Kārlis Mīlenbahs

1 bilde

18.01.1853 – 27.03.1916

Kārlis Mīlenbahs (1853–1916) – valodnieks, viens no pirmajiem latviešu valodas teorētiķiem.

Dzimšanas laiks/vieta

18.01.1853
Dzimis Kandavas pagasta Šķūtēs mežsarga Matīsa ģimenē.

Miršanas laiks/vieta

27.03.1916
Veru
Miris Igaunijā, Veravā (tagad Veru) no plaušu karsoņa.

Personiska informācija

Teologa un pedagoga Friča Mīlenbaha un ārsta Jāņa Mīlenbaha brālis. Dzīvesbiedre Marija Kronberga, dēls Kārlis.

1998: Latvijas Zinātņu Akadēmija nodibināta Mīlenbaha balvu par ieguldījumu latviešu lietišķajā valodniecībā.

Profesionālā darbība

1881: pirmā publikācija – raksts "Latviešu valoda" žurnālā "Pagalms". Raksts publicēts ar pseidonīmu Līgciemnieks – no dzimtā Līgciema nosaukuma.


Zinātniskie pētījumi
1891: "Par valodas dabu un sākumu".
Pētījis latviešu valodas sintakses, leksikas, ortogrāfijas jautājumus, pirmais Latvijā pievērsies vispārīgās valodniecības problēmām. Ap 100 zinātnisku un populārzinātnisku darbu valodniecībā, literatūrzinātnē un folkloristikā autors, tie publicēti arī krievu un vācu valodniecībai veltītos izdevumos. Bijis jaunās ortogrāfijas pamatlicējs.



Sastādītie krājumi
1901–1914: Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Valodniecības nodaļas "Rakstu krājuma" redaktors.
1923–1932: sastādījis "Latviešu valodas vārdnīcu" (ko vēlāk rediģējis, turpinājis un papildinājis Jānis Endzelīns).
1934–1939: sintakses daļas autors kopā ar Jāni Endzelīnu sarakstītajai "Latviešu gramatikai" un "Latviešu valodas mācībai".



Raksti literatūrzinātnē un folklorā
1893: apcerējums "Par romantiku, reālismu un ideālismu" ("Austrums").
1898: vērtējums par Johana Volfganga Gētes "Fausta" tulkojumu ("Baltijas Vēstnesis").
1909: raksts "Īss aperējums par latviešu dzejas valodu".



Tulkojumi
1890–1895: tulkojis Homēra "Odisejas" pirmos 8 dziedājumus.

Saiknes

Jānis Endzelīns - Darbabiedrs

Pseidonīms

Līgciemnieks

Izglītība

Kandava
Mācījies Kandavas pagastskolā.

Tukuma apriņķa skola
Tukums
Mācījies Tukuma apriņķa skolā.

1871–1875
Jelgavas ģimnāzija
Jelgava

1876–1880
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Tērbatas universitātē studējis klasisko filoloģiju un filozofiju.

Ceļojums

Latvija
Kopā ar Jāni Endzelīnu apceļojis lielāko daļu Latvijas, lai vāktu materiālus par izlokšņu daudzveidību.

Darbavieta

1881–1889
Talsu apriņķa skola
Laidzes iela 1, Talsi
Privātās apriņķa skolas priekšnieks Talsos.

1889–1895
Jelgavas ģimnāzija
Jelgava
Vācu valodas virsskolotājs Jelgavas ģimnāzijā.

1895–1916
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Vācu valodas skolotājs Rīgas Aleksandra ģimnāzijā

1904
Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija
Merķeļa iela 13, Rīga
Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Valodniecības nodaļas vadītājs.

1915–1916
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Tartu
Vācu valodas skolotājs Rīgas Aleksandra ģimnāzijā evakuācijas laikā Tartu.

1915–1916
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Veru
Vācu valodas skolotājs Rīgas Aleksandra ģimnāzijā evakuācijas laikā Veravā.

Apglabāts

02.04.1916
Rīgas Lielie kapi
Bēru pasākumā piedalās Jāņa draudzes virsmācītājs Meirēns, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks Fr. Grosvalds, Tērbatas augstskolas latviešu studentu korporācijas ''Letonija'' pārstāvji, skolu priekšnieks I. Cīrulis Tērbatas Bēguļu Apgādāšanas Komitejas vārdā, Dr. Perlbahs ''Letonijas'' Palīdzības biedrības vārdā, Latviešu Izglītības biedrības pārstāvis, Aleksandra ģimnāzijas pedagoģiskā padome un skolēni.