Līga Streipa

14.05.1936 – 07.04.1991

Līga Streipa (dzimusi Korsta; 1936–1991) – žurnāliste, rakstniece. Žurnāla "Mazputniņš" (1959–1980) redaktore un atbildīgā redaktore, sarakstījusi grāmatas bērniem, vadījusi Latviešu institūta videofilmu krātuvi, sagatavojusi audio kasešu no grāmatas "Easy Way to Latvian" kursu, kā arī līdzīgu projektu bērniem "Es runāju latviski".

Darba autors (3)

Sastādītājs (1)

Mākslinieks (3)

Recepcijas persona (2)

Dzimšanas laiks/vieta

14.05.1936
Liepāja

Miršanas laiks/vieta

07.04.1991
Rīga

Personiska informācija

Dzimusi tautsaimnieka un sabiedriskā darbinieka Voldemāra Korsta (1909–1981) un zobārstes Mildas Korsts (dzimusi Bone; 1911– 1982) ģimenē, māsas Anda Korsta (1942–1991) un Gundega Korsta.
Voldemāra Korsta tēvs Augusts Korsts divus termiņus bija Slokas pilsētas galva, cementfabrikas un akmeņlauztuves īpašnieks, viņa sieva Anna, dzimusi Štūla.

1944: kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju.
1952: ar ģimeni izceļoja uz ASV, dzīvoja Bostonā, kopš 1958: Čikāgā.

1959: 15. augustā salaulājās ar Laimonu Streipu.

Profesionālā darbība

1959: pirmā literārā publikācija – "Mazākais enģelītis" žurnāla "Mazputniņš" 11. numurā.

Publicējusi stāstus, pasakas, mīklas, zīmējumus žurnālā "Mazputniņš" un citos izdevumos.
Grāmatas: "Manam priekam" (1974), "Helga un Helguts Hipopotami" (per. 1966–1967, grāmatā 1979), latviešu valodas mācību grāmatu "Easy way to Latvian" ("Vieglais ceļš uz latviešu valodu", 1–2, 1986–1989).

Darbojās Čikāgas latviešu jauniešu pulciņā.
Piedalījusies Čikāgas Latviešu teātra izrādēs.

Sākot ar 1986. gadu, vadīja ALA Latviešu institūta videofilmu krātuvi, savācot tajā filmas par trimdas un okupētās Latvijas politiski-kulturālajiem notikumiem un demonstrācijām.
Darbojās Tautas frontē un organizācijā "Glābiet bērnus!".
Strādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju Krišjāņa Barona latviešu skolā Čikāgā un Gaŗezera vasaras vidusskolā.

Citātu galerija

"Klusas dabas, nosvērta un apdomīga, Līga tomēr nebaidījās pateikt to, kas jāsaka. Viņai bija patīkama humora izjūta, bet vienkārša izpriecāšanās, kā citiem studentiem, nebija viņas gaumē. Likās, ka pat priekam atļautām stundām bija zināma mērķtiecība. Līgai neinteresēja ikdienišķas lietas — viņa vēlējās veikt lielus darbus." Universitas, Nr.68 (01.01.1992)