Lija Brīdaka

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (154); Sastādītājs (12); Redaktors (9); Līdzautors (1); Komentāra autors (15); Recepcijas persona (35)

Attēli: Persona attēlā(8)

VārdsLija Brīdaka
Papildu vārdiLejiete
KopsavilkumsLija Brīdaka (1932–2022) – dzejniece, prozaiķe. Dzejā raksturīga racionālas, sabiedriski aktīvas sievietes iekšējās pasaules atklāsme, intelektualitāte un pārdzīvojuma apvaldītība. Prozā risinātas pārdomas par sievietes vietu sabiedrībā, ģimenes un mīlestības problēmas. Sastādījusi Annas Ahmatovas dzejas izlasi "Baltie gājputni" (1983), Bellas Ahmaduļinas dzejas izlasi "Noslēpums" (1987), abām arī ievada autore un līdzatdzejotāja.
Personiska informācijaDzimusi grāmatveža un skolotājas ģimenē.
1947: beigusi Alūksnes septiņgadīgo skolu.
1951: beigusi Alūksnes vidusskolu.
1956: beigusi LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu.
1956–58: strādājusi par skolotāju Bauskas 1. vidusskolā.
1958–63: strādājusi par atbildīgo redaktori Rīgas TV studijas Literāri dramatisko raidījumu redakcijā.
1960: tikusi uzņemta Komunistiskajā partijā.
1962: uzņemta Rakstnieku savienībā.
1963–64: bijusi žurnāla "Māksla" nodaļas vadītāja.
1964–66: bijusi Augstākos scenāristu kursu Maskavā klausītāja.
1967–72: bijusi RS valdes sekretāre.
1976–78: bijusi izdevniecības "Liesma" galvenā redaktora vietniece.
1982–87: bijusi Rīgas kinostudijas galvenā redaktore.
90. gadi: it īpaši gadsimta nogalē aktīvi darbojusies Rēriha biedrībā.
Profesionālā darbība1953: pirmā publikācija – dzejolis "Audēja" laikraksta "Padomju Jaunatne" pielikumā (25. aprīlis).
1953: pirmā publikācija prozā – stāsts "Es neesmu tevī vīlies..." žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete" (6. nr.).

1997: tulkojusi Somijas zviedru rakstnieces M.Tikanenes romānu dzejā "Gadsimta mīlas stāsts" (kopā ar R.Lediņu).

Dzeja

"Man dzīve dāvina smaidu" (1962)
"Zem pērkona debesīm" (1966)
"Domu dienas" (1968)
"Uzticības vārdi" (1972)
"Gulbju pavadīšana" (1977)
"Mazas ironeskas" (1979)
"Mūžīgais vaicājums" (1986)
"Māja" (1992, Bellas Ahmaduļinas un Lijas Brīdakas kopkrājums ar Brīdakas priekšvārdu un atdzejojumu)
"Divēji vēji" (1997)
"Magoņu mākoņi" (1999)

Izlases

"Septembra tembrs" (1982)
"Mežraga sauciens" (2002)
"Varavīksnes loks" (2022)

Proza

"Dienas prasa atbildi..." (1964)
"Portrets profilā" (1970)
"Pilsētas atslēgas" (1975, ekranizēts 1973)
"Atspēle" (1997)
"Aizvējš pie jūras" (2000)
"Melnās ogas" (2001)
"Atstāt pēdas..." (2002)
"Atbalss bez balss" (2020)
"Liktenīgie krustojumi" (2022)

Bērniem

"Egļu zvaniņš" (pasakas, 1997)
"Spicie prātiņi" (dzeja, 1999)

Luga

"Annas diena" (iestudēta Limbažu tautas teātrī, 1998)

Kinoscenāriji

"Stari stiklā" (par kādu jaunu stikla rūpnīcas strādnieci, kurai ir mākslinieces dotības) (1969)
"Pilsētas atslēgas" (par padomju darbinieces ikdienas dzīvi) (1974)

Sastādītāja

Anna Ahmatova. "Baltie gājputni" (dzejas izlase, 1983) (latviešu un krievu valodā) (arī ievada autore un līdzatdzejotāja)
Bella Ahmaduļina "Noslēpums" (dzejas izlase, 1987) (arī ievada autore un līdzatdzejotāja)
"Hilda Vīka atmiņās, mākslā, rakstniecībā" (1997)
Valda Mora "Jāsteidzas dzīvot" (1997) (arī priekšvārda autore)
Ilze Kalnāre "Īsas vasaras rasa" (dzejas izlase, 1998).
Citātu galerija"Pirmajos dzejoļu krājumos "Man dzīve dāvina smaidu" (1962), "Zem pērkona dabesīm" (1966) un "Domu dienas" (1968) vēl samērā trafareta metaforika un tēli, bet jau pietiekami skaidri iezīmējas daiļrades būtība – racionālas, sabiedriski aktīvas sievietes iekšējās pasaules atklāsme, apvienojot publicistisku kaismi un klusinātos toņos risinātas pārdomas par cilvēka dzīvi un pārdzīvoto. Krājumos "Uzticības vārdi" (1972), "Gulbju pavadīšana" (1977), "Mūžīgais vaicājums" (1986) dominē intelektualitāte un pārdzīvojuma apvaldītība, asociatīvā tēlainībā turpināta savas esības izpēte. Sievišķīgā piesardzība un atbildības sajūta, nosliece uz pašapceri mijas ar savdabīgu ironiju, dažkārt tā kāpināta līdz sarkasmam (krājumā "Mazas ironeskas", 1979). Meditācija par sievietes vietu sabiedrībā ir arī garo stāstu "Dienas prasa atbildi..." (1964), "Pilsētas atslēgas" (1975), stāstu krājuma "Portrets profilā" (1970) galvenā tematika. 90. gadi, it īpaši gadsimta nogale, kad rakstniece darbojas Rēriha biedrībā, ir aktīvs posms Brīdakas daiļradē. Dzejoļu krājumos "Divēji vēji" (1997) un "Magoņu mākoņi" (1999) daudzveidojas izjūtu pasaule un tēlainība, padziļinās filozofiskā dzīves un laikmeta uztvere. Romānos "Atspēle" (1997), "Aizvējš pie jūras" (2000) un "Melnās ogas" (2001) risinātas ģimenes un mīlestības problēmas. Dzīves un mūža atziņas apkopotas miniatūru krājumā "Atstāt pēdas..." (2002)."

Diāna Kurpniece. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
SaiknesĒriks Lejietis (1932–2013) - Bijušais vīrs
Māra Svīre (1936) - Māsa
Nodarbesdzejniece
Dzimšanas laiks/vieta03.09.1932
Alūksne
Alūksne, Alūksnes novads
Izglītība1940 – 1947
Alūksne
Alūksne, Alūksnes novads

Alūksnes septiņgadīgā skola


1947 – 1951
Alūksnes vidusskola
Alūksne
Alūksne, Alūksnes novads

1951 – 1956
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa

1964 – 1966
Augstākie režijas un scenāristu kursi
Maskava
Moscow, Russia
Darbavieta1956 – 1958
Bauskas 1. vidusskola
Uzvaras iela 10, Bauska
Uzvaras iela 10, Bauska, Bauskas novads, LV-3901
Skolotāja

1958 – 1963
Rīga
Rīga
Strādājusi par atbildīgo redaktori Rīgas TV studijas Literāri dramatisko raidījumu redakcijā.

1963 – 1964
Žurnāls "Māksla"
Rīga
Rīga
Nodaļas vadītāja

1967 – 1972
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Valdes sekretāre

1976 – 1978
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050

Galvenā redaktora vietniece


1982 – 1987
Rīgas kinostudija
Šmerļa iela 3, Rīga
Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006
Galvenā redaktore
Dalība organizācijās1960
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedre.

1962 – 1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedre

1990 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011
Biedre
Ceļojums1970
Dienvidslāvija


1973
Ungārija
Hungary

1975
Vācijas Demokrātiskā Republika


00.09.1975
Dānija
Denmark
PSRS Rakstnieku savienības uzdevumā.

1976
Rumānija
Romania

1976
Rumānija
Romania
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

1977
Lielbritānija
United Kingdom
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības Inkomisijas (ārzemju komisijas) sastāvā, uz 2 nedēļām.

00.03.1977
Rumānija
Romania
Divu nedēļu brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

00.09.1979
Bulgārija
Bulgaria
Brauciens tūrisma grupā uz 18 dienām.

00.10.1979
Vācijas Demokrātiskā Republika

Brauciens Latvijas Padomju rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

00.10.1981
Indija
India
Brauciens uz 14 dienām PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā dalībai starptautiskā Džavaharlala Neru piemiņas fonda sēdēs.

1982
Čehoslovākija
Czechia, Slovakia
Brauciens delegācijas sastāvā.

1982
Tuvie Austrumi
Near East
Brauciens materiāla vākšanai.

00.09.1982
Čehoslovākija
Czechia, Slovakia
Brauciens no PSRS Rakstnieku savienības uz 10 dienām.

00.04.1983
Somija
Finland
Brauciens uz desmit dienām PSRS Kultūras sakaru biedrības specializētās grupas sastāvā.
Miršanas laiks/vieta19.09.2022
Rīga
Rīga
ApbalvojumiLPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1976

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par republikas presē publicētajiem aktuālajiem, sabiedriski nozīmīgajiem publicistiskajiem rakstiem "Uzvaras pavasari atceroties", "Lai gūtu jaunus apvāršņus", "Lielo kontrastu zeme" u.c., kā arī par dzejoļu krājumiem.
Literatūrā
1977

Latvijas PSR Valsts prēmija
Prēmija piešķirta par republikas presē publicētajiem aktuālajiem, sabiedriski nozīmīgajiem publicistiskajiem rakstiem "Uzvaras pavasari atceroties", "Lai gūtu jaunus apvāršņus", "Lielo kontrastu zemē" un citiem, kā arī par dzejoļu krājumiem.
1977

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-28 no 28.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Alūksne
(Alūksne, Alūksnes novads)
03.09.1932Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
19.09.2022Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Maskava
(Moscow, Russia)
1964 - 1966IzglītībaPilsēta
4Alūksne
(Alūksne, Alūksnes novads)
1940 - 1947IzglītībaPilsēta
5Alūksne
(Alūksne, Alūksnes novads)
1947 - 1951IzglītībaPilsēta
6Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1967 - 1972DarbavietaĒka, māja
7Uzvaras iela 10, Bauska
(Uzvaras iela 10, Bauska, Bauskas novads, LV-3901)
1956 - 1958DarbavietaĒka, māja
8Rīga
(Rīga)
1958 - 1963DarbavietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1963 - 1964DarbavietaPilsēta
10Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1976 - 1978DarbavietaĒka, māja
11Šmerļa iela 3, Rīga
(Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006)
1982 - 1987DarbavietaĒka, māja
12Dānija
(Denmark)
01.09.1975CeļojumsValsts
13Rumānija
(Romania)
1976CeļojumsValsts
14Lielbritānija
(United Kingdom)
1977CeļojumsValsts
15Dienvidslāvija1970CeļojumsValsts
16Ungārija
(Hungary)
1973CeļojumsValsts
17Vācijas Demokrātiskā Republika 1975CeļojumsValsts
18Rumānija
(Romania)
1976CeļojumsValsts
19Rumānija
(Romania)
01.03.1977CeļojumsValsts
20Bulgārija
(Bulgaria)
01.09.1979CeļojumsValsts
21Vācijas Demokrātiskā Republika 01.10.1979CeļojumsValsts
22Čehoslovākija
(Czechia, Slovakia)
1982CeļojumsValsts
23Čehoslovākija
(Czechia, Slovakia)
01.09.1982CeļojumsValsts
24Tuvie Austrumi
(Near East)
1982CeļojumsReģions, apgabals
25Indija
(India)
01.10.1981CeļojumsReģions, apgabals
26Somija
(Finland)
01.04.1983CeļojumsValsts
27Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1962 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
28Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
1990Dalība organizācijāsĒka, māja
Allaž sabiedriski un radoši aktīvā dzejniece un prozaiķe Lija Brīdaka dzimusi 1932. gada 3. septembrī Alūksnē. 1951. gadā beigusi Alūksnes vidusskolu, tad iestājusies Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā, ko absolvēja 1956. gadā. Beigusi arī Augstākos scenāristu kursus Maskavā (1966). Strādājusi par skolotāju Bauskas 1. vidusskolā (1956–1958), atbildīgo redaktori Rīgas TV studijas Literāri dramatisko raidījumu redakcijā (1958–1963), bijusi žurnāla "Māksla" nodaļas vadītāja (1963–1964), Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes sekretāre (1967–1972), izdevniecības "Liesma" galvenā redaktora vietniece (1976–1978), Rīgas kinostudijas galvenā redaktore (1982–1987).
Lija Brīdaka ir vairāku dzejoļu krājumu – "Man dzīve dāvina smaidu" (1962), "Zem pērkona debesīm" (1966), "Domu dienas" (1968), "Uzticības vārdi" (1972), "Gulbju pavadīšana" (1977) u. c. – un prozas darbu un lugas autore. Rakstījusi arī bērniem. Nule apgādā “Zvaigzne ABC” iznācis jaunais Lijas Brīdakas dzejoļu krājums “Varavīksnes loks” (2022), kas apkopo Lijas Brīdakas agrāko gadu dzeju. Savukārt apgādā “Latvijas Mediji” romāns “Liktenīgie krustojumi” (2022).
2016. gadā žurnālā “Ieva” par savu dzīvi viņa teikusi: “Kad atskatos uz savu mūžu un to, ko esmu un neesmu darījusi, man ir žēl, ka par maz esmu bijusi es pati. Par maz esmu izjutusi savu savpatnību, patstāvību. Par maz esmu uzsvērusi savus uzskatus dzīvē un savu rīcību. Šķiet, arī tas sakņojas bērnībā, – vecāki mūs mācīja būt paklausīgām, kaut gan manai māsai tas nebija raksturā jau tad un viņa līdz šai baltajai dienai māk vairāk uz sevi pastāvēt. Bet es biju ļoti paklausīga un centīga. Man allaž gribējās izdarīt tā, lai maniem vecākiem patiktu, vēlāk – lai skolotājiem patiktu. Pēc tam – lai priekšniekiem, lai kolēģiem patiktu… Tagad par to runāt jocīgi, bet tieši tāpēc es nekad nebūtu varējusi kļūt disidente. Vai kā Vizma Belševica – uzdrošināties uzrakstīt kaut ko, ko nemūžam nenodrukās, ko nolamās un aizliegs… Tas nebija manā raksturā, tas nebija ieaudzināts. [..]
Tā kā manī nebija disidentes gara, uzskatīju, ka varu [dzejā] ar tautu sasaukties latviskuma izjūtā – atgādināt latvisko gan dvēseliski, gan seno tradīciju un dzimtenes dabas izjūtā, dalīties nacionālajā pašapziņā un uz to mudināt, lai mēs, latvieši, nepazustu šajā pasaulē.” (Dzīvi izjūtu kā gaismas mirkli [stāsta dzejniece] / Lija Brīdaka ; materiāla sagat. Aiva Alksne. Ieva, Nr.10 (2016, 9.marts), 32.-34.lpp.)

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.