Kārlis Sausnītis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (11); Izdevējs (1); Recepcijas persona (2)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsKārlis Sausnītis
PseidonīmsPēteris Ēteris, Svante, Svēpītis, K. Salna u.c.
KopsavilkumsKārlis Sausnītis (1911–1998) – literāts, satīriķis. Pirmskara periodā darbojies žurnālistikā, publicējis reliģiska satura dzeju. Ar pseidonīmu Pēteris Ēteris padomju laikā un atjaunotās valsts sākumposmā periodikā un grāmatās publicētajos darbos atjautīgi aplūkojis dažādas sadzīves negācijas, ikdienā novērotas cilvēku vājības un netikumus.
Personiska informācijaDzimis zemnieku ģimenē.
Mācījies Smiltenes elementārskolā un Smiltenes Valsts ģimnāzijā, kur bijis skolēnu žurnāla "Īstā Dzīve" redaktors.
1931: ģimnāzijas gala eksāmenus nolicis Kultūras veicināšanas biedrības vakara ģimnāzijā Rīgā.
1934–1937: strādājis Smiltenes un Vircavas mežsaimniecības kancelejā.
1937–1939: mācījies aktieru arodbiedrības teātra skolā.
05.08.1941: apcietināts par izvairīšanos no dienesta vācu armijā un ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā, vēlāk Salaspils koncentrācijas nometnē.
1943: atbrīvots no apcietinājuma, strādājis dažādus darbus.
Profesionālā darbība1928–1929: laikraksta "Smiltenes Ziņas" redaktors.
1931–1934
: laikraksta "Pēdējā Brīdī" korespondents.
1940–1941
: laikraksta "Liesma" (Valmierā) tehniskais redaktors.
1945–1966: literārais līdzstrādnieks laikrakstā "Cīņa".
1965: ieguvis LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu.

Darbs žurnālistiskā

Agri sācis darboties žurnālistikā un 1928. gada vasarā 17 gadu vecumā kļuvis par nedēļas laikraksta "Smiltenes Ziņas" redaktoru, kur darbojies līdz 1929. gadam. (Žurnāls "Svari" 1928. gadā publicējis Ernesta Rirdāna karikatūru, kurā gados jaunais redaktors atainots rediģējam avīzi zīdaiņa krēslā ar knupīti mutē.) Šajā darbā pieredzēto Kārlis Sausnītis aprakstījis atmiņu stāstā "Skolnieka-redaktora piedzīvojumi" ("Smiltenes Ziņas", 02.11.–14.12.1934.) sešos turpinājumos. Ar 14.12.1934. publikācija pārtrūkst, lai gan noslēgumā minēts "Turpmāk vēl.".

Dzeja

Pirmā publikācija – dzejolis “Lūgšana” avīzē “Svētdienas Rīts” (1927. gada 6. februārī).
20. un 30. gados periodikā publicējis reliģisku dzeju.
1930: "Sirds un saule" (autorizdevums).

Komponēti dzejoļi

Dzejoli "Cik maigas, Dievs, ir tavas rokas (Lieldienu dziesma)" komponējis Artūrs Salaks, dzejoli "Salaspils virši" 1968. gadā – Jānis Rijnieks.

Humors un satīra (ar pseidonīmu Pēteris Ēteris)

Plašāk pazīstama Kārļa Sausnīša literārā darbība ar pseidonīms Pēteris Ēteris; pirmoreiz tas izmantots, ar vārdu Pēters Ēters parakstot humoresku "Lūk, ko nozīmē apķērība!" 1937. gada 10. decembrī žurnālā "Vecais Sikspārnis", pēc tam – sākot ar 1945. gadu. Ar Pētera Ētera vārdu parakstīts ap 500 publikāciju.

1963
: "Mičumačs" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1975: "Vainīgo meklējot" (Liesma).
1986: "Ainas ar vainām" (Avots).
2011: "Brūtgāns krāsnī!" (Humora Institūts).
Humoristiski darbi publicēti arī periodikā, "Dadža kalendārā", "kalendārā ar smaidu" "Pigornieks" (1995–1996) un kopkrājumos.

Citi darbi

Par Salaspils koncentrācijas nometnē piedzīvoto Kārlis Sausnītis stāstījis rakstā "To nedrīkst aizmirst" paša sastādītajā atmiņu kopkrājumā “Salaspils nāves nometnē” (1962, papildināti izdevumi 1963 un 1973), arī veidojis prospektu "Salaspils nāves nometne" (1969, 2. izdevums 1975; arī krievu, angļu un vācu valodā), piedalījies grāmatas "Neaizmirsti Audriņus!" (1966) veidošanā. (Minētajos izdevumos aculiecinieku atmiņas īpaši atlasītas, literāri apdarinātas un cenzētas atbilstoši padomju propagandai un ideoloģiskajiem mērķiem.)
Citātu galerija

Par grāmatu "Ainas ar vainām"

"Atzīmējot pazīstamā feļetonista Pētera Ētera (Kārlis Sausnītis) 75 mūža gadus, iznācis humora un satīras krājums "Ainas ar vainām". Man allaž pievilcīgāka likusies komika, kas nodarbojas ar vispārcilvēciskām vājībām, izcilākajos gara darbos paceldamās līdz filozofiskam sociālo un psiholoģisko attiecību tvērumam. Arī šinī grāmatiņā subjektīvi interesantāki likās feļetoni, kas iziet ārpus konkrētu trūkumu nosodīšanas. lespējams, ka autora spēks tomēr mājo dienas aktualitāšu, ar noteiktu laiku un vietu saistītu nebūšanu atmaskojumā. Te nu jāpiezīmē, ka bieži vien autoram nākusi talkā atsevišķu resoru neizdarība un nevīžība, kas jau sen iznīdējamas vainas pārvērtusi par humora un satīras "mūžīgajām" tēmām ("Izgudrotājs", "Efekts", "Mīkstu krišanu!" u.c.)."

Aļķis, Ivars. No kritiķa dienasgrāmatas. Marts. Literatūra un Māksla, 28.03.1986.


Atmiņas par Kārli Sausnīti

"Vienā reizē Pēteris Ēteris šauj ļoti augstu – 1957. gadā uzraksta feļetonu "Vārdi un darbi", kurā atmasko LKP CK sekretāru Arvīdu Pelši. Fakti ir droši: ideoloģiskais lielpartijnieks nelikumīgā kārtā būvē sev vasarnīcu Bulduru prospektā. Manuskripts ceļo no vienām rokām citās. Tiek domāts arī par to, vai būtu prātīgi bezpartejiskam autoram (K. Sausnītim, kas "Cīņas" redakcijā strādā kopš 1945. gada, partijā uzņemts tikai 1960. gadā) CK avīzē nopelt cekas sekretāru. Pierunā, lai feļetonu paraksta Jūrmalas rajona (Jūrmalas kā patstāvīgas pilsētas tad vēl nav) deputāts. LKP CK pirmais sekretārs Jānis Kalnbērziņš to ieliek savā atvilktnē. Feļetonu "Cīņa" var iespiest tikai 1988. gada 12. oktobra numurā, kurā sniegti arī K. Sausnīša komentāri. (..)
Grūts ceļš ejams līdz Pētera Ētera pirmajai grāmatai. Žurnālistu savienība iesniedz Latvijas Valsts izdevniecībai viņa feļetonu izlasi "Lūdzu, atvainojiet" kopā ar atzinīgu Jāņa Niedres atsauksmi. Esmu konspektējis LVI direktora Pētera Bauģa 1960. gada 15. janvāra vēstuli LKP CK propagandas un aģitācijas daļas vadītājam biedram Veselovam. Lūk, izdevniecība domā, ka Niedres vērtējums (".. izlase ir dziļi optimistiska grāmata") nav pareizs. Feļetoni vienkop parāda mūsu šodienu nevajadzīgi tumšās krāsās. Autors atmetis konkrētos faktus, uzvārdus, darbības vietas. Un tas ir slikti — tagad radies zināms vispārinājums par sabiedrību. "Šaubāmies, vai vajag izdot P. Ē. feļetonus. Lūdzam Jūsu ieskatus šai jautājumā." (Ilgoņa Bērsona arhīvā.) Cekista uzskati nav zināmi, bet Pētera Ētera humora un satīras krājums (ar citu saturu) – "Mičumačs" – iznāk tikai 1963. gadā.(..)
Dažus gadus (1956–1959) man bija iespējams strādāt kopā ar ļoti sirsnīgo un talantīgo Kārli Sausnīti, resp. Pēteri Ēteri, kurš “Cīņas” redakcijā bija atbildīgs par feļetonu nozari. Kāds bija pasūdzējies cekai par to, ka feļetonos pārāk bieži pelti krievi. To apspriedē stāstīja redaktors Pāvels Pizāns. Atbilde bija šāda: lai sūdzībnieks piezvana Ivanovam, komponistam, latvietim ar krievisko uzvārdu...
Satīriķa pozīciju Pēteris Ēteris saglabā visu mūžu, arī atjaunotajā Latvijā, kurā dzīvot viņam atvēlēti seši gadi. (..)
Kārlis Sausnītis bija liels puķu audzētājs Mellužos. Draugs, pazīstamais selekcionārs Kārlis Ruks reiz viņam uzdāvināja dāliju ar nosaukumu "Pēteris Ēteris"."

Bērsons, Ilgonis. Segvārdi un segburti: meklējumi un atradumi. 1. grāmata. Rīga: Mansards, 2014, 260., 263. lpp.
SaiknesMāra Izvestnija - Meita
Nodarbesžurnālists
publicists
satīriķis
Dzimšanas laiks/vieta25.01.1911
Smiltene
Smiltene, Smiltenes novads
Dzimis Smiltenes pagasta "Rauziņās".
IzglītībaSmiltenes elementārskola
Smiltene
Smiltene, Smiltenes novads

nezināms – 1931
Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskola
Krišjāņa Barona iela 36, Rīga
Krišjāņa Barona iela 36, Rīga, LV-1011

Ģimnāzijas gala eksāmenus nolicis Kultūras veicināšanas biedrības vakara ģimnāzijā.


1929 – 1930 (Datums nav precīzs)
Smiltenes ģimnāzija
Smiltene
Smiltene, Smiltenes novads

1937 – 1939
Latvju aktieru arodbiedrības teātra skola
Darbavieta1928 – 1929
Laikraksts "Smiltenes Ziņas"
Smiltene
Smiltene, Smiltenes novads
Redaktors.

1931 – 1934
Laikraksts "Pēdējā Brīdī"
Dzirnavu iela 57, Rīga
Dzirnavu iela 57, Rīga, LV-1010
Korespondents.

1934 – 1937
Smiltenes un Vircavas mežsaimniecība
Strādājis Smiltenes un Vircavas mežsaimniecības kancelejā.

1940 – 1941
Laikraksts "Liesma"
Andreja Upīša iela 7, Valmiera
Andreja Upīša iela 7, Valmiera, LV-4201

Latvijas Komunistiskās partijas Vidienas apgabala laikraksta “Liesma” redakcijas sekretārs un tehniskais redaktors.


1945 – 1966
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011
Literārais līdzstrādnieks.
Dalība organizācijās1960 – 1991
Latvijas Komunistiskā partija

1975 – 1990
Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050

1990 – 1998
Latvijas Žurnālistu savienība
Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga, LV-1013
Apcietinājums1941 – 1942 (Datums nav precīzs)
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009

1942 – 1943 (Datums nav precīzs)
Salaspils koncentrācijas nometne
Salaspils memoriāls
"Salaspils memoriāls", Salaspils pagasts, Salaspils novads, LV-2121
Miršanas laiks/vieta12.01.1998
Apglabāts1998
Rīga
Rīga
Apbedīts Meža kapos.

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-13 no 13.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Smiltene
(Smiltene, Smiltenes novads)
25.01.1911Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
1998ApglabātsPilsēta
3Smiltene
(Smiltene, Smiltenes novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
4Smiltene
(Smiltene, Smiltenes novads)
1929 - 1930IzglītībaPilsēta
5Krišjāņa Barona iela 36, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 36, Rīga, LV-1011)
1931IzglītībaĒka, māja
6Blaumaņa iela 38/40, Rīga
(Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011)
1945 - 1966DarbavietaĒka, māja
7Andreja Upīša iela 7, Valmiera
(Andreja Upīša iela 7, Valmiera, LV-4201)
1940 - 1941DarbavietaĒka, māja
8Dzirnavu iela 57, Rīga
(Dzirnavu iela 57, Rīga, LV-1010)
1931 - 1934DarbavietaĒka, māja
9Smiltene
(Smiltene, Smiltenes novads)
1928 - 1929DarbavietaPilsēta
10Mazā Matīsa iela 3, Rīga
(Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009)
1941 - 1942ApcietinājumsĒka, māja
11Salaspils memoriāls
("Salaspils memoriāls", Salaspils pagasts, Salaspils novads, LV-2121)
1942 - 1943ApcietinājumsPiemineklis, skulptūra
12Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
(Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050)
1975 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
13Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga, LV-1013)
1990 - 1998Dalība organizācijāsĒka, māja
Kur ir tā strīpa,
Kad maziņais knīpa
Kļūst jau par puisi
Un puisis par veci,
Nevar kas nopūst pat sveci?

Kur ir tā strīpa,
Kad mūsmāju Jencis,
Pa mēriņam dzerot,
Paliek par plenci,
Līdz jāved uz Strenci?

Kur ir tā strīpa,
Kad jauniņo sievu
Vīrs aukli kā lelli,
Līdz kādudien dzirdam:
“Brauc, vecen, uz elli!”?

Nu ir tā strīpa,
Kad rīmītei manai
Jāsaka: gana!
Reiz tak ir jābeidz
Tā pļāpāšana.
(“Dadzis”, 15.03.1983.)

Žurnālists Pēteris Ēteris (īstajā vārdā Kārlis Sausnītis) līdzās Žanim Ezītim un Andrejam Skailim padomju laikā bija viens no populārākajiem humoristiem un satīriķiem, viņa feļetoni un dzejoļi, kuros atjautīgi aplūkotas dažādas sadzīves negācijas un ikdienā novērotas cilvēku vājības un netikumi, regulāri tika publicēti periodikā, dažādos kopkrājumos, atsevišķās grāmatās.

Kārlis Sausnītis dzimis 1911. gada 25. janvārī Smiltenes pagasta “Rauziņās” zemnieku ģimenē. Mācījies Smiltenes elementārskolā un Smiltenes ģimnāzijā, taču nav to pabeidzis un 20. gadu beigās devies uz Rīgu.

Kārlis Sausnītis dzeju sāk publicēt jau 16 gadu vecumā – 1927. gada 6. februārī laikrakstā “Svētdienas Rīts” publicēts viņa dzejolis “Lūgšana”, un jau 1930. gadā jaunais dzejnieks pats par saviem līdzekļiem izdod pirmo krājumu “Sirds un saule”.

1931. gadā Kārlis Sausnītis Kultūras veicināšanas biedrības vakara ģimnāzijā Rīgā noliek ģimnāzijas gala eksāmenus nolicis un sāk strādāt žurnālistikā – no 1931. līdz 1934. gadam viņš ir laikraksta “Pēdējā Brīdī” korespondents.

1934. gadā Kārlis Sausnītis no Rīgas dodas atpakaļ uz dzimto pusi un no 1934. līdz 1937. gadam strādā Smiltenes un Vircavas mežsaimniecības kancelejā. Zināms arī, ka no 1937. līdz 1939. gadā viņš mācījies aktieru arodbiedrības teātra skolā. Padomju okupācijas sākumā 1940. un 1941. gadā Valmierā strādājis Latvijas Komunistiskās partijas Vidienas apgabala laikrakstā “Liesma” par redakcijas sekretāru un tehnisko redaktoru.

1941. gada 5. augustā Kārlis Sausnītis apcietināts par izvairīšanos no dienesta vācu armijā un ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā, vēlāk pārvietots uz Salaspils koncentrācijas nometni. 1943. gadā no apcietinājuma atbrīvots. No 1945. līdz 1966. gadam Kārlis Sausnītis bijis laikraksta “Cīņa” literārais līdzstrādnieks.

Kā raksta literatūrvēsturnieks Ilgonis Bērsons, “lielajā žurnālistikā un literatūrā kļūst slavens jokupēteris ar segvārdiem Pēteris Ēteris”. Atsaucoties arī uz Kārļa Sausnīša meitas bibliogrāfes Māras Izvestnijas sniegtajām ziņām, Ilgonis Bērsons izpētījis, ka pseidonīms Pēteris Ēteris (Pēters Ēters) pirmoreiz izmantots, parakstot humoresku “Lūk, ko nozīmē apķērība!” 1937. gada 10. decembrī žurnālā “Vecais Sikspārnis”. Šo darbu autors esot uzskatījis par neizdevušos, tāpēc vēlāk kā pseidonīma rašanos minējis tikai 1945. gada 15. martu. Ar Pētera Ētera vārdu parakstītas aptuveni 500 publikācijas.

Ļoti populāras kļūst Pētera Ētera humoreskas, kurās darbojas varonis Jūlis Mūlis, to karikatūrās iedzīvinājusi māksliniece Mirdza Ramane. Līdzās humoreskām un citiem prozas darbiem Pēteris Ēteris darbojies arī dzejā un dramaturģijā. Humoristiskie darbi lielākoties publicēti periodikā, “Dadža kalendārā”, kopkrājumos. Ar Pētera Ētera vārdu padomju laikā iznākušas grāmatas “Mičumačs” (1963), “Vainīgo meklējot” (1975), “Ainas ar vainām” (1986).

Humorista Pētera Ētera darbus atzīst gan tauta, gan oficiālā vara, jau 1965. gadā piešķirot viņam LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu. Savukārt grāmatai “Vainīgo meklējot” (1975) priekšvārdu sarakstījis rakstnieks un partijas funkcionārs Žanis Grīva.

Par Salaspils koncentrācijas nometnē piedzīvoto Kārlis Sausnītis stāstījis rakstā “To nedrīkst aizmirst” paša sastādītajā atmiņu kopkrājumā “Salaspils nāves nometnē” (1962, papildināti izdevumi 1963 un 1973), viņš arī veidojis prospektu “Salaspils nāves nometne” (1969, 2. izdevums 1975), piedalījies grāmatas “Neaizmirsti Audriņus!” (1966) veidošanā.

Pēc neatkarības atgūšanas Pētera Ētera darbi atrodami laikrakstā “Neatkarīgā Cīņa”, kalendārā “Pigornieks” (1995–1996). Kārļa Sausnīša simtgadē 2011. gadā Andra Ruģēna sakārtojumā iznākusi Pētera Ētera darbu izlase “Brūtgāns krāsnī!”.

Ilgonis Bērsons 2014. gadā atcerējies:
“Vienā reizē Pēteris Ēteris šauj ļoti augstu – 1957. gadā uzraksta feļetonu “Vārdi un darbi”, kurā atmasko LKP CK sekretāru Arvīdu Pelši. Fakti ir droši: ideoloģiskais lielpartijnieks nelikumīgā kārtā būvē sev vasarnīcu Bulduru prospektā. Manuskripts ceļo no vienām rokām citās. Tiek domāts arī par to, vai būtu prātīgi bezpartejiskam autoram (K. Sausnītim, kas “Cīņas” redakcijā strādā kopš 1945. gada, partijā uzņemts tikai 1960. gadā) CK avīzē nopelt cekas sekretāru. Pierunā, lai feļetonu paraksta Jūrmalas rajona (Jūrmalas kā patstāvīgas pilsētas tad vēl nav) deputāts. LKP CK pirmais sekretārs Jānis Kalnbērziņš to ieliek savā atvilktnē. Feļetonu “Cīņa” var iespiest tikai 1988. gada 12. oktobra numurā, kurā sniegti arī K. Sausnīša komentāri. (..)

Grūts ceļš ejams līdz Pētera Ētera pirmajai grāmatai. Žurnālistu savienība iesniedz Latvijas Valsts izdevniecībai viņa feļetonu izlasi “Lūdzu, atvainojiet” kopā ar atzinīgu Jāņa Niedres atsauksmi. Esmu konspektējis LVI direktora Pētera Bauģa 1960. gada 15. janvāra vēstuli LKP CK propagandas un aģitācijas daļas vadītājam biedram Veselovam. Lūk, izdevniecība domā, ka Niedres vērtējums (“.. izlase ir dziļi optimistiska grāmata”) nav pareizs. Feļetoni vienkop parāda mūsu šodienu nevajadzīgi tumšās krāsās. Autors atmetis konkrētos faktus, uzvārdus, darbības vietas. Un tas ir slikti — tagad radies zināms vispārinājums par sabiedrību. “Šaubāmies, vai vajag izdot P. Ē. feļetonus. Lūdzam Jūsu ieskatus šai jautājumā.” (I. Bērsona arhīvā.) Cekista uzskati nav zināmi, bet Pētera Ētera humora un satīras krājums (ar citu saturu) – “Mičumačs” – iznāk tikai 1963. gadā. (..)

Dažus gadus (1956–1959) man bija iespējams strādāt kopā ar ļoti sirsnīgo un talantīgo Kārli Sausnīti, resp. Pēteri Ēteri, kurš “Cīņas” redakcijā bija atbildīgs par feļetonu nozari. Kāds bija pasūdzējies cekai par to, ka feļetonos pārāk bieži pelti krievi. To apspriedē stāstīja redaktors Pāvels Pizāns. Atbilde bija šāda: lai sūdzībnieks piezvana Ivanovam, komponistam, latvietim ar krievisko uzvārdu...

Satīriķa pozīciju Pēteris Ēteris saglabā visu mūžu, arī atjaunotajā Latvijā, kurā dzīvot viņam atvēlēti seši gadi. (..)

Kārlis Sausnītis bija liels puķu audzētājs Mellužos. Draugs, pazīstamais selekcionārs Kārlis Ruks reiz viņam uzdāvināja dāliju ar nosaukumu “Pēteris Ēteris”.”

Jāpiebilst, ka 1995. gadā Kārlis Sausnītis par savu dārzu saņēmis Jūrmalas pašvaldības atzinību. Humorists mūžībā aizgājis 1998. gada 12. janvārī, apbedīts Meža kapos Rīgā.

Apraksta sagatavošanā izmantotas Ilgoņa Bērsona grāmatā “Segvārdi un segburti: meklējumi un atradumi. 1. grāmata” (Rīga: Mansards, 2014) sniegtās ziņas.

Aprakstu sagatavoja pētnieks Jānis Oga (projekts Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/482).

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.