Lidija Dombrovska-Larsena

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (28); Mākslinieks (9); Recepcijas persona (46)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsLidija Dombrovska-Larsena
Dzimtais vārdsLidija Dombrovska
KopsavilkumsLidija Dombrovska (prec. Larsena; dz. 1925) – dzejniece un gleznotāja. Pāvils Johansons atzinis, ka dzeja ir smalkjūtīga un pilna dabas impresijām. Lidija Dombrovska-Larsena sarakstījusi vairāk nekā divdesmit grāmatu, tostarp dzejoļu krājumus, romānus un apceres par mākslu un vēsturi, un viņas gleznas bijušas vairāk nekā 150 izstādēs Eiropā, Amerikā, Ķīnā, Latvijā un Austrālijā. Savos dzejoļos, stāstos, romānos un esejās autore meklē jaunas literāras dimensijas un virzienus, vienmēr dzīvā, spilgtā latviešu valodā, sevišķam efektam ievijot svešvalodu frāzes.
Personiska informācijaRakstnieces tēvs nāk no Zemgales mājām Svētes upes krastā, bet vēlāk uzcēlis māju Juglā pie Rīgas tieši blakus Brīvdabas muzejam. Tēva mājas Zemgalē ir spēcīgi latviskas, un jau 6 gadu vecumā meitenei izraisa dziļu pārdzīvojumu, kā ietekmē uzrakstās pirmais dzejolis par dzimteni. Vēlāk savu ietekmi atstāj skolotāja Rīgas 3. valsts ģimnāzijā, dzejniece Zinaida Lazda.

Pēc ģimnāzijas beigšanas bijis nodoms bija studēt farmakoloģiju, kādēļ kādu laiku 1944. gadā praktizēja aptiekā, bet, kad aptieku evakuēja, nonāca Vācijā, pēc tam Dānijā. 1946–1947: ar vīru dzīvoja Zviedrijā, Dalarnā, tad atgriezās Dānijā.
Līdz 20. gs. 80. gadiem dzīvoja Dānijā, Kopenhāgenā.
Ap 1983: pārcēlās uz dzīvi Austrālijā, dzīvo Pertā.

Precējusies ar dāņu inženieri Larsenu.
Profesionālā darbībaIzstādījusies Francijā, Beļģijā Itālijā, Zviedrijā, Dānijā, ASV, Vācijā un Spānijā.
1954
: izstāde kopā ar dāņu māksliniekiem Kopenhāgenā.
1962
: maijā Stokholmā sarīkota gleznu izstāde.
1962: gleznu izstāde Briselē Kontemporena galerijā.
1962: rudenī gleznu izstāde Milānā.
1963: 1. martā atklāta izstāde Parīzē Galerie de Beaune.
1963: novembrī 4. patstāvīgā izstāde Kopenhāgenā un pēc tam regulāras izstādes un ļoti labas atsauksmes dažādās valstīs.

2012: gleznu izstāde Ģederta Eliasa Jelgavas Mākslas un vēsture muzejā; gleznu dāvinājums muzejam.
2002: gleznu izstāde "Gara ziedi" Valsts Mākslas muzejā Rīgā.
Par izstādi 2010. gadā Pertā skat.: http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=802;
Vairāk nekā 150 izstādes Eiropā, Amerikā, Ķīnā un Austrālijā.

Raksta arī recenzijas latviešu trimdas periodikā par mākslas izstādēm.

Literārā darbība

1968: pirmā dzejas publikācija "Sprostā" laikrakstā "Latvija" 22. jūnijā.
Dzejas publikācijas latviešu trimdas izdevumos "Latvija", "Londonas Avīze", "Ceļa Zīmes", "Latvija Amerikā", "Daugavas Vanagu Mēnešraksts", "Treji Vārti".
Rakstījusi dzejprozu, miniatūras, atmiņu tēlojumus, ceļojuma piezīmes, romānus, dienasgrāmatu un mākslinieces piezīmes.

1985: jau piedalās Austrālijas latviešu literārajā dzīvē, sarīkojumos.

Literārie darbi

1971: dzejas mazgrāmatiņa "Ar medus zobenu" (apgāds "Imanta, ar autores vāka zīmējumu).
1983: dzejoļu krājums "Tikšanās".
1997: stāstu krājums "Piederības pēdās" (apgāds "SolVita").
1998: fantastisks romāns "Sniegšanās" (apgāds "SolVita").
1999: "Krāsskaņas": mākslinieces dienasgrāmata 1947-1983 (apgāds "SolVita").
2000: romāns "Elmīra" (apgāds "SolVita").
2001: romāns "Aurovilles atblāzma" (apgāds "SolVita").
2002: romāns "Ķengurēns Akubras cepurē" (apgāds "SolVita").
2003: mākslinieces monologi "Vērojumi un vīzijas" (apgāds "SolVita").
2005: atmiņu tēlojumi "Krāsu un ritmu lokā piektajā kontinentā" (apgāds "SolVita").
2007: dzejoļu krājums "Atstari avotu acīs": 1956-2007" (apgāds "SolVita").
2008: apceres un atceres "Virzības viļņojums" (apgāds "SolVita").
2009: romāns "Aurorā pa Austrāliju" (apgāds "SolVita).
2010: dzejoļu krājums "Ausmojums pār atvariem" (apgāds "SolVita").
2011: "Klaidonis ar krizantēmu": no mākslinieces dienasgrāmatas (apgāds "SolVita").
2012-2013: dzejoļu krājums "Klusuma klarnete" (apgāds "SolVita").
2014: prozas grāmata "Ēdenes dārza kafejnīca" (apgāds "SolVita").
2015: dzejas krājums "Vējavas" (apgāds "SolVita").
2017: romāns "Alkas" (apgāds "SolVita).
2018: romāns "Dzīves virpuļos" (apgāds "SolVita").

1967
: esejas par mākslu krājumā "Uz darbnīcas sliekšņa".
1972: eseju krājums "De vingede ojne" ("Spārnotās acis", dāņu val.).

Periodikā lugas "Skatupunkts" (1996) - tajā ironiski kontrasti cilvēku attiecībās, valodā un uzskatos starp tiem, kas dzīvojuši Latvijā un tiem, kas nupat turp atgriezušies, un ""Poliglots" (1997).

Darbi dāņu valodā

1975: eseju krājums "Nordlys" ("Ziemeļblāzma") raksturīga asociatīva un optimistiska pasaules uztvere, īstenības kā mirkļu nemitīgas mainības apjauta.
1972: dzejoļu krājums "De vingede ojne" ("Spārnotās acis").
1974: dzejoļu krājums "Pavej" ("Ceļā").

Apbalvojumi

2011: piešķirta Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas fonda balva literatūrā par mūža ieguldījumu mākslā un rakstniecībā.
Agrīns liecinieks Dombrovskas-Larsenas spārnotajam entuziasmam ir viņas 1967. gadā Kopenhāgenā 500 eksemplāros izdotais eseju krājums "Uz darbnīcas sliekšņa”.
Autore sludina ne tikai dedzīgu ticību abstraktai mākslai, bet arī meklē tās saskarsmi ar latviešu daiļuma izjūtām. Viņa analizē līdzšinējo un sapņo par "jaunu latviešu glezniecību”.
Citātu galerija

Lidijas Dombrovska-Larsena par sevi

"Mans pirmais dzejolis radās 6 gadu vecumā Svētes krastos. To nosaucu par Balādi dzimtenei. Skolas gados jūsmoju par glezniecību un dzeju, manā pagalvi atradās vairāku iemīļotu dzejnieku grāmatas. Ģimnāzijā mācījos latviešu valodu pie Zinaīdas Lazdas. Savu ieceri kļūt par gleznotāju mājās neuzdrošinājos atklāt, baidījos nesaņemt atbalsi, lai gan mana māte pati labprāt gleznoja un cītīgi apmeklēja gleznotāju izstādes. Daudzus gadu vēlāk, nonākot Dānijā, iestājos Mākslas akadēmijā glezniecība kļuva par cīņu, izstāžu skaits gadu tecējumā pārsniedza simtu. Līdztekus sāku arī vārsmot, rakstīt recenzijas un apceres par mākslu esejas."
ALA Žurnāls, Nr. 12, 1974, 1. sept.

Par Lidijas Dombrovskas-Larsenas māksliniecisko būtību

"Lidija Dombrovska-Larsena ir viņas ir moderna māksliniece, kas iejūtas un saprot jaunā laika pulsu, meklējumus un vērtējumus. Viņa modernajā pasaulē nejūtas sveša, ir intelektuāla domātāja, ne romantiska sapņotāja, kaut arī ne bez ideālisma. Daudz lasa un pēta, ceļo pa lielajiem mākslas centriem, iepazīstas ar rietumu māksliniekiem, Kopenhāgenā viņa studējusi Karaliskajā mākslas akadēmijā un pēc tās beigšanas studijas turpinājusi Parīzē, labi prot vairākas valodas, uzturējusies Grieķijā, Itālijā, Spānijā, Turcijā un Ziemeļafrikā. [..] Modernajos mākslas meklējumos "neiesvaidītam" skatītājam nav viegli iejusties Lidijas Dombrovskas ļoti spēcīgajos, savdabīgajos darbos. Viņas dinamiski krāsainā pasaules uztvere un neparastās formas var pat iztrūcināt. Katrā ziņā viņa ir "modernāka" par daudz Amerikas latviešu gleznotājiem "modernistiem". Viņu ļoti nodarbina kosma problēmas, bet arī smalkā latviešu dainu pasaule atbalsojas viņas gleznās un dzejās."
Andersons, Edgars. Satikšanās dārza mājā. Laiks, 1973, 1. dec.

Par grāmatu "Krāsskaņas. Mākslinieces dienasgrāmata, 1947-1983" (1999: SolVita)

ajā dienasgrāmatā atzīmēta Dombrovskas pieredze un ceļojumi, reizēm tur dabas tēlojumi, pieminēti notikumi, kas kavējuši viņas radošo darbu (ugunsgrēki, slimības, ielaušanās un zādzības studijā). Bet blakus šīm viņetēm, ja tā varētu saukt notikumus, kas reizēm pat traģiski, māksliniece dod savus vērtējumus un atzinumus par mākslu Eiropā, par latviešu, galvenokārt trimdas, nostāju pret mākslu, ieskicējot mūsu garīgo portretu. [..] Dombrovskas "Krāsskaņas" nav tikai mākslinieces dienasgrāmata, kur atrodam arī viņas "credo", kas izteic viņas nesalaužamo pārliecību par mākslas augsto sūtību. Šīs deklarācijas varbūt izklausās drusku par pašapzinīgām ciniķim, kāds radies, pieredzot daudzu skaļu apgavojumu sabrukumu, taču Dombrovskas ticības apliecinājums ir atsvaidzinošs. Un atsvaidzinošas ir daudzas citas domas, kas iznirst no mākslinieces ieskicējumiem. Grāmatā arī dažas Dombrovskas gleznu reprodukcijas."
Silenieks, Juris. Mākslinieces ticības apliecinājums. Laiks, 2000, 5. febr.

Par romānu "Elmīra" (2000: SolVita)

Elmīras dzīvesstāstu vārdu glezniņās papildina autores ekspresīvais vāks un ilustrācijas. Dažas ir vārda pilnā nozīmē fascinējošas, itin kā aicina meditēt un apcerēt - to dara arī šī daiļdarba varone. Darbs ir nosaukts par romānu, tomēr tā žanru gribas klasificēt citādi. Džons Apdaiks to nosauktu par quasi romānu, A. Moravia - par metaromānu. Es sacītu, ka tas ir romāns - mozaīka, romāns - kaleidoskops, romāns - zootrops. Romāns - izstāde, kur acu priekšā tēlojas dažādas žanra glezniņas un portreti. Darbs ir visai vizuāls, pat kinematogrāfisks. Tā iecere ir interesanta, turklāt grāmatā atkal sajūtama groteskas - šīs autores iemīļotā žanra - klātbūtne. Mūsu literatūrā groteska ir visai reta parādība. Grāmatā attēlotie (es pat atļautos teikt - gleznotie) notikumi aizzib kā uz ekrāna.
Dreika, Dagnija. Romāns bildēs. Literatūra un Māksla Latvijā, 2000, 13. jūl.

Par romānu "Ķengurēns Akubras cepurē" (2002: SolVita)

"Akubras cepure ir filca platmale, ko austrālieši valkā dziļi nošķiebtu pāri acīm, tāpat kā to savā laikā darījuši izbēgušie cietumnieki, slēpdami savu identitāti no kārtības sargu skatieniem. Aplūkojamā grāmatā autore ņem palīgā agrākos laikos iecienītu paņēmienu, apgalvojot, ka viņu rokās nonācis kāda nezināma autora manuskripts, dienasgrāmata vai vēstules, kas nododamas tālāk lasītājiem. Dombrovskas rīcībā kāds kafejnīcā nejauši satikts svešinieks atstāj videofilmu, ko viņš uzņēmis, ceļodams krustām šķērsām pa Austrāliju. Filmu skatoties, auterei pavērusies maģiska pasaule. Svešais vīrietis sācis likties kā labi pazīstams tuvinieks, par kuru var pastāstīt grāmatā. Minētais svešinieks, romāna galvenā persona, saucas Ludis. Viņš ir latvietis, bet latviešu sabiedrību īpaši nemeklē, kaut arī abonē un lasa laikrakstu Austrālijas Latvietis. Grāmatā attēlotas viņa un latviešu sievietes Liānas mīlestības svārstīgās gaitas. Darbība norisinās Austrālijā. Ludis, Liāna un vairākas citas romānā tēlotās personas ir Otrā pasaules kara bēgļi, kam Austrālija kļuvusi par mītnes zemi. Līdzekļu trūkuma dēļ Ludis atmetis gleznotāja ieceri un pelna iztiku dažādos gadījuma darbos. Strādājot par televīzijas reportieri, redaktors viņu norīko izbraukumos pa Austrālijas malu malām lai sagatavotu intervijas ar vietējiem. Šie ceļojumi gan vienam, gan kopā ar Liānu autores tēlojumā veido romāna galveno daļu. Rakstniecei paveras plaša izdevība vēstīt lasītājiem par Austrālijas pretstatāmo, daudzkrāsaino, brīnumaino un arī rēgaino dabu."
Sūrmane, Biruta. Kas ir Akubras cepure? Montreālas Latviešu Biedrības Ziņotājs, Nr. 4, 2003.

Par romānu "Aurorā pa Austrāliju" (2009: SolVita)

Neredzētu zemju un ceļojumu mīļotāji, kas neatpūšaties kalnu kūrortos un dienvidu zemēs, šī grāmata ir ceļojums. Apgāds SolVita kā parasti cenšas iepriecēt savus lasītājus ar to, kā viņiem trūkst. Latviešu trimdas autore, pazīstamā māksliniece Lidija Dombrovska-Larsena ar šīs izdevniecības gādību jau labu laiku cenšas sarūpēt saviem cienītājiem kādus iztēles svētkus un emigrācijas gados uzkrātās pieredzes nodošanu tālāk. Ir jauki, ka šis apgāds pūlas ieinteresēt cilvēkus par garīgo mantojumu, ne tikai par praktiskām lietām, ar kurām šodien visi pārlieka apmāti. Lidijas Dombrovskas gleznieciskie, aforistiskie darbi par savu lielo pieredzi ne tikai mākslas pasaulē jau piesaistījuši šādas literatūras mīļotājus. Viņas proza šoreiz neatgādina kolāžu, lai gan viņai ir nosliece darināt mozaīkromānus, kur no sīkām detaļām un fragmentiem var izveidot kopainu – nereti ironiskā vai pašironiskā skatījumā, no visiem tādiem kā krāsainu audumu gabaliņiem, radot kaleidoskopisku ainu. Kaut kas līdzīgs vērojams arī viņas gleznās, kad tās iespējams aplūkot dzimtenē. Tā kā Latvijā izdoto viņas grāmatu skaits jau iegājis otrajā desmitā, tad tām jau ir radušies savi cienītāji. Aurorā pa Austrāliju, tieši tāpat kā pārējās šīs autores grāmatās, ir daudz gluži pielietojamu mūža gaitā uzkrātu gudrību."
Dreika, Dagnija. Tāda upe ir dzīve. http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=16

"Lūk, privātā Cesnas lidmašīnā ar "mīļoto meiteni" Ilonu krustām šķērsām lidinoties pa Austrāliju un meklējot "paradīzi", kur apmesties! Jāpieņem, ka Vieds būs dūšīgi ražojis bestsellerus angļu valodā, lai varētu sev un meitenei atļauties tik dārgu atpūtas veidu. Starp kādreizējiem Austrālijas latviešu rakstniekiem, kas rakstīja latviešu valodā romānus, Valtam Viedam prototipu nevar atrast. Richards Kraulis mēdz atpūsties, izejot pastaigāties ar sunīti pa savas dzīves vietas tuvāko apkaimi, bet otrs lielais staigātājs Jānis Sarma iztika pat bez sunīša. Brīžiem liekas, ka Lidijas Dombrovskas larger than life (lielāks par dzīvi) notikumu risinājums radies vienīgi tādēļ, lai būtu kāds ietvars, kurā autorei ietilpināt to, kas viņai lieliski padodas, proti - spilgtus Austrālijas dabas (faunas, floras, ainavas) tēlojumus gan vārdos, gan vizuāli, turklāt par krāsu attēliem grūti pateikt, kas te gleznots, kas fotografēts. Cilvēkiem, kas iecerējuši apciemot Austrāliju pirmām kārtām tās eksotiskās dabas iepazīšanas nolūkā, šo romānu var ieteikt par ceļošanas apetīta rosinātāju. Jābrīdina gan, ka lielā tiesa aprakstītās eksotikas sameklējama tūkstošiem kilometru attālumā no lielajām pavalstu galvaspilsētām, tāpēc Dombrovskas Austrālijas skatījums ļoti atšķiras no tā, ar kādu savu mītnes zemi redz tūkstoši tur dzīvojošo latviešu ikdienā. Lidija Dombrovska ir krāšņu, oriģinālu salīdzinājumu un metaforu meistare."
Silkalns, Eduards. Valts un Ilona lido. Brīvā Latvija, 2009, 3. okt.

Nodarbesgleznotāja
dzejniece
Dzimšanas laiks/vieta02.08.1925
Rīga
Rīga

Dzīvesvieta1925 – 1944
Rīga
Rīga

1945 – 1946
Kopenhāgena
Copenhagen, Denmark

1946 – 1947 (Datums nav precīzs)
Dālarna
Dalarna, Sweden

1948 – 1985
Kopenhāgena
Copenhagen, Denmark

1984
Pērta
Perth, Western Australia, Australia

Apmetās uz dzīvi.

IzglītībaRīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050

1944 (Datums nav precīzs)
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010

Beigusi mācības.


1951
Dānija
Denmark
Iesāk mākslas studijas pie atzītā mākslinieka Ērika Clemmesena.

1952
Kopenhāgena
Copenhagen, Denmark
Uzņemta tēlniecības skolā pie prof. Utzou-Franka, kā arī grafikas skolā.

1952 – 1956
Kopenhāgena
Copenhagen, Denmark

Mākslas akadēmijā Kopenhāgenā, ar labām sekmēm mācās profesoru Kristena Iversena, Aksela Jorgensena un Olava Rudes vadībā.

Dalība organizācijāsLatviešu Rakstnieku apvienība
Emigrē1944
Vācija
Germany
Nonāk bēgļu gaitās.

1945
Dānija
Denmark
Nonāk Otrā pasaules kara beigās.

1984
Austrālija
Australia

Pārcēlās uz dzīvi Austrālijā.

CeļojumsItālija
Italy

Ilgāku laiku ceļo pēc Mākslas akadēmijas beigšanas; Itālijā atgriežas vairākkārt.


Parīze
Paris, France

Dzīvo kādu laiku pēc Mākslas akadēmijas beigšanas, tur nodzīvojusi divarpus gadus, ciemojusiesvvēl piecas vai sešas reizes.


Spānija
Spain

Maroka
Morocco

1955 (Datums nav precīzs)
Turcija
Turkey

Studiju ceļojums kā Kopenhāgenas Mākslas akadēmijas stipendiātei.


1955
Grieķija
Greece

Studiju ceļojums kā Kopenhāgenas Mākslas akadēmijas stipendiātei.


00.08.1968
Hannovere
Hanover, Lower Saxony, Germany
Piedalījās Otrajos latviešu dziesmu svētkos Eiropā; piedalījās mākslas izstādē.

00.09.1969
Amerikas Savienotās Valstis
United States

Piešķīrta stipendiju ceļojumam uz Amerikas Savienotajām valstīm; vadīja mēnesi, apmeklēja muzejus un lielākās mākslas darbnīcas.


00.07.1973
Ķelne
Cologne, North Rhine-Westphalia, Germany
Piedalījās Rakstnieku sarīkojumā Trešajos Eiropas Latviešu dziesmu svētkos.

00.08.1979
Visbija
Visby, Gotland, Sweden
Piedalījās PBLA Latviešu dziesmu dienu Rakstnieku sarīkojumā.

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-24 no 24.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
02.08.1925Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
1925 - 1944DzīvesvietaPilsēta
3Kopenhāgena
(Copenhagen, Denmark)
1945 - 1946DzīvesvietaPilsēta
4Dālarna
(Dalarna, Sweden)
1946 - 1947DzīvesvietaNovads
5Kopenhāgena
(Copenhagen, Denmark)
1948 - 1985DzīvesvietaPilsēta
6Pērta
(Perth, Western Australia, Australia)
1984DzīvesvietaPilsēta
7Vācija
(Germany)
1944EmigrēValsts
8Dānija
(Denmark)
1945EmigrēValsts
9Austrālija
(Australia)
1984EmigrēValsts
10Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010)
1944IzglītībaĒka, māja
11Raiņa bulvāris 8, Rīga
(Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050)
(Nav norādīts)IzglītībaĒka, māja
12Dānija
(Denmark)
1951IzglītībaValsts
13Kopenhāgena
(Copenhagen, Denmark)
1952 - 1956IzglītībaPilsēta
14Kopenhāgena
(Copenhagen, Denmark)
1952IzglītībaPilsēta
15Turcija
(Turkey)
1955CeļojumsValsts
16Grieķija
(Greece)
1955CeļojumsValsts
17Itālija
(Italy)
(Nav norādīts)CeļojumsValsts
18Parīze
(Paris, France)
(Nav norādīts)CeļojumsPilsēta
19Spānija
(Spain)
(Nav norādīts)CeļojumsValsts
20Maroka
(Morocco)
(Nav norādīts)CeļojumsValsts
21Hannovere
(Hanover, Lower Saxony, Germany)
01.08.1968CeļojumsPilsēta
22Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
01.09.1969CeļojumsValsts
23Ķelne
(Cologne, North Rhine-Westphalia, Germany)
01.07.1973CeļojumsPilsēta
24Visbija
(Visby, Gotland, Sweden)
01.08.1979CeļojumsPilsēta
Lidija Dombrovska (dzimusi 1925) kalpo daudzām mūzām − dzejai, prozai, drāmai, glezniecībai. Publicējusi grāmatas latviešu un dāņu valodā. Daudz ceļojusi, gūstot spilgtus impulsus gan glezniecībā, gan rakstniecībā, kas atklājas gan personiskās piezīmes – radošajās dienasgrāmatās, mirkļu vērojumos domās un pārdomās, gan arī Austrālijas vides, dabas un izjūtu tēlojumos un tvērumos.

Lidijas Dombrovskas-Larsenas tēvs nāk no Zemgales mājām Svētes upes krastā, bet vēlāk uzcēlis māju Juglā pie Rīgas līdzās Brīvdabas muzejam. Tēva mājas Zemgalē ir spēcīgi latviskas, un jau 6 gadu vecumā meitenei izraisa dziļu pārdzīvojumu, kā ietekmē uzrakstīts pirmais dzejolis par dzimteni. Vēlāk savu ietekmi atstāja skolotāja Rīgas 3. valsts ģimnāzijā, dzejniece Zinaīda Lazda. Pēc ģimnāzijas beigšanas bijis nodoms studēt farmakoloģiju, kādēļ kādu laiku 1944. gadā praktizēja aptiekā, bet, kad aptieku evakuēja, nonāca Vācijā, pēc tam Dānijā. No 1946. līdz 1947. gadam ar vīru dzīvoja Zviedrijā, Dalarnā, tad atgriezās Dānijā. Līdz 20. gs. 80. gadiem dzīvoja Dānijā, Kopenhāgenā, kur bija iesaistītas dāņu mākslas dzīvē. 1983. gada nogalē pārcēlās uz dzīvi Austrālijā, dzīvo Pertā.

1968. gada 22. jūnijā parādās pirmā Lidijas Dombrovskas-Larsenas dzejas publikācija – dzejolis “Sprostā” laikrakstā “Latvija”. Dzejas publikācijas vēlāk latviešu trimdas izdevumos “Latvija”, “Londonas Avīze”, “Ceļa Zīmes”, “Latvija Amerikā”, “Daugavas Vanagu Mēnešraksts”, “Treji Vārti”. Dzejā spilgtas gleznas, vizualitāte, krāsas, piemēram, dzejolī “Starp rītu un vakaru”:

Kaut kur starp rītu un vakaru
Kanālmalā uz sola sēdot,
apāvu kājas ar neongaismas ziediem.
Acumirklī starp aiziešanu
un aizmirstību,
pakāru cerības zāļu stiebros.
Svešas pilsētas ūdens acīs
fabrikas skursteņu tvana sēnes.
Vilciena pūķis šņākdams
pārrauj klusumu
un iekožas ielu juceklī.
Nosvilpj. Riteņi griežas.
Zvaigznes sapinas soļu pinekļos
un sapnis novīst gārdzīgos dūmos.
Mākoņi sašķelti
kāda putna mugurkauls smiltī.
Asie zāļu zobeni sagriež
labos nodomus –
un izbārsta kā sausas skujas silā.
Apzinās spogulis spīd nospodrināts
saulē.
Man salst.
– Mēs abi esam astronauti
mūžības lokā. / “Latvija”, 1969, 18. janv.

Lidija Dombrovska-Larsena rakstījusi dzejprozu, miniatūras, atmiņu tēlojumus, ceļojuma piezīmes, romānus, dienasgrāmatu un mākslinieces piezīmes, kopš 1997. gada astoņpadsmit grāmatas izdotas Latvijā apgādā “SolVita”.

1998. gadā uz Laimoņa Zandberga jautājumu, kādi latviešu literāti-gleznotāji tuvi; kuri no pasaules dižgariem, kāds ir pašas glezniecības stils, gleznotāja un rakstniece Lidija Dombrovska-Larsena atbildēja:

“Man patīk Anšlava Eglīša atjautīgā izteiksme, viņa spietošā fantāzija. Aivars Runģis arī. Es domāju, ka viņam rakstīšana tiešām veicas. Sevišķi tīkamas ir vārdu rotaļas. Ar lielu prieku lasu Imanta Ziedoņa rakstus, kuŗos atplaiksnī poētisks tvēriens un iejūtība. Cienu Ķiķaukas, Šķipsnas, Vācieša un Bela nekonvencionālos pienesumus.

Rakstniekiem, līdzīgi zebrām, katram uz ādas savs raksturīgs zīmogs. Par pasaules dižgariem jāsaka, ka mani uzskaņoja īrs Džoiss, Rob-Grijē ar abiem raksturīgo atbrīvojošo formu. Saistoši liekas Jevtušenko, Anna Achmatova, Viktorija Tokareva Talismans and other Tales (Talismans un citi stāsti), kur sirreālie elementi jaucas ar patosu. Sirdij tuvi vācu rakstnieki − Tomass Mans un Stefans Cveigs. Aizrāva Ž.P. Sartra teorija par sevis veidošanu. Ar lielu interesi lasīju Sidnejas novelista Dereka Hansena Lunch with Mussolini (Pusdienas ar Mussolini), iejūtīgo japāni Kenzaburo Oe Zaļais koks liesmās, dienvidafrikānieti Nadini Gordimeri None to Accompany Me (Neviena pavadītāja), kamēr amerikāņa Stīvensa Kinga Insomnia bija iedarbīgāka viela par miega zālēm, Dream Magic.

Glezniecības novadā zināmu iespaidu − vai pareizāk sakot pamudinājumu atstājis mans zīmēšanas skolotājs Jūlijs Jēgers. Mani jaunībā vēl fascinēja Madernieka, Zeltiņa, Kazaka, Matveja un sevišķi Sutas darbi. Koloriste būdama, es visas krāsu nianses lieku svaru kausā, raugos, ausos un acīm izgaršoju.

Ļoti talantīgs bija Vīdzirkste, ekspresīvi dzīvinošs, virtuozi vērienīgs. Tīk arī Laimoņa Mieriņa saskanīgais, garīgu baudu radošais kolorīts, viņa formu izjūta. Atmiņā iespiedusies vēl Ilmāra Blumberga darbu tēlainība, Lara Strunkes pārdomu un izjūtu glezniecība, lai tik minētu dažus.

No pasaules lielmeistariem iespaidoja Gojas drāmatisms, viņa grafikas, gleznas krāsu skanējums. Van Goga vibrējošais kolorīts: acis pieveŗot vēl tagad atskārstu viņa ārkārtīgi emocionālo spēku. Kandinska darbos atklājas viņa gara dižciltība. Miro − kāda suverēna, bezgalības jaušama fantāzijas pasaule. Viņa krāsainais kosmoss.

Par stilu runājot − es rosos pēc pārmaiņas principa, vienmēr cenšoties radīt ko jaunu. Manās pēdējā laika gleznās ir liela daudzveidība. Jauktā technikā strādājot, darbos ietilpinu kustību (elektroniku) un skaņu.”
http://zagarins.net/JG/jg212/JG212_Dombrovska-Kikauka.htm

Savukārt uz jautājumu, kas patīk un nepatīk latviešu kultūrā, atbildēja: “Nepatīk mazvērtības sindroms. Kaitina rezignācija, arī nespēja sastrādāties. Toties patīk tas, ko anglosakši dēvē par zest.”

2006. gadā apgāds “SolVita” izdeva Pētera Zeiles izdeva apjomīgu monogrāfiju “Lidija Dombrovska Larsena”. Darbā ietilpst dokumentācija un pašas mākslinieces stāsts par savu dzīvi un jaunradi dažādās zemēs un dažādos kontinentos, kuros viņa nonākusi pēc Latvijas atstāšanas Otrā Pasaules kara beigu posmā. Lidija Dombrovska-Larsena apceļojusi un izstādījusies 47 personālizstādēs Zviedrijā, Beļģijā, Francijā, Itālijā, Spānijā, Latvijā, ASV, Kanādā un beidzot Austrālijā. Katrā no šīm zemēm Lidija pavadījusi īsāku vai garāku laika posmu, studēdama un priecādamās par iespēju redzēt varenos pasaules mākslas muzejus un slavenākos mākslas darbus oriģinālā. Sevišķi izbaudījusi savu Itālijas ceļojuma laiku. Tāpat fascinējoša bijusi Parīze un citi Eiropas mākslas kultūras centri, kur bijušas izstādes un reizē iespēja apgūt kaut ko jaunu, gleznot un skicēt.

Iepazinusi dažādas zemes, dzīvojusi Latvijā, Dānijā, Zviedrijā un Austrālijā, Lidija Dombrovska-Larsena dzejas rindās atgriežas Rīgā, savā bērnības un agrās jaunības laikā, kā dzejolī “Mana pasaule”:

Manā pasaulē ir visi Rīgas torņi –
zaļos dārzus sabāzu kabatās,
lai ilgi vēl košumu sniedz,
dzen jaunus asnus.
Pētera baznīcas gailis dzied un modina:
Manā pasaulē čaukst atmiņu strūklakas,
kad vasaru laizot mēle kļūst zaļa
un sienāzis dižlēcis paglābj no sapņa.
– Zālēs krīt seno dienu apvārsņi.
Manā pasaulē ir uz pirkstgaliem jāiet,
lai rudzupuķu un kaņepāju trauslo elpu
neaizbiedētu. – Vienmēr, vienmēr no jauna
dakts jāpaskrūvē uz augšu – lai liesma neizdzistu
lai degtu šajā un viņā pusē.
Lai gaišums kā negaiss pārveltos pāri,
savītu sirdis tuvinot saulei –
šajā un viņā pusē. / “Latvija Amerikā”, 1974, 5. janv.

Informāciju 2020. gada augustā sagatavoja literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.