Kārlis Students

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (23); Recepcijas persona (22)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsKārlis Students
KopsavilkumsKārlis Students (1892–1947) – rakstnieks. Divu dzejoļu krājumu autors, krājumā “Zvaigžņu krusts” (1923) skan pilsētas motīvi, erotiski tonēta mīlas lirika, grāmatā “Sarkanā sērmūkša” (1937) – lauku vides žanra gleznas. Dzejai raksturīgas klasiskās formas, galvenokārt soneti. Kolportiera gaitās apceļojis Latviju, vērojumi, iepazīstot Latvijas vietas un ļaudis, apkopoti vairākos aprakstu krājumos (“Kolportiera piedzīvojumi”, “Nelūgtos ciemos”, “Trejdeviņās sētās”, “Vasara laivā” un citos), kā arī impulsējuši stāstus, kas nākuši klajā no 1925. līdz 1938. gadam.

Personiska informācijaDzimis 1892. gada 7. aprīlī Ērģenes pagasta Krujiņkrogā rentnieka ģimenē.
Profesionālā darbība1911: pirmā publikācija – dzejolis "Nespēkā" laikrakstā "Latvija" 12. (25.) janvārī.

Dzejoļu krājumi

1923: Zvaigžņu krusts
1937: Sarkanā sērmūkša

Stāsti un ceļojumu apraksti

1925: Kolportiera piedzīvojumi
1925: Nelūgtos ciemos
1926: Vasara laivā
1929: Alfreda Aizpura precības
1930: Trejdeviņās sētās
1938: Ceļinieks
1938: Ēnu spogulis
Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Sarkanā sērmūkša" (1937)

"Dzejnieku saista daba, ar to viņš ap liecina savu latvisko, organisko dvēseles struktūru, jo organiskā attiecība pret visu esošo ir raksturīga latviešu dzejniekam un katram īstam latviešu kultūras cilvēkam. Grāmatas pirmo nodaļu Kārlis Students iesāk ar motīvu "Man kokus, puķes tīk un zāles aprakstīt...“ 7. Ipp. Tad seko vesela nodaļa kokiem un puķēm veltītu dzejoļu soneta formā, jo K. Students mīl klasiskās formas, kaut gan ne visur jūtama taisni šādas formas nepieciešamība. Otra K. Studenta dzejnieka īpatnība ir tā, ka viņš mīl savu novadu, "savu pusi" un tās apdziedāšanai veltī daudz jauku dzejoju, šinī ziņā būdams radniecīgs ar dzejnieku Alfonu Franci. Ērģeme ir K. Studenta dzimtā mala un tur, skaisti vizēdama, tek Erģemītes upe, līču loču vīdamās, tur Pentus sils, tur viegli elpo krūts."

Z. L. Kārlis Students "Sarkanā sēmūkša". Students, 1937, 15. decembris.

Par aprakstu krājumu "Ēnu spogulis" (1938)

"Lasot Studenta ceļojumu aprakstus, dabīgi nāk prāti citu autoru līdzīgi darbi, it sevišķi V. Veldres nesen iznākušā "Dzīve pie jūras", jo Students ir aprakstījis (kaut arī ne savā pēdējā grāmatā), tos pašus zvejnieku ciemus, ko vērojis arī V. Veldre. Ja pēdējais objektīvi notēlo dabu un ļaužu dzīvi, nekavējas pie atsevišķiem cilvēkiem, noklusē savus personīgos piedzīvojumus, tad K. Students tik daudz nestāsta pats, cik liek stāstīt skatītājiem ļaudīm. Šie ļaužu stāstījumi, pat pašas par sevi nenozīmīgas sarunas, piešķir viņa grāmatai lielu dažādību un dzīvīgumu. [..] Vēl Kārļa Studenta tēlojumiem raksturīgs stiprs personīgums, saprotot pēdējo ar nevairīšanos kavēties pie sava paša gaitām un pārdomām. Ja šīs gaitas ir neatņemama stāstījumu daļa, tad grūti nākas samierināties ar autora filozofēšanu, jo tai stipra sentimentalitātes pieskaņa un pie tam tā bieži atkārtojas, kas pa daļai izskaidrojams ar to, ka "Ēnu spoguļa" raksti agrāk bijuši iespiesti atsevišķi periodikā. Ja arī jūsmošana, sentimentāla paskumšana un pafilozofēšana lauku vientulībā un dabas tuvumā gluži cilvēcīga parādība, tad mākslinieks nedrīkstētu apmierināties ar tādiem viņas izpaudumiem [..]."

Sproģere, Ofelija. "Ēnu spogulis": Kārļa Studenta grāmata. Brīvā Zeme, 1940, 16. marts.
SaiknesKārlis Zariņš (1889–1978) - Draugs
Nodarbesdzejnieks
rakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta07.04.1892
Izglītība1908 – 1911
Valmieras tirdzniecības skola
Valmiera
Valmiera
Darbavieta1914 – 1918
Penza
Penza, Penza Oblast, Russia
Penzas guberņas Oļeņevkas muižā kantora pārzinis

1919 – 1920
Strenči
Strenči, Valmieras novads
Apgādniecības iecirkņa pārzinis

1920 – 1921
Dobele
Dobele, Dobeles novads
Apgādniecības iecirkņa pārzinis

1921 – 1923
Laikraksts "Latvis"
Rīga
Rīga
Korektors

1923 – 1931
Laikraksts "Latvis"
Rīga
Rīga
Redakcijas loceklis

1931 – 1933
Rīga
Rīga
Tramvaja biļešu kontrolieris

1933 – 1935 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga
Rīgas pilsētas valdes ierēdnis

1936 – 1940
Rīgas pilsētas bērnu slimnīca
Vienības gatve 45, Rīga
Vienības gatve 45, Rīga, LV-1004
Inspektors
Dienests1919
Latvijas armija
Iestājies Valmieras pulkā
Miršanas laiks/vieta10.07.1947
Rīga
Rīga
Apglabāts
Drabešu pagasts, Āraišu vecie kapi

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-11 no 11.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
10.07.1947Miršanas laiks/vietaPilsēta
2Drabešu pagasts, Āraišu vecie kapi(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
3Valmiera
(Valmiera)
1908 - 1911IzglītībaPilsēta
4Penza
(Penza, Penza Oblast, Russia)
1914 - 1918DarbavietaPilsēta
5Strenči
(Strenči, Valmieras novads)
1919 - 1920DarbavietaPilsēta
6Dobele
(Dobele, Dobeles novads)
1920 - 1921DarbavietaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1921 - 1923DarbavietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1923 - 1931DarbavietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1931 - 1933DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
1933 - 1935DarbavietaPilsēta
11Vienības gatve 45, Rīga
(Vienības gatve 45, Rīga, LV-1004)
1936 - 1940DarbavietaĒka, māja

Kārlis Students (1892–1947) dzimis Ērģemes pagastā rentnieka ģimenē. Mācījies Valkas tirdzniecības skolā (1908–1911) un šajā laikā sācis publicēt pirmos dzejoļus. Pabeidzis skolu, viņš dodas uz Penzas guberņas Oļeņevkas muižu (1914–1918), kur strādā par kantoristu. Pēc Pirmā pasaules kara atgriežas Latvijā un iestājas Latvijas armijā un strādā apgādniecības iecirknī par pārzini (1919–1921) Strenčos un Dobelē. Turpmākie darba dzīves gadi ir visai raibi: strādā laikrakstā “Latvis” (1921–1931) par korektoru, vēlāk ir redakcijas loceklis, tad tramvaja biļešu kontrolieris, ierēdnis Rīgas pilsētas domē un inspektors Bērnu slimnīcā Rīgā. Līdztekus minētajiem darbiem Kārlis Students izvēlas neparastu nodarbi – viņš kājām apceļo Latviju un, staigādams pa mājām, pārdod grāmatas. Par kolportiera gaitām lasāms tēlojumā “Grāmata”: “Grāmata – mīļais, jaukais draugs, ilgus gadus man bija lemts ar tevi staigāt vienus ceļus – kopā priecāties un arī skumt. Katram cilvēkam ir kāda dziņa, vēlēšanās tieksme, kas visvairāk patīk, vislabāk izdodas. Biju iedraudzējies ar grāmatu, un, lūk – man patika ņemt plecos smagu somu un apstaigāt dzimtenes lauku sētas. Tie ir gaiši gadi manā dzīvē, ko es atceros ar lielu patiku. Vēl tagad daudzreiz kā putnam man gribas pārlidot tos 6000 kilometrus, no kuriem 3000 km nostaigāju kājā, 2000 nobraucu vilcienos, bet 1000 km – laivā pa mūsu dzimtenes upēm, visur nesot līdzi savu iemīļoto grāmatu somu. Es to darīju ar lielu prieku un bieži vien nemaz nejutu, ka apm. 30 35 kg smagā soma bija noberzusi jēlu muguru. Tikai vakaros, atkrītot kaut kur uz siena klēpja jeb gultā, atminējos, ka uz muguras grūti gulēt. Vai es skumu par to? Ai, nē. Otrā dienā pirmā aptiekā nopirku vazelīnu, uzmeklēju klusu meža stūri, ierīvēju jēlo muguru, un – atkal bija labi. Arī smagā soma palika vieglāka, bet sirds priecīgāka par katru grāmatu, katru vismazāko sējumiņu, ko varēju atstāt klusā lauku sētā, kur tika maz bija drukātā vārda.” (Varavīksne 1992. Rīga: Artava, 1992, 80. lpp.)

Kolportiera gaitās iegūtos iespaidus viņš apkopojis aprakstu un stāstu krājumos “Kolportiera piedzīvojumi”, “Nelūgtos ciemos” (abi 1925), “Vasara laivā” (1926), “Alfrēda Aizpura precības” (1926), “Trejdeviņās sētās” (1930) “Ceļinieks” (1938) un “Ēnu spogulis” (1939).

Recenzijā par “Ēnu spoguli” literatūras kritiķe Ofelija Sproģere salīdzinājusi Kārli Studentu ar Vili Veldri, kurš arī nodevies vērojumiem Latvijas jūrmalas ciemos, un atklājusi Studenta aprakstu īpatnību, norādot arī uz to mazāk izstrādātajām lappusēm: “Lasot Studenta ceļojumu aprakstus, dabīgi nāk prāti citu autoru līdzīgi darbi, it sevišķi V. Veldres nesen iznākušā “Dzīve pie jūras”, jo Students ir aprakstījis (kaut arī ne savā pēdējā grāmatā) tos pašus zvejnieku ciemus, ko vērojis arī V. Veldre. Ja pēdējais objektīvi notēlo dabu un ļaužu dzīvi, nekavējas pie atsevišķiem cilvēkiem, noklusē savus personīgos piedzīvojumus, tad K. Students tik daudz nestāsta pats, cik liek stāstīt satiktajiem ļaudīm. Šie ļaužu stāstījumi, pat pašas par sevi nenozīmīgas sarunas, piešķir viņa grāmatai lielu dažādību un dzīvīgumu. [..] Vēl Kārļa Studenta tēlojumiem raksturīgs stiprs personīgums, saprotot pēdējo ar nevairīšanos kavēties pie sava paša gaitām un pārdomām. Ja šīs gaitas ir neatņemama stāstījumu daļa, tad grūti nākas samierināties ar autora filozofēšanu, jo tai stipra sentimentalitātes pieskaņa un pie tam tā bieži atkārtojas, kas pa daļai izskaidrojams ar to, ka “Ēnu spoguļa” raksti agrāk bijuši iespiesti atsevišķi periodikā. Ja arī jūsmošana, sentimentāla paskumšana un pafilozofēšana lauku vientulībā un dabas tuvumā gluži cilvēcīga parādība, tad mākslinieks nedrīkstētu apmierināties ar tādiem viņas izpaudumiem [..].” (Sproģere, Ofelija. “Ēnu spogulis”: Kārļa Studenta grāmata. Brīvā Zeme, 1940, 16. marts)

Kārlis Students ir arī divu dzejoļu krājumu – “Zvaigžņu krusts” (1923) un “Sarkanā sērmūkša” (1937) – autors. Literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis atzinis: “K. Students savos labākajos dzejoļos ir tuvs (tāpat kā E. Virza) franču parnasistiem ar viņu tieksmi dot sulīgas, detaliski konkrētas žanra ainas, nereti apdzejojot līdz tam latviešu dzejā maz respektētus avotus. [..] Gan pasaules izjūtā, gan tēlojumos objektu izvēlē, manuprāt, K. Studenta dzeja rod turpinājumu 70. gados Vitauta Ļūdēna daiļradē soneta formas aktualizēšanā, mūsdienīgošanā, kā arī dažu nacionālu tēmu atjaunošanā.” (Literatūras un Māksla, 1989, 21. janvāris)

No 1944. gada Kārlis Students vairs nepublicējas, dzīvo Āraišu pagasta “Pūcēs”. Miris 1947. gada 10. jūlijā un apbedīts Āraišu Vecajos (Vanagkalna) kapos.


Ieva Kalniņa, 07.04.2022.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.