Karolīne Lizete Kronvalde

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (1); Recepcijas persona (12)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsKarolīne Lizete Kronvalde
Dzimtais vārdsRolofa
KopsavilkumsKarolīne Lizete Kronvalde (1836–1913), Ata Kronvalda sieva, izglītību ieguvusi pašmācības ceļā un kā eksterne nolikusi mājskolotājas eksāmenu. Ar Karolīnes Kronvaldes vārdu laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (1870) publicēts raksts "Cienīgam "Garam"" – atspēkojums apgalvojumam, ka latviešu sievietes nejūt līdzi laika garam.
Personiska informācijaDzimusi Gramzdas ārsta ģimenē. Viņas māte bijusi izglītota poļu sieviete.
Izglītību ieguvusi pašmācības ceļā.
1855: kā eksterne nolikusi mājskolotājas eksāmenu Jelgavas ģimnāzijā.
1860: strādājusi kā mājskolotāja Durbē.
1860: iepazinusies ar Ati Kronvaldu, kas tobrīd bijis mājskolotājs Durbes mācītāja Proktora namā, un saderinājusies.
1868: apprecējusies ar Ati Kronvaldu, kad viņš beidzis savas studijas.
1868–1873: kopā ar Ati Kronvaldu dzīvojusi Tērbatā.
1873: kopā ar Ati Kronvaldu pārcēlusies uz Vecpiebalgu.
1875: pēc vīra nāves dzīvojusi Rīgā.
1881–1891: vadījusi Rīgas Latviešu labdarības biedrības meiteņu skolas internātu. Skolā pasniegusi rokdarbu stundas.
Vēlāk pasniegusi vācu, franču un angļu valodas privātstundas.

1898–1913: dzīvojusi Vecpiebalgā meitas Mildas Sliedes un Vecpiebalgas draudzes skolas skolotāja Jāņa Sliedes ģimenē.
Profesionālā darbība1870: Ar Karolīnes K. vārdu laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (Nr 46-48) publicēts raksts "Cienīgam "Garam"" – atbilde uz rakstu "Piektdienas vakarā" ("Baltijas Vēstnesis", 1870, 20.X, Nr. 43., to parakstījis "Gars") – atspēkojums apgalvojumam, ka latviešu sievietes nejūt līdzi laika garam.
Citātu galerija"Sievietes tiesību jautājumam dedzīgi pieskaras Karolīne Kronvalde. Rakstā "Cienīgam Garam" viņa izvirza domu par sievietes un vīrieša vienlīdzību izglītības un morāles jautājumos. Autore aicina uz garīgu atmodu, kur netiktu ierobežota individuālā brīvība. Raksta saturs, kaut toreiz neparasts, tautiskās kustības uzplūdumā palika maz ievērots."

Jānis Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā. R.: 1936, 7. lpp.

"Ar Karolīnes K. vārdu laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" 1870. g. 46.–48. nr. public. raksts "Cienīgam "Garam"" – atbilde uz rakstu "Piektdienas vakarā" ("Baltijas Vēstnesis", 1870, 20.X, 43. nr., to parakstījis "Gars") – atspēkojums apgalvojumam, ka latviešu sievietes nejūt līdzi laika garam. Iespējams, ka liela loma raksta tapšanā bijusi Atim Kronvaldam vai arī viņš ir šī raksta autors.

Raimnonds Briedis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
SaiknesAtis Kronvalds (1837–1875) - Vīrs
Nodarbespubliciste
Dzimšanas laiks/vieta14.04.1836
Gramzda
Gramzda, Gramzdas pagasts, Priekules novads
Dzimusi Lielgramzdā.

Dzīvesvieta1860
Durbe
Durbe, Durbes novads

1868 – 1873
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia

1873 – 1875
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads

1875 – 1898
Rīga
Rīga

1898 – 1913
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
Izglītība

Izglītību ieguvusi pašmācības ceļā.


1855
Jelgava
Jelgava

Kā eksterne nolikusi mājskolotājas eksāmenu.

DarbavietaDurbe
Durbe, Durbes novads
Mājskolotāja Durbes muižā.

1875 – 1898 (Datums nav precīzs)
Rīgas Latviešu labdarības biedrības meiteņu skola
Rīga
Rīga

Skolotāja un internāta vadītāja.

Miršanas laiks/vieta23.10.1913
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
ApglabātsVecpiebalgas Vidus kapi
Gaismas iela, Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads

Apglabāta Vecpiebalgas Vidus kapos

K.Kronvalde slavina mūsu tautas gara mantas un tradīcijas, norāda, ka mūsu māšu mātes augstā godā turamas, jo tās radījušas mūsu augsto mājas kultūru un pašas izvadījušas dēlus karos, kad tēvzeme to prasīja un vienmēr bijušas savu bērnu mācītājas. Tās ir domas, kas nav zaudējušas nekā no savas nozīmības arī mūsu laikos! (..) 1939. gada maijā, Mātes dienā, Latvijas Universitātes studenšu korporācijas Varavīksnes filistru biedrība nolika piemiņas plāksni uz Karolinas Kronvaldes kapa.

No: Austra Dāle-Ķēniņa. Pirmo latviešu sievieti publicisti pieminot. Latviete nr.3 (1939), 79. lpp.

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-11 no 11.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Gramzda
(Gramzda, Gramzdas pagasts, Priekules novads)
14.04.1836Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1868 - 1873DzīvesvietaPilsēta
3Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
1873 - 1875DzīvesvietaCiems
4Rīga
(Rīga)
1875 - 1898DzīvesvietaPilsēta
5Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
1898 - 1913DzīvesvietaCiems
6Durbe
(Durbe, Durbes novads)
1860DzīvesvietaPilsēta
7Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
23.10.1913Miršanas laiks/vietaCiems
8Vecpiebalgas Vidus kapi
(Gaismas iela, Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
9Jelgava
(Jelgava)
1855IzglītībaPilsēta
10Durbe
(Durbe, Durbes novads)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
11Rīga
(Rīga)
1875 - 1898DarbavietaPilsēta
Karolīne Lizete Kronvalde, dzimusi Rolofa 1836. gada 14. aprīlī (pēc vecā stila 2. aprīlī) Lielgramzdā, Kurzemē, Gramzdas ārsta ģimenē. Tēva uzskati bijuši liberāli, un tādā garā viņš arī audzinājis savu meitu. Viņas māte bijusi izglītota poļu sieviete. Karolīne izglītību ieguvusi pašmācības ceļā. 1855. gadā viņa kā eksterne nolikusi mājskolotājas eksāmenu un bijusi mājskolotāja Durbes muižā, kur 1860. gadā iepazinusies ar Ati Kronvaldu, kas tobrīd bijis mājskolotājs Durbes mācītāja Proktora namā. Abu saderināšanās ilgusi astoņus gadus, kamēr Kronvalds Tērbatā gatavojies skolotāja amatam un tur uzsācis pedagoģisko darbību.

Saderināšanās laikā viņi sarakstās, un Karolīnes rakstītās vēstules, kurās viņa iztirzā dažādus jautājumus – dabaszinātnes, psiholoģiju, pedagoģiju, u. c., liecina par viņas inteliģenci. Karolīne ne vien bijusi savam laikam izglītota sieviete, bet viņu raksturojusi arī patstāvība domās par reliģiju, politiku un cilvēku vērtību. Pēc apprecēšanās 1868. gadā Karolīne kopā ar Ati Kronvaldu dzīvo Tērbatā. Kronvaldu mājās Tērbatā kopējām pārrunām un ierosmei pulcējas latviešu studenti un tie, kam rūp latviešu tautas garīgā atmoda. Arī Karolīne piedalās šajos vakaros. Kā raksta Lilija Brante: "Lai gan Karolīne Kronvalde nav latviete, viņai ir drosme pacelties pāri sava laika, tautības un kārtas aizspriedumiem un laist dziļas saknes latviešu ģimenē un tautā, kas liecina par Karolīnes Kronvaldes lielo un spēcīgo personību." (Lilija Brante. Sieviete un daiļums. Rīts, Nr.108., 19.04.1936)

1870. gadā ar Karolīnes K. vārdu laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (nr. 46.–48.) publicēts raksts "Cienīgam "Garam" – atbilde uz rakstu "Piektdienas vakarā" ("Baltijas Vēstnesis", 1870, nr. 43., to parakstījis "Gars"), kuru kāds vīriešu kārtas rakstītājs, kas sevi dēvē par Garru, ievietojis "Baltijas Vēstnesī" un kura galvenā doma ir: "Vīrietis ir un paliek gudrāks nekā sieviete." Karolīne Kronvalde atbild: "Tas nav īsts vīrs, kas neprot savas sievas godu aizstāvēt; un tā nav patiesi garā vaļīga tauta, kam sieviešu kārta tik smejama un nicināma vien." Pretrakstā Karolīne Kronvalde ne tikai atspēko netaisno spriedumu, ka latviešu sievietes nejūt līdzi laika garam, bet pieskaras arī dažādiem sievietes sadzīves jautājumiem un modina latviešu sievietē nacionālo pašapziņu un pašcieņu. Rakstā viņa arī lietišķi aizrāda uz nepieciešamību gādāt par latviešu sievietes izglītību: "Priekš svešzemniekiem ir Latvijā daudz un dažādu skolu, bet kur zeļ jau latviešiem pašiem tas tagad ļoti vajadzīgās meiteņu skolas? Un kas rūpējas un gādā par viņu celšanu?" Attiecībā uz vīriešu pārākumu viņa piebilst: "Jūs varbūt sacīsiet: "Tā jau mēs vīrieši visi ticam un ticēsim arvien!" Nu labi, mēs jums to nemaz neliegsim. Un jūs, kā tie gudrākie, zināms atļausiet mums atkal pie mūsu ticības turēties." (Karolīne K. Cienīgam "Garram". Baltijas Vēstnesis, Nr.46, 19.11.1870) Ļoti iespējams, ka raksta tapšanā loma bijusi arī Atim Kronvaldam, citviet pat minēts, ka viņš ir šī raksta autors. Tomēr, ņemot vērā Karolīnes Kronvaldes vispusīgās intereses, patstāvību spriedumos un izglītotu cilvēku rosinošu vidi, kurā viņa uzturējās, raksta autorība nešķiet apšaubāma.

Diemžēl raksts "Cienīgam "Garram"" paliek vienīgais Karolīnes Kronvaldes publicistiskajā darbībā. Sevišķi Tērbatas laikā Kronvaldu dzīve materiāli nav spoža, jo Kronvalda alga nav liela. Cīnoties ar grūtajiem materiālajiem apstākļiem, Karolīne Kronvalde kārto ģimenes ikdienas dzīvi un audzina bērnus. Kronvalds kādā vēstulē savai mātei raksta: "Viņa nepiekūst no rīta līdz vakaram rūpēties par mani un savu bērnu, pieciezdama daudz priekus, lai gan pati ir trausla, panīkusi no sirdsēstiem un raizes brīžiem." (Lilija Brante. Sieviete un daiļums. Rīts, Nr.108., 19.04.1936) 1873. gadā ģimene pārceļas uz Vecpiebalgu, bet 1875. gadā pēc Ata Kronvalda nāves Karolīne ar bērniem dzīvojusi Rīgā. Viņa vadījusi Rīgas Latviešu labdarības biedrības meiteņu skolas internātu un pasniegusi rokdarbu stundas. Kāda no viņas skolniecēm atceras Kronvalda kundzes vadītās teātra izrādes skolā, gan arī to, ka rokdarbu stundās skolotāja paguvusi ne vien visām skolniecēm ierādīt darbu, bet arī uzturēt priekšzīmīgu disciplīnu: "Viņa nedusmojās, nerājās, taču skolnieces darīja visu, ko skolotāja vēlējās. Kad visas čakli strādāja, skolotāja kaut ko stāstīja. Kronvalda kundze stāstīja dzīvi, gleznainā valodā, un skolnieces klausījās, elpu aizturēdamas." (M. Martinelli. Dažas atmiņas par Kronvalda Karolīni. Audzinātājs, Nr. 2., 01.02.1936) Vēlāk, aizgājusi no darba internātā, Karolīne Kronvalde pasniegusi franču, vācu un angļu valodas privātstundas.

No 1898. gada līdz pat savai nāvei dzīvojusi Vecpiebalgā meitas Mildas un Vecpiebalgas draudzes skolas skolotāja Jāņa Sliedes ģimenē. Mirusi 1913. gada 23. oktobrī Vecpiebalgā, apbedīta Vecpiebalgas draudzes kapos. 1939. gada 7. maijā, mātes dienā, LU studenšu korporācijās Varavīksnes filistru biedrība nolika piemiņas plāksni uz Karolīnes Kronvaldes kapa, kurš līdz tam nebija atzīmēts.


Aprakstu 2021. gada aprīlī sagatavoja Zita Kārkla.
Projekts "Ķermeņa ģeogrāfijas: latviešu sieviešu rakstniecības vēsture" Nr. 1.1.1.2./VIAA/3/19/430

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.