Kristofs Reinholds Girgensons

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (6); Tulkotājs (2); Sastādītājs (1); Redaktors (1); Līdzautors (2); Recepcijas persona (6)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsKristofs Reinholds Girgensons
Papildu vārdiKristofers / Christopher; Kristaps Ģirģensons
PseidonīmsG.
Dzimtais vārdsChristoph Reinhold Girgensohn
Saitehttps://enciklopedija.lv/skirklis/111584-Kristofs-Reinholds-Girgensons
KopsavilkumsKristofs Reinholds GIRGENSONS (Girgensohn, 1752.1.II Zosēnos, vēlākajā Jaunpiebalgas pag. - 1814.27.VI Jaunpiebalgā) ir Baltijas vācu mācītājs, literāts un tulkotājs. Girgensons ir mācījies Kēnigsbergā un studējis teoloģiju Leipcigas Universitātē (1769-1772), pēc tam bijis mācītājs Ērgļos (1775-91) un Jaunpiebalgā (1791-1814), no 1800. gada arī Cēsu apriņķa prāvests.
Girgensons ir tulkojis un sacerējis garīgas dziesmas, liela to daļa (87) publicētas grāmatā "Kristīgas dziesmas, Vidzemes baznīcās un mājās dziedamas" (1809). Girgensons ir bijis viens no šīs dziesmu grāmatas sastādītājiem, pārstrādājis un ievietojis tajā Bormaņu Annas un Elkulejas Indriķa dziesmas. Girgensona laicīgie sacerējumi un savā laikā populāru vācu rakstnieku darbu tulkojumi ir publicēti krājumā "Stāsti, pasakas, dziesmas un mīklas.." (1823). Ap 1804. gadu Girgensons tulko pirmo romānu latviešu valodā - bērniem domāto grāmatu "Robinsons Krūziņš" (1824; D. Defo romāns, tulkots pēc J. H. Kampes vācu pārstrādājuma).
Citi Girgensona darbi: "Tā Dieva bauslība.." (1797); "Dziesmas pie jaunas baznīcas iesvētīšanas dziedamas" (1804); "Kleines liturgisches Handbuch fur Prediger bei lettischen Gemeinden" ("Mazā liturģiskā rokasgrāmata latviešu draudžu mācītājiem", 1822). Par Girgensona literārā mantojuma izdošanu pēc viņa nāves rūpējies K.G.Napjerskis.
Z. Frīde
Personiska informācijaKristofs Reinholds Girgensons (Girgensohn, 1752-1814) ir dzimis muižas rentnieka un apriņķa tiesas komisāra (Ordnungsgerichtkommissar) Reinholda Girgensona (1703-1788) un viņa sievas Annas Lūcijas, dzimušas Bādenhāgenes (Badenhagen, 1716-1780) ģimenē.

Girgensons bija precējies pirmajā laulībā Jaunpiebalgā 1780. gada 15. maijā ar Doroteju Renātu Elizabeti Fitkau (1761-1802) un otrajā laulībā Rīgā 1806. gada 11. janvārī ar Annu Helēnu Mīleki (Mielecke, 1773-1806). Pirmajā laulībā viņam bija vienpadsmit bērni, starp tiem vēlākais Straupes mācītājs Georgs Mihaels Ernsts Girgensons (1782-1826), vēlākais Valmieras ārsts Leonhards Oto Gotlībs Girgensons (1784-1851), vēlākais pedagogs un botāniķis Gustavs Karls Girgensons (1786-1872), Auguste Luīze Šarlote, precējusies Napjerska (Napiersky, 1791-1856), vēlākais Tallinas mācītājs un literāts Oto Kristofs Heinrihs Girgensons (1796-1869) un vēlākais Mazsalacas mācītājs Vilhelms Johans Frīdrihs Girgensons (1799-1847); otrajā laulībā bērnu nebija.
Ziņas par ģimeni no: https://www.geni.com/people/Reinhold-Christoph-von... [29.01.22.]; https://bbld.de/0000000005050462 [29.01.22.]; Stammtafeln der Familie Girgensohn. 1650-1914. Riga: Häcker, Tab.II
Profesionālā darbība

PUBLIKĀCIJAS

Redakcionāls darbs

1784: Latviska baznīcas, skolas un sētas grāmata no jauna pārraudzīta [Vidzemes luterāņu rokasgrāmata, rediģējis kopā ar J.H. Guleki]. Rīga: J.F.Hartknohs.
1787: Latviska dziesmu grāmata [Vidzemes luterāņu dziesmu grāmata, rediģējis kopā ar H.Guleki un G. Bergmani]. Rīga: J.F.Hartknohs.

Garīgas dziesmas, lūgšanas, tulkojumi, atdzejojumi, oriģinālsacerējumi

1797: Tā Dieva bauslība jeb tā mācība no godīgas un dievabijīgas dzīvošanas [luterāņu katehisms]. Rīga: Millers.
1804: Dziesmas pie jaunas [Jaunpiebalgas] baznīcas iesvētīšanas dziedamas. Rīga.
1809: Kristīgas lūgšanas pēc sprediķa, rītos, vakaros, priekš un pēc ēšanas, pie svēta vakarēdiena un uz slimības un nāves gultas lūdzamas [viens no autoriem]. Rīga: Millers.
1809: Kristīgas dziesmas Vidzemes baznīcās un mājās dziedamas [galvenais redaktors, dziesmu autors un redaktors]. Rīga.
1817: No kristīgām dziesmām izlasītas peršas, kas uzticīgiem skolas bērniem vaļas laikā jāmācās no galvas [garīgu dziesmu izlase, ievietotas arī Girgensona dziesmas]. Rīga.
1822: Kas šeitan labus darbus strādājs? [garīgu dziesmu kopa, t.sk. arī Girgensona dziema vāciski un latviski mācītāja P.Tīdemaņa bērēm]. Rīga.

Laicīgas dziesmas, stāsti un romāns: tulkojumi un atdzejojumi

1813: No kā tas nāk, ka mēness veca un jauna paliek, ka saule un mēness top aptumšota un ka tāda aptumšošana mums ir voi redzama voi neredzama. Kas grib, tas var palīdzēt. Patiesa labadarīšana. Dziesma. Jautrs cilvēks ar koka kāju. Zemnieks un atraitnis. Mīklas. Labs brālis. Prātiņ, nāc mājās. Sirmais. Vidzemes kalenders uz to 1814tu gadu. Rīga: Hekers.
1814: Prātīgs araberis. Dievs radot nosacīja. Dievs mīlīgs ir! Ko nodomā. Ak, kāds prieks, mēs cilvēki. Tas ar bērnam nepieklājas. Vidzemes kalenderis uz to 1815tu gadu. Rīga: Hekers.
1815: Ozols un niedru krūms. Vidzemes kalenderis uz to 1816tu gadu. Rīga: Hekers.
1822: Robinsons Krūziņš, stāstu grāmata bērniem vāciešu valodā sarakstīta no Jukuma Indriķa Kampe [J.F.Kampes (Campe) darba tulkojums]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1823: Stāsti, pasakas, dziesmas un mīklas par pamācīšanu un izlustēšanu latviešu valodā sarakstītas. Jelgava: J.F.Stefenhāgens un dēls.

Publikācijas vācu valodā

1812: Anonym eingesendt. [Über das lettische Lihgo]. Zeitung für Literatur und Kunst, nr. 4, S. 14.15.
1822: Kleines lettisches Handbuch für Prediger bey lettischen Gemeinden. Mitau: J.F.Steffenhagen und Sohn.

Rokraksti

Sprediķi

1804: Einweihungspredigt gehalten in der neuerbauten Pebaglg-Neuhofschen Kirche am 2ten Sonntage nach Trinit. den 3ten July 1804.[sprediķis par godu Jaunpiebalgas baznīcas iesvētībām]. LU ABR, Ms. 1126, 2, R11180, R11181.
1810: Am ersten Advents-Sonntage 1810 als am Einführungstage des neuen lettischen Gesang-Buches [sprediķis Pirmajā adventes svētdienā par godu jaunajai latviešu [racionālistu] dziesmu grāmatai]. LU AB, Rs. 1126, 2, R11180, R11181.
1813: Einführungs-Rede gehalten am 12ten Oktober 1813 in der Ronneburgschen Kirche [sprediķis sakarā ar mācītāja F.H.E.Langevica iesvētīšanu Raunas draudzes mācītāja amatā], S. LU AB, R Ms. 1126, 2, R11180, R11181.

Girgensona manuskripti (vēstules, sprediķi, dziesmu grāmatas uzmetumi u.c.) atrodas Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Reto rokrakstu un grāmatu fondā Ms.1126.

"Robinsona Krūzo" recepcija latviešu literatūrā

1824: Robinsons Krūziņš, stāstu grāmata bērniem [K.R.Girgensona tulkojums]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1845: Jauns Robinsons jeb Ancs Krūziņ iz Rīges [D.G.Krona J.H.Kampes darba sākumdaļas lokalizējums]. Tas Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 15-26.
1871: Robinsons Krūziņš, stāstu grāmata bērniem [K.R.Girgensona tulkojums, 2. izdevums]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1885: Robinsons jaunākais, jeb Kādas neapdzīvotas salas ķēniņa piedzīvojumi [pēc J.H.Kampes, tulkojis I.Tokels]. Ar 20 bildēm. Jelgava: J. Šablovskis.
1886: Robinsona salas tālāks liktenis. Otrā daļa no stāsta "Robinsons jaunākais" [tulkojis I. Tokels]. Jelgava: J.Šablovskis.
1891: Robinsons. Priekš skolu bibliotēkām. Latviski no Grieženieka. Liepāja: Ukstiņš
1894: Robinsons. Jauks stāsts par derīgu laika kavēkli sarakstīts mīļiem latviešiem [16 lpp., ilustrācijas]. Jelgava: Stefenhāgens.
1895: Robinsons. Jauks stāsts par derīgu laika kavēkli sarakstīts mīļiem latviešiem [12 lpp.]. Jelgava: Stefenhāgens.
1901: Robinsons Krūziņš. Tulkots pēc G.A.Gräbnera vācu izdevuma, sastādīta ar vairāku pedagogu un mācītu vīru palīdzību. Rīga: Derīgu grāmatu nodaļa.
1904: Robinsons Krūziņš. Tulkots pēc G.A.Gräbnera vācu izdevuma, sastādīta ar vairāku pedagogu un mācītu vīru palīdzību. Ar zīmējumiem un divām krāsainām ilustrācijām tekstā [2.izd.]. Rīga: Derīgu grāmatu nodaļa.
1911: Robinsons Kruzo. [12 lpp., ilustrācijas]. Rīga: E. Platess
1912: Robinsons Krūziņš. Tulkots pēc G.A.Gräbnera vācu izdevuma, sastādīta ar vairāku pedagogu un mācītu vīru palīdzību [3.izd.]. Rīga: Derīgu grāmatu nodaļa.
1922: Robinsons Krūziņš. Ar daudz ilustrācijām tekstā. Rīga: A. Jesens.
1926: Robinsons Krūziņš. Rīga: A. Jesens.
1928: Robinsons Krūze: viņa dzīves likteņi, piedzīvojumi un dēkas [tulkojis D.B.]. Valmiera, Cēsis: K. Dūnis.
1934: Robinsons. D. Defo romāna īss pārstāsts. [8 lpp., b.i.v., b.g.].
1935: Robinzona Kruzo dzeive un breiniškeigī pōsokanī pīdzeivōjumi [latgaliešu valodā, pēc K. Čukovska pārstāsta tulk. J. Kukurs]. Maskava: Prometejs.
1937: Robinsons Krūziņš [2 daļas, tulkojis O. Liepiņš; PIRMOREIZ PILNS IZDEVUMS TULKOJUMĀ NO ANGĻU VALODAS ]. Rīga: A.Gulbis.
1946: Robinsons Kruzo [pēc K. Čukovska pārstāstījuma krievu valodā tulkojis Ed.Mārēns]. Rīga: LVI.
1948: Robinsons Krūziņš [romāns 2 sējumos, tulkojis Oļģerts Liepiņš, 2. izd.]. Oldenburga: A. Ziemiņa apgāds.
1949: Robinsons Kruzo [pēc K. Čukovska pārstāstījuma krievu valodā tulkojis Ed.Mārēns, 2. izd.]. Rīga: LVI.
1966: Robinsons Kruzo [M. Ķempes tulkojums]. Rīga: Liesma.
1973: Robinsons Kruzo [M. Ķempes tulkojums, ilustrācijas pēc senām gravīrām]. Rīga: Liesma.
1993: Robinsons Kruzo [M. Ķempes tulkojums]. Rīga: Zvaigzne.
1999: Robinsons Krūzo [A. Vagneres tulkojums]. Rīga: Zvaigzne ABC.
2001: Robinsons Krūzo [M. Ķempes tulkojums]. Rīga: Zvaigzne ABC.
2013: Robinsons Krūzo [M. Ķempes tulkojums, e-grāmata]. Rīga: Publicētava.
2014: Robinsons Krūzo [ S. Pirotas (Pirotta)adaptācija bērniem, Aijas Čerņevskas tulkojums]. Rīga: Zvaigzne ABC
2017: Robinsons Krūzo [tulkojusi Una Orinska; teksts paralēli latviešu un angļu valodā]. Rīga: Zvaigzne ABC
Citātu galerijaVisumā Girgensons nav sajūsmas cilvēks, bet viņa dzeja ir vairāk intelektuālas dabas. Arī no sava teoloģiskā virziena Girgensons pieslienas tā dēvētiem n[r]acionālistiem, kas pārvalda garīgo un laicīgo latviešu literatūru 19. gadu simteņa sākumā. Kā n[r]acionālistam, viņam līdz ar veco Stenderu ir bail no katras mistikas. Totiesu jo vairāk viņam rūp latviešu intelektuālā uzplaukšana, tautas tikumi un laicīgā labklājība (..). Bet latviešu līmeni viņš meklēja celt ar literatūras palīdzību (..). Šie darbi bija latviskotais Robinsons Krūziņš un dažādu rakstu krājums ar tituli "Stāsti, pasakas, dziesmas un mīklas par pamācīšanu un izlustēšanu, latviešu valodā sarakstītas etc." Šinī krājumā mainās proza un dzeja. Pēdējā labprāt ir šķelmīgas dabas, kā to liecina atjautīgā pasaka par "Laimīgā kreklu" un brīvatdzejotie latviešu tautas dziesmu motīvi, kur ieskanas satīra par dzeršanu, kūtrību, netīrību un citiem tautas netikumiem. (..) Totiesu ar savu skaidro raksturu un labi apsvērtiem nolūkiem Girgensona dziesmas - kā garīgās, tā laicīgās - ir saprāta sātinātas. Tirgus prece tamlīdzīga dzeja, protams, nav arī šodien, bet ne nu tirgus precei ikreiz lielākā vērtība un ilgākais mūžs.
Ludis Bērziņš. Kristofs Reinholds Girgensons. Brīvā Zeme nr. 20. (27.01.1931); 21. (28.01.1931).

1719. gadā Anglijā iznāk Defoe Robinsons. Īsā laikā tas tiek pārtulkots vairākās valodās. Sākumā grāmata domāta pieaugušajiem. Ž.Ž.Ruso pirmais pamana, ka šeit ļoti derīga un interesanta viela jaunatnei un raksta par to savā Emīlā (..) Tādā kārtā Ruso ierosinājis vairākus rakstniekus (..) arī J.H. Kampi Robinsonu pārstrādāt (..) Tā Kampe grib sniegt audzinātājiem paraugu attieksmēm, kādām jāvalda bērnu un vecāku starpā, grāmata guva savā laikā lielu popularitāti. 1913. gadā Braunšveigā iznāca jau 121. izdevums. Pat vēl 1943. gadā Hallē parādās jauns pārstrādāts Kampes Robinsons. 1824. gadā Kampes Robinsons Kristofa Reinholda Girgensona tulkojumā iznāk latviešu valodā. Tā ir latviešu valodā pirmā vienīgi jaunatnei domātā beletristikas grāmata un pirmais lielākais tulkojums, ap ko izraisās pat maza literāra cīņa un kas sniedz dažu interesantu materiālu mūsu vēl maz pētītajai un nerakstītajai tulkojumu vēsturei.
Alb.Jansons. Pirmā daiļliteratūras grāmata latviešu jaunatnei. Izglītības Mēnešraksts, nr.2 (1944).

No pārējiem dziesminiekiem, kas rakstījuši priekš Ausekļa, Kristaps Reinholds Girgensons priekš manis dzied visjūsmīgāk un dziļāk, bet tā kā viņa dzejas nav pilnīgi oriģināli, tad latviešu dzejas antoloģijā vieta tām nebūs laikam ierādāma.
Jānis Sudrabkalns. Vēstule Rainim 1913.5.09. Karogs, nr. 9 (1974).

Kristofa Reinholda Girgensona "Stāsti, pasakas, dziesmas un mīklas par pamācīšanu un izlustēšanu" tika izdoti 1823. gadā pēc autora nāves. Girgensons bija iecerējis laist klajā žurnālu latviešu valodā četrreiz gadā. Kurzemes literārās biedrības fondā man izdevās atrast nedatētu Girgensona rokrakstu ar šā žurnāla projektu. Par līdzstrādniekiem viņš bija domājis iesaistīt arī latviešu autorus (Bormaņu Annu, Neredzīgo Indriķi u.c.), bet lielāko daļu manuskripta sarakstījis pats.
Aleksandrs Jansons. Vēlreiz par pirmajiem periodiskajiem izdevumiem latviešu valodā. Karogs, nr. 12. (1967).

Kristofs Reinholds Girgensons ir viens no interesantākajiem dzejniekiem 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā: Tā nevar še palikt, kā bijis / Kur mēness te aug un te zūd; Kas atrodas ar mums virs zemes, / Zied brītiņu, novīst un trūd.
Janīna Kursīte. Riekšava. Literatūra un Māksla nr. 4 (22.01.1988).

Neraugoties uz ikdienas amata slogu, Girgensons pat ļoti daudz laika veltījis literāram darbam (..). Girgensons Kampes romānu ["Robinsons Krūziņš"] tulkojis, nevis pārstāstījis īsinātā vai pārveidotā formā (..) . Girgensons savu tulkojumu veicis ļoti rūpīgi un ar lielu atbildības sajūtu pret latviešu rakstu valodu (..). Ne tikai valodas materiālam, lai papildinātu tautas vārdu krājumu, Girgensons piegājis radoši. Viņš meklējis latviešu tautas izglītošanās iespējas vācu tautas apgaismības kontekstā, sniedzis latviešiem jaunas zināšanas un centies paplašināt lasītāja dzīves uztveri pāri viņu ikdienas pasaules redzeslokam, kā arī tos iepazīstināt ar dažādām praktiskām zināšanām. Liela nozīme atvēlēta morālas dabas jautājumiem un pamudinājumam katram apzināti uzlabot savu raksturu ar regulāru darbu, iesaistīties pašaudzināšanas procesā, mācīties kļūt pacietīgākiem, askētiskākiem un vairāk paļauties uz "Dieva plāniem" katra cilvēka dzīves gājumā (..) Tipoloģiski šo darbu varētu nosaukt par audzinošu piedzīvojumu romānu.
Zigrīda Frīde. "Robinsons Krūziņš" - pirmais romāns latviešu tautai. Letonika. 2. kongress. Latviešu literatūras procesi un personības. Rīga: LU LFMI, 2008, 24.-29.lpp.

1825. gadā latviski izdoto stāstu par Robinsonu Krūziņu uzskata par pirmo latviešu valodā publicēto romānu. Stāsts par Robinsonu spilgti liecina par pārmaiņām latviešu lasītāju lasīšanas pieredzē. "Robinsons Krūziņš" latviski iznāca tā saucamās "lasīšanas revolūcijas" laikā. Tas bija brīdis, kurā notika pāreja no intensīvās - vienas grāmatas lasīšanas, piemēram, Bībeles vai baznīcas dziesmu grāmatas lasīšanas, uz ekstensīvo lasīšanu, kurā pēc vienas grāmatas izlasīšanas tiek ņemta nākamā, tad nākamā un atkal nākamā grāmata, tā cenšoties izlasīt visu, kas lasītājam šķiet interesants. Vidzemē un Kurzemē šī lasīšanas veida maiņa notika vairākas desmitgades vēlāk nekā Rietumeiropā - tikai 19. gadsimta sākumā, taču tāpat kā Eiropā pāreja uz ekstensīvo lasīšanu radīja pieprasījumu pēc šādām grāmatām, jo lasītājiem gribējās vēl un vēl šādus vai līdzīgus piedzīvojumu stāstus, kurus lasot, viņi guva lielu jaunatklāšanas prieku (..) Šī grāmata ir bijusi domāta skaļai lasīšanai, ņemot vērā, ka daļa no tās auditorijas nemaz neprata lasīt. Tādus stāstus kā "Robinsons Krūziņš" lasīja kolektīvi, retāk individuāli klusumā. Teksta sentimentālā izteiksme bija piemērota skaļajai, nevis klusajai lasīšanai.
Gustavs Strenga, Pauls Daija. Aizraujošais ceļojums jeb latviešu lasītāja dzimšana. Grāmata Latvijā / Lasām Latvijā. Esejas par lasīšanas vēsturi. Rīga: LNB, 2018, 35., 37. lpp.

It sevišķi akcentējama ir Girgensona vēlme latviešu valodu bagātināt, ģermānismus aizstājot ar latviskiem vārdiem, kam tika veltīts rūpīgs darbs. Tulkojot Kampes ["Robinsona Krūziņa"] tekstu, autors paļāvās kā uz savām zināšanām, tā uz tolaik aktuālo Gotharda Frīdriha Stendera 1789. gadā Jelgavā divās daļās iespiesto darbu "Lettisches Lexikon", kurā atrodami 7000 vārdu tulkojumu no latviešu valodas uz vācu valodu un ap 14.000 vārdu tulkojumu no vācu uz latviešu valodu. Tāpat baltvācu literāts ir aktīvi sarakstījies un konsultējies ar kolēģiem, uzdodot jautājumus un piemeklējot labākos vārdus savam tulkojumam. No šāda skatpunkta, raugoties retrospektīvā, autora darbu bija iespējams vērtēt kā daļēji enciklopēdisku izdevumu vai skaidrojošu vārdnīcu, kuras pamatā vienlaicīgi bija arī morāliskas pamācības un savstarpēji saistītu notikumu un faktu kopums, kura attīstība varēja būt pietiekami bērnu interesi saistoša.
Sanita Briežkalne. Daniela Defo "Robinsona Krūzo" pirmie tulkojumi Latvijā un Lietuvā apgaismības ideju kontekstā. Maģistra darbs. Rīga: LU, 2013, 36. lpp.

Šajos stāstos [“Stāsti, pasakas, dziesmas un mīklas” (1823)] Girgensonu kā tulkotāju varēja saistīt Zontāga racionālisms un morālai prozai raksturīgais utilitārisms: stāsti lasāmi kā praktiski padomi kristīgam dzīvesveidam. Tajos vēl nebija 19. gadsimta otrajam ceturksnim raksturīgās bīdermeieriskās dievbijības un emocionālā kāpinājuma, tāpat tie palika morāli-normatīvās robežās, nekļūstot psiholoģiski-analītiski. Stāstu galvenā vērtība meklējama tajā, ka tie pievērsās ikdienas dzīvei un atšķirībā no vēlākās bīdermeiera bēgšanas no realitātes tieši skatījās acīs laikmeta sociālajām problēmām. Plašākā kontekstā, komentējot šo apgaismības morālās prozas tendenci, ir ticis norādīts, ka apgaismots mācītājs vairs nestāsta par žēlsirdīgo samarieti, bet tā vietā – par vienkāršu zemnieci, ar kuru lasītājiem ir vieglāk identificēties.
Pauls Daija. Jaunpiebalgas mācītāja Kristofa Reinholda Girgensona rokraksti un grāmatas. LNB Raksti IX (2022).

SaiknesKārlis Eduards Napjerskis (1793–1864) - Znots
Nodarbesmācītājs
tulkotājs
literāts
Dzimšanas laiks/vieta01.02.1752
Jaunpiebalga
Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads
Izglītība1767 – 1769
Kēnigsbergas Frīdriha ģimnāzija
Kaļiņingrada
Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia

beidzis pilnu ģimnāzijas kursu


18.03.1769
Kēnigsbergas Universitāte
Kaļiņingrada
Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia

Imatrikulēts, lai studētu teoloģiju, tomēr pēc mēneša studijas pārtraucis


25.04.1769 – 1772
Leipcigas Universitāte
Ritterstraße 26, Leipzig
Ritterstraße 26, Leipzig, Saxony, Germany
Studē teoloģiju
Darbavieta20.12.1775 – 1791
Ērgļu evanģēliski luteriskā draudze
Ērgļu evanģēliski luteriskā baznīca
Rīgas iela 10, Ērgļi, Ērgļu pagasts, Madonas novads, LV-4840

Draudzes mācītājs


1791 – 1814
Jaunpiebalgas evaņģēliski luteriskā draudze
Jaunpiebalgas sv. Toma baznīca
Gaujas iela, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads
Draudzes mācītājs
Dalība organizācijāsVidzemes vispārderīgā un ekonomiskā biedrība
Rīga
Rīga
goda biedrs

1800 – 1814
Vidzemes konsistorija
Cēsu apriņķa prāvests
Miršanas laiks/vieta27.06.1814
Jaunpiebalga
Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads
Apglabāts00.06.1814
Jaunpiebalgas kapsēta
Miera iela 4, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4125

Kapa vieta saglabājusies, vietnē www.cemety.lv iespējams iegūt precīzas tās koordinātes vai arī - no galvenās ieejas 90 soļi, tad 80 soļi ejā pa labi, kreisajā pusē; uz akmens plāksnes uzraksts latviešu valodā: “Kas savā taisnībā staigājuši, nāk pie miera” [Jes. 57:2].

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Jaunpiebalga
(Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads)
01.02.1752Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Jaunpiebalga
(Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads)
27.06.1814Miršanas laiks/vietaCiems
3Jaunpiebalgas kapsēta
(Miera iela 4, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads, LV-4125)
01.06.1814ApglabātsKapsēta
4Kaļiņingrada
(Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia)
1767 - 1769IzglītībaPilsēta
5Kaļiņingrada
(Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia)
18.03.1769IzglītībaPilsēta
6Ritterstraße 26, Leipzig
(Ritterstraße 26, Leipzig, Saxony, Germany)
25.04.1769 - 1772IzglītībaĒka, māja
7Ērgļu evanģēliski luteriskā baznīca
(Rīgas iela 10, Ērgļi, Ērgļu pagasts, Madonas novads, LV-4840)
20.12.1775 - 1791DarbavietaBaznīca
8Jaunpiebalgas sv. Toma baznīca
(Gaujas iela, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu novads)
1791 - 1814DarbavietaBaznīca
9Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
Kristofam Reinholdam Girgensonam – 270

Baltijas vācu mācītājs un literātsKristofs Reinholds Girgensons (Girgesohn) ir dzimis Zosēnos 1752. gada 1. februārī, mācījies Kēngsbergas Frīdriha ģimnāzijā, pēc tam studējis teoloģiju Leipcigā. 1775. gadā Girgensons sācis kalpot Ērgļu un Ogres draudzē, bet 1791. gadā iecelts par Jaunpiebalgas draudzes mācītāju. Jaunpiebalgā Girgensons kalpojis līdz mūža galam. Viņš ir miris 1814. gada 15. jūnijā domājams, no tuberkulozes. Viņš ir apglabāts Jaunpiebalgas kapos. Girgensona kapakmens ar uzrakstu latviešu valodā “Kas savā taisnībā staigājuši, nāk pie miera” ir saglabājies līdz mūsu dienām.

Kristofs Reinholds Girgensons pieder mācītāju racionālistu un tautas apgaismotāju paaudzei. Viņš ir uzraudzījis un rediģējis Vidzemes t.s. jaunās dziesmu grāmatas tapšanas gaitu, pats labodams un papildinādams grāmatas saturu ar vairāk nekā 300 tekstiem. Tomēr īstie Girgensona nopelni saistīti ar latviešu literārā procesa veicināšanu. Girgensons pirmais latviešu luterāņu dziesmu grāmatas autoru lokā ir iekļāvis arī divus latviešus – Bormaņu Annu un Elkulejas Indriķi, pazīstamu arī kā neredzīgo Indriķi – no katra pāris dziesmas. Girgensonam ir bijis padomā arī plašāks izdevums – žurnāls latviešu valodā, kura autori būtu latvieši (Inländische Blätter nr. 25, 23.06.1814). Otrkārt ap 1804. gadu Girgensons beidz darbu pie pirmā romāna latviešu valodā – jaunatnei domātā “Robinsona Krūziņa”. Latviešu tekstu Girgensons veido, tulkodams vācu teologa un pedagoga Joahima Heinriha Kampes angļu romānista Daniela Defo darba “Robinsons Krūzo” adaptētu variantu jauniešiem (1779). Kampe izveido stāstu stāstā – Defo sacerējumu saviem bērniem lasa priekšā tēvs, skaidrodams viņiem svešās reālijas, kā arī pārrunādams ar sižetu saistītus morālas dabas jautājumus. Kampes teksts ļauj vācu lasītājiem tikt viegli galā ar viņiem nezināmām ģeogrāfiskām vietām, kā arī apgaismības pedagoģijas garā pievērš uzmanību draudzības, iecietības, pašizaugsmes u.c. jēdzieniem. Kampes romāns ir ārkārtīgi populārs – vēl 20. gadsimta sākumā Braunšveigā tas piedzīvo 121. izdevumu (Jansons, Izglītības Mēnešraksts, 2, 1944).

Girgensons atšķirībā no saviem laikabiedriem nepielāgo Kampes pārstrādāto tekstu latviešu lasītājiem un nepakļaujas ieteikumam Robinsona sižeta sākumdaļu risināt Baltijā. Viņš tulko Kampes tekstu, latviešiem svešādos vietvārdus un jēdzienus skaidrodams zemsvītras piezīmēs. Manuskriptam ir vairāk nekā 300 lappušu. Gan apjoms, gan tulkojums (nevis lokalizējums) rada šaubas izdevējos par pietiekamu interesentu skaitu. Manuskripts tiek publicēts tikai desmit gadus pēc tulkotāja nāves (1824) un acīmredzot par lasītāju trūkumu nevar žēloties – pēc astoņiem gadiem tas nāk klajā vēlreiz. Kā norāda Gustavs Strenga un Pauls Daija, “romāns "Robinsons Krūziņš" latviski iznāca tā saucamās "lasīšanas revolūcijas" laikā. Tas bija brīdis, kurā notika pāreja no intensīvās - vienas grāmatas lasīšanas, piemēram, Bībeles vai baznīcas dziesmu grāmatas lasīšanas, uz ekstensīvo lasīšanu, kurā pēc vienas grāmatas izlasīšanas tiek ņemta nākamā, tad nākamā un atkal nākamā grāmata, tā cenšoties izlasīt visu, kas lasītājam šķiet interesants (..). Šī grāmata ir bijusi domāta skaļai lasīšanai, ņemot vērā, ka daļa no tās auditorijas nemaz neprata lasīt. Tādus stāstus kā "Robinsons Krūziņš" lasīja kolektīvi, retāk individuāli klusumā. “ (Grāmata Latvijā, 35.,37.)

Grāmata latviešu literatūrā rada veselu “robinsoniādes” vilni – 19. un 20. gadsimta garumā nāk klajā īsāki un garāki, tuvāki un tālāki Defo populārā sižeta pārstāsti. “Robinsonu Krūzo” no angļu oriģināla pirmoreiz un pilnā apjomā ir tulko Oļģerts Liepiņš tikai 1937. gadā.

Līdzīgi saviem laikabiedriem – Vecajam un Jaunajam Stenderam, Johanam Frīdriham Kazimiram Rozenbergeram un Johanam Ādolfam Šteinam – Girgensons arī ir sakārtojis izklaidējoša un pamācoša satura krājumu “Stāsti, pasakas, dziesmas un mīklas par pamācīšanu un izlustēšanu” (1823), kurā ievietoti galvenokārt no vācu avotiem tulkoti teksti.

Girgensonam ir lieliska ritma izjūta un vienkārša, skaidra valoda, īsti piemērota īsajam dzejas žanram – epigrammām tuvajām mīklām. Daži paraugi nobeigumam:

Man mute nav, bet rīt es māku / daudz vairāk vēl kā plēsīgs zvērs,

un kad jau vienreiz rīt es sāku, / tad, lai tas piķis ir, lai sērs,

es riju, ko vien aiztikt varu, un kamēr postu visu daru.

Dod` brandvīnu, to dzeru gan; / dod` ūdeni, tad jāslāpst man. [Uguns]

Man Dievs nav devis dzīvību / un tomēr es caur zemi lienu.

Tev vietu gulēt taisīšu; tu neredzēsi tak to dienu,

kad es tev gultā apsegšu. [Lāpsta]

Kas tās par pastalām, ko ugunī vien taisa,

un kamēr nokrīt, vairs no kājām nenoraisa? [Zirga pakavi]

Tu ceļā, naktī man` kā dienā, atradīsi; / man garām aizgājis, tu priekšā ieraudzīsi.

Ja gribi, ceļu es tev labprāt pasaku; / pats, mājās nenākdams, kur bijis, palieku. [Ceļa stabs]

Kad dzīvībai vēl piederēju, / tad balsi izdot nevarēju;

Kad dzīvībai jau bija gals, / tad sāce skanēt mana balss. [Āža rags]

Koks neesmu, un tak man pulks ir lapu; / Bez dzīvības, es daudziem palīgs tapu;

Bez mutes es daudz stāstu, pamācu; Bez prāta izdodu es gudrību,

Es, barība to tārpu un to kodu, / tev iespēju dot nevīstamu godu. [Grāmata]

Māra Grudule

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.