Kārlis Ķezbers

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (52); Izdevējs (1); Redaktors (3); Recepcijas persona (53)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsKārlis Ķezbers
Papildu vārdiKārlis Fricis Ķezberis
PseidonīmsAkotiņš, Kārlis Ezermalietis
KopsavilkumsKārlis Ķezbers (1914–2006) – rakstnieks, žurnālists un filatēlists dzimis Vecmoku pagastā. Rakstniecībā debitēja 1940. gadā un darbību šajā jomā izvērsa, dzīvodams trimdā Čikāgā. Beidzis Rīgas 14. pamatskolu Nordeķos un Viļa Olava Komercskolu, trimdā – neklātienē Lassala Universitāti. Bez darbošanās literatūrā un žurnālistikā mūža garumā profesionāli nodarbojās filatēliju. Astoņpadsmit grāmatu autors; rakstījis īsprozu, tostarp pasakas, un romānus, dažas lugas. Sarakstījis septiņas īsprozu un pasakas arī bērniem. Rakstījis ceļojumu aprakstus, humoreskas. Literārie darbi gan ģeogrāfiski, gan arī noskaņas ziņā iezīmē vietas, notikumus, piedzēto, pārdzīvoto kādos rakstnieka dzīves gados. Trimdā līdzās citām tēmām nodarbināja arī vestures tēma un latviešu likteņi vēsturisko pagriezienu punktos (1905. gads, Pirmais pasaules karš un Otrais pasaules karš).
Personiska informācijaDzimis kalpa Indriķa un Marijas (dzim. Kronbergs) Ķezberu ģimenē.

Kopš septiņu gadu vecuma nodarbojās ar pastmarku kolekcionēšanu. Pirmās pastmarkas viņš pārdeva Alfrēda un Anastasijas Kalnāju salonā Rīgā. Viņa uzņēmums Stereo Stamps, kas specializējās Baltijas valstu un vairāku Eiropas zemju pastmarku krāšanā, plaši pazīstams kollekcionāriem visā pasaulē. Izdevis Latvijas un DP nometņu pastmarku katalogus, kā arī Latvijas pastmarku albumu un nodibinājis pastmarku žurnālu Kollekcionārs. Bijis Baltijas un DP nometņu pastmarku konsultants Skota marku katalogam
(Scoff Stamp Catalogue). Speciālists Polijas, Francijas un Vācijas pastmarkās, kā arī visu trīs Baltijas valstu markās un naudās.

1941: apprecējies ar Martu Lapiņu.
Bērni: Dace Ķezbere (precējusies Jauntirāne), Mārīte Ķezbere (precējusies Plūme), Ziedonis Ķezbers.

Daudz ceļojis (Eiropa, Dienvidamerika, Ziemeļamerika, Ēģipte), publicējis ceļojumu aprakstus, tomēr atzinis: "Esmu apceļojis daudzas zemes četros kontinentos, redzējis augstus kalnus, skaistas ielejas, interesantas pilsētas, bet neviena aina nav bijusi tāda, kā dzimtenes klusie lauki, egļu un priežu meži, upes un ezeri, uzkalni, ielejas – kādi tie bija atmiņā palikuši no jaunības dienām".

Profesionālā darbība

Literārā darbība

1940: pirmā publikācija skautu stāsts "Slepenās gaitas" žurnāla "Ugunskurs" 2. numurā.

Latvijā publicējies laikrakstos "Daugavas Vēstnesis", "Kurzemes Vārds", "Tukuma Ziņas", "Zemgale" reģionālās periodikas izdevumos.
Trimdā publicējies periodiskajos izdevumos – "Tēvzeme", "Daugavas Vanagu Mēnešraksts", "Laiks", "Latvija Amerikā", "Tilts", "Laika Mēnešraksts", "Treji Vārti", "Tilts", "Ceļa Zīmes", "Londonas Avīze", "Kara Invalīds", "Zintis" (angļu valodā) un citviet.

1972: laikraksta "Svešuma Balss" 25. numurā bez autora ziņas publicēts stāsts "Traips" no krājuma "Mantojums".

Rakstījis arī humoreskas.

Žurnālista darbība

1943–1944: laikraksta "Daugavas Vēstnesis" Rīgas nodaļas tulks, vadītājs un atbildīgais redaktors.
1945–1948: strādājis laikraksta "Tēvzeme" (Hānava) redakcijā, ārlietu redaktors.
Dibinājis apgādu "Gaismas pils" (Hānavā, Vācijā) bēgļu gados Vācijā, izdeva Zinaīdas Lazdas, Jonāsa Miesnieka, Veltas Tomas un citu autoru jaunākos darbus.
Kopš 1960: filatēlijas žurnāla "Kollekcionārs" dibinātājs un redaktors.
1962–1965: laikraksta "Latvija Amerikā" (Toronto) Čikāgas redaktors, rakstījis par Čikāgas latviešu sabiedrisko un kultūras dzīvi, veidojot rubriku "Čikāgas impresijas".

Sabiedriskā darbība

1927: kopš šī laika darbojies skatu kustībā, darbojies 80. skautu pulciņā Nordeķos; Vācijā Hānavā bija skautu vadītājs, bet ASV piedalījies skautu kursos. Skautu kustība aprakstīta grāmatā "Nordeķu skauts".
10 gadus bijis Čikāgas-Milvoku preses darbinieku kopas priekšsēdis.
Latvijas Preses biedrības valdes loceklis.
Darbojies Čikāgas Latviešu biedrībā.
Darbojies Daugavas Vanagu apvienībā.
Darbojies Sv. Jāņa draudzē.
Rīkojis Čikāgās Preses balles, vadījis rakstnieku sarīkojumus, lasījis priekšlasījumus.
1977: iesaistījies ALA Kultūras fonda darbā.
Darbojies K. Goppera fonda vērtēšanas komisijās literatūras nozarē.
Divdesmit divus gadus Čikāgā vadīja grāmatnīcu, dāvanu filatēlijas veikalu. Viņa uzņēmums Stereo Stamps, kas specializējās Baltijas valstu un vairāku Eiropas zemju pastmarku krāšanā, ir plaši pazīstams kolekcionāriem visā pasaulē; izveidojis un izdevis žurnālu "Kollekcionārs".

Dramatizējumi un lugas

1957: Otto Krolla teātra studijas bērnu kopa izrādīja jauniešu stāsta "Usmas zēnu dēkas" dramatizējuma iestudējumu Čikāgā Ilzes Šīmanes režijā ar Arnolda Šīmaņa dekorācijām; dramatizējis pats autors.
1958: luga "Usmas zēnu dēkas" iestudēta Austrālijā un izrādīta Melburnā Jāņa Berkāna režijā.
1968: ludziņu "Ziemassvētki zaķu mājā" izrādīja Kr. Barona latviešu skolas bērni Čikāgā.
1970: pabeidzis lugu "Noasa šķirsts".

1974: sācis strādāt par skolotāju Gaŗezera vasaras vidusskolā.
Citātu galerija

Par Kārļa Ķezbera daiļradi

"Rakstnieks Kārlis Ķezbers (1914–2006) nodzīvojis garu mūžu un rakstniecībai pievērsās galvenokārt, dzīvodams tālu prom no dzimtās zemes Latvijas, visu mūžu domājot par zudušo un zaudēto. Līdzīgi daudzu latviešu dzīvesstāstam vēsturisku likteņgriežu ietekmē, arī rakstnieka mūžs nedalāmi saaudies divos pavedienos, ko veido bērnības un jaunības gadi Latvijā un svešumā nodzīvoti gadi. [..] Kārļa Ķezbera literārie darbi gan ģeogrāfiski, gan arī noskaņas ziņā iezīmē vietas, notikumus, pieredzēto, pārdzīvoto kādos rakstnieka dzīves gados. Tādejādi pamazām vērojot notiekošo, kas ieguva literāru formu. Viņa literārajos darbos ievijusies skauta pieredze, sastaptie cilvēki, pieredzētās situācijas, un tapa virkne stāstu, romānu un grāmatu bērniem."

Daukste-Silasproģe, Inguna. "Raudzīsimies nākotnē redzīgām acīm un vērosim zīmes". Ķezbers, Kārlis. Ar domu par Latviju. Baltās un nebaltās dienās. Rīga: Mansards, 2017, 155. lpp.

"Mainas hercogiste" (1961)

"Mainas hercogiste" ir kāda DP nometne Vācijā, tās pavalstnieki – latviešu DP, hercogs – nometnes komedants Elmārs Spuravs. Tie ir interesanti gadi, šis mūsu trimdas pirmais etaps, kas jau guvis kādu romantisku pieskaņu. Visi zinājām, ka tas tikai pagaidu stāvoklis; cerējām atgriesties mājās, bet, cerībām sabrūkot, sākās tīri vai paniska bēgšana no Vācijas – pretī ilgākai trimdai vai pat palikšanai svešumā. [..] "Mainas hercogisti", bez sevišķa spilgtuma kā personās, tā notikšanās. Tāda kā literarizēta nometnes chronika. Centrā neizceļas atsevišķi cilvēki un viņu likteņi, bet pati nometnes dzīve."

Kreicers, Hermanis. Mainas hercogiste. Laiks, 1961, 22. febr.

"Rīgas mozaīka" (1961)

"Ar prasmi autors prot apstrādāt savus vienkāršos sižetus, kam pamatā kāds dzirdēts nostāsts vai paša pieredze, lieki nekavējoties pie detaļām vai zemteksta, ki to paraduši eksperimentālās prozas kopēji. Centri arvien ir kids neparasts notikums, kas saista interesi un ar to tad ari Ķezbers savij visa sava vienkārši un nemākslotā stāstījuma pavedienus, lai tas labāk iespiestos lasītāja apziņā. Bez tam visus stāstus apvieno arī kāds liktenlguma atskārtuma pavediens, kas ap tiem rada noslēpumainības gaisotni, kas intriģē vēl vairāk."

Ē. R. Rīgas mozaīka. Laiks, 1961, 27. dec.

"Sapnis par rozi" (1964)

"..šī grāmata atšķiras ar savu toni un problemātiku no iepriekšējiem Kārļa Ķezbera darbiem, kuros viņš pievērsies vēstures, sadzīves, jaunatnes vai psīchologisko režģu risinājumiem. Aiz gadu kalniem palikušo īstenību apsegdams ar meklētāja un mīlētāja sapņiem, viņš aizved mūs uz Rīgu, Latvijas Universitāti, Bastejkalnu, Ķīšezeru, Rīgas Jūrmalu, un pavada pa latviešu jūras zvejnieku ciemiem.
[..] Romāns izstāstīts pirmā personā un ir ticami, ka tam varētu būt autobiogrāfiska zemstrāva.
[..] Romāns izstāstīts īsos, dinamiskos teikumos, bez liekvārdības. Raksturi zīmēti ar pusabstraktās gleznas otu, dialogos daudz latviska humora. Rīgai savā laikā bija trāpīga pasmiešanās caur asarām. Kārļa Ķezbera romāns būs interesanta lasāmviela tiem, kas dzīvojuši un mīlējuši Rīgā, un ari tiem, kas Rīgu un savu jaunību gribētu pasveicināt mīlestības sapnī."

Klīdzējs, Jānis. Romāns par Rīgu un mīlestību. Laiks, 1964, 18. nov.

"Mantojums" (1971)

"Autors pamatā palicis uzticīgs reālistiskam tēlošanas veidam, ko viņš jau lietojis iepriekšējās grāmatās. [..] Autors stāsta par reālām lietām un vietām: kauju darbības rajoniem, lielpilsētām, īpaši Čikāgu, ļaužu mitekļiem tajā, dažādām darba vietām un veidiem. Šos reālajā dzīvē sastaptos tēlus K. Kezbers noraksturo īsi un asi. [..] Autors vēro dzīvi redzīgām acīm un iejūtu, saklausīdams savos tēlos arī sirds apziņas balsi, morālas apziņas impulsus un ilgas pēc augstākas cilvēcības. Ja iepriekšējās grāmatās vērojām Amerikas lauku dzīves ainas, šajā ir lielpilsētas vide, īpaši Čikāgas, autora dzīvesvietas. Lielpilsētas gaisotne labi raksturota K. Ķezberam piemītošajā
spraigajā, īsajā, pat lakoniskajā izteiksmē, kad teikumi bieži sastādās tikai no viena vārda, to vidū ieturamas pauzes, kas pastiprina vārdu spēku, un kāpinājums rodas, pievienojot atsevišķiem vārdiem arvien garākus teikumus.
[..] Visumā grāmatas uzbūvē dominē situācijas un notikumi, ne raksturi un to attīstība. Ķezbers ir stāstnieks, ko savā varā aizrauj dzīves īpato un dažādo ainu virknēšanās un pat liktenība."

Rozentāle, Magdalēna. Kārlis Ķezbers – Mantojums. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 6, 1971.

"Mana Roma un Meka": atmiņu stāsti (1976)

"Ar savu jaunāko darbu Ķezbers pievieno savas jaunības atmiņas mūsu plašajai atmiņu literātūrai. Viņa atmiņas saistās galvenokārt ar Rīgu. Virsrakstā minētā Roma un Meka ir Rīga, kā to autors pasaka stāstījumu sākumā. Šis K. Ķezbera darbs ir atmiņu mozaīka, kurā paviz dažādas dzīves ainas dažādā izgaismojumā, un stāstījuma risē ir vairāki spilgti tēlojumi, kas ir mākslinieciski vienreizēji. Atmiņās daudz sīku impresiju, tādēļ nevar gaidīt stāstījumā chronoloģisku secību, kā mēdz būt biogrāfijās. Grāmatā ir savirknēti spilgtākie iespaidi, ko autora atmiņa saglabājusi, dzīves brīži, kas uzdzirkstījuši īpatnējā saturā un izveidojumā. Tur ir dzimtenes daba, pilsētas, ļaudis; ģīmetnes, profili, pusprofili un īsi skicējumi pāris teikumos, bet viss kopā dod saistīgu lasāmvielu par Latviju brīvības gados."

Rozentāle, Madgalēna. Rīga literāta atmiņās. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 3, 1977.

"Skabaržu nams" (1983)

"Skabaržu namā nav galveno varoņu, galvenais varonis zināmā mērā ir pats nams un kultūras dzīvē aktīvais šīs pilsētas latviešu pulks. Personāži reprezentē sabiedrisko darbiniekus, dzejniekus un rakstniekus, gleznotājus, praktiskā dzīvē sekmīgus pusmuižniekus, pirmspensionēšanās vecumu sasniegušus, un pāris pensionārus.[..] bezstingras fābulsikas līnijas, autors panācis raitu vēstījuma attīstības virzību, samēra reljefu un ticamu Metropoles latviešu sabiedrības portretu. [..] tā ir literarizēta studija par atsevišķu latviešu pagasta sabiedrību, atsevišķu cilvēku rīcības izklāstu saaudums."

Rabācs, Kārlis. Kāda latviešu pagasta portrets. Laiks, 1983, 14. maijs.
Nodarbesgrāmatvedis
žurnālists
rakstnieks
filatētists
Dzimšanas laiks/vieta02.03.1914
Vecmoku pagasta Roņos.

Dzīvesvieta1944 – 1949
Hānava
Hanau, Hesse, Germany
Latviešu bēgļu nometnē.

1949
Sentluisa
St. Louis, Missouri, United States

1949 – 1951
Džeksonvilla
Jacksonville, Illinois, United States, 62650

Rudenī, strādājis pie Dr. Applbija (Applebee), šis laiks aprakstīts īsprozas grāmatā "Dr. Applebija kalpi".


1950 – 2006
IzglītībaRīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Rīga
Rīga

Studējis neklātienē Lasalla universitātē.


Rīga
Rīga

Mācījies Rīgas 14. pamatskolā Nordeķos.

DarbavietaČikāga
Chicago, Illinois
Bijis grāmatvedis Čikāgas lopkautuvēs un "Armour & Co" inženieru uzņēmumā Čikāgā.

1958
Čikāga
Chicago, Illinois

Izveidoja savu pastmarku, monētu un dāvanu veikalu; veikala moto: "Kur latvietis satiek latvieti". Veikals darbojās darbojās 2020 W Roscoe St.; vēlāk 2727 N Milwaukee Ave; kopš 1972: 3109 N. Milwaukee Ave.

Dalība organizācijāsKonkordija "Valdemārija"
Rīga
Rīga

Latviešu preses biedrība
Čikāga
Chicago, Illinois
Darbojās Čikāgas-Milvoku kopā; bijis arī tās priekšsēdis.
Emigrē1944
Vācija
Germany

1949
Džeksonvila
Jacksonville, Florida, United States
Ceļojums1969
Spānija
Spain

Ceļojuma laikā iepazinis Spānijas pilsoņu kara vēsturiskās vietas, kas iestrādātas romānā "Alkazars", kā arī laikrakstā "Latvija Amerikā" publicējis ceļojuma piezīmes.


1971
Lestera
Leicester, East Midlands, United Kingdom
Viesojās latviešiem Anglijā, piedalījās Dziesmu dienās un rakstnieku cēlienā.

1978
Tobago
Tobago, Trinidad and Tobago

Piedalījās 3. Latviešu trimdinieku salidojumā, pēc tam publicēja "Tobago impresijas".


1979
Gotlande
Gotland, Sweden

Piedalījas PBLA Dziesmu dienās Visbijā Rakstnieku cēlienā.


13.06.1980 – 26.06.1980
Tobago
Tobago, Trinidad and Tobago

Piedalās 4. latviešu salidojumā, Rakstnieku cēlienā.

Miršanas laiks/vieta12.03.2006
Evanstona
Evanston, Illinois, United States
Pelnu urna apbedīta Brāļu kapos Katskiļu kalnos (ASV).
Piemiņas vietas04.05.2014
"Vecmokas"
"Vecmokas" - 8, Tumes pagasts, Tukuma novads, LV-3139
2014. gada 4. maijā pie Lazdu bibliotēkas Vecmokās atklāta rakstniekam Kārlim Ķezberam veltīta piemiņas zīme – kaķītis Brencītis.
ApbalvojumiGoppera fonda balva
Balva piešķirta par jaunatnes romānu "Nordeķieši".
1962

Goppera fonda balva
Balva piešķirta par pasaku "Brencītis".
1967

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Alkazars".
1980

PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Dēkaiņi un mīlētāji".
1989

Kartes leģenda

















Tiek rādīti ieraksti 1-18 no 18.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Sentluisa
(St. Louis, Missouri, United States)
1949DzīvesvietaPilsēta
2Hānava
(Hanau, Hesse, Germany)
1944 - 1949DzīvesvietaPilsēta
3Džeksonvilla
(Jacksonville, Illinois, United States, 62650)
1949 - 1951DzīvesvietaPilsēta
4Evanstona
(Evanston, Illinois, United States)
12.03.2006Miršanas laiks/vietaPilsēta
5Džeksonvila
(Jacksonville, Florida, United States)
1949EmigrēPilsēta
6Vācija
(Germany)
1944EmigrēValsts
7Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
9Čikāga
(Chicago, Illinois)
1958DarbavietaPilsēta
10Čikāga
(Chicago, Illinois)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
11Spānija
(Spain)
1969CeļojumsValsts
12Lestera
(Leicester, East Midlands, United Kingdom)
1971CeļojumsPilsēta
13Tobago
(Tobago, Trinidad and Tobago)
1978CeļojumsSala
14Gotlande
(Gotland, Sweden)
1979CeļojumsSala
15Tobago
(Tobago, Trinidad and Tobago)
13.06.1980 - 26.06.1980CeļojumsSala
16Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
17Čikāga
(Chicago, Illinois)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
18"Vecmokas"
("Vecmokas" - 8, Tumes pagasts, Tukuma novads, LV-3139)
04.05.2014Piemiņas vietasĒka, māja
2018. gada Ziemassvētku laikā pie jaunākās lasītāju paaudzes Latvijā nonāca Kārļa Ķezbera grāmata “Brencītis”, kura savu pirmizdevumu pieredzēja 1967. gadā Amerikā. Ar kaķēna Brenča, tāpat kā Jāņa Širmaņa Krikša, Pīkstītes un citiem literārajiem varoņiem trimdā uzauga vairākas paaudzes. Savukārt 2019. gadā, ja piepildīsies ieceres, lasītāji varēs iepazīt Kārļa Ķezbera takša Makšeļa piedzīvojumus.

Tukumu pusē, Vecmoku pagastā dzimušais rakstnieks, žurnālists un filatēlists Kārlis Ķezbers (1914–2006), nonācis svešumā līdzās ikdienas rūpēm un domām par ģimeni, nopietnāk pievērsās rakstniecībai. Rakstniecībā gan viņš debitēja 1940. gadā, tomēr darbību šajā jomā izvērsa, dzīvodams trimdā Čikāgā. Izglītojies Rīgas 14. pamatskolā Nordeķos un Viļa Olava Komercskolā, trimdā – neklātienē Lassala Universitātē. Bez darbošanās literatūrā un žurnālistikā mūža garumā profesionāli nodarbojās ar filatēliju, veidodams katalogus, izdodams profesionālo žurnālu, Čikāgā ilgus gadus darbojās viņa pastmarku, monētu un dāvanu veikals; tā moto bija: “Kur latvietis satiek latvieti”.


Kārlis Ķezbers ir astoņpadsmit grāmatu autors; rakstījis īsprozu, tostarp pasakas, un romānus, dažas lugas. Sarakstījis septiņas īsprozu un pasakas arī bērniem. 2017. gadā izdotas viņa dienasgrāmatas un atmiņas “Ar domu par Latviju” (2017). Literārie darbi gan ģeogrāfiski, gan noskaņas ziņā iezīmē vietas, notikumus, pieredzēto, pārdzīvoto rakstnieka dzīvē. Trimdā līdzās citām tēmām viņu nodarbināja arī vēstures tēma un latviešu likteņi vēsturisko pagriezienu punktos (1905. gads, Pirmais pasaules karš un Otrais pasaules karš). Rakstniekam paticis fiksēt notikumus, rakstot gan laikrakstā “Latvija Amerikā” (Kanāda) Čikāgas impresijas, gan ar Kārļa Ezermalieša vārdu laikrakstā “Laiks” (ASV) viņš publicē rakstu sēriju “Prērijas malā”, ceļojumu piezīmes, vērojumus, recenzijas, apceres.

Dzejniece Ilze Liepiņa atzinusi, ka “šūpulī viņam liktas asa novērotāja un uzmanīga klausītāja dāvanas.” (Brīvā Latvija, 1989, 20. marts). Kārļa Ķezbera literārais devums atklāj daudz pieredzētā, vērotā un izjustā, saglabājot reālu tēlojumu, stingri zīmētus raksturus (cilvēks laikā, laikmetā, vēsturiskos notikumos), sirsnīgu (personificētu) dzīvnieku pasauli un vietumis asprātīgu humoru. Vērtētāji atzīmējuši Kārļa Ķezbera īso prozu kā raksturīgāko meistarīgāko – autors ir stingrās formas veidotājs, ass situāciju un personu tvērējs. Magdalēne Rozentāle akcentējusi Kārļa Ķezbera stila īpatnības – reāls tēlojums un labi zīmēti raksturi, asprātīgi dialogi, prātnieciskas pārdomas par dzīves risi un ļaudīm resp. filozofija. Ēriks Raisters atzinis, ka ar prasmi autors prot apstrādāt vienkāršus sižetus, kam pamatā kāds dzirdēts nostāsts vai paša pieredze, lieki nekavējoties pie detaļām vai zemteksta, centrā ar vien ir kāds neparasts notikums, kas saista interesi un ar to tad arī Ķezbers savij visa sava vienkārši un nemākslotā stāstījuma pavedienus, lai tas labāk iespiestos lasītāja apziņā. (Laiks, 1961, 27. dec.)

Rakstnieka Kārļa Ķezbera gandrīz visas grāmatas pieejamas dažādās bibliotēkās Latvijā, tostarp Tukuma bibliotēkā, Tumes bibliotēkā atrodama daļa no Kārļa Ķezbera personīgo grāmatu krājuma, jo dāvinājums sadalīts starp Tumes un Vecmoku-Lazdu bibliotēkām. Pateicība par rakstnieka literārā mantojuma aktualizēšanu pienākas viņa ģimenei, īpaši meitām Dacei un Mārītei, kuras rosina domāt par tēva mūžu, literāro mantojumu arī rakstnieka dzimtās puses visjaunāko paaudzi un skatus; Kārlis Ķezbers jau kopš Latvijas laika un Nordeķu pamatskolas bija iesaistīts skautu kustībā. Rakstnieku Kārli Ķezberu zina un godā viņa dzimtajā pusē.

Kārlis Ķezbers daudz ceļojis (Eiropa, Dienvidamerika, Ziemeļamerika, Ēģipte), publicējis ceļojumu aprakstus, tomēr atzinis: “Esmu apceļojis daudzas zemes četros kontinentos, redzējis augstus kalnus, skaistas ielejas, interesantas pilsētas, bet neviena aina nav bijusi tāda, kā dzimtenes klusie lauki, egļu un priežu meži, upes un ezeri, uzkalni, ielejas – kādi tie bija atmiņā palikuši no jaunības dienām”.

Informāciju 2019. gada martā sagatavoja Inguna Daukste-Silasproģe.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.