Darbi: Darba autors (102); Atdzejotājs (8); Sastādītājs (3); Redaktors (1); Līdzautors (1); Komentāra autors (18); Recepcijas persona (40)
Audio/video: Teicējs (2)
Attēli: Persona attēlā(28)
| Vārds | Knuts Skujenieks |
|---|---|
| Saite | https://www.knutsskujenieks.lv |
| Personiska informācija | SKUJENIEKS Knuts – dzejnieks, atdzejotājs, literatūrkritiķis. Skujenieka tēvs Emils Skujenieks, māte – aktrise Marija Zauerhāgena Liepājas teātrī. Agri zaudējis māti, Skujenieks nokļuva zīdaiņu namā, no 1939. gada dzīvoja pie tēvamātes Kurmenes pagasta Mūru dzirnavās. |
| Profesionālā darbība | Pirmā literārā publikācijaPirmā publikācija - dzejolis "Padomju cilvēks" žurnālā "Bērnība" 1950. gadā (12. nr.).DzejaPirmajā dzejoļu krājumā "Lirika un balsis" (1978) ietverti 70. gados sarakstīti dzejoļi un arī 13 dzejnieku darbu atdzejojumi. Krājumā skaudri tvertas cilvēka iekšējās pasaules problēmas, formā Skujenieks tiecies savienot tradīciju ar novatorismu.Otrajā dzejoļu krājumā "Iesien baltā lakatiņā" (1986, Andreja Upīša prēmija 1987) dominē folkloristiskā intonācijā pausts gara spēks, noturība un mīlestība. Ieslodzījuma laikā dažādās Mordovijas APSR nometnēs sarakstītie dzejoļi izdoti krājumā "Sēkla sniegā" (1990). Izdoti krājumi "Kā putu zīmes" (1992), "Mūžīgs pusmēness" (1993), "Uzvarētājs nāk pa ķēķa durvīm" (1994), "Knuta Skujenieka patiesīgs, bet ne pilnīgs dzīvesstāsts ar 33 smukiem un nesmukiem dzejoļiem 33 gadu garumā" (1996). Ārzemju autoru darbu tulkojumiSkujenieks pašmācības ceļā apguvis tulkošanas teoriju un daudzas valodas.Atdzejojis grāmatas (daudzām arī sarakstījis priekšvārdu vai pēcvārdu) no ukraiņu (L.Ukrainkas "Pērkona māsa", 1970, arī sast.), slovēņu (O.Župančiča "Bezmiegs", 1971), spāņu (F.Garsijas Lorkas "Kliedziens", 1971; N.Ģiljēna "Sensemaijā", 1974; G.Mistrālas "Vīnaspiede", 1977), serbu (D.Maksimovičas "Es prasu žēlastību", 1972), maķedoniešu (A.Šopova "Ugunsmīlestība", 1974), grieķu (J.Rica "Liecinājumi", 1977; grieķu tautasdziesmas "Tilts pār Artu", 1981, arī sastādītājs), poļu (tautasdziesmu krājums "Ābelīte", 1984, arī sastādītājs), lietuviešu (tautasdziesmu krājums "Zeme cēla zāli", 1986, arī sastādītājs), somu (E.Lēnrota "Kanteletara jeb somu tautas senās dziesmas un balādes", 1993, kopā ar G.Godiņu), senebreju ("Dziesmu Dziesma", 1993, pēc latviešu parindeņa), zviedru (K.M.Belmana "Dziesmas, vīns un mazā nāve", 1997), dāņu valodas (I.Kristensenas "Tauriņu ieleja", 1998; B.Andersena "Svantes dziesmas", 1999, kopā ar P.Jankavu). Atdzejojis krāj. "Arfas vara" (1994, skandināvu viduslaiku balādes, atdzejojis no dāņu, norvēģu, zviedru, islandiešu, fēriešu valodas), "101 dziesma par mīlestību 27 balsīs" (1995, Eiropas tautu tautasdziesmas), "Dziesma, ej viegli pa manu sirdi..." (2001, Eiropas tautu dzeja, arī sastādītājs). Tulkojis ap 20 lugu. Sastādītie krājumiLiteratūrkritika, raksti par folkloru un esejas apkopotas grāmatā "Paša austs krekls" (1987).Skujenieks mācību grāmatu līdzautors, mācību filmas "Latviešu folklora. Gadskārtu dziesma" scenārija autors. Sastādījis nerātno dainu izlasi "Puisīts tek uz meitiņu" (1990, arī Skujenieka priekšvārds un pēcvārds), E.Plauža mīlas lirikas izlasi "Pašu mājas princesei" (1997, arī pēcvārda autors). Rakstījis priekšvārdu un pēcvārdu daudziem folkloras tekstu izdevumiem Latvijā un ārvalstīs, kā arī latviešu dzejas grāmatām. Literāro darbu tulkojumi citās valodāsSkujenieka darbi izdoti daudzās valodās. Zviedru valodā dzejoļu krājums "Sēkla sniegā" (1991).Literārā līdzdalība citos projektosMūziku ar Skujenieka tekstiem komponējuši D. Aperāne, R. Kalsons, P. Plakidis, U. Stabulnieks, P. Vasks, V. Pizāns u.c. |
| Saiknes | Emils Skujenieks - Tēvs |
| Nodarbes | dzejnieks tulkotājs literatūrzinātnieks literatūrkritiķis |
| Dzimšanas laiks/vieta | 05.09.1936 Rīga Rīga |
| Dzīvesvieta | 1954–1956 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Rīga Rīga Studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē. |
| Izglītība | Kurmene Kurmene, Kurmenes pagasts, Vecumnieku novads Mācījies Mūru pamatskolā. 1950 (Datums nav precīzs) Taurkalne Taurkalne, Valles pagasts, Vecumnieku novads Beidzis Taurkalnes Mežvidu skolu 1950. gadā. 1950–1951 Jaunjelgava Jaunjelgava, Jaunjelgavas novads Mācījies Jaunjelgavas vidusskolā. 1954 Rīga Rīga Beidzis Rīgas 2. vidusskolu. 1956–1961 PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts Tveras bulvāris 25, Maskava Studijas beidzis 1961. gadā. |
| Darbavieta | Padomju Latvijas Sieviete Rīga Rīga Literārais līdzstrādnieks žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete". Laikraksts "Literatūra un Māksla" Rīga Rīga Literārais līdzstrādnieks laikrakstā "Literatūra un Māksla". |
| Dalība organizācijās | 1972 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Rīga Rīga Latvijas Padomju Rakstnieku Savienības biedrs (kopš 1972. gada). 1989 Latvijas PEN klubs PEN kluba biedrs 1989 (Datums nav precīzs) Latvijas PEN klubs Rīga Rīga Latvijas PEN kluba Rīgas nodaļas vadītājs no 1989. gada. 1991–2003 Rīga Rīga Valdes priekšsēdētājs Latvijas Psoriāzes biedrībā. |
| Deportācija | 1962–1969 (Datums nav precīzs) 1962. gadā nepamatoti notiesāts uz 7 gadiem soda nometnēs par pretpadomju aģitāciju un neziņošanu par bīstamiem valsts noziegumiem. |
| Apbalvojumi | Dzejas dienu balva Lirika un balsis Balva piešķirta par krājumu "Lirika un balsis". Dzeja 1979 Dzejas dienu balva Balva piešķirta par poļu tautas dziesmu krājuma "Ābelīte" atdzejojumu latviešu valodā. Atdzeja 1984 Dzejas dienu balva Iesien baltā lakatiņā Balva piešķirta par krājumu "Iesien baltā lakatiņā". Dzeja 1986 Andreja Upīša prēmija (Skrīveri) Iesien baltā lakatiņā Prēmija piešķirta par pēdējo piecu gadu devumu dzejā (dzejoļu krājums "Iesien baltā lakatiņā"). 1987 Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu. IV šķira 1995 Tomasa Transtrēmera balva Balva piešķirta dzejā. 1998 Lietuvas Lielkunigaiša Ģedimina ordenis 2001 Latvijas Literatūras gada balva Dziesma, ej viegli pa manu sirdi... Balva piešķirta par izlasi "Dziesma, ej viegli pa manu sirdi". Tulkojumi 2002 Baltijas Asamblejas balva Balva piešķirta par darbu "Raksti" (8 sējumi). literatūra 2008 Atzinības krusts Ordeņa lielvirsnieks ar Ordeņa kapitula 2008. gada 14. oktobra lēmumu. (Ordenis pasniegts 2008. gada 12. novembrī Rīgas pilī.) II šķira 2008 Latvijas Literatūras gada balva Balva piešķirta par mūža ieguldījumu literatūrā. Mūža ieguldījums 2011 Latvijas Republikas Ministru kabineta balva Balva piešķirta par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un Latvijas nacionālās literatūras attīstībā. 2012 Polijas Kultūras ministrijas medaļa "Par nopelniem Polijas kultūras labā" 2015 Dzintara Soduma balva Balva piešķirta par Genādija Aihī grāmatas "Paklanīšanās dziesmai" atdzejojumu. 2017 |
|---|
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 05.09.1936 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Rīga (Rīga) | 1954 - 1956 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 3 | Tveras bulvāris 25, Maskava | 1956 - 1961 | Izglītība | Ēka, māja |
| 4 | Kurmene (Kurmene, Kurmenes pagasts, Vecumnieku novads) | (Nav norādīts) | Izglītība | Ciems |
| 5 | Taurkalne (Taurkalne, Valles pagasts, Vecumnieku novads) | 1950 | Izglītība | Ciems |
| 6 | Jaunjelgava (Jaunjelgava, Jaunjelgavas novads) | 1950 - 1951 | Izglītība | Pilsēta |
| 7 | Rīga (Rīga) | 1954 | Izglītība | Pilsēta |
| 8 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsēta |
| 9 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsēta |
| 10 | Rīga (Rīga) | 1972 | Dalība organizācijās | Pilsēta |
| 11 | Rīga (Rīga) | 1991 - 2003 | Dalība organizācijās | Pilsēta |
| 12 | Rīga (Rīga) | 1989 | Dalība organizācijās | Pilsēta |
