Maksis Šacs-Aņins

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (22); Recepcijas persona (16)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsMaksis Šacs-Aņins
PseidonīmsAņins
Dzimtais vārdsМакс Шац-Анин
KopsavilkumsMaksis Šacs-Aņins (1885–1975) – Latvijas ebreju kreisais sabiedriskais un kultūras darbinieks, filozofs, publicists, jurists, rakstnieks. Jurista izglītību ieguvis Pēterburgas, Ženēvas un Bernes universitātēs. 20.–30. gados piedalījies ebreju kreiso biedrību un Tautas augstskolas veidošanā, kurās izplatījis sociālisma un revolucionāras idejas. Ir vairāku grāmatu autors, kurās no marksisma pozīcijām pievērsies ebreju tautas un vēstures pētniecībai, rakstījis par buržuāziskās kultūras krīzi un buržuāzisko valstu nolemtību revolucionārajā vēstures procesā. Raksti par ebreju, krievu, latviešu rakstniekiem publicēti periodikā. Kopā ar Jūliju Ķiperu sarakstījis grāmatu par literatūrkritiķi un sabiedrisko darbinieku Vili Dermani “Kvēlais tribūns” (1964, krievu valodā – 1970).

Personiska informācijaDzimis 1885. gada 22. jūnijā Jaunjelgavas provizora Urijas Šaca ģimenē.

"Ģimene, kurā es augu, piederēja pie Jaunjelgavas brīvdomīgās inteliģences. Mans tēvs, provizors, bija pilsētas domnieks. Viņa bibliotēkā bija Puškina, Heines, Ļermontova un Šillera grāmatas, izdevumi krievu, latviešu un vācu valodā. Tēvs neuzspieda man reliģisku audzināšanu, un tā kopš bērnības nostājos uz ateisma ceļa. 13 gadu vecumā atstāju vecāku mājas un, izturējis konkursa eksāmenus, tiku uzņemts Jelgavas ģimnāzijā. [..]
Pilsētiņa bija strādīga, tās iedzīvotāji nodarbojās ar dažādiem amatiem, tirgojās, kopa zemi. ledzīvotāju sastāvs bija raibs: latvieši, ebreji, vācieši un krievi. Taču starp cilvēkiem nejuta nacionālu antagonismu un atsvešinātību. Gluži otrādi, pat runā izpaudās savstarpēja saprašanās: gandrīz katrs pilsētiņas iedzīvotājs bez dzimtās nedaudz prata vēl kādu valodu. Nacionālā sastāva raibums izpaudās arī atšķirīgajos pilsētiņas nosaukumos. Tā vācieši to dēvēja par Frīdrihštati, acīmredzot par godu kādam Frīdriham, kam bijuši nopelni vācu iedzīvotāju labā. Latvieši, kas ekonomiski bija saistīti ar tai laikā nozīmīgo Jelgavu, sauca pilsētiņu par Jaunjelgavu. Krievi to dēvēja par Orehovsku, tā kā apkaimē auga daudz lazdu. Savukārt ebreji, kas vairāk orientējās uz Rīgu kā uz sabiedriskās dzīves un rūpniecības centru, nosauca pilsētu Nai Rige (Jaunā Rīga), kas ikdienā tika saīsināta līdz Nairi."

Šacs-Aņins, Maksis, Šaca-Marjaša, Ruta. Daži zinātnieka un revolucionāra mūža meti. Literatūra un Māksla, 1985, 7. jūnijs.
Profesionālā darbība

Darbi

1919: Темпорализм: опыт философіи еврейской культуры. Рига: [Прогресс].
1922: Fun roim cu cajt: Gedanken cu a kulturfilozofije. Rīga: Farlag Arbeterheim.
1922: Herman Kohen. Riga: [Arbeterheim].
1923: Di revolucije als psihologisher proces: (social-psihologisher etiud). Rīga: b. i.
1924: Di idn in Letland. Rīga: Gezelshaft “Oze”.
1924: Kunst als fargefil fun macht. Rīga: E. Lewin.
1927: Социальная оппозиция в истории евреев ("Sociālā opozīcija ebreju vēsturē"). Rīga: b. i.
1929: Ebreju sabiedriskās kustības līdz 1917. gadam.
1932: Krizis fun der buržuazer kultur. Rīga: b. i.
1940–1941: Ebreju sabiedriskās kustības starp pirmo un otro pasaules karu.
1964: Kvēlais tribūns: Viļa Dermaņa dzīves un cīņu ceļš, 1875–1938. (Kopā ar Jūliju Ķiperu.) Rīga: Liesma.
1970: Пламенный трибун: жизнь и боевой путь В. Дермана, 1875–1938. (Kopā ar Jūliju Ķiperu.) Rīga Liesma.
2005: Темпорализм: опыт философии еврейской культуры. 2. izdev. Рига: Музей "Евреи в Латвии" u. c.
SaiknesRuta Šaca-Marjaša (1927–2016) - Meita
Nodarbespublicists
rakstnieks
kritiķis
advokāts
Dzimšanas laiks/vieta22.06.1885
Jaunjelgava
Jaunjelgava, Jaunjelgavas novads
Izglītība1898 – 1905
Jelgava
Jelgava

Beidzis klasisko ģimnāziju


1905 – 1906
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Juridiskā fakultāte

Studējot aizrāvies ar sociālisma un proletāriskās revolūcijas idejām.


1906 – 1909
Berne
Bern, Switzerland
Universitātē studē jurisprudenci un filozofiju

1906 – 1909
Ženēva
Geneva, Switzerland
Universitātē studē jurisprudenci un filozofiju

1912 – 1913
Jaroslavļa
Yaroslavl, Yaroslavl Oblast, Russia
Demidova licejā kārto eksāmenus un aizstāv disertāciju "Nacionālās problēmas Austroungārijā", lai iegūtu tiesību zinātņu kandidāta grādu.
Darbavieta1912 – 1914
Rīga
Rīga
Strādā par advokātu

1914 – 1917
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Strādā par advokātu

1914 – 1917
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Mēnešraksts "Vestņik trudovoj pomošči sredi jevrejev", sekretārs un līdzstrādnieks

00.02.1917 – 00.10.1917
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Strādnieku un zemnieku deputātu padomes loceklis

00.11.1917 – 1919
Kijeva
Kyiv, Ukraine

1919 – 1922
Ebreju kultūras un izglītības biedrība "Arbeterheim"
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011

Biedrības dibinātājs un vadītājs

"Kultūras un izglītības biedrībai "Arbeterheim", kura pēc manas iniciatīvas tika nodibināta 1919. gadā, bija noda|as visās lielākajās Latvijas pilsētās. Organizācija apvienoja Latvijas ebreju darbaļaudis, kas bija labvēlīgi noskaņoti pret Padomju Savienību. "Arbeterheim" bija vairākas sekcijas: literatūras, dramatiska, muzikālā u. c. Te notika grāmatvedības, latviešu, krievu un esperanto valodu kursi utt. Biedrībai bija sava izdevniecība un grāmatveikals. Izdevniecība publicēja vairākas grāmatas, kurās piedalījās Padomju Krievijas rakstnieki. Tā 1922. gada izdevniecība laida klajā V. Majakovska poēmu "Mīlu". "Arbeterheim" vakarā dzejnieks nolasīja savu poēmu "150 000 000". Te uzstājās arī L. Laicens, V. Dermanis, L. Paegle un citi Latvijas komunistiskās kustības darbinieki. Lielus panākumus guva literatūras sekcijas rīkotie mutvārdu žurnālu un dzīvo avīžu vakari; tāpat plašu auditoriju piesaistīja arī muzikālie vakari, kuros piedalījās redzami latviešu dziedoņi. Valdības represijas, "Arbeterheim" valdes locekļu un aktīvistu aresti pastiprinājās aizvien vairāk, līdz 1922. gada beigās organizāciju par komunistisku darbību slēdza. Vairums aktīvistu aizbrauca uz Padomju Savienību."

Šacs-Aņins, Maksis. Jaunā laikmeta rītausmā. Karogs, 1967, Nr. 8.


1919 – 1929
Ebreju tautas universitāte

Rektors un lektors

"Ebreju tautas universitātē lasīju lekciju kursus pasaules vēsturē un starptautiskās strādnieku kustības vēsturē, kā arī ebreju tautas vēsturē. Reģistrēto klausītāju skaits universitātē sniedzās pāri tūkstotim. Pie universitātes pastāvēja ari marksisma, žurnālistikas un strādnieku korespondentu sagatavošanas semināri Tautas universitātē gatavoja komunistu propagandistus un aģitatorus darbam Latvijas strādniecības vidū. Universitātes darbu tolaik vadīja Komunistiskas partijas ebreju sekcija."

Šacs-Aņins, Maksis. Jaunā laikmeta rītausmā. Karogs, 1967, Nr. 8.


1923 – 1929 (Datums nav precīzs)
Ebreju kultūras biedrība "Kultur-liga"
Rīga
Rīga

"1923. gadā pēc ebreju komunistu iniciatīvas nodibināja "Kultūrlīgu", pie kuras pastāvēja klubs, kas organizēja vakarus ar progresīvo ebreju kultūras darbinieku piedalīšanos. "Kultūrlīga" uzturēja ciešus sakarus ar citām Rīgas proletāriešu kultūras un izglītības organizācijām. "Kultūrlīga" izdeva arī vairākus periodiskos izdevumus, kuros informēja par kultūras dzīvi visā pasaule un vispirms – Padomju Savienībā. Šie izdevumi cīnījās pret nacionālo savrupināšanos un reliģisko atpalicību, par strādnieku vienotību. Te publicēti arī vairāki mani raksti par Maksimu Gorkiju, Fjodoru Gladkovu un citiem krievu padomju rakstniekiem. Darbojos arī kā redakcijas loceklis un līdzstrādnieks. Policija šos izdevumus konfiscēja, bet redaktorus bieži vien arestēja."

Šacs-Aņins, Maksis. Jaunā laikmeta rītausmā. Karogs, 1967, Nr. 8.


1925 – 1934
Rīga
Rīga
PSRS vēstniecība, juriskonsults

1929 – 1934
Rīga
Rīga

Izdod mēnešrakstu "Nai Erd" ("Jaunā Zeme")


00.07.1940
Rīga
Rīga

Organizē komunistiskās avīzes "Kamf" ("Cīņa) un žurnāla "Ufboj" ("Jauncelsme") izdošanu.


1942 – 1943
Almati
Almaty, Almaty Province, Kazakhstan
Strādā no Maskavas evakuētajā Valsts juridiskajā institūtā, docētājs.

1943 – 1945
Maskava
Moscow, Russia

PSRS Zinātņu akadēmijas Vēstures institūts, līdzstrādnieks

Dalība organizācijās1941
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
Biedrs

1944
Latvijas Komunistiskā partija
Rīga
Rīga
Biedrs
Emigrē1906 – 1911
Politiskais emigrants, dzīvo Šveicē, Austrijā, Francijā un Vācijā.
Ceļojums1928 – 00.01.1929
Lozanna
Lausanne, Canton of Vaud, Switzerland
Dodas uz Lozannu, lai operētu acis, jo daļēji zaudējis redzi. Operācija ir neveiksmīga, iestājas aklums.

1937
Parīze
Paris, France
Piedalās antifašistisko kultūras darbinieku kongresā.
Apcietinājums1905
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Tiek saukts pie atbildības par anonīmas brošūras "Kam vajadzīgi grautiņi?" izdošanu.

"Nododot brošūru tipogrāfijā, pēc tā laika likumiem vajadzēja uzrādīt izdevēju. Par tādu uzdeva mani. Brošūru varas orgāni drīz vien konfiscēja, bet pret mani kā izdevēju ierosināja tiesas izmeklēšanu."

Šacs-Aņins, Maksis. Jaunā laikmeta rītausmā. Karogs, 1967, Nr. 8.


00.01.1906 – 00.04.1906
Rivne

Rivnas (Rovnas) cietumā

"1906. gada janvārī, braucot no Kijevas uz Žitomiru, man Sarnu stacijā vajadzēja pārsēsties citā vilcienā. Mans studenta mundieris bija licies aizdomīgs žandarmu virsniekam Daraganam. Rādīdams uz kaut kādu kasti sev blakus, viņš izsaucās: "Uz kurieni jūs vedat šīs bumbas?" Nenogaidījis manu atbildi, viņš lika mani arestēt. [..] Mani nogādāja Rovnā, kur cietumā nosēdēju gandrīz četrus mēnešus. Konkrētu materiālu tiesas izmeklēšanai trūka, tādēļ mani saskaņā ar iekšlietu ministra pavēli izsūtīja ārpus cariskās Krievijas robežām. Drīz pēc tam uzstājos Austrijas pierobežas pilsētiņā Brodos 1. maija mītiņā, runādams par revolucionāro kustību cariskajā "tautu cietumā"."

Šacs-Aņins, Maksis. Jaunā laikmeta rītausmā. Karogs, 1967, Nr. 8.


1921
Rīgas Centrālcietums
Rīga
Rīga
"Atmiņā iespiedies Parīzes Komūnas 50. gadskārtai veltītais vakars 1921. gada 18. martā, kurā atkal uzstājāmies kopā ar V. Dermani. [..] Sanāksme izraisīja plašas atbalsis darbaļaužu vidū un deva ieganstu Ulmaņa valdībai pastiprināt komunistu vajāšanas. Drīz vien pēc tam Laicens, Paegle un es tikāmies Rīgas Centrālcietumā. Pirmajā Maijā te ieslodzītie sarīkoja demonstrāciju, dziedot revolucionāras dziesmas. Mani ieslodzīja pazemes karceri. Kad no tumšā karcera atkal izkļuvu pavasara saulē, sāku pamazām zaudēt redzi. Slimība piespieda valdību atcelt iekšlietu ministra Berga pavēli par manu izsūtīšanu uz Rietumeiropu."

Šacs-Aņins, Maksis. Jaunā laikmeta rītausmā. Karogs, 1967, Nr. 8.

13.02.1953 – 25.04.1953
Rīga
Rīga

Apcietināts, sākoties staļiniskajām represijām pret ebrejiem.

Miršanas laiks/vieta10.01.1975
Jaunie Ebreju kapi
Lizuma iela 6, Rīga, LV-1006
Evakuācija1941
Kazaņa
Kazan, Tatarstan, Russia
Dzīvo tatāru dzejnieka Musas Džalila dzīvoklī, kurš pats atrodas frontē.

Kartes leģenda

















Tiek rādīti ieraksti 1-28 no 28.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Jaunjelgava
(Jaunjelgava, Jaunjelgavas novads)
22.06.1885Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Jaunie Ebreju kapi
(Lizuma iela 6, Rīga, LV-1006)
10.01.1975Miršanas laiks/vietaKapsēta
3Jelgava
(Jelgava)
1898 - 1905IzglītībaPilsēta
4Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1905 - 1906IzglītībaPilsēta
5Berne
(Bern, Switzerland)
1906 - 1909IzglītībaPilsēta
6Ženēva
(Geneva, Switzerland)
1906 - 1909IzglītībaPilsēta
7Jaroslavļa
(Yaroslavl, Yaroslavl Oblast, Russia)
1912 - 1913IzglītībaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1912 - 1914DarbavietaPilsēta
9Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1914 - 1917DarbavietaPilsēta
10Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
01.02.1917 - 01.10.1917DarbavietaPilsēta
11Kijeva
(Kyiv, Ukraine)
01.11.1917 - 1919DarbavietaPilsēta
12Tērbatas iela 15/17, Rīga
(Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011)
1919 - 1922DarbavietaĒka, māja
13Rīga
(Rīga)
1923 - 1929DarbavietaPilsēta
14Rīga
(Rīga)
1929 - 1934DarbavietaPilsēta
15Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1914 - 1917DarbavietaPilsēta
16Rīga
(Rīga)
01.07.1940DarbavietaPilsēta
17Maskava
(Moscow, Russia)
1943 - 1945DarbavietaPilsēta
18Almati
(Almaty, Almaty Province, Kazakhstan)
1942 - 1943DarbavietaPilsēta
19Rīga
(Rīga)
1925 - 1934DarbavietaPilsēta
20Lozanna
(Lausanne, Canton of Vaud, Switzerland)
1928 - 01.01.1929CeļojumsPilsēta
21Parīze
(Paris, France)
1937CeļojumsPilsēta
22Rīga
(Rīga)
13.02.1953 - 25.04.1953ApcietinājumsPilsēta
23Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1905ApcietinājumsPilsēta
24Rivne01.01.1906 - 01.04.1906ApcietinājumsPilsēta
25Rīga
(Rīga)
1921ApcietinājumsPilsēta
26Rīga
(Rīga)
1941Dalība organizācijāsPilsēta
27Rīga
(Rīga)
1944Dalība organizācijāsPilsēta
28Kazaņa
(Kazan, Tatarstan, Russia)
1941EvakuācijaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.