Vienības: Pierakstītājs (91); Iesūtītājs (107)
Darbi: Darba autors (19); Tulkotājs (2); Sastādītājs (1); Līdzautors (3); Recepcijas persona (3)
Attēli: Persona attēlā(1)
| Vārds | Kristofs Harders |
|---|---|
| Dzimtais vārds | Harder |
| Kopsavilkums | Kristofs Harders (Harder, 1747–1818) – vācu izcelsmes luterāņu mācītājs Rubenē, apgaismes kustības pārstāvis, racionālists, literāts, grāmatu iespiedējs, pirmā "Vidzemes kalendāra" autors. Aktīvi iestājies par zemnieku izglītošanu: atkārtoti izdevis ābeci, pirmās aritmētikas grāmatas latviešu valodā autors. Nodarbojies galvenokārt ar laicīgās literatūras sacerēšanu, jo īpaši, izglītojot latviešu zemniekus par viņu tiesībām un pienākumiem. Tulkojis no vācu valodas receptes un sagatavojis pirmo pavārgrāmatu latviešu valodā. Nozīmīgs devums latviešu valodas attīstībā un pētniecībā, veidojot jaunus terminus, pirmais salīdzinājis latviešu un lietuviešu valodas. Līdzdarbojies latviešu tautasdziesmu vākšanā un pirmo publicējumu tapšanā. |
| Personiska informācija | Ģimenes saitesTēvs – Pēteris Harders - Kēnigsbergas alus darītājs. Māte Anna Testere. (Tester).Brālis Johans Jakobs Harders (1734-1775) – Baltijas apgaismotājs, vācu mācītājs, pedagogs un tulkotājs, latviešu garīgās kultūras pētnieks. Nozīmīgākais darbs latviešu kultūrvēsturē ir viņa raksts Untersuchung des Gottesdienstes, der Wissenschaften, Handwerke, Regierungsarten und Sitten der alten Letten aus ihrer Sprache (Pētījums par seno latviešu dievkalpojumu, zinātnēm, valdīšanas formām un valodas), kas publicēts laikrakstā "Gelehrte Beiträge zu den Rigischen Anzeigen" 1764. gadā. Brāļi bieži vien tiek jaukti. 1787. gadā apprecējis Katarīnu Elizabeti Bloku (Block), Valmieras skolas rektora J.H. Bloka meitu. Ģimenē auguši 5 dēli un 4 meitas. Pēc studijām Kēnigsbergā, ieradies Livonijā. Strādājot Rīgā darbojies t. sauc. Bērensu aprindās, kur valdījušas apbaismības idejas un apgrozījušies tādi ievērojami ļaudis kā vēlākie filosofi J.G.Herders un J.G. Hāmanis, grāmatizdevējs J.F. Hartknohs, vēsturnieks J.K. Broce u.c. Jādomā, šīs aprindas iedvesmoja K. Harderu sākt vākt latviešu tautas nostāstus, tautasdziesmas, kā arī iedziļināties dažādos valodas jautājumos. Kolēģi un draugiSākot darba gaitas Rubenes draudzē, K. Harders sadraudzējās ar V.D. Budbergu (1740–1784) – vācbaltu izcelsmes gleznotājs, kas bijis labi izglītots, aizrāvies arī ar dzeju, Rubenes draudzē ietilpstošās Ķieģeļu (Ķiegaļu) muižas īpašnieks. Kopā ar K. Harderu 1781. gadā muižā izveido spiestuvi. Pēc muižkunga nāves, 1784. gadā, K. Harders spiestuvi pārcēla uz Rubenes mācītājmuižu. Izdevis pirmos 9 "Vidzemes kalendāra" laidienus, iekļaujot dažādus izglītojošus laicīga satura darbus, veicinot jaunāko zinātnes atziņu izplatīšanu, gan arī spriedumus par sociālpolitiskiem jautājumiem (zemnieku tiesības, izglītība u.tml.).Veicinājis lasīt, rakstīt un rēķināt prasmi latviešu zemnieku vidū, lai gan redzējis sekas 1777. gada zemnieku nemieriem, kuru laikā tika iesniegtas rakstiskās latviešu zemnieku sūdzības par muižkungiem, tā izsaucot pēdējo vēršanos pret zemnieku izglītošanu. Kopā ar M.G. Loderu izdodot "Sprediķis pie izmeklēšanas to tiesnešu iz latviešu tautas" (1786.), aizsedzoties aiz dažādiem kristīgiem tekstiem, aicina tiesās par piesēdētājiem kalpojošos latviešu zemniekus kļūt atbildīgākiem, drosmīgākiem, nepakļauties augstākās varas ietekmei. Domas par latviešu zemnieku tiesībām viņš turpina "Vidzemes kalendāra" pielikumos iekļautajos darbos. Jādomā, tas ir iemesls, kādēļ "Vidzemes kalendāru uz 1790. gadu" bez sankcijām pārpublicē J.K.D. Millers un turpmākajos gados arī turpina to izdot. Neskatoties uz to, ka skaidrojis zemniekiem viņu tiesības, rakstos mācījis aprēķināt gan ikdienišķai saimniekošanai nepieciešamas rēķinus, gan arī ar muižu saistītās finanses, kā piemēram, galvasnaudas maksājumus, tomēr aktīvus zemnieku nemierus uzskatījis par bezkaunību. Atbildot uz Jaunpiebalgas mācītāja K.R. Girgensona aicinājumu baznīcas konventos lasīt apcerējumus par latviešu valodu, K. Harders nāk klajā ar plānu dibināt Latviešu biedrību (no tās vēlāk izaug "Latviešu draugu biedrība"). K. Harders ievēlēts par "Latviešu biedrības" priekšnieku. |
| Profesionālā darbība | Profesionālā darbībaMācītājs Rubenes draudzē,No 1806: arī Valmieras apriņķa prāvests. Literārā darbībaAutordarbi1781-1790: "Vidzemes kalendārs", ar pielikumiem. Pirmo izdevumu tematika cieši saistīta ar izdevēja personīgo attieksmi pret norisēm Livonijā, redzams darbs latviešu valoniecībā, iekļauti izglītojošie raksti. 1787.-1790. gada laidienos publicēti raksti “Patentes un pavēlēšanas, kas zemniekiem visuvairāk vaijaga zināt”, kur K. Harders oficiālajā tekstā patvaļīgi iestarpinājis savas domas un skaidrojumus. Iespējams, šis bija iemesls, kādēļ kalendāra tālāku izdošanu turpināja Rīgas izdevējs J.K.D Millers. Vairāki literatūrzinātnieki "Vidzemes kalendāra" nonākšanu citās rokās uzskata par pirmo literāro zādzību latviešu literatūras vēsturē 1782: "Kādas jaunas svētas dziesmas" 1782: vienlape "Priekš tiem kroga viesiem" – dzejojums ar pretalkoholisma propogandu, nav saglabājies 1784: "Latviešu ābece" (atkārtoti izdevumi 1785., 1796.), kur pirmo reizi pievienota reizināšanas tabula 1786: līdzautors J.G. Lodera darbam "Sprediķis pie izmeklēšanas to tiesnešu iz latviešu tautas", kurā uzsvērta tiesās kalpojošo piesēdētāju –latviešu zemnieku – atbildība 1788: "Izstāstīšana par tiem mācības gabaliem" – luterāņu katehisms, paredzēts Rubenes draudzes zemniekiem 1790: "Anmerkungen und Zusatze zu der neuen lettischen Grammatik des Herrn Probst Stender" ("Piezīmes un papildinājumi prāvesta Stendera kunga jaunajai latviešu gramatikai), darbs latviešu valodniecībā. izdots atkārtoti 1809. gadā 1795: "Tā pirmā pavāru grāmata" , kas adresēta muižas pavāriem 1806: "Rēķināšanas grāmatiņu ne priekš visiem tumšiem ļaudīm, bet tiem vien par labu sarakstīta, kas gudrību un gaišu prātu cienī 1809: piedalījies luterāņu dziesmu grāmatas "Kristīgas dziesmas, Vidzemes baznīcās un mājās dziedamas" rediģēšanā. Tajā ievietotas 22 K. Hardera sacerētas dziesmas. Vairāk krājumā iekļuvušas vien Jaunpiebalgas mācītāja K.R. Girgensona dziesmas (87). Tulkojumi 1804: "Likumi priekš Vidzemes zemniekiem", kur skaidroti zemnieku pienākumi un tiesības. Manuskripti Rokrakstā palikušos K. Hardera papildinājumus G. F. Stendera vārdnīcai publicējis A. Velligs darbā "Beitrage zur lettischen Sprachkunde" ("Raksti latviešu valodniecībā", 1828). Darbs folkloristikāVācis latviešu folkloru. Viņa tautasdziesmu vākums ievietots Rūjienas mācītāja G. Bergmaņa izdotajos tautasdziesmu krājumos "Erste Sammlung lettischer Sinngedichte" un "Zweite Sammlung Lettischer Sinn-oder Stegreifs Gedichte". Kopā viņa vākums abos krājumos veido ap simt tekstu. Iespējams, bijis arī viens no līdzstrādniekiem, kas caur J. B. Fišeru nosūtījis latviešu tautasdziesmas filosofam J.G. Herderam 1870.-to gadu vidū. Vācis arī latviešu tautas ticējumus, nostāstus, pasakas. |
| Citātu galerija | “Harders bija dziļi inteliģents, ar asu sociālo izjūtu apveltīts cilvēks, kas vērīgi sekoja laikmeta garīgās dzīves strāvojumiem.” Apīnis A. Soļi senākās latviešu grāmatniecības un kultūras takās: apcerējumi. R.: Preses nams, 2000, 326. lpp. K. Harders, atbildot uz Vidzemes superintendanta K.G. Zontāga jautājumu, kādi būtu mācītāju priekšlikumi skolu reformai: "Ja nevar dot, ko sevišķi labu, tad labāk atstāt veco, to vietām salabojot; nenoplēsiet vecu ēku, kamēr nav savākti līdzekļi un izstrādāts plāns jaunas pils celšanai." Švābe A. Kāda mācītāja dzīve. Stokholma: Daugava, 1985, 53.lpp. Citāts no K. Hardera "Rēķināšanas grāmatiņas" (1806): Vēl arī ticiet manam vārdam, ka tā rēķināšana izdod dažu jauku prieku. Kad labs, mudrs puisis, kas iemīlējis to rēķināšanu, dažu labu vaļas stundu pie šās grāmatiņas kavējas un ar tiem rēķiniņiem lauzās; kad tas pēc ir ticis galā un rēķeniņa taisnība nāk klajumā, tiešām tas dažkārt spožu dālderi neņemtu pat to prieku, ko viņš jūt par savu rēķeniņu. Kad pa tam citi prieku krogos meklējuši un tur sevim dabūjuši zilu aci un sāpes kaulos. K. Harders par savu darbību "Latviešu biedrībā", rakstot K.G. Zontāgam: "Man nav ne zelta, ne sudraba, bet to, kas man pieder, dažas latviešu valodas zināšanas, labprāt gribu dot [šim teicamam pasākumam]." Švābe A. Kāda mācītāja dzīve. Stokholma: Daugava, 1985, 63.lpp. |
| Saiknes | Johans Jakobs Harders - Brālis |
| Nodarbes | folkloras pētnieks literāts rakstnieks grāmatizdevējs izdevējs folkloras vācējs |
| Dzimšanas laiks/vieta | 06.12.1747 Kaļiņingrada Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia |
| Izglītība | Kneiphofas ģimnāzija Kaļiņingrada Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia 1764–1767 Kēnigsbergas Universitāte Kaļiņingrada Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia Sākotnēji klausījies lekcijas filosofijā un matemātikā, t.sk. pie metafizikas un loģikas profesora Buka (Buck), kas tiecies gan uz reliģiju, gan dabaszinātnēm raudzīties no filosofijas viedokļa. No prof. Buka ieguvis arī zināšanas matemātikā un astronomijā. Brāļa iespaidā pievērsās teoloģijas studijām. |
| Darbavieta | 1768–1772 (Datums nav precīzs) Rīga Rīga Brāļa ietekmē ieradās Livonijā un sākotnēji strādāja par mājskolotāju Rīgas vācu pilsoņa ģimenē. Brālis iesaistījis arī t. sauc. Bērensu aprindu sanākšanās, kur valdīja apgaismes iedvesmota attieksme pret latviešiem, tai skaitā filosofa J.G. Herdera atziņas. Šajā periodā K. Harders arī iemācījās latviešu valodu. 1772–1817 Rubenes baznīca Mācītājs Rubenes draudzē. No 1806. gada Valmieras apriņķa prāvests. |
| Miršanas laiks/vieta | 16.08.1818 Miršanas un atdusas vietas nav zināmas. |
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Kaļiņingrada (Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia) | 06.12.1747 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Kaļiņingrada (Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia) | (Nav norādīts) | Izglītība | Pilsēta |
| 3 | Kaļiņingrada (Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia) | 1764 - 1767 | Izglītība | Pilsēta |
| 4 | Rīga (Rīga) | 1768 - 1772 | Darbavieta | Pilsēta |
