Karina Eglīte-Bērziņa

Dzimusi tālbraucēja kapteiņa Frīda Eglīša un viņas sievas mājsaimnieces Emīlijas (dzimusi Roop al. Raupiņas) ģimenē.
1921: kopā ar vecākiem pārbraukusi uz Latviju.
Mācījusies Rīgas 2. pilsētas vidusskolā, taču to nepabeigusi trūcīgo materiālo apstākļu dēļ.
Strādājusi Rīgas telefona kantora būvju daļā.
1934: beigusi Raiņa ģimnāziju.
Divus gadus studējusi LU filoloģiju, tad strādājusi Rīgas tirdzniecības valdē.
1944: izbraukusi uz Vāciju, strādājusi par virpotāju fabrikā Ķīlē; Vācijā izveidojusi ģimeni, vīrs Pauls Bērziņš.
1947: devusies uz Angliju, strādājusi slimnīcas virtuvē, tad kādā lielā saimniecībā par pavāri.
Pēc pārcelšanās uz Notingemu beigusi tehniskās zīmēšanas studiju, strādājusi dzelzs izejmateriālu firmā par tehnisko zīmētāju un materiālu pārzini.
Mūža nogalē nodevusies tikai literatūrai, glezniecībai un sabiedriskai darbībai.
Bijusi sekretāre Notingemā dibinātā Latviešu grāmatu klubā, savā apgādā publicējusi kluba rakstu krājumu "Ciba" un savas grāmatas.

Literārā darbība
1969: pirmā publikācija dzejolis “Pūpolu svētdienā” laikrakstā “Londonas Avīze” 4. aprīlī.
Ap šo laiku arī sākusi piedalīties galvenokārt Notinghamas Latviešu grāmatu kluba rīkotajos literāros sarīkojumos.

Literārie darbi
Dzeja
1971: "Sirds".
1971: "Mana aizjūras paradīze"
1973: "Dieva meklētājs" (ar nodaļu angļu valodā "In search of God")
1975: "The Land beyond the Sea".
1977: "Heart / Sirds. Poems recomposed in English from the Latvian collection "Sirds" by the author. Revised by Ingrida Lāčkājis. London).
1978: "To a Friend / Draugam": dzejoļi angļu un latviešu valodā.
1979: "In search of God / Dieva meklētājs": dzejoļi angļu un latviešu valodā.
1982: "Debess un zeme".

Stāsti un tēlojumi
1973: "Klusums" (1973)
1987: "Alfa – omega – alfa" (teksts paralēli latviešu un angļu valodā).

Vairāki manuskripti nav publicēti.

Par Karinas Eglītes-Bērziņas gleznām
"Uz modernismu tiecas Karina Eglīte-Bērziņa t. s. primitīvisma stilā. Viņas garenā formāta gleznas reālistiski pareiza zīmējuma apvienotas ar spilgtiem krāsu toņiem un gaismu un ēnu efektiem panāk jaunu un svaigu iespaidu. Vislabāk izdevušās ir zaļās krāsās gleznotie Bērzi, kas atkāpjas debesskrāpju priekšā, un kailā, zaļas gaismas apstarotā meitene uz klintīm — Zaļā gaisma. Īpatnējas ir Bērziņas abstraktās skulptūras (Vāze, Nesa ezera nezvērs, Dejotāji). Tās pa lielākai daļai ir veidojusi daba (koku saknes, stumbri), papildinātas ar dažām piedevām un melnu krāsu, tāpēc daži jautāja, vai tās vispār ir bet no otras puses šādā veidā Bērziņa abstrakto pietuvina dabai."
Rolavs, Jānis. Grāmatu draugu sanāksme Notinghamā. Londonas Avīze, Nr.1201 (19.09.1969)

"Darbos dominē stāstošu intonāciju piesātināta apcere par dabas, cilvēka likteņa, Dieva, mūžības tēmām. Grāmatu ilustrācijām izmantojusi savas eļļas gleznas."
Anita Rožkalne. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

Par dzejas krājumu "Sirds" (Notinghama: autorizdevums, 1971)
"Krājuma ap 70 dzejoļu, rakstīti laika starp 1940.–1970. gadu. Nodaļu ievados autores vāka zīmējums un viņetes. Patīkama stilizētā vāka apdare, (traucē pelēkā, ietinamam papīram līdzīgā vāka iēkšpuse). Skičveida zīmējumi nodaļu sākumos gan vairāk šķiet piemēroti ievadiem vēstulēs draugiem, (kā to dažs mūsu mākslinieks arī mēdz sarakstēs darīt), un būtībā dzejniece šeit mēģinājusi apvienot rokraksta teikumus ar (panaīvo) zīmējumu. [..] Karinas Eglītes-Bērziņas valoda visumā gramatiski pareiza, latviska, bet arī bez izkopta stila savdabības. Varētu novēlēt dzejniecei atbrīvoties no liekvārdības, klišejām un tā sasniegt blīvāku, tiešāku pārdzīvojuma atveidu."
Ikona, Guna. Impresijas par Karina Eglītes-Bērziņas dzejoļu krājumu "Sirds". Latvija Amerikā, Nr.35 (23.08.1972)

Karina Vilhelmīne Eglīte

Rīgas pilsētas 19. pamatskola
Rīga

1921
Rīgas 2. Valsts vidusskola
Zeļļu iela 4, Rīga

1930–1934
Raiņa ģimnāzija
Rīga

1937–1940
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: filozofija.

1947
Notingema
Beigusi tehniskās zīmēšanas studiju.

1944
Vācija
Bēgļu gaitās nonāca Vācijā.

1947
Anglija
No Vācijas emigrēja uz Angliju.