989CeļojumsPilsēta
18Bulgārija
(Bulgaria)
01.04.1983CeļojumsValsts
19Dienvidslāvija01.08.1985CeļojumsValsts
20Japāna
(Japan)
01.04.1981CeļojumsValsts
21Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1979 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
22Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
1990Dalība organizācijāsĒka, māja
23Rīga
(Rīga)
2002 - 2004Dalība organizācijāsPilsēta
24Rīga
(Rīga)
1999 - 2006Dalība organizācijāsPilsēta
25Pils laukums 3, Rīga
(Pils laukums 3, Rīga, LV-1050)
2006 - 2007Dalība organizācijāsĒka, māja
26Koknese
(Koknese, Kokneses pagasts, Aizkraukles novads)
2005Dalība organizācijāsCiems
27Mūkusalas iela 3, Rīga
(Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1048)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsĒka, māja
28Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
1999Dalība organizācijāsĒka, māja
Māra Zālīte dzimusi 1952. gada 18. februārī Krasnojarskā, Krievijā politiski represēto ģimenē. 1956. gadā ģimene atgriezās Latvijā, un bērnību Māra Zālīte pavadīja Slampes Kalna Ķivuļos. Mācījusies Slampes astoņgadīgajā skolā (1959–1967). Beigusi Murjāņu sporta internātskolu (1970), absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas Fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1975). Strādājusi Latvijas Padomju rakstnieku savienībā par tehnisko sekretāri (1974–1975), vēlāk par referenti (1975–1979), vadījusi Rīgas jauno literātu studiju (1980–1982). No 1977. gada līdz 1990. gadam Māra Zālīte žurnālā “Liesma” bija dzejas konsultante, bet no 1989. gada līdz 2000. gadam – žurnāla “Karogs” galvenā redaktore. No 2000. līdz 2008. gadam bija Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības prezidente.

Māras Zālītes pirmā nozīmīgā publikācija ir dzejolis “Balādīte” žurnāla Karogs 1972. gada pirmajā numurā. 1977. gadā iznāca Māras Zālītes debijas krājums “Vakar zaļajā zālē”, kam pavisam drīz sekoja nākamie krājumi “Rīt varbūt” (1979), “Nav vārdam vietas” (1985), “Debesis, debesis” (1988) u. c. 20. gadsimta 80. gados Māra Zālīte pievērsās dramaturģijai. Lugās (“Pilna Māras istabiņa”, “Tiesa”, “Dzīvais ūdens” u. c.), līdzīgi kā dzejā, risināti globāli jautājumi, sintezēti vienlaikus darbojošies aktuālie un pārlaicīgie motīvi. Arhetipālas situācijas, mītiskas pasaules atmosfēra saplūda ar 20. gadsimta aktualitātēm. Māra Zālīte bija nozīmīga sabiedriskās domas veidotāja Latvijas atmodas laikā. Viņas lugas vairākkārt iestudētas Latvijas teātros. 2020. gada novembrī Dailes teātrī notika viņas lugas “Smiļģis” (režisors Viesturs Kairišs) iekšējā pirmizrāde, kas pirmizrādi piedzīvoja 2021. gada augustā, iegūstot arī Spēlmaņu nakts Grand prix apbalvojumu. Joprojām tautā iemīļoti un populāri ir mūzikli, rokoperas un operas, kurām Māra Zālīte ir libretu autore. Vairākus iestudējumus piedzīvojusi Zigmara Liepiņa rokopera “Lāčplēsis” (1988), Raimonda Paula mūzikls “Meža gulbji” (1995), Jāņa Lūsēna rokopera “Kaupēn, mans mīļais” (1998) u. c. Māras Zālītes dzeju komponējuši vairāki latviešu komponisti Arturs Maskats, Zigmars Liepiņš, Valts Pūce, Jānis Porietis, Uldis Stabulnieks, Ilona Breģe, Imants Kalniņš, Kārlis Lācis u. c

2013. gadā iznāca Māras Zālītes romāns “Pieci pirksti”, kas guva gan plašu lasītāju, gan nozares profesionāļu atzinību. 2018. gadā iznāca romāna turpinājums – “Paradīzes putni”. 2022. gadā izdevniecība "Dienas grāmata" laidusi klajā dzejnieces Māras Zālītes pašas veidotu dzejas izlasi “Visas lietas” (2022).

Māra Zālīte saņēmusi V. Majakovska prēmiju (Gruzijā, 1982), Andreja Upīša prēmiju (1985). Ojāra Vācieša prēmiju (1989), Aspazijas prēmiju (1992), Herdera prēmiju (Vācijā, 1993), Literatūras gada balvu (2002, 2005, 2013, 2019). Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995), Barikāžu piemiņas medaļu (2000). Viņas darbi tulkoti angļu, krievu, zviedru, franču, lietuviešu, igauņu, baltkrievu, gruzīnu, kazahu, kirgīzu, moldāvu, turkmēņu un itāļu valodā.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.