Darbi: Darba autors (15); Atdzejotājs (1); Recepcijas persona (4)
Attēli: Persona attēlā(1)
| Vārds | Konstantīns Aizpurs |
|---|---|
| Kopsavilkums | Konstantīns Aizpurs (1919–2003) – dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs. Literatūrā darbojies kopš 1942. gada – rakstījis dzejoļus un atdzejojis no krievu, poļu un vācu valodas. Aizpurs rakstījis un atdzejojis arī esperanto, publicējies esperantistu izdevumos. Aizpura dzejoļi, poēmas un fabulas regulāri publicēti dažādos periodiskos izdevumos, vairāku lugu autors. 90. gados rakstījis un publicējis esejas par rakstniekiem Konstantīnu Raudivi, Ādamu Mickeviču, par pirmo latviešu režisoru Jāni Peitānu. Rokrakstā palicis dzejoļu krājums "Liepu zemes dziesmas". |
| Personiska informācija | Audzis zemnieka ģimenē. Strādājis par skolotāju Krāslavas rajona Robežniekos, Rundālē un Rīgā, Vecmīlgrāvī. |
| Profesionālā darbība | Literārā darbībaKopš 1942. gada darbojies literatūrā – rakstījis dzejoļus un atdzejojis no krievu, poļu un vācu valodas.Pirmā publikācija – dzejolis "Ciematā" laikrakstā "Daugavas Vēstnesis" 1942.27.III. Jau šis dzejolis rāda Aizpura daiļradei raksturīgo tvirto, rūpīgi izstrādāto veidojumu, skaidro domu, interesi par laikmeta pārvērtībām un savu vietu tajās. Pēckara publikācijās laikrakstā "Literatūra un Māksla" tiem gadiem raksturīgā tematika – darba dzīve (dzejolis "Meža cirtēji"), padomju patriotisms ("Par dzimteni kritušie"), tautu draudzība ("Viešņa no Gruzijas"). 40. gadu beigās iesniedzis RS dzejoļu krājuma "Rīts pār Daugavu" manuskriptu, kas kritizēts dzejas sekcijā; publikācijā "Kaitīga dzeja" ("Literatūra un Māksla", 1949, 27.II) Aizpura dzeja raksturota kā sveša padomju dzīvei un kā spilgts buržuāziskā formālisma un dekadences paraugs, kur jūtama Viktora Eglīša un Edvarta Virzas skola. Šis krājums netika izdots. Aizpura dzejoļi, poēmas un fabulas regulāri publicēti dažādos periodiskos izdevumos – "Karogs", "Zvaigzne", "Padomju Jaunatne", "Pionieris", pēc 1988. gada – "Elpa", "Diena", "Latvijas Zeme", "Atpūta", "Treji Vārti". Rokrakstā palicis dzejoļu krājums "Liepu zemes dziesmas". Aizpurs izkopis klasisku dzejas formu, rakstījis daudz sonetu. Atdzejojumi1945: pirmais publicētais atdzejojums – fragments no Ādama Mickeviča poēmas "Konrads Vallenrods" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 1945.30.XI.Pilns šīs poēmas tulkojums no poļu valodas grāmatā "Konrāds Valenrods. Vēsturiska poema par lietuvju un senprūšu cīņām" izdots 1947. gadā. Atdzejojis Fjodora Tjutčeva, Ivana Buņina, Frīdriha Šillera, Juliana Tuvima, Vladislava Broņevska dzejoļus, poēmas un balādes, Aleksandra Puškina poēmu "Kaukāza gūsteknis" (1950), Aizpurs rakstījis un atdzejojis arī esperanto, publicējies esperantistu izdevumos. 2000. gadā izdota Aizpura atdzejojumu grāmata "Es cerēju...". DramaturģijaDevums dramaturģijā – nesaistītā valodā sarakstītas 5 lugas, saistītā – 3 vēsturiskas drāmas. Tajās varoņu romantiskie likteņstāsti risinās uz vēsturisku notikumu fona. Vēsturiska drāma par Kauguru nemieriem 1802. gadā "Ielenktā pils" izdota datortehnikā (1993), "Ko dzied Rīgas gaiļi?" (1996).Vēsturiskās lugas "Igo Krāslavā" darbība risinās 1838. gadā. Popularitāti iemantojusi raidluga "Līgo vakars Jaunzemniekos". Publicistika un kritikaPirmajos pēckara gados rakstījis teātra kritikas.90. gados rakstījis un publicējis esejas par rakstniekiem Konstantīnu Raudivi, Ādamu Mickeviču, par pirmo latviešu režisoru Jāni Peitānu. Aizpurs ir vairāku dziesmu tekstu autors. |
| Nodarbes | skolotājs dzejnieks tulkotājs dramaturgs |
| Dzimšanas laiks/vieta | 05.01.1919 Kozirauci Barinauci, Ķepovas pagasts, Krāslavas novads Dzimis Asūnes pagasta Koziraučos (mūsdienās Ķepovas pagasts). |
| Izglītība | 1931 Ķepovas pamatskola Ķepova Ķepova, Ķepovas pagasts, Krāslavas novads Beidzis Ķepovas (arī – Ķepavas) četrklasīgo pamatskolu. 1933 Asūnes pamatskola Osiuns [o] Asūne, Asūnes pagasts, Krāslavas novads 1933. gadā beidzis Asūnes sešklasīgo pamatskolu. 1939 Krāslavas Valsts ģimnāzija Krāslavas pils Pils iela 2, Krāslava, Krāslavas novads, LV-5601 Beidzis Krāslavas ģimnāziju. 1942 Jelgavas Valsts skolotāju institūts Jelgava Jelgava Mācījies Jelgavas skolotāju institūtā. 1946 – 1948 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Studējis LVU ekonomiku un vēsturi. |
| Darbavieta | Robežnieki Robežnieki, Robežnieku pagasts, Krāslavas novads Strādājis par skolotāju Krāslavas rajona Robežniekos. Pilsrundāle Pilsrundāle, Rundāles pagasts, Bauskas novads Otrā pasaules kara laikā strādājis par skolotāju Rundālē. Vecmīlgrāvis Vecmīlgrāvis, Rīga Strādājis par skolotāju Rīgā, Vecmīlgrāvī. |
| Miršanas laiks/vieta | 23.06.2003 |
| Apglabāts | Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Kozirauci (Barinauci, Ķepovas pagasts, Krāslavas novads) | 05.01.1919 | Dzimšanas laiks/vieta | Ciems |
| 2 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 3 | Ķepova (Ķepova, Ķepovas pagasts, Krāslavas novads) | 1931 | Izglītība | Ciems |
| 4 | Osiuns [o] (Asūne, Asūnes pagasts, Krāslavas novads) | 1933 | Izglītība | Ciems |
| 5 | Krāslavas pils (Pils iela 2, Krāslava, Krāslavas novads, LV-5601) | 1939 | Izglītība | Muiža |
| 6 | Jelgava (Jelgava) | 1942 | Izglītība | Pilsēta |
| 7 | Robežnieki (Robežnieki, Robežnieku pagasts, Krāslavas novads) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Ciems |
| 8 | Pilsrundāle (Pilsrundāle, Rundāles pagasts, Bauskas novads) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Ciems |
| 9 | Vecmīlgrāvis (Vecmīlgrāvis, Rīga) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsētas daļa |
