Kārlis Dziļleja

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (3)

Darbi: Darba autors (131); Tulkotājs (1); Sastādītājs (9); Redaktors (4); Līdzautors (1); Komentāra autors (23); Recepcijas persona (24)

Attēli: Persona attēlā(5)

VārdsKārlis Dziļleja
PseidonīmsK. Lejnieks, Slīpernieks
Dzimtais vārdsKārlis Tīfentāls
KopsavilkumsKārlis Dziļleja (1891–1963) – dzejnieks, literatūrvēsturnieks, jurists un politiķis; aktīvi darbojas trimdas presē, publicējot gan literārus darbus, gan apcerējumus un recenzijas par aktuāliem tematiem un notikumiem trimdas dzīvē.1917. gadā sāka darboties publicistikā. Sarakstījis lasāmo grāmatu Latvijas skolām "Darbs un dzīve", "Rakstniecības teorija", "Poētika", "Rakstniecības vēsture". Vairāku literāri vēsturisku monogrāfiju autors: J. Jansonu, J. Asari, A. Upīti un Aspaziju un vairākus pētījumus par Raini. Sarakstījis biogrāfiskus romānus par A. Alunānu, J. Rozentālu, R. Blaumani un G. Merķeli, kā arī dzejas krājumus "Sejas", "Tālais ceļš" un "Cilvēks trimdā" un stāstu krājumus "Paradīzes sargs" un "Seklais laiks", romānu "Daugava". Sastādījis sonetu antoloģiju "Latvju sonets 100 gados: ar plašu ievadu. Tulkojis no vācu un zviedru valodas. Rediģējis Raiņa rakstu trimdas izdevumu, Dr. Paulam Kalniņam veltīto krājumu "Tautai un brīvībai" un Klāras Kalniņas atmiņas "Liesmainie gadi".
Personiska informācijaDzimis zemnieka ģimenē. Kā pats atzinis, tad senči ir ienācēji no Šķēdes pagasta, kur "Bezdubeņos" mani senči ir saimniekojuši kopš senseniem laikiem, ik tālu vien pagātnē tie pārskatāmi seno laiku dokumentos (baznīcas grāmatās un revīzijas listēs). Pēc zemnieku brīvlaišanas mans sencis ir bijis pirmais pagasta vecākais un dabūjis uzvārdu Tīfentāls." (Trimdas rakstnieki: autobiogrāfiju krājums, 2. sēj., 1947, 11. lpp.)
Māte nākusi no turīgas mežsargu dzimtas.

"Manas pirmās bērnības atmiņas vārda tiešā nozīmē tinas purva malas miglas autos. Nevien pavasarī un rudenī, bet arī vasarā ik vakaru un rītu no lielā purva un apkārtējām pļavām cēlās balta migla, kurā drīz vien pazuda netālo mežu silueti." (12. lpp.)

Pēc Cēsu pedagoģisko kursu beigšanas, 1909: uzsāka skolotāja gaitas.
1911–1914: dzīvoja Belgorodā.
1915: 1. Pasaules kara laikā evakuējās uz Harkovu, dzīvoja Pēterpilī.
1919: sākumā atgriezās Latvijā.
1944: oktobrī atstāja Rīgu un bēgļu gaitās nonāca Vācijā, vispirms Šneidemīles sadales nometnē, tad Mēklenburgas apriņķa pilsētā Gitrovā, kur tolaik apradušies ap 500 latviešu; 1945: aprīlī virzījās tālāk uz rietumiem un nonāca Holšteinas ciemā; pēc 2. pasaules kara brīvprātīgi devās uz Putlosu, kur pavadīja mēnesi un bijušajiem karavīriem lekcijas par literāriem un sabiedriskiem jautājumiem.
1949: pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā.

Profesionālā darbība

Literārā darbība

1908: pirmā publikācija – humoristiski stāsti laikraksta "Latvija" literārajā pielikumā 8./21. novembrī, kā arī "Zvārguļa Zobgala kalendārā".
1912: pirmās recenzijas periodikā.

Literārie darbi

Dzejas krājumi
1925: "Sejas".
1946: "Cilvēks trimdā".
1947: "Tālos ceļos"
1964: "Starp diviem krastiem".
1995: "Vijole naktī" (sakārtoja un izdeva meitas Rasma Sināte un Ilze Dziļleja).

Īsprozas krājumi
1925: "Seklais laiks".
1927: tēlojumi bērniem "Bundiņš".
1927: tēlojumi bērniem "Janka, kur grāmata?"
1928: tēlojumi bērniem "Bundiņa dienasgrāmata".
1944: atmiņu tēlojumi "Mans brālītis".
1951: stāstu krājums "Paradīzes sargs".
1961: stāstu krājums "Aizlaikā".

Romāni
1937: "Daugava".
1943: "Jaunā pasaule".

Literatūrteorētiski izdevumo, monogrāfijas
1925: monogrāfiska apcere "Jānis Asars dzīvē un darbā".
1935: monogrāfiska apcere "Garlībs Merķelis".
1936: monogrāfiska apcere "Janis Rozentāls" (atkārtots izdots 1996).
1937: monogrāfiska apcere "Ādolfs Alunāns".
1938: monogrāfiska apcere "Vecais Stenders".
1938: monografiska apcere "Neredzīgais Indriķis".

Otrā pasaules kara izskaņā manuskriptā Rīgā palika sakārtotais stāstu krājums "Klusos krastos" un dzejas krājums "Vijole naktī", to 1995. gadā izdeva meitas.

Sastādītājs

1939: Jāņa Ruģēna darbu izlase "Dzīve un darbi", arī ievads un bibliogrāfija.
1939: Laubes Indriķa Raksti (1–2), arī ievads un bibliogrāfija.

Periodikā publicējis rakstus par Raini, arī Raiņa dzimtas pirmo ģenealoģisko pētījumu "Pa Raiņa senču pēdām" ("Domas", 1929, 5).
Skolu vajadzībām sagatavojis lasāmgrāmatas "Darbs un dzīve" (6 daļas tautskolām).
20. gs. 20. un 30. gadu latvieši mācību grāmatu vidū nozīmīgi bija viņa literatūras vēsture un teorijas kursi pamatskolām un vidusskolām: "Latviešu rakstniecības teorija" (1915), "Poētika" (1920, 1928, jauns variants: 1948, 1985)), "Latvju rakstniecības vēsture pamatskolām" (1921, 1933), "Mazā poētika tautkolām" (1921, 1931{6}), "Poētika" (vidusskolām); "Latviešu literatūras vēsture sakarā ar galvenām parādībām cittautu literatūrā" (1–2, 1931–1932).
Gramatika "Mazais valodnieks" (3 daļas tautskolām), metodiskā rokas grāmata skolotājiem "Brīvie domraksti" u. c.

Strādājis par skolotāju Majoros, Harkovā, Pēterburgā, Rīgā, Blombergā.

Tulkotājs; daļa tulkojumu parakstīti ar K. Lejnieka vārdu

2015: Šlihtegrolls, Karls Felikss, fon. Meža skola : jautra grāmata bērniem (Rīga: Zvaigzne ABC); no vācu valodas.
1973: Mobergs, Vilhelms. Līdumnieki: romāns (Bruklina: Grāmatu Draugs); no zviedru valodas.
1973: Mobergs, Vilhelms. Pēdējā vēstules uz Zviedriju: romāns (Bruklina: Grāmatu Draugs); no zviedru valodas.
1969: Turgeņevs, Ivans. Mednieka piezīmes: stāsti un noveles 2 grāmatās (Mineapole: Tilta apgāds); no krievu valodas.
1963: Remarks, Ērihs Marija. Nakts Lisabonā: romāns (Bruklina: Grāmatu Draugs); no vācu valodas.
1958: Remarks, Ērihs Marija. Melnais obelisks: romāns (Bruklina: Grāmatu Draugs); no vācu valodas.
1956: Remarks, Ērihs Marija. Triumfa arka: romāns (Bruklina: Grāmatu Draugs); no vācu valodas.
1955: Remarks, Ērihs Marija. Laiks mīlēt, laiks mirt: romāns (Bruklina: Grāmatu Draugs); no vācu valodas.
1943: Kopišs, Augusts. Rūķīši: jautra bērnu grāmata (Rīga: Alfrēda Ūdra apgāds); no vācu valodas.
1943: Šencingers, Karls. Metāls: romāns (Rīga: Grāmatu Drauga apgāds), no vācu valodas.
1943: Šrēers, Gustavs. Zeme aicina: romāns (Rīga: O Šteinberga apgāds); no vācu valodas.
1943: Štorms, Teodors. Zeltītās dienas: noveles (Rīga: O. Šteinberga apgāds); no vācu valodas.
1942: Karossa, Karls. Ārsts Gions: romāns (Rīga: Grāmatu Draugs); no vācu valodas.
1942: Sepenens, Unto. Marku un viņa cilts: romānu triloģija (Rīga: Helmārs Rudzītis); no vācu valodas.
1941: Gorkijs, Maksims. Ļaudīs (Rīga: VAPP Daiļliteratūras apgādniecība); no krievu valodas.
1941: Gorkijs, Maksims. Bērnība (Rīga: VAPP Daiļliteratūras apgādniecība); no krievu valodas.
1939: Kruifs, Pauls de. Mikrobu mednieki (Rīga: Grāmatu Draugs); no vācu valodas.
1938: Ostenso, Marta. Meza zosu sauciens: romāns (Rīga: Grāmatu Draugs); no vācu valodas.
1937: Reinharts, E. A. Eleonoras Dūzes dzīve: autobiogrāfisks romāns (Rīga: Grāmatu Draugs); no vācu valodas.
1936: Heide, Gerhards. Dzīves laime, mīlas laime: padomi dzīves mākslā (Rīga: Kultūras draugs); no vācu valodas.
1934: Mateuss, P. Četri zēni palīdz vienai meitenei (Rīga: Latvijas Bērnu draugu biedrība; no vācu valodas.

Citātu galerija

Par dzejas krājumu "Sejas" (Rīga: Saule, 1925)

"Kritiķis un literaturvēsturnieks Dziļleja sācis mēģināties nevien stāstu rakstniecībā, bet ari dzejā. Un gandrīz liekas – no visiem viņa darbiem dzejoji būs tie vērtīgākie un paliekamākie. Vismaz pirmais dzejoju kopojums atstāj itin patīkamu iespaidu un tur daži tiešām glīti dzejoļi. Salīdzinot Dziļleju ar mūsu pārējiem sociālistiski noskaņotiem dzejniekiem, jāsaka, ka viņš nav tik ultrarevolucionars un neīsts, kā Linards Laicens, nav tāds šaudīgs nemiergars un jaunu formu eksperimentētājs, kāds Andrejs Kurcijs un nav tik programatiski-sauss un auksts, kā Kārlis Dzelzs. Vistuvāks viņš Jānim Grotam, tikai Grots liriskāks un intīmāks, bet sirsnīgais ideālisms un revolucionārā romantika abiem puslīdz vienādi. [..] Dziļleja galvenā kārtā optimists, jaunas nākotnes ticētājs un gavilētājs. [..] nevērtīgākie un negatavākie visā grāmatiņā būs italiskās sonetas un trioletas formās rakstītie dzejoļi, īpaši trioletas. Vispār, nav saprotami, kā pēc tam, kad Kārlis Krūza trioletas formu izsmēlis, vēl dzejnieki atrod par iespējamu viņā mēģināties. Vispatīkamāko iespaidu man atstāja pēdējā nodaļa "Pa dzimtenes taku". Te atmiņas no dzimtenes mājām, skolas laika un revolucionārās darbības izteicas vienkāršos, sirsnīgos, zīmīgi-reālos pantos."
Ērmanis, Pēteris. K. Dziļleja. Sejas. Latvju Grāmata, Nr.2 (01.03.1926)

Par dzejas krājumu "Tālos ceļos" (Vircburga: Ceļš, 1947)

"Gadi, kuros radies Dziļlejas "los ceļos" – tie ir mūsu visu upuru gadi. Tajos izkausētas dažādas politiskās ideoloģijas, to vietā izlējusies jauna – visiem kopīgā ideoloģija, kurā apzināmies savu stāvokli un savus tiešos mērķus – brīvības atgūšanu un tautas dzīvības nodrošināšanu. Tādai pārkušanai Dziļlejas dzejoļu grāmata vislabākais paraugs. Te runā tas pats autors, kas kļuvis par vienu no visdedzīgākajiem trimdinieku nacionālisma sludinātājiem. Viņš apzināti grib, lai "Tālos ceļos" kalpotu pieminētiem kopīgajiem mērķiem – "lai šī grāmata pavada tos, kas staigā tālos ceļos, un lai aizved viņus atpakaļ mājās". Kad lasām Dziļlejas
dzejoļus, tad atceramies viņa pagājušā vasarā paustās domas par "latviešu eksistenciālismu", kam jāparādās tai apziņā, ka mūsu rakstnieki ir nacionāli karavīri, kuri nav vēl demobilizēti, tiem jācīnās tāļāk par savas tautas tiesībām. Dažubrīd Dziļleja saslejas īstā nacionālā patosā. Tā radies viņa aizrautīgais dzejojums "Cilvēks trimdā". Tiesa, tā ir plakātiska dzeja, bet pārdzīvojums tajā īsts, izteiksme – ekspresioniski tēlaina. Tieši nacionālā patosa virzienā Dzijlejam veicies vislabāk. Tāpat atzinība jāteic par satirisko dzeju, kas rakstīta epigrammās un apvienota nodaļā "Pabiru vīri". Ašā doma. stingrā nostāja pret nācijas pabirām, skaidri lakoniskais stils, – tas viss šos dzejolīšus dara par latviešu epigrammatiskās dzejas īsti ievērojamiem paraugiem."
Rudzītis, Jānis. Tālos ceļos. Latvija, 1948, 16. janv.

Par dzejas krājumu "Starp diviem krastiem" (Vesterosa: Ziemeļblāzma, 1964)

"Kā teorētiķis Dziļleja palicis klasiskās un pseudoklasiskās poētikas robežās,un, lai tās kanoniem varētu dot piemērus no latviešu dzejas, bieži vien viņam bija pašam tos jāsacerē. Tā arī krājums "Starp diviem krastiem" ir visai bagāts dažādu lirikas formu katalogs, kur atrodam elēģisko distichu, rondo, terclnas, palindromu, soneta paveidus, Raiņa strofu ("saīsināto sonetu" jeb sonetīnu), franču balādi, trioletu, Spensera pantu, oktāvu, sekstīnu, kancioni, ritornelu. Lai nezcik sarežģīta būtu viena vai otra forma, tās likumi ievēroti bez atkāpes, tā ka var runāt par technisku virtuozitāti. Arī tad, ja dzejolis radies ārpus starptautiskajiem kanoniem, Dziļleja turas pie sillabotoniskās likumības, bet, kad kādreiz vilinājis brīvais pants un tīrā tonika, vērojama norobežošanās no anarchistiskas vaļības no atonālisma. Visnotaļ viņš ir formas dzejnieks, vēl vairāk – dzelžaini stingras formas dzejnieks."
Rudzītis, Jānis. Dzejnieka testaments. Laiks, 1965, 11. aug.

Par dzejas krājumu "Vijole naktī" (Linkolna: Gaujas apgāds, 1995)

"... krājumam vēl autors pats sakopojis dzejoļus, kas tapuši laikā no1922. līdz 1941. gadam un ko viņš bija cerējis laist iespiešanā jau jukās esošajā 1944. gada vasarā. Manuskripts nav autoram nācis līdz bēgļu gaitās. Tas tagad atrasts Latvijā, bet izdots "Gaujas" apgādā ASV. Krājuma virsraksts "Vijole naktī" padevies patiešām trāpīgs, jo vairumam dzejoļu tematika klusināti apcerīga kā surdinētas vijoles skaņas. Dominē vakara, rieta, nakts noskaņas. Tāpēc varētu iebilst pret daudzināto uzskatu, ka Dziļleja būtu Raiņa epigons, jo Rainis taču ir saules valsts dzejnieks. Mēs reizēm pārspīlējam šādu pirmparaugu meklēšanu. Dziļlejas dzejā jau 20-tajos un 30-tajos gados diezgan bieži iesaistās, ja tā varētu teikt, kultūras bagāža, bez kuras vairs neiztiek neviens mūsu dienu rakstnieks. t. i., darbos sastopama daža laba norāde gan uz dažādām kultūras pasaules personībām, gan uz citu autoru radītiem literāriem tēliem. Tikai tos zinot, iespējams piekļūt viena vai otra dzejoļa saturam īsti tuvu. Kā "Poētikas" autoram iederas, visi Dziļlejas dzejoļi tapuši klasiskos pantmēros un ar atskaņām. Krājums "Vijole naktī" iedalīts sešās nodaļās. [..] "Vijole naktī" beidzas ar neatbilda
mo, bet cilvēka allaž par jaunu prasīto jautājumu: "Kā dzīvībai un nāvei tiesu spriež, kad dvēselei tiek ņemta zemes elpa?" Šis dzejolis radies baigajā 1941. gadā, pasvītrojot toreizējo un vēlāko noskaņu gan atsevišķu cilvēku, gan tautas dvēselē."
Ruņģe, Valija. Priekš piecdesmit gadiem pabeigts manuskripts. Laiks, 1995, 7. okt.
SaiknesMārtiņš Zīverts (1903–1990) - Znots
Kārlis Dzelzītis (1892–1982) - Domubiedrs
Rasma Sināte (1917–2005) - Meita
Ilze Zīverte (1929–2020) - Meita
Nodarbesrakstnieks
literatūrzinātnieks
pedagogs
Dzimšanas laiks/vieta13.12.1891
Brūžkalni
"Brūžkalni", Ģibuļu pagasts, Talsu novads, LV-3251
Dzimis Pastendes (mūsdienās Ģibuļu) pagasta "Brūžkalnos".

Dzīvesvieta1911 – 1914
Belgoroda
Belgorod, Belgorod Oblast, Russia
Dzīvoja studiju laikā.

1915 – 1919 (Datums nav precīzs)
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

1929 – 1944
Mazā Nometņu iela 4, Rīga
4, Mazā Nometņu iela, Āgenskalns, Rīga, Vidzeme, LV-1002, Latvija
Pie nama Viļņa Titāna veidota piemiņas plāksne.
IzglītībaStendes pagasta 6-klašu pamatskola
Stende
Stende, Talsu novads

Talsu pilsētas skola
Talsi
Talsi, Talsu novads

nezināms – 1900
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads

Beidzis pedagoģiskos kursus.


nezināms – 1942
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Studēja Tiesību zinātņu fakultātē, ieguvis Mg. iur. grādu.


1911 – 1914
Belgoroda
Belgorod, Belgorod Oblast, Russia

Studēja Belgorodas skolotāju institūtā.


1915 – 1918
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Beidzis Augstākos komerczinību kursus.

DarbavietaLatvijas Tautas padome
Rīga
Rīga
Latvijas Tautas padomes loceklis.

Dailes teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga
Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011
Vadības loceklis.

Laikraksts "Sociāldemokrāts"
Krišjāņa Barona iela 25, Rīga
Krišjāņa Barona iela 25, Rīga, LV-1011
Līdzstrādnieks.

1909 – 1910
Čiekurkalns
Ozolkalni, Rīga
Strādāja par skolotāju privātā elementārskolā.

1910 – 1911
Kokneses pagastskola
Koknese
Koknese, Kokneses pagasts, Aizkraukles novads
Otrais skolotājs.

1914 – 1915
Majoru-Dubultu tirdzniecības skola
Jūrmala
Jūrmala

Skolotājs.


1916
Pēterpils latviešu labdarības biedrības tirdzniecības skola
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Tolaik - skolotājs Pēterpils latviešu labdarības biedrības tirdzniecības skolā.


1916
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Lektors latviešu Tautas augstskolā Pēterpilī.

1919 – 1920
Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Rīga
Rīga
Skolotājs.

1919 – 1934
Rīgas dome
Rīga
Rīga

Domnieks sociāldemokrātu frakcijā.


1920 – 1921
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Rīga
Rīga
Skolotājs.

1920 – 1934
Rīgas Tautas augstskola
Rīga
Rīga

Lektors.


1924 – 1934
Žurnāls "Domas"
Rīga
Rīga

Teātra un sabiedriskās hronikas nodaļas vadītājs. 1929-1934: redaktors.


1925 – 1934
Rīgas dome
Rīga
Rīga
Revīzijas komisijas priekšsēdētājs.

1927 – 1934
Rīga
Rīga

Latvijas ārpusskolas izglītības padomes valdes priekšsēdētājs


1927 – 1934
Žurnāls "Jaunais Cīrulītis"
Rīga
Rīga
Redaktors.

1932 – 1934
Strādnieku teātris
Tērbatas iela 64, Rīga
Tērbatas iela 64, Rīga, LV-1001
Direktors.

1945
Neištates Latviešu ģimnāzija
Neištate
Neustadt, Schleswig-Holstein, Germany

Skolotājs.


1946 (Datums nav precīzs)
Blombergas Latviešu ģimnāzija
Blomberga
Blomberg, North Rhine-Westphalia, Germany

Skolotājs.


1946
Blombergas Tautas augstskola
Blomberga
Blomberg, North Rhine-Westphalia, Germany

Lektors.


1950 – 1963
Mēnešraksts "Brīvība"
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Līdzstrādnieks.
Dalība organizācijāsLatvijas PEN klubs
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Bijis arī fonda ģenerālsekretārs.

Latvijas rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība

Latviešu preses biedrība

Rīga
Rīga
Ārpusskolas izglītības padomes priekšsēdis.

1907 – 1963
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Emigrē1944
Vācija
Germany
Devās bēgļu gaitās.

1949
Zviedrija
Sweden
Pārcēlās uz Zviedriju.
Apcietinājums1934
Liepāja
Liepāja
Miršanas laiks/vieta16.12.1963
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
ApglabātsStokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

Apglabāts Meža kapos Stokholmā.

Piemiņas vietas1995
Rīga
Rīga
Dibināts Kārļa Dziļlejas fonds.

24.05.1995
Mazā Nometņu iela 4, Rīga
4, Mazā Nometņu iela, Āgenskalns, Rīga, Vidzeme, LV-1002, Latvija

Pārdaugavā pie nama, kurā no 1929. līdz 1944. gadam, Māra dīķa krastā dzīvoja Kārlis Dziļleja, atklāta tēlnieka Viļņa Titāna veidota piemiņas plāksne.

Pārapbedīts00.09.1991
Meža kapi
Friča Blumbaha iela 12, Talsi, Talsu novads, LV-3201
1991. gada septembrī pārapbedīts Talsos Jauviņu kapos (Meža kapos).
Evakuācija1915
Harkiva
Kharkiv, Kharkiv Oblast, Ukraine
ApbalvojumiRaiņa un Aspazijas fonda balva
Balva piešķirta par darbu "Rainis vientulības kalnā".
1954

Kartes leģenda

























Tiek rādīti ieraksti 1-42 no 42.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Brūžkalni
("Brūžkalni", Ģibuļu pagasts, Talsu novads, LV-3251)
13.12.1891Dzimšanas laiks/vietaViensēta
2Belgoroda
(Belgorod, Belgorod Oblast, Russia)
1911 - 1914DzīvesvietaPilsēta
3Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1915 - 1919DzīvesvietaPilsēta
4Mazā Nometņu iela 4, Rīga
(4, Mazā Nometņu iela, Āgenskalns, Rīga, Vidzeme, LV-1002, Latvija)
1929 - 1944DzīvesvietaIela
5Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
16.12.1963Miršanas laiks/vietaPilsēta
6Vācija
(Germany)
1944EmigrēValsts
7Zviedrija
(Sweden)
1949EmigrēValsts
8Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
(Nav norādīts)ApglabātsPilsēta
9Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1900IzglītībaPilsēta
10Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1915 - 1918IzglītībaPilsēta
11Stende
(Stende, Talsu novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
12Talsi
(Talsi, Talsu novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
13Belgoroda
(Belgorod, Belgorod Oblast, Russia)
1911 - 1914IzglītībaPilsēta
14Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1942IzglītībaĒka, māja
15Blomberga
(Blomberg, North Rhine-Westphalia, Germany)
1946DarbavietaPilsēta
16Blomberga
(Blomberg, North Rhine-Westphalia, Germany)
1946DarbavietaPilsēta
17Neištate
(Neustadt, Schleswig-Holstein, Germany)
1945DarbavietaPilsēta
18Rīga
(Rīga)
1925 - 1934DarbavietaPilsēta
19Rīga
(Rīga)
1919 - 1934DarbavietaPilsēta
20Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
21Rīga
(Rīga)
1927 - 1934DarbavietaPilsēta
22Lāčplēša iela 25, Rīga
(Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011)
(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
23Tērbatas iela 64, Rīga
(Tērbatas iela 64, Rīga, LV-1001)
1932 - 1934DarbavietaĒka, māja
24Rīga
(Rīga)
1920 - 1934DarbavietaPilsēta
25Rīga
(Rīga)
1927 - 1934DarbavietaPilsēta
26Rīga
(Rīga)
1924 - 1934DarbavietaPilsēta
27Čiekurkalns
(Ozolkalni, Rīga)
1909 - 1910DarbavietaPilsētas daļa
28Koknese
(Koknese, Kokneses pagasts, Aizkraukles novads)
1910 - 1911DarbavietaPilsēta
29Jūrmala
(Jūrmala)
1914 - 1915DarbavietaPilsēta
30Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1916DarbavietaPilsēta
31Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1916DarbavietaPilsēta
32Rīga
(Rīga)
1919 - 1920DarbavietaPilsēta
33Rīga
(Rīga)
1920 - 1921DarbavietaPilsēta
34Krišjāņa Barona iela 25, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 25, Rīga, LV-1011)
(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
35Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1950 - 1963DarbavietaPilsēta
36Liepāja
(Liepāja)
1934ApcietinājumsPilsēta
37Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
38Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
39Mazā Nometņu iela 4, Rīga
(4, Mazā Nometņu iela, Āgenskalns, Rīga, Vidzeme, LV-1002, Latvija)
24.05.1995Piemiņas vietasIela
40Rīga
(Rīga)
1995Piemiņas vietasPilsēta
41Meža kapi
(Friča Blumbaha iela 12, Talsi, Talsu novads, LV-3201)
01.09.1991PārapbedītsKapsēta
42Harkiva
(Kharkiv, Kharkiv Oblast, Ukraine)
1915EvakuācijaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.