Lūcija Zamaiča

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (29); Recepcijas persona (19)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsLūcija Zamaiča
Papildu vārdiPuiķe
PseidonīmsIrene Kapar, Zaiga Straume, A. Kaija, Junona, Špička, Kri-kri, Fifi, Sili
KopsavilkumsLūcija Zamaiča (1893–1965), rakstniece. Viņas dzejoļu krājumi kritizēti par pārmērīgu snobismu un erotismu, īpaši krājums "Mīlas kontrabanda" (1931). Rakstījusi arī prozas darbus, no kuriem pazīstamākie ir romāni "Direktors Kazrags" (1927) un "Koka dievs" (1928). Savos stāstos kritiski tēlojusi dažādu aprindu sievietes. No 1925. līdz 1927. gadam studiju nolūkā uzturējusies Francijā, Itālijā un Alžīrijā. Pēc iepazīšanās ar Linardu Laicenu, no 1927. gada piedalījusies kreiso arodbiedrību un pagrīdes darbā. Pēc Otrā pasaules kara padomju režīma laikā viņai bija uzspiesta klusēšana, vairs nav publicējusies.
Personiska informācijaDzimusi vecsaimnieka Jēkaba Zamaiča un viņa sievas Dores (dzimusi Zandersone) ģimenē.
Pirmo skolas mācību ieguvusi pie privātskolotājas, kas dzīvo netālu no Erķēniem.
1912. gada 23. decembris: laulības ar diplomātu Rūdolfu Puiķi. Laulība šķirta 1930. gada 12. aprīlī, pamatojoties uz to, ka laulātie nedzīvo kopā vairāk nekā trīs gadus.
Profesionālā darbība1917: Pirmais dzejoļu krājums "Mana dvēsele".

Dzeja

"Mana dvēsele" (1917)
"L' interieur" (1920)
"Ziemeļu saulē" (1921)
"69o 33' 11'' ziemeļu platuma" (1923)
"Es, Lucija Zamaič, un mani vārdi" (1923)
"Zelta atvars" (1924)
"Mīlas kontrabanda" (1931)
"Es, Lucija Zamaič, un mani vārdi" (1978) (nepublicētie un pagrīdes presē publicētie dzejoļi)
"Tev, kas saule" (2000) (mīlas dzejoļi)

Proza

"Vientuļā gaitā" (1921) (tēlojumi)
"Ielu maldos" (1923) (poēmā prozā)
"Līvijas dienas grāmata" (1924) (garstāsts)
"Čigāns un trīs dāmas" (1924, aizliegta 1937) (garstāsts)
"Ciemā pie tautiešiem" (1925) (stāstu krājums)
"Direktors Kazrags" (1927)
"Koka dievs" (1. daļa, 1928, 2. daļa nav publicēta) (romāns)
"Ķipara brīnišķīgās gaitas" (1929) (romāns)
"Jānis Nelaime" (1. grāmata "Domas", 1930, 1-5).

Pēckara gados nepublicējas.
Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Mana dvēsele" (1917)


"Tajā līdzās Aspazijas, Raiņa, Viļa Plūdoņa ietekmē rakstītiem dzejoļiem ir darbi, kuros vērojama patstāvīga pasaules uztvere – spēja iedziļināties daudzveidīgajās dvēseles norisēs, īpašu uzmanību pievēršot mīlestībai; dzejā īpatnēji savijas tradicionāli latvisks dabas tēlojums ar ziemeļu vidi, ieskanas urbānais motīvi."

Briedis, Raimonds. Lūcija Zamaiča. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga, 2003.


"L. Zamaičas pirmais dzejoļu krājums "Mana dvēsele" iznāk 1917. gadā, taču tas aplūkojams kopsakarībā ar pirmo tēlojumu krājumu "Vientuļā gaitā"(1921) un RLMVM esošajiem dramatisko darbu uzmetumiem, jo tikai kopā tie sniedz ieskatu rakstnieces daiļrades sākumposmā (1915–1921). Radošie meklējumi atklāj L. Zamaiču kā daiļrades romantiskā tipa spilgtu pārstāvi, kuras pirmajos darbos sajaukušās jaunromantisma, simbolisma un dekadences iezīmes. L. Zamaiču interesē indivīda "es", viņa unikālā garīgā pasaule. Grāmatu centrā ir aktīva, impulsīva, pašizzinoša personība, kas nesamierinās ar ikdienu un tajā valdošo garīgo kūtrumu. Tā tiecas kļūt iekšēji brīva, neatkarīga, pašpietiekama. (..) Taču līdzās romantiskā varoņa iedabai iezīmējas dekadentiski dionīsiskā sākotne, kura saglabāsies un tiks izvērsta turpmākajā daiļradē: tā saistīta ar L. Zamaičas varoņos mītošo skepsi, atzīto, aprobēto vērtību apšaubīšanu, ar vēlēšanos tās noārdīt vai vismaz noraut tām liekulības plīvuru. Personībā L. Zamaičai ir svarīgi akcentēt dzimumu, izcelt sievietes vaibstus, nevis veidot abstraktu varoni. Šis princips ne tikai piešķir pārdzīvojumam konkrētas piederības iezīmi, bet iekonturē jau turpmākās daiļrades pastāvīgo tēmu – sievieti, sievietes tiesības un lomu sabiedrībā. Daudzos dzejoļos atklājas tipiski sievišķīga jūtu gamma, kurā īpaši akcentēta kaisle un miesiskā (fiziskā) mīlestība (..)."

Ieva Kalniņa. Lūcija Zamaiča (1893—1965). Latviešu rakstnieku portreti. Tradicionālisti un modernisti, 1996.


Par dzejoļu krājumu "Mīlas kontrabanda" (1931)


"Ekstravagantas un izaicinošas ir dzejnieces izvēlētās tēmas dzejoļu krājumam "Mīlas kontrabanda" (1931). Tajā līdzās eksotiskajiem Parīzes un Alžīrijas motīviem, pesimistiska dzīves tukšuma un nerealitātes izjūta, vilšanās, atsvešinātība, vēršanās pret latvisko pašapmierinātību."

Briedis, Raimonds. Lūcija Zamaiča. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga, 2003.



"Lūcija Zamaiča ir diezgan raksturīga parādība tai laikmetīgās sabiedrības daļai, kas ir redzama kafejnīcās, bāros un modernās iekš- un ārzemju izpriecas vietās, kas snobiski ironizē par sentimentu, garīgu jūsmu, tautību un pat par visu pilsonisko iekārtu, bet kam tomēr trūkst pēdējās drosmes iestāties noteikti šīs iekārtas pretiniekos. Nekādu skaidru mērķu un ideālu šai pusinternacionālai sabiedrībai nav un nevar būt, tāpat nav arī izveidotu un stingru uzskatu, arī pašai tās eksistencei trūkst īstu un drošu pamatu, viņas pagrimuma izsmalcinātība nonāk bieži līdz savam pretpolam – brutalitātei un stipru izjūtu kārei, līdz tad atsevišķam cilvēkam kādos personīgos sarežģījumos atklājas viss viņa dzīves tukšums. Lūcijas Zamaičas dzejas vispārējais virziens droši atvedināms no šīs pusinternacionālās sabiedrības "ieskatiem", bet rūgto un vietām pat traģisko toni viņas pēdējai grāmatai piešķir kādi tīri individuāli pārdzīvojumi, kuros nojautas par pirmmūžīgajiem spē kiem – nāvi un īstu mīlestību – ir atkailinājušas sājās mieles baudu kausā un norāvušas karnevāla maskas un raibās internacionālās klaunības drēbes."

Veselis, Jānis. Mīlas kontrabanda. Daugava, Nr. 2, 1932.


Par prozu


"Skandalozu slavu Zamaičai sagādāja garie stāsti "Līvijas dienas grāmata" (1924), "Čigāns un trīs dāmas" (1924, aizliegta 1937), stāstu krājums "Ciemā pie tautiešiem" (1925), īpaši referāts "Pilsoniskā sieviete laulībā un sabiedrībā" (publicēts laikrakstā "Rīgas Ziņas" 1925.17.-19.I). Tajā, runājot par pilsonisko aprindu sieviešu garīgo tukšumu un klajo tieksmi pēc instinktu apmierināšanas. Zamaiča vēršas pret pilsonisko laulību, kas, atbrīvodama sievieti no darba, noved to pie prostitūcijas. Stāstos izmantojot īsus, asprātīgus sižetus, Zamaiča satīriski tēlojusi dažādu aprindu sievietes, rādot viņu dzīves bezjēdzību un izlaidību, vietumis erotiski ietonējot, tādējādi mesdama izaicinājumu puritāniski noskaņotai sabiedrības daļai. Parīzē sarakstītajā satīriskajā romānā "Direktors Kazrags" (1927) tēlota veikalnieku un baņķieru vide. (..) Sarakstījusi romānu "Koka dievs" (1, 1928, 2. daļa nav publicēta), kurā atainotas varas maiņas Arhangeļskā 1918. gadā, romānu "Ķipara brīnišķīgās gaitas" (1929), "Jānis Nelaime" (1930).

Briedis, Raimonds. Lūcija Zamaiča. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga, 2003.
SaiknesJūlijs Lācis (1892–1941) - Draugs
Nodarbesskolotāja
rakstniece
Dzimšanas laiks/vieta26.02.1893
Lielerķeni
"Lielerķeni", Vecsaules pagasts, Bauskas novads, LV-3932
Dzīvesvieta1915 – 1919
Arhangeļska
Arkhangelsk, Arkhangelsk Oblast, Russia

1920 – 1925
Rīga
Rīga

1927 – 1940
Rīga
Rīga
Izglītība1901
Bauskas meiteņu skola
Bauska
Bauska, Bauskas novads

1908 – 1910
Jelgavas tirdzniecības skola
Jelgava
Jelgava

1910 – 1912
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Rīga
Rīga
DarbavietaArhangeļskas apgabals
Arkhangelsk Oblast, Russia

Skolotāja un bibliotekāre latviešu bēgļu skolā Arhangeļskā.


1940
Bīriņu atpūtas nams
Bīriņi
Bīriņi, Vidrižu pagasts, Limbažu novads

Bīriņu atpūtas nama vadītāja.


1942 – 1946
Rīga
Rīga

Mērijas Grīnbergas tautisko lietu veikals.

Emigrē1915 – 1919
Arhangeļskas apgabals
Arkhangelsk Oblast, Russia

Strādājusi par skolotāju latviešu bēgļu skolā un par bibliotekāri.

Ceļojums1912 – 1913
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

1912 – 1913
Berlīne
Berlin, Germany

1912 – 1913
Vīne
Vienna, Austria

1925 – 00.03.1926
Parīze
Paris, France
1925. gada rudenī aizbrauc uz Franciju, līdz 1926. gada marta beigām dzīvo Parīzē.

1925 – 1927 (Datums nav precīzs)
Francija
France

1925 – 1927 (Datums nav precīzs)
Itālija
Italy

1925 – 1927 (Datums nav precīzs)
Alžīrija
Algeria
Apcietinājums16.07.1941 – 16.04.1942
Rīgas Termiņcietums
Laktas iela 2/4, Rīga
Laktas iela 2/4, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, LV-1013, Latvia

Vācu okupācijas laikā apcietināta, deviņus mēnešus ieslodzīta Termiņcietumā.

Miršanas laiks/vieta17.01.1965
Rīga
Rīga
Apglabāts20.01.1965
Rīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026

Kartes leģenda



















Tiek rādīti ieraksti 1-21 no 21.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Lielerķeni
("Lielerķeni", Vecsaules pagasts, Bauskas novads, LV-3932)
26.02.1893Dzimšanas laiks/vietaViensēta
2Arhangeļska
(Arkhangelsk, Arkhangelsk Oblast, Russia)
1915 - 1919DzīvesvietaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1920 - 1925DzīvesvietaPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1927 - 1940DzīvesvietaPilsēta
5Rīga
(Rīga)
17.01.1965Miršanas laiks/vietaPilsēta
6Arhangeļskas apgabals
(Arkhangelsk Oblast, Russia)
1915 - 1919EmigrēNovads
7Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
20.01.1965ApglabātsKapsēta
8Bauska
(Bauska, Bauskas novads)
1901IzglītībaPilsēta
9Jelgava
(Jelgava)
1908 - 1910IzglītībaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
1910 - 1912IzglītībaPilsēta
11Arhangeļskas apgabals
(Arkhangelsk Oblast, Russia)
(Nav norādīts)DarbavietaNovads
12Bīriņi
(Bīriņi, Vidrižu pagasts, Limbažu novads)
1940DarbavietaCiems
13Rīga
(Rīga)
1942 - 1946DarbavietaPilsēta
14Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1912 - 1913CeļojumsPilsēta
15Berlīne
(Berlin, Germany)
1912 - 1913CeļojumsPilsēta
16Vīne
(Vienna, Austria)
1912 - 1913CeļojumsPilsēta
17Francija
(France)
1925 - 1927CeļojumsValsts
18Itālija
(Italy)
1925 - 1927CeļojumsValsts
19Alžīrija
(Algeria)
1925 - 1927CeļojumsValsts
20Parīze
(Paris, France)
1925 - 01.03.1926CeļojumsPilsēta
21Laktas iela 2/4, Rīga
(Laktas iela 2/4, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, LV-1013, Latvia)
16.07.1941 - 16.04.1942ApcietinājumsIela

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.