Knuts Skujenieks

lv ru

Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (124); Atdzejotājs (9); Sastādītājs (5); Redaktors (1); Līdzautors (1); Komentāra autors (18); Recepcijas persona (54)

Audio/video: Teicējs (2)

Attēli: Persona attēlā(34)

Vārds	Knuts Skujenieks
Saite	https://www.knutsskujenieks.lv
Personiska informācija	SKUJENIEKS Knuts – dzejnieks, atdzejotājs, literatūrkritiķis. Skujenieka tēvs Emils Skujenieks, māte – aktrise Marija Zauerhāgena Liepājas teātrī. Agri zaudējis māti, Skujenieks nokļuva zīdaiņu namā, no 1939. gada dzīvoja pie tēvamātes Kurmenes pagasta Mūru dzirnavās.
Profesionālā darbība	Pirmā literārā publikācija Pirmā publikācija - dzejolis "Padomju cilvēks" žurnālā "Bērnība" 1950. gadā (12. nr.). Dzeja Pirmajā dzejoļu krājumā "Lirika un balsis" (1978) ietverti 70. gados sarakstīti dzejoļi un arī 13 dzejnieku darbu atdzejojumi. Krājumā skaudri tvertas cilvēka iekšējās pasaules problēmas, formā Skujenieks tiecies savienot tradīciju ar novatorismu. Otrajā dzejoļu krājumā "Iesien baltā lakatiņā" (1986, Andreja Upīša prēmija 1987) dominē folkloristiskā intonācijā pausts gara spēks, noturība un mīlestība. Ieslodzījuma laikā dažādās Mordovijas APSR nometnēs sarakstītie dzejoļi izdoti krājumā "Sēkla sniegā" (1990). Izdoti krājumi "Kā putu zīmes" (1992), "Mūžīgs pusmēness" (1993), "Uzvarētājs nāk pa ķēķa durvīm" (1994), "Knuta Skujenieka patiesīgs, bet ne pilnīgs dzīvesstāsts ar 33 smukiem un nesmukiem dzejoļiem 33 gadu garumā" (1996). Ārzemju autoru darbu tulkojumi Skujenieks pašmācības ceļā apguvis tulkošanas teoriju un daudzas valodas. Atdzejojis grāmatas (daudzām arī sarakstījis priekšvārdu vai pēcvārdu) no ukraiņu (L.Ukrainkas "Pērkona māsa", 1970, arī sast.), slovēņu (O.Župančiča "Bezmiegs", 1971), spāņu (F.Garsijas Lorkas "Kliedziens", 1971; N.Ģiljēna "Sensemaijā", 1974; G.Mistrālas "Vīnaspiede", 1977), serbu (D.Maksimovičas "Es prasu žēlastību", 1972), maķedoniešu (A.Šopova "Ugunsmīlestība", 1974), grieķu (J.Rica "Liecinājumi", 1977; grieķu tautasdziesmas "Tilts pār Artu", 1981, arī sastādītājs), poļu (tautasdziesmu krājums "Ābelīte", 1984, arī sastādītājs), lietuviešu (tautasdziesmu krājums "Zeme cēla zāli", 1986, arī sastādītājs), somu (E.Lēnrota "Kanteletara jeb somu tautas senās dziesmas un balādes", 1993, kopā ar G.Godiņu), senebreju ("Dziesmu Dziesma", 1993, pēc latviešu parindeņa), zviedru (K.M.Belmana "Dziesmas, vīns un mazā nāve", 1997), dāņu valodas (I.Kristensenas "Tauriņu ieleja", 1998; B.Andersena "Svantes dziesmas", 1999, kopā ar P.Jankavu). Atdzejojis krāj. "Arfas vara" (1994, skandināvu viduslaiku balādes, atdzejojis no dāņu, norvēģu, zviedru, islandiešu, fēriešu valodas), "101 dziesma par mīlestību 27 balsīs" (1995, Eiropas tautu tautasdziesmas), "Dziesma, ej viegli pa manu sirdi..." (2001, Eiropas tautu dzeja, arī sastādītājs). Tulkojis ap 20 lugu. Sastādītie krājumi Literatūrkritika, raksti par folkloru un esejas apkopotas grāmatā "Paša austs krekls" (1987). Skujenieks mācību grāmatu līdzautors, mācību filmas "Latviešu folklora. Gadskārtu dziesma" scenārija autors. Sastādījis nerātno dainu izlasi "Puisīts tek uz meitiņu" (1990, arī Skujenieka priekšvārds un pēcvārds), E.Plauža mīlas lirikas izlasi "Pašu mājas princesei" (1997, arī pēcvārda autors). Rakstījis priekšvārdu un pēcvārdu daudziem folkloras tekstu izdevumiem Latvijā un ārvalstīs, kā arī latviešu dzejas grāmatām. Literāro darbu tulkojumi citās valodās Skujenieka darbi izdoti daudzās valodās. Zviedru valodā dzejoļu krājums "Sēkla sniegā" (1991). Literārā līdzdalība citos projektos Mūziku ar Skujenieka tekstiem komponējuši D. Aperāne, R. Kalsons, P. Plakidis, U. Stabulnieks, P. Vasks, V. Pizāns u.c.
Saiknes	Emils Skujenieks (1903–1965) - Tēvs
Nodarbes	dzejnieks tulkotājs literatūrzinātnieks literatūrkritiķis
Dzimšanas laiks/vieta	05.09.1936 Rīga Rīga
Dzīvesvieta	1954 – 1956 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Rīga Rīga Studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē.
Izglītība	Kurmene Kurmene, Kurmenes pagasts, Vecumnieku novads Mācījies Mūru pamatskolā. 1950 (Datums nav precīzs) Taurkalne Taurkalne, Valles pagasts, Vecumnieku novads Beidzis Taurkalnes Mežvidu skolu 1950. gadā. 1950 – 1951 Jaunjelgava Jaunjelgava, Jaunjelgavas novads Mācījies Jaunjelgavas vidusskolā. 1954 Rīga Rīga Beidzis Rīgas 2. vidusskolu. 1956 – 1961 PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts Tveras bulvāris 25, Maskava Studijas beidzis 1961. gadā.
Darbavieta	Žurnāls "Padomju Latvijas Sieviete" Rīga Rīga Literārais līdzstrādnieks žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete". Laikraksts "Literatūra un Māksla" Rīga Rīga Literārais līdzstrādnieks laikrakstā "Literatūra un Māksla".
Dalība organizācijās	1972 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Rīga Rīga Latvijas Padomju Rakstnieku Savienības biedrs (kopš 1972. gada). 1989 Latvijas PEN klubs PEN kluba biedrs 1989 (Datums nav precīzs) Latvijas PEN klubs Rīga Rīga Latvijas PEN kluba Rīgas nodaļas vadītājs no 1989. gada. 1991 – 2003 Rīga Rīga Valdes priekšsēdētājs Latvijas Psoriāzes biedrībā.
Deportācija	1962 – 1969 (Datums nav precīzs) 1962. gadā nepamatoti notiesāts uz 7 gadiem soda nometnēs par pretpadomju aģitāciju un neziņošanu par bīstamiem valsts noziegumiem. Reabilitēts 1989. gada 6. jūnijā.

Apbalvojumi	Dzejas dienu balva Lirika un balsis Balva piešķirta par krājumu "Lirika un balsis". Dzeja 1979 Dzejas dienu balva Balva piešķirta par poļu tautas dziesmu krājuma "Ābelīte" atdzejojumu latviešu valodā. Atdzeja 1984 Dzejas dienu balva Iesien baltā lakatiņā Balva piešķirta par krājumu "Iesien baltā lakatiņā". Dzeja 1986 Andreja Upīša prēmija (Skrīveri) Iesien baltā lakatiņā Prēmija piešķirta par pēdējo piecu gadu devumu dzejā (dzejoļu krājums "Iesien baltā lakatiņā"). 1987 Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu. IV šķira 1995 Tomasa Transtrēmera balva Balva piešķirta dzejā. 1998 Lietuvas Lielkunigaiša Ģedimina ordenis 2001 Latvijas Literatūras gada balva Dziesma, ej viegli pa manu sirdi... Balva piešķirta par izlasi "Dziesma, ej viegli pa manu sirdi". Tulkojumi 2002 Baltijas Asamblejas balva Balva piešķirta par darbu "Raksti" (8 sējumi). literatūra 2008 Atzinības krusts Ordeņa lielvirsnieks ar Ordeņa kapitula 2008. gada 14. oktobra lēmumu. (Ordenis pasniegts 2008. gada 12. novembrī Rīgas pilī.) II šķira 2008 Latvijas Literatūras gada balva Balva piešķirta par mūža ieguldījumu literatūrā. Mūža ieguldījums 2011 Latvijas Republikas Ministru kabineta balva Balva piešķirta par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un Latvijas nacionālās literatūras attīstībā. 2012 Polijas Kultūras ministrijas medaļa "Par nopelniem Polijas kultūras labā" 2015 Dzintara Soduma balva Balva piešķirta par Genādija Aihī grāmatas "Paklanīšanās dziesmai" atdzejojumu. 2017

Kartes leģenda

Dzimšanas laiks/vieta:

Dzīvesvieta:

Deportācija:

Izglītība:

Darbavieta:

Dalība organizācijās:

Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.

#	Vieta	Datums	Veids	Vietas tips

1	Rīga (Rīga)	05.09.1936	Dzimšanas laiks/vieta	Pilsēta
2	Rīga (Rīga)	1954 - 1956	Dzīvesvieta	Pilsēta
3	Tveras bulvāris 25, Maskava	1956 - 1961	Izglītība	Ēka, māja
4	Kurmene (Kurmene, Kurmenes pagasts, Vecumnieku novads)	(Nav norādīts)	Izglītība	Ciems
5	Taurkalne (Taurkalne, Valles pagasts, Vecumnieku novads)	1950	Izglītība	Ciems
6	Jaunjelgava (Jaunjelgava, Jaunjelgavas novads)	1950 - 1951	Izglītība	Pilsēta
7	Rīga (Rīga)	1954	Izglītība	Pilsēta
8	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Darbavieta	Pilsēta
9	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Darbavieta	Pilsēta
10	Rīga (Rīga)	1972	Dalība organizācijās	Pilsēta
11	Rīga (Rīga)	1991 - 2003	Dalība organizācijās	Pilsēta
12	Rīga (Rīga)	1989	Dalība organizācijās	Pilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.