Darbi: Darba autors (12); Tulkotājs (1); Sastādītājs (2); Redaktors (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (2)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Maija Augstkalna |
|---|---|
| Pseidonīms | M. Kalna |
| Kopsavilkums | Maija Augstkalna (1932–2007) – teātra un kino kritiķe, tulkotāja, žurnāliste. Strādājusi par literāro līdzstrādnieci laikrakstā "Padomju Jaunatne" un žurnālā "Dadzis", par teātra un kino nodaļas vecāko redaktori žurnālā "Māksla". Bijusi literārās daļas vadītāja Jaunatnes teātrī, vadījusi televīzijas raidījumu ciklu "Multiplikācijas tēlu pasaulē". Rakstījusi teātra un kino kritikas presē, tulkojusi lugas no krievu, vācu un angļu valodas. Sarakstījusi vairākas biogrāfiska rakstura grāmatas par Latvijas teātra aktieriem, īpaši novērtēta grāmata par režisoru Arnoldu Burovu. |
| Personiska informācija | Dzimusi feldšera un medicīnas māsas ģimenē, bet uzaugusi bez tēva. Paralēli darbam laikrakstu redakcijās un teātrī, rakstījusi apceres un kritikas par teātri, lasījusi lekcijas teātra zinātnē un vadījusi televīzijas raidījumu ciklu "Multiplikācijas tēlu pasaulē". Interese par teātri, īpaši dramaturģiju, veidojusies skolas laikā, nozīmīga persona – Rīgas 2. visusskolas literatūras skolotājs un rakstnieks Jūlijs Sīlis, kas raisījis un veicinājis interesi par dramaturģiju. Visa mūža garumā cieša draudzība ar teātra zinātnieci Liliju Dzeni. |
| Profesionālā darbība | Pirmā kritikas publikācija1951: ""Aizsprosts" jauna čehoslovaku mākslas filma" (Padomu Jaunatne, Nr. 25, 06.02.1951).Biogrāfiski darbi1962: "Vija Artmane" (LPSR Kinematogrāfistu darbinieku savienība).1969: "Uldis Pūcītis". 1986: "Arnolds Burovs un viņa lelles" (Liesma). 1990: "Edgars Liepiņš" (Liesma), sarakstīta kopā ar rakstnieku Ēriku Hānbergu. |
| Citātu galerija | Par Maiju Augstkalni kā teātra un kino kritiķi"Kā kino, tā teātra mākslā Maija Augstkalna iestājusies par dzīves un daiļrades patiesību jau ilgi pirms tonizējošiem lēmumiem. Kritiķe runā par neizdevīgām tēmām, par kurām mēdz klusēt vai izteikties «nepievienojušos» līmenī. Tāpat par neparocīgiem režisoriem un ak tieriem, piemēram, šoruden par Jāni Streiču, par kuru «neko skaidri nevar zināt» — varbūt viņš atkal kaut ko pavisam savu un savdabīgi gribēs mums pateikt no ekrāna? Un vēl materiāla «aptaustīšana», kas rada īpašu uzticību — mēs jūtam, ka viss, par ko Maija Augstkalna raksta, ir pašas redzēts, dzirdēts, līdzdzīvots un līdzdomāts."Štosa, Aija. Darbs un vērtējums. Māksla. 15.10.1986. Par grāmatu "Arnolds Burovs un viņa lelles""Kā katrs ar sirdsdegsmi iznēsāts darbs, arī šis apliecina autores kaislību gan uz leļļu (teātra un) kino mākslu, gan vēl jo vairāk — uz šīs mākslas lielmeistara A. Burova neparasto personību. Kompaktajā grāmatas apjomā pausts vērienīgs uzziņas materiāls, parādot, kā un kādos apstākļos veidojusies A. Burova individualitāte, kā caur viņa darba sparu pie mums attīstījās delikātā leļļu māksla. lepriecina, ka autore savai grāmatai radusi saistoša stāstījuma formu, kurā analītiskie secinājumi un vispārinājumi izriet no intriģējošiem un zīmīgiem sadzīviskiem tuvplāniem."Borgs, Jānis. Bibliogrāfija. Māksla. 15.10.1986. |
| Saiknes | Lilija Dzene (1929–2010) - Draudzene Jūlijs Sīlis (1891–1957) - Skolotājs Roberts Kroders (1892–1956) - Vīratēvs Emīls Mačs (1892–1958) - Domubiedrs Oļģerts Kroders (1921–2012) - Bijušais vīrs |
| Nodarbes | tulkotāja žurnāliste teātra kritiķe kinokritiķe |
| Dzimšanas laiks/vieta | 04.01.1932 Rīga Rīga |
| Izglītība | Rīgas Franču licejs Rīgas 36. pamatskola Maksima Gorkija Literatūras institūts Maskava Moscow, Russia nezināms – 1950 Rīgas 2. vidusskola Āgenskalna iela 21a, Rīga Āgenskalna iela 21A, Rīga, LV-1048 1951 – 1953 Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte Žurnālistikas studijas. |
| Darbavieta | 1950 – 1953 Laikraksts "Padomju Jaunatne" Literārā līdzstrādniece. 1958 – 1959 Žurnāls "Dadzis" (1912) Literārā līdzstrādniece. 1959 – 1996 Žurnāls "Māksla" Teātra un kino nodaļas vecākā redaktore. 1963 – 1986 Jaunatnes teātris Literārās daļas vadītāja. 1997 Žurnāls "Māksla Plus" Galvenā redaktore. |
| Dalība organizācijās | 1966 – 1990 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedre 1990 – 2007 Latvijas Rakstnieku savienība Lāčplēša iela 48/50 – 12 Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011 Biedre |
| Ceļojums | 00.12.1981 Kanāda Canada 00.06.1982 Dienvidslāvija Brauciens kinodarbinieku delegācijas sastāvā. |
| Miršanas laiks/vieta | 29.11.2007 Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Apbalvojumi | Annas Brigaderes prēmija Prēmija piešķirta par kinomākslas problēmu sistemātisku un prasmīgu atklāsmi žurnālā "Māksla". 1986 Nacionālā filmu festivāla ''Lielais Kristaps'' balva Kinokritiķis 1987 |
|---|
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-8 no 8.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 04.01.1932 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | 29.11.2007 | Miršanas laiks/vieta | Kapsēta |
| 3 | Āgenskalna iela 21a, Rīga (Āgenskalna iela 21A, Rīga, LV-1048) | 1950 | Izglītība | Ēka, māja |
| 4 | Maskava (Moscow, Russia) | (Nav norādīts) | Izglītība | Pilsēta |
| 5 | Kanāda (Canada) | 01.12.1981 | Ceļojums | Valsts |
| 6 | Dienvidslāvija | 01.06.1982 | Ceļojums | Valsts |
| 7 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1966 - 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
| 8 | Lāčplēša iela 48/50 – 12 (Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011) | 1990 - 2007 | Dalība organizācijās | Dzīvoklis |