Kārlis Pamše

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (11); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (2)

Audio/video: Teicējs (1)

Attēli: Persona attēlā(7)

VārdsKārlis Pamše
PseidonīmsMāris Klajs, K. Kalnarājs
KopsavilkumsKārlis Pamše (1917–2015) – režisors un rakstnieks.
Dzimis muižas kučiera ģimenē. Mācījies Dzelzavas pamatskolā, Jaungulbenes lauksaimniecības skolā, Zeltmata dramatiskajos kursos (1937-38), Latvijas aktieru arodbiedrības teātra skolā. Beidzis Drāmas teātra studiju (1947), Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļu (1953). Bijis drāmas teātra aktieris (no 1944), režisors (1953-65); Operetes teātra režisors (no 1966), galvenais režisors (1978-89). Mācīdamies Jaungulbenes lauksaimniecības skolā, Pamše rakstījis un publicējis dzejoļus periodikā ar pseidonīmu Māris Klajs. Vēlāk sacerējis arī lugas, dramatizējis darbus teātrim, sarakstījis libretus operetēm, publicējis periodikā apceres un esejas par Jēkabu Duburu, Pēteri Pētersonu, Jāni Simsonu, par savu darbu Operetes teātrī un citiem fenomeniem latviešu skatuves mākslā. Pamšes izteiksmes veidu raksturo tēlainība, emocionalitāte, asprātība.
Personiska informācija1917. gada 31. marts: Kārlis Pamše dzimst muižas kučiera ģimenē. Viņa māsa Anna vasarās piedalās vēlākā Dailes teātra aktiera Rūdolfa Kreicuma iestudētās izrādēs. No tuvākajiem radiem minams arī Ceļojošā teātra aktieris Pēteris Treicis.
Profesionālā darbība1935: Pirmā publikācija – dzejolis ''Zem baltzaļā karoga" žurnālā "Mazpulks" (3. nr)
1937: Pamše pirmo reizi uzstājas Rīgas Radiofonā, aizsākdams 70 gadu ilgu sadarbību ar Latvijas Radio.

Dzeja

1937:
"Noslēpums" (Magazīna, nr. 252)
"Saruna ar akmeni" (Sievietes Pasaule, nr. 22)
"Mātei" (Sievietes Pasaule, nr. 9)
"Virāne" (Madonas Ziņas, nr. 3)
"Atmodas svētkos" (Madonas Ziņas, nr. 13)
"Arāja bagātība" (Madonas Ziņas, nr. 18)
"Mātes asaras" (Madonas Ziņas, nr. 19)
"Līgo naktī" (Madonas Ziņas, nr. 25)
"Pavasarī" (Madonas Ziņas, nr. 27)

Lugas

1957: ''Kuģi taujā ostas''

Biogrāfiskas apceres un proza

1966: ''Nemierā ar sevi: stāsts par aktrisi Ludmilu Špīlbergu'' (Liesma)
1981: ''Pastāsti man savus sapņus'' (Liesma)
1989: ''Ja mana dzīve būtu tik maza vien...'' (Liesma)
1997: ''Operetes karuselī: stāsts par Edgaru Zveju'' (RaKa)
1997: ''Mana īsbiogrāfija, kas izvēršas garumā 33 notikumos'' (Likteņstāsti)
2004: ''Es zagu'' (Likteņstāsti)

Memuāri

1971: ''Kāpums mūža garumā: atmiņas par A. Amtmani-Briedīti'' (Liesma)
1980: ''Jānis Zābers: atmiņu krājums'' (Liesma)
1994: ''Paliksim kopā: atmiņas par Antu Klinti'' (Teātra anekdotes)
1999: ''Mani draugi un citas nepatikšanas'' (Likteņstāsti)
2002: ''Anta Klints. Sarunas'' (Likteņstāsti)

Esejas un raksti par latviešu teātra personībām

1959: "Gunārs Cilinskis" (Cīņa, nr. 80)
1961: "Harijs Avens – jubilārs" (Rīgas Balss, nr. 106)
1962: "Anta Klints" (Padomju Latvijas Sieviete, nr. 2)
1963: "Emma Ezeriņa" (Teātris un Dzīve, nr. 7)
1965: "Alfreds Amtmanis-Briedītis – jubilārs" (Ļeņina Ceļš, 5. augusts)
1971: "Emīlija Viesture un Dailes Teātris" (Literatūra un Māksla, nr. 21)
1972: "Lilija Sniedze" (Karogs, nr. 7)
1973: "Ar radošu patstāvību un nerimtību" (par skatuves mākslas pedagogu Juriju Jurovski un aktieri Edgaru Zīli; Karogs, nr. 3)
1974: "Par Birutu Zāberi" (Karogs, nr. 11)
1975: "Alīse Brehmane - jubilāre" (Dzimtenes Balss, nr. 52)
1975: "Jānis Osis" (Karogs, nr. 7)
1977: "Elvīra Bramberga" (Karogs, nr. 5)
1978: "Benita Ozoliņa" (Karogs, nr. 7)
1979: "Arvien skaistāka" (par aktrisi Helēnu Romanovu; Karogs, nr. 7)
1980: "Arī Imants Adermanis jubilārs" (Karogs, nr. 8)
1981: "Arvīds Laķis" (Literatūra un Māksla, nr. 19)
1986: "Edgars Zveja" (Literatūra un Māksla, nr. 44)
1989: "Helēna Romānova" (Teātra Vēstnesis, nr. 7)
1991: "Aina Vāvere un Latvija" (Tēvzemes Avīze, 4. maijs)
1994: "Artūra Frinberga piemiņai" (Diena, nr. 47)

Kopumā 416 publikācijas latviešu periodikā par skatuves mākslu.

Iestudējumi LPSR Valsts akadēmiskajā drāmas teātrī

1950: Brāļi Kaudzītes ''Mērnieku laiki''
1953: Aleksandrs Ostrovskis ''Mežs''
1952: Nikolajs Gogolis ''Labā pilsēta''
1953: Vasilijs Minko ''Nenosaucot uzvārdus''
1954: Andrejs Upīts ''Balss un atbalss''
1956: Branislavs Nusičs ''Ministrienes kundze''
1956: Nazims Hikmets ''Savādnieks''
1957: Aleksandrs Dimā (dēls) ''Kamēliju dāma''
1957: Arvīds Grigulis ''Baltijas jūra šalc''
1957: Jānis Anerauds ''Kaut kur pie Gaujas''
1958: Aleksandrs Korneičuks ''Kāpēc smaidīja zvaigznes''
1958: Nikolajs Pagodins ''Trešā patētiskā''

1959: Alehandro Kasona ''Trešais vārds''
1959: Viktors Jons Popa ''Take, Jake un Kadars''
1960: Antons Čehovs ''Kaija''
1960: Teodors Dreizers ''Amerikāņu traģēdija''
1960: Žanis Grīva ''Nemierīgie ūdeņi''
1961: Fricis Kūns ''Nībelungu kredīts''
1962: Vera Panova ''Kā tev klājas, zēn?''
1963: Ērihs Marija Remarks ''Trīs draugi'' (ar Alfredu Amtmani-Briedīti un Žani Katlapu)
1963: Konstantīns Simonovs ''Tā arī būs''
1964: Vilis Lācis ''Juris Indrups (Senču aicinājums)''
1964: Mihails Šolohovs ''Plēsums''
1965: Daniils Graņins ''Eju pretī negaisam''

Iestudējumi Operetes teātrī

1967: Gunārs Ordelovskis ''Peldētāja Zuzanna''
1967: Imre Kalmans ''Silva'' (atkārtots iestudējums 1969. gadā)
1971: Imre Kalmans ''Cirka princese''
1971: Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts ''Trejmeitiņas'' (atkārtoti – 1979)
1974: Jara Benešs ''Zaļā pļavā''
1974: Imre Kalmans ''Bajadēra''
1976: F. Lesners ''Čārlija krustmāte''
1979: Raimonds Pauls ''Māsa Kerija''
1980: Imre Kalmans ''Monmartras vijolīte''
1983: Johans Štrauss (dēls) ''Čigānu barons''

Skatuves mākslinieka un rakstnieka piemiņai

2005: Portretfilma Ilonas Brūveres režijā no cikla DOMINANTE (Kinolats):



2017:
Kārļa Pamšes simtgadei veltītais raidījums ''Kultūras Rondo'' (Latvijas Radio 1).
Pieejams: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/karlim...
Citātu galerija

Par Kārļa Pamšes darbu Operetes teātrī

''Kārlis Pamše daudz svētīgu un vērtīgu atziņu guvis no Žaņa Katlapa un Veras Baļunas. Caur cilvēku teātris kļūst dzīvs. Šī viņu atziņa arī Pamšem palīdz noslīpēt viņa diplomdarbu – A. Ostrovska "Meža" uzvedumu, vēlāk A. Upīša — "Balsi un atbalsi", N.Pogodina — "Trešo patētisko", T. Dreizera — "Amerikāņu traģēdiju". Tās ir izcilas virsotnes Akadēmiskā drāmas teātra un paša Kārļa Pamšes režisora veikumā.
Šos prasīguma principus viņš patur acu priekšā, kad gandrīz vai pirms vienpadsmit gadiem sāk strādāt Operetes teātrī. Atceroties tur pavadīto sākuma posmu, Pamše reizēm iesmejas: "Cik tas paradoksāli — visu skolu visās liecībās man bijis viens vienīgs divnieks. Un kur? Padomājiet: dziedāšanā! (Lai gan vectēvs man bijis mūziķis un tēvs puslīdz pieklājīgi spēlējis vijoli.) Un tagad bija jāsāk mācīt dziedoņus... Vai nav dīvaini?"
Kārlis Pamše daudz darījis šī teātra labā. "Trejmeitiņas", "Cirka princese", "Peldētāja Zuzanna" — tie ir tikai daži no viņa iedvesmas apgarotā darba daudzkrāsainajiem un skanīgajiem augļiem. Dziesmu spēles "Zaļā pļava" iestudējumam tiek piešķirta PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādes prēmija. Operete nav tikai izklaidējošas mūzikas veids. Tā ir nopietna un dziļa māksla. Šo uzskatu viņš neatlaidīgi rauga ieaudzināt arī saviem tagadējiem Teātra fakultātes studentiem, atjautīgi un vispusīgi viņiem pasniedzot aktiera meistarību.''

Andris Vējāns. Dzelzavas vīrs. Rīga, Karogs, nr. 3, 01.03.1977.

Par darbu ''Nemierā ar sevi''

''Bērnība, skolas gadi, pirmie soļi uz skatuves Valmierā, tad sarežģītie darba posmi Nacionālajā teātrī un Dailes teātrī parādīti joti emocionālā formā. Mēs sadzirdam Ludmilas Špīlbergas dvēseles ilgas pēc patiesas un lielas mākslas. Kārlis Pamše izmanto nepublicētos materiālus (piemēram, Špīlbergas vēstuli Annai Brigaderei), kolēģu izteikumus, laikrakstu ziņas un recenzijas. Autors daudz rakstījis dialogos, grāmata lasāma gandrīz kā luga, aktrise nostājas mūsu priekšā kā dzīvs cilvēks.
...Ludmila Špīlberga un Anta Klints mazajā ģērbtuvē sarunājas par dīvaino skatītāju reakciju Šarla de Peirē-Sapuī lugas 'Mīlestības neprāts'' pirmizrādē. Grāmatas autors dara zināmas lasītājam Ludmilas Špīlbergas un Vasilija Toporkova pārdomas par Staņislavski 1940. gada vasarā. Te sastopam aktrises ierakstus piezīmju grāmatā...
Taču visvairāk Kārļa Pamšes grāmatā uzzinām par aktiera daiļrades laboratoriju. Un tas grāmatu neļauj nosaukt tikai par stāstu, bet gan to ierindo pie nopietnām un dzijām monogrāfijām.''

Gunārs Treimanis. Ne tikai stāsts. Rīga, Rīgas Balss, nr. 273, 22.11.1966.

No Pamšes pierakstītajām teātra anekdotēm

''Dailes teātra izbraukuma izrāde Blaumaņa "Ugunī"‚ kādā mūsu lauku rajonā. Mēs, "jaunie'', piedalījāmies zaļumballes masu
skatos. Sākās izrāde. Pēc neilga laika dzirdu čaloņu, čukstus, vēlāk lielu jautrību. Izrādās, mūsu vecmeistare Irma Laiva, kura atveidoja Vešerieni, pabeigusi dialogu, dodas uz durvīm. Jūt, ka tās cieši pieborētas. Pēc pamatīga cīniņa tomēr izlauž vienu spraugu un aiziet. Izrādās, ka viņa ir atlauzusi pamatīgu krāsns daļu un cēli izgājusi caur to uz garderobi.
[Atstāstījusi] Ilze Vazdika''

Kārlis Pamše. No aizkulisēm. Rīga, Liesma, nr. 47, 24.03.1990.

Spāņu dramaturga Alehandro Kasonas atbildes vēstule Kārlim Pamšem

''Dārgais draugs un kolēģi!

Jūsu vēstule man sagādāja patīkamu iepriecinājumu. Jūs esat rakstījis manā dzimtajā valodā, un es Jums pateicos par to, apskaudams Jūs kā labu draugu. Pateicos par visām Jūsu pūlēm, par aizkustinošajiem valodas grubulīšiem, par Jūsu liesmaino toni, par Jūsu skatuves kolēģa sirsnību, ko izstaro ši vēstule. Liels paldies visiem par «Trešajam vārdam» veltīto mīlestību.

Mani ieinteresēja Jūsu fotogrāfijas. Lejaskalnes, Šmithenes un Miezītes kundze izstrāvo simpātisku, humānu maigumu, kuru tik dedzīgi pauž viņu tēlotais personāžs. Mārai Zemdegai piemīt neparasts spānisks skaistums. Liedskalniņas žests pilns dziļa dramatisma. Zandbergs šķiet jauneklīgs, apbrīnojams Pablo; Akurātera acīs vīd autoritāte. Pasakiet viņiem, ka man ir liels gods saukt tos par saviem draugiem, kā arī to, ka viņu fotogrāfijas es glabāšu blakus labāko vācu, krievu, spāņu, itāliešu, poļu un portugāļu aktieru attēliem; šie aktieri reprezentē manus personāžus šajā neaptveramajā teātra brālībā.

Jūs vēlaties kaut ko uzzināt par manu dzīvi. Tajā nav nekā neparasta: nevienas sensacionālas anekdotes, nekādu lielu ceļojumu, neviena skandāla, neviena novelistiska piedzīvojuma. Esmu nepretenciozs rakstnieks, kas dzīvo no sava darba, un lepns spānietis, kurš atzīst par labāku dzīvot trūcīgi kā trimdiniekam Amerikā nekā būt bagātam Spānijā kopā ar tirāniem, kas pazemo cilvēku, atņem tam brīvību un tiesības.

Esmu pārliecināts, ka būsiet pareizi interpretējis manu lugu, tāpēc ka to mīlat. Ko patiesi mīl, tas mūs apstaro kā gaisma. Būšu priecīgs, ja Jūsu draugs dzejnieks pārtulkos manas komēdijas latviski.

Aizsūtu Jums divus savu lugu sējumus. Pirmajā ietilpst mana pirmā komēdija ''Sirēna uz sauszemes'', ''Laiva bez zvejniekiem'' un ''Koki mirst stāvus'', otrajā – ''Dāma baltā'' (piecas joku ainas vienā cēlienā) un ''Trešais vārds''.

No visiem maniem darbiem starptautiskā kritika par vislabāko atzinusi lugu ''Dāma baltā''. Vispopulārākā ir ''Koki mirst stāvus'', kas uzvesta vairāk nekā trīsdesmit valstīs. Es pats visaugstāk vērtēju lugas ''Dāma baltā'' un ''Laiva bez zvejniekiem''.

Pastāstiet man par savu darbu un saviem nodomiem, par latviešu teātri, par saviem kolēģiem. Cik žēl, ka esmu no Jums tik tālu...
Visiem sirsnīgi pateicos un spiežu roku.

A. Kasona''

Cik žēl, ka esmu no Jums tik tālu... Rīga, Rīgas Balss, nr. 126, 30.05.1959.
Nodarbesrežisors
rakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta31.03.1917
Virāne
Virāne , Tirzas pagasts, Gulbenes novads
Dzimis Virānes pagastā.
IzglītībaDzelzavas 6-klašu pamatskola
Dzelzavas pagasts
Dzelzavas pagasts, Madonas novads

Jaungulbenes lauksaimniecības skola
Jaungulbene
Jaungulbene, Jaungulbenes pagasts, Gulbenes novads

Latvju aktieru arodbiedrības teātra skola
Rīga
Rīga

nezināms – 1947
LPSR Valsts akadēmiskā drāmas teātra studija
Rīga
Rīga

nezināms – 1953
Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050

Beidz Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļu


1937 – 1938
Zeltmata Latvju dramatiskie kursi
Rīga
Rīga
Darbavieta1937
Latvijas Radio
Doma laukums 8, Rīga
Doma laukums 8, Rīga, LV-1050
Rīgas Radiofonā, vēlāk Latvijas Radio, darbojas kā režisors, sacer un iestudē raidlugas, raksta scenārijus radio raidījumiem.

1937 – 1940 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga
Paralēli dramatiskajiem kursiem un īsi pēc to likvidēšanas piestrādā par kūku izvadātāju, kā arī strādnieku pogu fabrikā.

1944
LPSR Valsts akadēmiskais drāmas teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010

Drāmas teātra aktieris


1953 – 1965
LPSR Valsts akadēmiskais drāmas teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010
Drāmas teātra režisors

1966 – 1989
Valsts Rīgas Operetes teātris
Brīvības iela 96, Rīga
Brīvības iela 96, Rīga, LV-1001

Režisors un galvenais režisors no 1978. gada

Dalība organizācijās1950
Latvijas Teātra darbinieku savienība
Eduarda Smiļģa iela 37/39
Eduarda Smiļģa iela 37, Rīga, LV-1002
Ceļojums1960
Maskavas Lielais teātris
Maskava
Moscow, Russia

Drāmas teātra dalība Antona Čehova jubilejas nedēļā.

Miršanas laiks/vieta09.09.2015
ApbalvojumiPastariņa prēmija
Prēmija piešķirta par aktrises Veltas Līnes bērnības tēlojumu grāmatu "Pastāsti man savus sapņus".
1982

Latvijas teātra Gada balva Spēlmaņu nakts
Balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā
2008

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Ordeņa domes 2011. gada 16. marta lēmumu. Ordenis pasniegts 2011. gada 4. maijā Rīgas pilī.
III šķira
2011

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-14 no 14.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Virāne
(Virāne , Tirzas pagasts, Gulbenes novads)
31.03.1917Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Rīga
(Rīga)
1947IzglītībaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1937 - 1938IzglītībaPilsēta
4Dzelzavas pagasts
(Dzelzavas pagasts, Madonas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPagasts
5Jaungulbene
(Jaungulbene, Jaungulbenes pagasts, Gulbenes novads)
(Nav norādīts)IzglītībaCiems
6Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
7Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050)
1953IzglītībaĒka, māja
8Kronvalda bulvāris 2, Rīga
(Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010)
1944DarbavietaĒka, māja
9Kronvalda bulvāris 2, Rīga
(Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010)
1953 - 1965DarbavietaĒka, māja
10Brīvības iela 96, Rīga
(Brīvības iela 96, Rīga, LV-1001)
1966 - 1989DarbavietaĒka, māja
11Doma laukums 8, Rīga
(Doma laukums 8, Rīga, LV-1050)
1937DarbavietaĒka, māja
12Rīga
(Rīga)
1937 - 1940DarbavietaPilsēta
13Maskava
(Moscow, Russia)
1960CeļojumsPilsēta
14Eduarda Smiļģa iela 37/39
(Eduarda Smiļģa iela 37, Rīga, LV-1002)
1950Dalība organizācijāsĒka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.