Kārlis Ķezbers

2018. gada Ziemassvētku laikā pie jaunākās lasītāju paaudzes Latvijā nonāca Kārļa Ķezbera grāmata “Brencītis”, kura savu pirmizdevumu pieredzēja 1967. gadā Amerikā. Ar kaķēna Brenča, tāpat kā Jāņa Širmaņa Krikša, Pīkstītes un citiem literārajiem varoņiem trimdā uzauga vairākas paaudzes. Savukārt 2019. gadā, ja piepildīsies ieceres, lasītāji varēs iepazīt Kārļa Ķezbera takša Makšeļa piedzīvojumus.

Tukumu pusē, Vecmoku pagastā dzimušais rakstnieks, žurnālists un filatēlists Kārlis Ķezbers (1914–2006), nonācis svešumā līdzās ikdienas rūpēm un domām par ģimeni, nopietnāk pievērsās rakstniecībai. Rakstniecībā gan viņš debitēja 1940. gadā, tomēr darbību šajā jomā izvērsa, dzīvodams trimdā Čikāgā. Izglītojies Rīgas 14. pamatskolā Nordeķos un Viļa Olava Komercskolā, trimdā – neklātienē Lassala Universitātē. Bez darbošanās literatūrā un žurnālistikā mūža garumā profesionāli nodarbojās ar filatēliju, veidodams katalogus, izdodams profesionālo žurnālu, Čikāgā ilgus gadus darbojās viņa pastmarku, monētu un dāvanu veikals; tā moto bija: “Kur latvietis satiek latvieti”.

Kārlis Ķezbers ir astoņpadsmit grāmatu autors; rakstījis īsprozu, tostarp pasakas, un romānus, dažas lugas. Sarakstījis septiņas īsprozu un pasakas arī bērniem. 2017. gadā izdotas viņa dienasgrāmatas un atmiņas “Ar domu par Latviju” (2017). Literārie darbi gan ģeogrāfiski, gan noskaņas ziņā iezīmē vietas, notikumus, pieredzēto, pārdzīvoto rakstnieka dzīvē. Trimdā līdzās citām tēmām viņu nodarbināja arī vēstures tēma un latviešu likteņi vēsturisko pagriezienu punktos (1905. gads, Pirmais pasaules karš un Otrais pasaules karš). Rakstniekam paticis fiksēt notikumus, rakstot gan laikrakstā “Latvija Amerikā” (Kanāda) Čikāgas impresijas, gan ar Kārļa Ezermalieša vārdu laikrakstā “Laiks” (ASV) viņš publicē rakstu sēriju “Prērijas malā”, ceļojumu piezīmes, vērojumus, recenzijas, apceres.

Dzejniece Ilze Liepiņa atzinusi, ka “šūpulī viņam liktas asa novērotāja un uzmanīga klausītāja dāvanas.” (Brīvā Latvija, 1989, 20. marts). Kārļa Ķezbera literārais devums atklāj daudz pieredzētā, vērotā un izjustā, saglabājot reālu tēlojumu, stingri zīmētus raksturus (cilvēks laikā, laikmetā, vēsturiskos notikumos), sirsnīgu (personificētu) dzīvnieku pasauli un vietumis asprātīgu humoru. Vērtētāji atzīmējuši Kārļa Ķezbera īso prozu kā raksturīgāko meistarīgāko – autors ir stingrās formas veidotājs, ass situāciju un personu tvērējs. Magdalēne Rozentāle akcentējusi Kārļa Ķezbera stila īpatnības – reāls tēlojums un labi zīmēti raksturi, asprātīgi dialogi, prātnieciskas pārdomas par dzīves risi un ļaudīm resp. filozofija. Ēriks Raisters atzinis, ka ar prasmi autors prot apstrādāt vienkāršus sižetus, kam pamatā kāds dzirdēts nostāsts vai paša pieredze, lieki nekavējoties pie detaļām vai zemteksta, centrā ar vien ir kāds neparasts notikums, kas saista interesi un ar to tad arī Ķezbers savij visa sava vienkārši un nemākslotā stāstījuma pavedienus, lai tas labāk iespiestos lasītāja apziņā. (Laiks, 1961, 27. dec.)

Rakstnieka Kārļa Ķezbera gandrīz visas grāmatas pieejamas dažādās bibliotēkās Latvijā, tostarp Tukuma bibliotēkā, Tumes bibliotēkā atrodama daļa no Kārļa Ķezbera personīgo grāmatu krājuma, jo dāvinājums sadalīts starp Tumes un Vecmoku-Lazdu bibliotēkām. Pateicība par rakstnieka literārā mantojuma aktualizēšanu pienākas viņa ģimenei, īpaši meitām Dacei un Mārītei, kuras rosina domāt par tēva mūžu, literāro mantojumu arī rakstnieka dzimtās puses visjaunāko paaudzi un skatus; Kārlis Ķezbers jau kopš Latvijas laika un Nordeķu pamatskolas bija iesaistīts skautu kustībā. Rakstnieku Kārli Ķezberu zina un godā viņa dzimtajā pusē.

Kārlis Ķezbers daudz ceļojis (Eiropa, Dienvidamerika, Ziemeļamerika, Ēģipte), publicējis ceļojumu aprakstus, tomēr atzinis: “Esmu apceļojis daudzas zemes četros kontinentos, redzējis augstus kalnus, skaistas ielejas, interesantas pilsētas, bet neviena aina nav bijusi tāda, kā dzimtenes klusie lauki, egļu un priežu meži, upes un ezeri, uzkalni, ielejas – kādi tie bija atmiņā palikuši no jaunības dienām”.

Informāciju 2019. gada martā sagatavoja Inguna Daukste-Silasproģe.